Paplašinātā meklēšana

Meklējam uš.

Atrasts vārdos (116):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1389):

matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
aizpērn Aizpagājušajā gadā.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
unifikācija Apvienošana, pakļaušana vienai normai.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
beidzamais Atlikušais, pēdējais.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
krampis Atsevišķa muskuļa saraušanās.
kumšķis Atsevišķs, neliels (piem., augu, to daļu) kopums; kušķis.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
mākoņu kalni augsti, sablīvējušies (piem., gubu) mākoņi.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
auša Aušīgs cilvēks.
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
maskarāde Balle, kurā viesi ierodas ģērbušies maskās; masku balle.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
negribot Bez nolūka, nejauši.
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
ērkulis Biezi, kupli, sajukuši mati.
vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
eksčempions Bijušais čempions.
eksministrs Bijušais ministrs.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
dienvidslāvi Bijušās Balkānu valsts – Dienvidslāvijas iedzīvotāji.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
urdīt Bikstīt, rušināt.
uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
reģenerācija Bojā gājušu audu vai orgānu atjaunošanās.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
šautra Bulta (šaušanai no loka, mešanai).
būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
gulēt kā nosistam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā maisam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā beigtam būt cieši aizmigušam.
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
(būt) jautrā prātā būt iereibušam.
(būt) jautrā dūšā Būt iereibušam.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
būt līdz kaklam (kādam) būt ļoti apnikušam.
nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
nespēt pār lūpu pārspļaut Būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
krist (vai) no kājām zemē būt ļoti nogurušam.
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
nebūt vairs šajā pasaulē būt mirušam.
piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
izbadēties Būt neēdušam un sajust lielu izsalkumu.
vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
kaist Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
pilnās burās Būt stipri iereibušam.
ar pilnām burām Būt stipri iereibušam.
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
izsvīst Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
gulšņāt Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
grēcinieks Cilvēks, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
retušētājs Cilvēks, kas retušē; retušas speciālists.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
baroklis Cūka, ko baro kaušanai.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
buķete Dažādu ziedu pušķis.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
mušiņa Dem. --> muša.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās; līdzjušana.
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
zaķu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst zaķi, truši.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
izelpa Elpošanas cikla daļa, kurā gaisu izvada no plaušām.
ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
krēpas Gļotaini atdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
vilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
integrācija Iekļaušana (kādā kopumā); apvienošana (ar ko).
reintegrācija Iekļaušana atpakaļ (kur, kādā sistēmā).
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
viņnedēļ Iepriekšējā, pagājušajā nedēļā.
viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
viņruden Iepriekšējā, pagājušajā rudenī.
viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
viņziem Iepriekšējā, pagājušajā ziemā.
cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai ārā.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
trimmeris Ierīce zāles vai sīku krūmu pļaušanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
gāzes pistole ierocis gāzes strūklas izšaušanai.
loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
atskurbtuve Iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
elpot Ievilkt gaisu plaušās un to izpūst.
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties.
acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
rotadata Īpaša adata apģērba saspraušanai un greznošanai.
celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
zirgsega Īpaša sega, piem., sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai.
ložmetēju ligzda īpaši iekārtota pozīcija (ierakums) šaušanai ar ložmetēju.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
kaplēt Irdināt, rušināt u. tml. ar kapli.
rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
izdziedēt Izārstēt (saslimušo); izārstēt (slimību).
izdziedināt Izārstēt (saslimušo); izārstēt (slimību).
izbiras Izbiruši smalkumi.
klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
zauri Izmirušu rāpuļu kopējs apzīmējums.
iznest ar kājām pa priekšu iznest mirušu.
publiskošana Izpaušana, parādīšana.
sapušķot Izpušķot, izgreznot (ko).
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanos.
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās (matu, apspalvojuma) šķipsnas.
atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
trušāda Izstrādāta truša āda (kažokāda).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
aizvadīt Izvadīt (mirušo); apbedīt.
pavadīt Izvadīt (mirušo).
izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu); izvadīt no organisma olu – par putniem, dažiem rāpuļiem u. tml.
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
pigori Joki, arī aušības.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
receptors Jušanas nervu šķiedras gals, kas uztver kairinājumu.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
toreiz Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
toruden Kādā no pagājušajiem rudeņiem.
savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
pelde Kaila ķermeņa vai tā daļu pakļaušana saules, gaisa, ūdens, dūņu u. tml. iedarbībai.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
briežu uts kaulmuša.
kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
klausības laiki klaušu laiki.
klaušu gaitas klaušu pildīšana.
atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana.
saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); izkalst.
sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
aiziet pagātnē kļūt par bijušo, pagājušo.
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
sašūties Kļūt sadusmotam, sakaitinātam, sašutušam.
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam.
nosvilt Kļūt sārtam, iekaisušam (piem., saules, vēja iedarbībā).
apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
noaugt Kļūt tādam, kam ir izaugusi bārda, izauguši (gari) mati.
atradināties Kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; arī atsvešināties.
uzzelt Kļūt tādam, kur augi labi saauguši, sazaļojuši.
uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt.
pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam.
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
goda krēsls krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
pabērzs Krūms vai koks ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem – kauleņiem, ko izmanto ārstniecībā.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
vagotājs Lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
toniski krampji lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
kumpt Liekties, līkt; būt salīkušam.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
gubmākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
dundurs Liels mušai līdzīgs asinssūcējs kukainis.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
mušpapīrs Lipīga papīra lente mušu ķeršanai.
uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
truškopība Lopkopības nozare – trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei.
sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
jaunputns Mājputns no izšķilšanās līdz iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
celmu lauzējs mašīna celmu laušanai.
pļaujmašīna Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
stelles Mašīna, ierīce audumu aušanai.
depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
garas acis miegainas, nogurušas acis.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
atdusa Mirušā atrašanās kapā.
mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
mirstīgās atliekas miruša cilvēka ķermenis.
līķis Miruša cilvēka ķermenis.
augšāmcelšanās Mirušo atdzīvošanās, celšanās no kapa pēcnāves dzīvei.
kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
patversme Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
padibenes Morāli pagrimuši, degradējušies cilvēki.
kaulmuša Muša ar saplacinātu, stingru ķermeni, kas sūc zīdītāju un putnu asinis.
raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
mēslu muša muša, kuras kāpuri attīstās mēslos, gaļā u. tml.
stiebrmuša Muša, kuras kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
viņā saulē nāves valstībā, mirušo pasaulē.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
atgadījums Negaidīts, nejaušs notikums.
nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
nogulsnes Neizšķīdušas vielas daļiņas, kas nogulsnējušās šķidrumā.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
(gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
patrāpīties Nejauši gadīties; pagadīties.
pagadīties Nejauši gadīties.
iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties.
patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
iegadīties Nejauši nonākt, gadīties būt (kur).
iezagties Nejauši rasties, gadīties (piem., par kļūdām).
sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
neviļus Nejauši, netīšām, nevilšus.
sadurties Nejauši, pēkšņi satikt (kādu), nonākt saskarē (ar kādu).
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
akls Nejaušs; negaidīts.
okazionāls Nejaušs; tāds, kam ir gadījuma raksturs.
tukšā dūšā neko neēdušam.
jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
aizgājējs Nesen mirušais.
atēna Neskaidrs atspoguļojums, tikko jaušama ēna.
kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
šmulis Netīrs, nosmērējies cilvēks; netīrelis, sušķis.
enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
nicināšana Nicinošas attieksmes paušana.
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
nomirējs Nomirušais cilvēks, mirušais.
iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
kautsvars Nonāvēta, neatdzisuša dzīvnieka svars.
skrandas Noplīsuši, ļoti novalkāti apģērba gabali.
rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
piekrāsot Notušēt negatīvo, izskaistināt.
sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
redukcija Orgāna samazināšanās, tā uzbūves vienkāršošanās, arī orgāna vai audu grupas izzušana.
lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
pērnais Pagājušā gada.
retrostils Pagājušā laikposma stils.
izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
Vecgads Pagājušais gads.
viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
pagātne Pagājušais laiks, laikposms; apstākļi šādā laikposmā.
viņgad Pagājušajā gadā; arī togad.
pērngad Pagājušajā gadā; pērn.
pērn Pagājušajā gadā.
viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; toreiz.
retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
dispečerizācija Pakļaušana dispečera vadībai.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
grēkot Pārkāpt reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
atgriezums Pārpalikumi, kas radušies (ko) atgriežot, izgriežot u. tml.
atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
zvīņas Pārragojušās, nedzīvas ādas šūnas.
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
ekskavators Pašgājēja zemes darbu mašīna grunts rakšanai un kraušanai.
izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
pausme Paušana; izpausme.
piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
zināt Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
rugāji Pēc skūšanas mazliet atauguši bārdas mati.
beigas Pēc visa (piem., notikušā); beidzot.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
pērnējs Pērnais; pagājušā gada.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
liels Pieaugušie.
modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
konformisms Pielāgošanās, pakļaušanās (piem., valdošajam režīmam).
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
piedot Pieņemt par nebijušu (ko).
piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēts priekšmets.
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
plombēt Pildīt (radušos dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
raķešpistole Pistole raķešu (2) izšaušanai.
raķešu pistole pistole raķešu (2) šaušanai.
štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
sandrs Plakans vai lēzeni nolaidens līdzenums, ko saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi ledāja galos un malās.
pleira Plāns, gluds plaušu apvalks.
senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
krūts Plaušas (cilvēkam).
plaušu karsonis plaušu iekaisums; pneimonija.
silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
dilonis Plaušu tuberkuloze.
izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa – asmens, kas paredzēts zāles, labības u. tml. pļaušanai.
uzpļaut jumi pļaujot atrast dubultvārpu (divas kopā saaugušas labības vārpas uz viena stiebra).
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
Lucifers Pret Dievu sacēlušos eņģeļu vadonis, kas kļuvis par elles valdnieku; velns.
saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
sorbcija Process – gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
aizpušķot Pušķojot aizsegt.
nopušķot Pušķojot izrotāt.
uzpušķot Pušķojot panākt, ka (kas) kļūst skaistāks, krāšņāks.
pušķoties Pušķot sevi; arī rotāties (1).
baltā gaļa putnu, zivju, trušu, arī teļa gaļa.
puvekļi Puvušas vielas, sapuvušas atliekas.
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
čīkstēt Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
atraust Raušot (ko nost), atsegt.
noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
aizraust Raušot aizvirzīt.
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
izraust Raušot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieraust Raušot pievirzīt (augsni, zemi).
saraust Raušot savirzīt (kopā, kur).
uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
sarausties Raušoties iekļūt (kur).
ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
izrausties Raušoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pierausties Raušoties pievirzīties.
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
izretušēt Retušējot likvidēt.
apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
koraļļu rifs rifs, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu skeleti.
ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
ierakties Rokot ievirzīties (kur); ierušināties, ielīst.
šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
pozaments Rotājums (grezna aukla, lente, bārkstis, pušķis u. tml.).
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
skābais piens rūgušpiens.
skābpiens Rūgušpiens.
ķērkstēt Runāt skarbā, aizsmakušā balsī; skanēt skarbi, ar blakus trokšņiem.
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
uzrušināt Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu); apklāt, apsegt (ar ko).
atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
ierušināt Rušinot ievietot (kur iekšā); rušinot pārklāt (piem., ar zemi).
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt (piem., ogles krāsnī).
izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
birzumi Sabirzušas (kā) sīkas daļiņas.
ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
autointoksikācija Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās pašā organismā; pašsaindēšanās.
asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
elkoņi spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
ceļgali spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
būt matos saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
skrandu lācis saka par cilvēku noskrandušā apģērbā.
kunga prātā saka par iereibušu vai piedzērušu cilvēku.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
ne šis, ne tas saka par ko neizdevušos.
būt ar bārdu saka par ko novecojušos, visiem zināmu.
būt aiz muguras saka par ko pagājušu, notikušu.
drūms kā rudens mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā caur adatas aci izvilkts saka par ļoti novājējušu cilvēku.
kā ēna Saka par ļoti novājējušu cilvēku.
ne dzīvs, ne miris Saka par ļoti pārbijušos cilvēku.
kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt) saka par mirušu cilvēku, veltot viņam labus vārdus.
skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
aiztecējis daudz ūdeņu saka par notikumiem bagātu pagājušo laikposmu.
smirdīgs sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
smird kā sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un piedzērušu cilvēku.
kā princese saka par skaisti, grezni ģērbušos sievieti.
kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
kājas neklausa saka, ja kājas nogurušas, ir grūti iet.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
(nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
miers viņa pīšļiem saka, pieminot mirušo.
kauls Sakaltuši dažu augu stublāji.
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
koraļļu sala sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
uzvākt Savākt (piemēram, ko nokritušu, izlijušu).
sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
sēža Savienojamo elementu, detaļu sasvstarpējās piekļaušanās atbilstība.
pušplēsts Savienojumos "ne pušplēsta vārda", "ne ar pušplēstu vārdu": neviena vārda, ne ar vienu vārdu.
kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piem., muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
skuju koks segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skujkoks.
skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skuju koks.
lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
lemesītis Sējmašīnas detaļa izsēto sēklu ierušināšanai zemē.
pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
senkaps Sena mirušo apbedījuma vieta.
celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
sērūdeņradis Sēra savienojums ar ūdeņradi – gāze ar sapuvušu olu smaku.
rekviēms Sēru mesa par mirušo dvēselēm; vokāli instrumentāls skaņdarbs mirušo piemiņai.
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās (kam) birstot, drūpot.
smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
kupināt pienu sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
klaigas Skaļa, demonstratīva uzskatu paušana.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
uzslaucīt Slaukot savākt (uz seguma, piemēram, ko nobirušu).
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
konfidencialitāte Slepenība; noslēpuma neizpaušana.
sideroze Slimība, kas saistīta ar dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
urķis Smails, parasti tievs priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis.
nostalģija Smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā).
kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
plimāža Spalvu pušķis (kā, piem., tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
stenda šaušana sporta veids – šaušana pa lidojošiem mērķiem īpaši ierīkotā laukumā (stendā).
loka šāvējs sportists, kas specializējies loka šaušanā.
šāvējs Sportists, kas specializējies šaušanā.
snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
dispersija Starojuma viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
divvientulība Stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķīrušies (nošķirti) no citiem un netiek traucēti.
nesaprašanās Stāvoklis, kad ir radušās domstarpības, nesaskaņas.
jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
stīvs Stings (par mirušu cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
konvulsijas Strauja, atkārtota muskuļu saraušanās, intensīvi krampji.
bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
kloniski krampji strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
klasiskā trīscīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
grāmatas atvēršanas svētki svinīga sabiedrības iepazīstināšana ar jauniznākušu grāmatu.
bēres Svinīgs mielasts, ko rīko mirušā tuvinieki.
kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
mušiņa Šā kukaiņa imitācija mušiņmakšķerēšanai.
kurss Šāds vienas specialitātes studentu, audzēkņu kopums, kas mācību iestādē iestājušies vienā gadā.
dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
ugunslīnija Šaušana no šādas līnijas kādā (piem., biatlona) sacensību posmā.
stāvuguns Šaušana pa trajektoriju, kam ir stāva beigu daļa.
uguns Šaušana, apšaude; raidīto ložu, šāviņu kopums.
ugunspozīcija Šaušanai izvēlēta pozīcija (artilērijas ierocim, ložmetējam).
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, arī tankos, bruņumašīnās).
koriģēt Šaušanas laikā konstatēt tēmēšanas kļūdas un (tās) labot.
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
duļķes Šķidrumā neizšķīduši, nenogulsnējušies piemaisījumi; šādu piemaisījumu nogulsnes.
izvilkums Šķidrums, kurā koncentrētā veidā izdalījušās (augu) vielas.
izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam); būt nojaušamam, uztveramam pēc skaņas, izteikuma.
rādīties Šķist, likties (par ko nojaušamu, paredzamu).
fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni.
galīgs Tāds (cilvēks), kura (parasti negatīvās) īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
neausts Tāds (materiāls), ko iegūst bez aušanas.
zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
izbijis Tāds, kā vairs nav; bijušais.
stings Tāds, kam (parasti aukstuma iedarbībā) ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
nospuris Tāds, kam atiruši diegu gali; spurains (parasti par apģērbu).
apspuris Tāds, kam ir atiruši diegu gali (piem., par apģērbu); spurains.
kupls Tāds, kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne; tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu.
stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; varbūtisks.
krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati.
sēras Tāds, kam ir līgani, lejup nolīkuši gari zari (par dažu sugu kokiem).
noplīst Tāds, kam ir ļoti novalkātas, saplīsušas drēbes.
atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
nevainīgs Tāds, kam nav vēl bijušas dzimumattiecības.
senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; sens.
vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; nevainīgs.
padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
aizpagājušais Tāds, kas bijis pirms pagājušā (laika posma).
saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
aizgājušais Tāds, kas ir bijis, noticis agrāk; pagājušais.
bijušais Tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais.
retro Tāds, kas ir bijis, pastāvējis senāk, pagājušajos laikos.
retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
puspliks Tāds, kas ir ģērbies trūcīgi, noplukušās drēbēs.
implicīts Tāds, kas ir ietverts, bet nav skaidri izteikts; noprotams, nojaušams.
tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam vai minētam.
siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
grēcīgs Tāds, kas ir pretrunā ar reliģiski ētiskajām pamatnormām (baušļiem); netikumīgs, nosodāms.
sens Tāds, kas ir radies pirms ilga laika; tāds, kas ir saglabājies no pagājušiem laikiem; vecs.
sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
šaušalīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko briesmīgu, nežēlīgu; tāds, kas izraisa šaušalas; šausmīgs (1).
radikāls Tāds, kas ir saistīts ar radikālismu, galēju uzskatu paušanu un šādu principu ievērošanu.
redzams Tāds, kas ir secināms pēc kā iepriekš notikuša.
pluskains Tāds, kas ir tērpies netīrā, noskrandušā apģērbā.
skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
nerātns Tāds, kas nav rātns, ir draiskulīgs, nebēdnīgs (par bērnu); tāds, kas ignorē pieņemtās uzvedības normas (par pieaugušo).
kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
grēcīgs Tāds, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus); tāds, kam ir trūkumi, vājības.
padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
tolaiku Tāds, kas saistīts ar noteiktu, jau pagājušu laika pomu.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu.
tauta Tāds, ko (piem., vēlēšanās) ir izveidojuši (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāji; tāds, kas darbojas (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotāju labā, aizstāv to intereses.
pamests Tāds, ko cilvēki ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
eksogēns Tāds, ko izraisījuši ārēji cēloņi.
endogēns Tāds, ko izraisījuši iekšējie cēloņi.
toksisks Tāds, ko izraisījuši toksīni.
šaujams Tāds, ko lieto šaušanai.
paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, vērst par nebijušu.
ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu.
lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi.
neorganisks Tāds, kura iekļaušana vai iekļaušanās (kur, kādā sistēmā) ir neiederīga.
pigmentēts Tāds, kurā ir izveidojušies, uzkrājušies pigmenti.
verdzisks Tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās.
ņaudulīgs Tāds, kurā izpaužas žēlošanās, gaušanās.
krunkains Tāds, kurā izveidojušās krunkas.
rievots Tāds, kura virsmā izveidojušās rievas.
atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju pastāvēšana, kas bijušas raksturīgas tāliem senčiem.
interese Tas, kam pievērš sevišķu uzmanību; tieksmes, aizraušanās.
atradums Tas, kas atrasts meklējot, nejauši pamanot; tas, kas atrasts pētījumos, radošos meklējumos.
dzīvs Tas, kas dzīvo; pretstats: mirušais.
pagājušais Tas, kas ir pagājis, izbeidzies; bijušais.
sektantisms Tas, kas ir raksturīgs sektām – noslēgšanās no pārējās sabiedrības, pilnīga pakļaušanās līderu prasībām, viņu norunu bezierunu izpilde.
miņa Tas, kas ir tik tikko nojaušams, uztverams, sajūtams.
retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
atliekas Tas, kas palicis no pagātnes, no bijušā, izzūdošā; paliekas.
sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi; kopējais guvums.
inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
līķu kambaris telpa, kurā novieto mirušos; kapliča.
šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
uzticība Ticība (kādam), paļaušanās (uz kādu), ka (tā) attieksme, rīcība (kādu uzdevumu veikšanā) būs godīga, labvēlīga.
vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
bulta Tieva stiegra ar asu galu (šaušanai no loka, stopa).
adata Tievs, ass priekšmets ar smailu galu, ko lieto duršanai, saspraušanai, rotājumam u. tml.
stigmiets Tievs, taisns kociņš ar noasinātiem galiem, ko lieto (piem., stigu) nospraušanai.
atēna Tikko jaušama (pārdzīvojuma) izpausme.
pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš.
fasādes siets tīklveida materiāls, ar ko pārklāj mājas fasādi remonta laikā, lai pasargātu garāmgājējus no nejaušas darbarīku un materiālu nokrišanas.
saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
iesisties Tikt iesistam, parasti nejauši.
izsisties Tikt izsistam (nejauši, negribēti).
nopirkties Tikt nopirktam (nejauši).
paķerties Tikt paķertam, parasti nejauši.
iesalt Tikt stingri ietvertam ledū, sasalušā zemē.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
plēsuma arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
krūmāju arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai.
urna Trauks, kurā glabā kremēta mirušā pelnus.
mediācija Trešās puses starpniecība divu pušu strīdā, lai panāktu vienošanos.
trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
trusene Trušu mātīte.
trusēns Trušu mazulis.
šinšilla Trušu šķirne ar sudrabpelēku apmatojumu; šīs šķirnes trusis.
Beļģu milzis trušu šķirne.
pundurtruši Trušu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums, plata piere un purns, lielas, izvalbītas acis, biezs apmatojums; šīs grupas truši.
mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
pontons Tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
sniegūdens Ūdens, kas ir radies sniega, arī ledus kušanas rezultātā.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
ledusgabals Ūdens, ūdenstilpju sasalušas virsējās kārtas gabals.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
cekuls Uz augšu sacēlies (matu) kušķis (cilvēkam); kupli, izspūruši mati.
uzraut Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
stividors Uzņēmums, kas nodarbojas ar kuģu iekraušanas un izkraušanas darbiem.
norakstīt zaudējumos uzskatīt (ko) par zaudētu, pazudušu.
nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
ierakstīt skurstenī uzskatīt par zudušu, veltīgu.
manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
saslaucīt Uzslaucīt (izlietu, izlijušu šķidrumu).
dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
līķvabole Vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem, nereti tos aprokot.
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
laipot Vairīties no noteiktas rīcības, sava viedokļa paušanas.
substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
adopcija Vecāku tiesību juridiska noformēšana, piešķirot pieņemtam bērnam laulībā dzimuša bērna tiesības.
retušēt Veikt (kā) retušu.
izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
uzlauzt Veikt darbību, kas saistīta ar ielaušanos datoru sistēmā.
dzērvju zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
pūriņš Veļas komplekts (jaundzimušajam).
nītīt Verot nītīs šķērus, sagatavot aušanai.
hronoloģija Vēstures palīgnozare, kas pēta, pēc kādām sistēmām dažādas tautas skaitījušas gadus un kādi tām bijuši kalendāri.
reģenerācija Vēsturiska arhitektūras objekta, ansambļa, tā zudušās daļas atjaunošana.
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
spindele Vidēji liela vai liela muša, kuras kāpuri ir zīdītājdzīvnieku parazīti.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
atēnoties Viegli izpausties, tikko jaušami parādīties.
putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
atkritumvielas Vielmaiņas procesā radušās vielas, ko organismā tālāk neizmanto.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā dzimušie cilvēki.
metiens Vienā reizē dzimušo dzīvnieku mazuļu kopums.
inkorporācija Vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
sausziedes Viengadīgi augi ar samērā sausiem, salmainiem ziediem, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu.
amarants Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem kuplās vārpveida ziedkopās vai pušķos.
sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
paritāte Vienlīdzība, vienāds stāvoklis; pušu līdztiesība.
džentlmeņu vienošanās vienošanās, kas balstās uz abu līgumslēdzēju pušu mutisku solījumu un godīgu tā izpildi.
goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
skujaine Vieta, kur ir daudz nobirušu skuju.
perēklis Vieta, kur koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kurienes izplatās šādu grupējumu ietekme; vieta, no kuras izplatās kas nevēlams.
glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
ledusvīns Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns.
reinvīns Vīns, kas ražots no Reinas vidustecē augušajām vīnogām.
feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
bizmanis Vīrietis ar bizi – simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
kanaks Vīrs, vecis; (bijušais) karavīrs.
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
atāls Zāle, kas ataugusi tajā pašā gadā pēc nopļaušanas.
raiders Zāles pļāvējs – neliels traktoriņš, kam pļaušanas mehānisms atrodas priekšpusē.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
izzīdīt Zīdīt (jaundzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
grauzēju kārta zīdītāju kārta, pie kuras pieder vāveres, bebri, kāmji, peles, žurkas, zaķi, truši un citi dzīvnieki.
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
biatlons Ziemas sporta veids – divcīņa, kurā slēpošana mijas ar šaušanu.
laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
goda doktors zinātniskais grāds, ko piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu zinātnisko darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
zirglietas Zirga iejūga piederumi – priekšmeti (piem., apauši, iemaukti, sakas) zirga iejūgšanai.
kulans Zirgu ģints dzīvnieks ar garām ausīm, īsām stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā [Equus hemionus].
kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
mušiņmakšķerēšana Zivju ķeršana ar mušiņmakšķeri, izmantojot mākslīgās mušiņas.
iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).

uš citās vārdnīcās:

Tēzaurs

uš

LLVV

uš

MEV

uš