Paplašinātā meklēšana
Meklējam iela.
Atrasts vārdos (92):
- iela:1
- viela:1
- ielakt:1
- cielava:1
- ielabot:1
- ielaist:1
- ielasīt:1
- ielasīt:2
- ielauzt:1
- lielacu:1
- sāniela:1
- degviela:1
- ielaipot:1
- ielaizīt:1
- jēlviela:1
- līmviela:1
- mielasts:1
- pielabot:1
- pielaide:1
- pielaist:1
- pielapes:1
- pielasīt:1
- pielauzt:1
- ragviela:1
- zāļviela:1
- antiviela:1
- garšviela:1
- ielabināt:1
- ielaidums:1
- imūnviela:1
- izejviela:1
- krāsviela:1
- miecviela:1
- pielaikot:1
- pielaizīt:1
- pielaulāt:1
- pielauzīt:1
- pildviela:1
- pirmviela:1
- pretviela:1
- rūgtviela:1
- saldviela:1
- smērviela:1
- šķērsiela:1
- šķielacis:1
- urīnviela:1
- ziežviela:1
- gļotvielas:1
- ielaisties:1
- ielaisties:2
- ielasīties:1
- ielasīties:2
- ielasmeita:1
- ielauzties:1
- ielavīties:1
- lasāmviela:1
- lielacains:1
- pamatviela:1
- pielabināt:1
- pielaidīgs:1
- pielaistīt:1
- pielaizīts:1
- pielakties:1
- saistviela:1
- smaržviela:1
- sveķvielas:1
- šlakvielas:1
- taukvielas:1
- trūdvielas:1
- cukurvielas:1
- ielauzīties:1
- pektīnviela:1
- pielaisties:1
- pielaisties:2
- pielavīties:1
- sastāvviela:1
- uzturvielas:1
- aizsargviela:1
- balastvielas:1
- minerālviela:1
- pielaizīties:1
- sprāgstviela:1
- šķiedrvielas:1
- dīzeļdegviela:1
- kodoldegviela:1
- kontrastviela:1
- olbaltumviela:1
- pielabināties:1
- atkritumvielas:1
- ekstraktvielas:1
- kodolsprāgstviela:1
- rentgenkontrastviela:1
Atrasts etimoloģijās (22):
- No grieķu pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons)
- No latīņu albumen, albuminis 'olbaltumviela'. (šķirklī albumīni)
- No grieķu arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika)
- No grieķu arōma, arōmatos 'smaržviela'. (šķirklī aromāts)
- Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- No latīņu elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī elements)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No vācu Gross, franču grosse 'lielais (ducis)'. (šķirklī gross)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No grieķu kolossos 'liela statuja'. (šķirklī koloss)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No grieķu ō mega 'lielais (garais) o'. (šķirklī omega)
- No spāņu pasacalle, pasar 'paiet garām' un calle 'iela'. (šķirklī pasakalja)
- No latīņu pigmentum 'krāsa, krāsviela'. (šķirklī pigments)
- No franču piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets)
- Pēc amerikāņu ārsta Daniela Elmera Salmona (Daniel Elmer Salmon) vārda. (šķirklī salmonellas)
- No angļu spice 'garšviela'. (šķirklī spaiss)
- No angļu streetball (street 'iela' un ball 'bumba'). (šķirklī strītbols)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements)
- No grieķu theos 'dievs' un brōma 'mielasts'. (šķirklī teobromīns)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Vārds bēres ģenitīvā (bēru ceremonija, bēru mielasts) izrunājams ar šauro e. (šķirklī bēres)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
Atrasts vārdu savienojumos (48):
- baltā (smadzeņu) viela
- būt lielajā
- cielavu dzimta
- dabiskās krāsvielas
- endogēnās vielas
- ielabot kļūdas
- ielaist kļūdu
- ielaist uguni
- ielas meita
- ielas puika
- ielas zēns
- indiferenta viela
- izmest uz ielas
- izsviest uz ielas
- iztaisīt lielas acis
- kā cielava
- kā pielaulāts
- liela diena
- liela dūša
- liela gaisma
- liela galva
- liela loma
- liela muiža
- liela mute
- liela nauda
- lielacu kamene
- lielacu tunzivs
- Lielais astotnieks
- lielais ķīris
- Lielais Lācis
- lielais laimests
- lielais lakats
- lielais rublis
- Lielais septiņnieks
- lielum lielais vairums
- narkotiskās vielas
- nav (nekāda, liela) māksla
- nav pielaulāts
- no ielas
- nonākt uz ielas
- pelēkā (smadzeņu) viela
- pelēkā viela
- pielaist pie stūres
- pielaist sērkociņu
- pielaist uguni
- sarkano lukturu iela
- sataisīt lielas acis
- utilizācijas izejvielas
Atrasts skaidrojumos (200):
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- šķemba Ass, šķautņains (kā) gabals; neliela atlūza (no kā).
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- masa Bezformīga viela, vielu maisījums.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
- blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- substance Būtisko (vielas, materiāla) īpašību kopums; viela, materiāls.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
- cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
- pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
- degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
- gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
- izplūdes gāzes degvielas sadegšanas gāzveida produkts; atgāzes.
- bāka Degvielas tvertne.
- benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
- plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
- tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- tirdziņš Dem. --> tirgus; neliela tirgošanās vieta.
- mēlīte Detaļa, elements – neliela šaura, plāna plāksne.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
- salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- halle Ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.).
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
Atrasts piemēros (200):
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- zaļš ..mežam ir liela, zaļa dzīvība, mežs nav uzvarams..
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
- šķist 20 rubļi man toreiz šķita liela nauda.
- A A4 lapa ir 297x 210 mm liela.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
- abpus Abpus ielai, ceļam.
- ieriesties Acīs ieriesušās lielas lāses.
- saskarīgs Acis spārēm ir uzkrītoši lielas, saskarīgas.
- pamatsastāvs Aerosola pamatsastāvā ir dabiskas izejvielas no augu valsts.
- liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
- mielasts Aicināt uz mielastu.
- aizkārpīties Aizkārpīties pa netīro sniegu līdz ielai.
- aizsargviela Aizsargviela pret rūsēšanu.
- aizsargviela Aizsargvielas pret infekcijas slimībām.
- aizturēt Aizturēt draugu uz ielas, lai aprunātos.
- akls Akla iela.
- sarecēt Aknas ražo vielas, kas palīdz asinīm ātrāk sarecēt.
- aktīvs Aktīva viela.
- pašizteikšanās Aktrisei ir lielas pašizteikšanās spējas.
- reibinošs Alkohols, tabaka un citas reibinošas vielas rada atkarību.
- recekļveida Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedējošās želejas – šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas.
- gļotvielas Alvejas gļotvielas.
- analītisks Analītiski noteikt vielas sastāvu.
- antibiotisks Antibiotiskas vielas.
- vedējs Apgāžas degvielas vedējs.
- rūgtviela Apiņa augļkopas satur rūgtvielas.
- ņega Apkārt valda pārāk liela ņega.
- noprast Apsargi lika noprast, ka ēkā neielaidīs.
- apstādināt Apstādināt draugu uz ielas.
- lapgrauzis Apšu lielais lapgrauzis.
- aptrult Aptrult no liela pārdzīvojuma.
- apturēt Apturēt draudzeni uz ielas.
- taksis Apturēt taksi uz ielas.
- pielaist Apzināti vairījos sev kādu pielaist pārāk tuvu.
- ķecerība Ar [Ausekļa] dzejas darbiem cenzoram allaž bija liela ķeza. Nekad nevarēja zināt, vai tur nav kāda apslēpta ķecerība..
- piekrāties Ar fotoattēliem jau piekrājusies paliela kaste.
- migrēt Ar gruntsūdeņu plūsmu migrējošās vielas.
- izboksterēt Ar grūtībām izboksterēt ielas nosaukumu.
- uzvārīties Ar katru mirkli viņš jutās ērtāk un vaļīgāk. Pēdīgi dūša uzvārījās jau itin liela.
- ķēpa Ar remontu iznāca liela ķēpa.
- izdošana Ar svinībām saistītas lielas izdošanas.
- pielaistīt Ar šampanieti pielaistīta grīda.
- ielaisties Ar virvi ielaisties stāvajā alas ieejā.
- slāt Ar visiem ielas apaviem slāt pa gaiteni.
- pielaizīts Ar želeju pielaizīti mati.
- svelme Ārā valda +40 grādus liela svelme.
- pieveikt Ārstnieciskās vielas spēj pieveikt dažādus iekaisumus.
- pārstrādāties Ārsts iesaka pusdienās nepārēsties, jo olbaltumvielas organismā nepagūs pārstrādāties.
- dedzināt Asās garšvielas dedzina mēli.
- asfaltēt Asfaltēt ielas, šoseju.
- iela Asfaltēta, bruģēta iela.
- piegādāt Asinis piegādā organismam vajadzīgās uzturvielas.
- askorbīnskābe Askorbīnskābe aktivizē vielmaiņu un liek šūnām izvadīt šlakvielas.
- termometrisks Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus: gāzes un kondensācijas, šķidruma, pretestības u. c.
- auss Atkārušās, lielas ausis.
- atklibot Atklibot līdz durvīm un ielaist nācēju.
- ubagot Atliek vien iet ubagot uz ielas.
- atom- Atomdegviela.
- atpazīt Atpazīt aktieri uz ielas.
- ielauzties Atplēst dēļus un ielauzties noliktavā.
- atrast Atrast uz ielas monētu.
- līmviela Ātri cietējoša līmviela.
- nošpaktelēt Ātri, kārtīgi nošpaktelēt lielas virsmas.
- atsavināt Atsavināt kontrabandas preces, narkotiskās vielas, nelikumīgi glabātus ieročus.
- atslogot Atslogot centra ielas no transporta kustības.
- perpendikulārs Atstāt automašīnu perpendikulāri ielai.
- priekšnams Atstāt ielas apavus priekšnamā.
- iela Atstāt mašīnu ielas malā.
- summa Attīstībā uzņēmums investē lielas summas.
- ielasīt Audiogrāmatu ielasīšana ir ļoti laikietilpīgs process.
- sūkt Augi sūc barības vielas.
- auglenīca Auglenīca sastāv no liela daudzuma augļlapu ar augšēju sēklotni.
- ielauzt Augļu smagums ielauzis plūmes zaru.
- grota Augsta, liela grota.
- kumulēt Augu spējas kumulēt dažādas vielas.
- smaržviela Augu valsts izcelsmes smaržviela – ambra.
- miecviela Augu valsts miecvielas.
- svaidīties Auklas galā svaidījās liela zivs.
- austrumi Austrumu garšvielas.
- garšviela Austrumu garšvielas.
- tikai Auto ir spēcīgs, tikai tērē daudz degvielas.
- stacija Autobuss iebrauca degvielas uzpildes stacijā.
- pielabot Automašīnai bija tikai sīkumi jāpielabo.
- smaka Automašīnas salonā ir degvielas smaka.
- pārpildīt Automašīnas vakarpusē pārpildīja ielas.
- sapiktot Autovadītājus sapikto bedrainās ielas.
- sterīni Avenēs ir atklātas vielas – sterīni, kas aizkavē aterosklerozes attīstīšanos.
- strūklot Aviācijas degviela, kas strūkloja no spārna, uzliesmoja, un lidmašīnu pārņēma uguns.
- mielasts Bagātīgs mielasts.
- bagāts Bagāts mielasts.
- balastvielas Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas.
- piekrišana Ballītē viņai bija liela piekrišana.
- pāršļūkt Balstīdamās uz spieķa, večiņa kaut kā pāršļūc pāri ielai.
- cielava Baltā cielava.
- barība Barības vielas.
- viela Barības vielas.
- pielavīties Barotava putniem jāierīko tā, lai kaķis nevarētu pielavīties.
- bāzisks Bāziska viela.
- bedrains Bedraina iela.
- beidzamais Beidzamā lappuse, krēslu rinda, māja ielas galā.
- noķert Beidzot viņš noķēra viņu uz ielas.
- pielaisties Beidzot viņš tomēr pielaidās.
- pielauzt Beigās puiši tēvu pielauza.
- pielaisties Beigās tētis pielaidās.
- tvertne Benzīna, degvielas tvertne.
- mist Bērnā mīt liela mīlestība pret dzīvniekiem.
- uzšļūkt Bērni no kalniņa var uzšļūkt uz ielas.
- ziņkāre Bērniem raksturīga liela ziņkāre.
- pārvērtība Bērns dziedātājas dzīvē ienesa lielas pārvērtības.
- ielaisties Bērns ielaidies miegā.
- uzklupt Bērns uzklupa lielajai zemeņu bļodai.
- sasvilpt Bērzā sēdēja koši sarkans papagailis, bet visi mēģinājumi to sasvilpt, saķert vai pielabināt bija bez rezultātiem.
- apstādīt Bērziem apstādīta iela.
- berzt Berzt garšvielas miezerī.
- sveķvielas Bērzu pumpuros esošās sveķvielas ir ļoti kairinošas.
- vabole Bez pūlēm Čarlīne pielasa pilnu bļodiņu ar vabolēm un sliekām.
- bezvārda Bezvārdu ielas.
- iela Bibliotēka atrodas Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī.
- slāpēt Biezās nama sienas slāpēja ielas trokšņus.
- stress Biežāk slimo tie cilvēki, kas ir pakļauti lielam stresam.
- stresors Biežākie stresori darbavietā ir neīstenojamas prasības un pārlieku liela atbildība.
- bioķīmija Bioķīmija pēta olbaltumvielas, ogļhidrātus, lipīdus u. c. vielas.
- svabads Braucot jāturas ceļa vai ielas labajā pusē, atstājot svabadu ceļa kreiso pusi.
- mārciņa Britu mārciņa uzskatāma par vienu no lielajām pasaules valūtām.
- bulta Bulta norāda uz degvielas daudzumu.
- izripot Bumba izripoja uz ielas.
- šķielacis Burvīga šķielace.
- šmuce Būs liela šmuce un tiesu darbi.
- pielaidīgs Būt pārāk pielaidīgam.
- ielaipot Cauri peļķēm pagalmā ielaipo pastniece.
- sutoņa Cehā bija liela sutoņa.
- pārvirzīties Celtniecības darbi pārvirzījās uz ielas otru pusi.
- krustoties Ceļi, ielas krustojas.
- ielauzties Ceļotāji ielauzās Amazones džungļos.
- pielabināties Censties pielabināties priekšniecībai.
- saspraukties Centrālā iela bija nobloķēta, un visām automašīnām ātri nācās saspraukties šaurās šķērsieliņās.
- krist Cerēt, ka kritīs lielais laimests.
- iegrimt Ceriņziedos iegrimusi nomales iela.
- sveķvielas Ciedra koksne izdala aromātiskas sveķvielas.
- baltgalvis Cielava baltgalve.
- ciets Cieta viela.
- viela Cieta, šķidra, gāzveida viela.
- ielauzt Cietušajam ielauzts galvaskauss.
- sasilt Cietvielas, tāpat kā šķidrumi, sasilstot izplešas.
- saiet Cik mililitri saiet degvielas tvertnē?
- pielasīt Cilvēki visu vasaru gāja ogās un sēnēs, tonnu tonnas pielasīja.
- saārdīt Cīņa par neatkarību, kas saārda lielas impērijas.
- pievienoties Cita pēc citas lielajai upei pievienojas neskaitāmas pietekas.
- notvaicēt Cukini apcep, pievieno garšvielas un notvaicē.
- kristālisks Cukurs ir kristāliska viela.
- dabaszinātnieks Dabaszinātnieki pēta, kur dabā atrodas vajadzīgās vielas un materiāli.
- dabīgs Dabīgas krāsvielas.
- pildviela Dabīgās matraču pildvielas.
- dalīties Dalīties ar māsu lielajā laimestā.
- nolīt Daļa degvielas nolija garām.
- gūt Darbā gūta liela pieredze.
- viela Darbīgas vielas.
- saulene Dārza malā slējās lielas saulenes nokārtām galvām.
- stūrgalvīgs Daudzi ir stūrgalvīgi pārliecināti – pie lielas naudas nevar tikt godīgā veidā.
- vadīt Dažādas vielas siltumu vada atšķirīgi.
- liels Daži no kinoindustrijas lielajiem.
- pielavīties Dažreiz viņam pielavās pesimisms.
- uzpūst Degvielas cena ir uzpūsta.
- uztvert Degvielas filtrs uztver sīkos netīrumus.
- iepilde Degvielas iepilde.
- indikators Degvielas līmeņa indikators.
- iesmidzināt Degvielas maisījums tiek iesmidzināts motora cilindrā.
- mazumtirgotājs Degvielas mazumtirgotāji.
- modifikators Degvielas modifikators.
- oktānskaitlis Degvielas oktānskaitlis.
- padeve Degvielas padeve.
- papildinājums Degvielas papildinājums.
- norma Degvielas patēriņa norma.
- pieplūde Degvielas pieplūde.
- rezervuārs Degvielas rezervuāri.
- degviela Degvielas sastāvs.
- smirdoņa Degvielas smirdoņa salonā.
- sprausla Degvielas sprausla.
- sūknētava Degvielas sūknētava.
- sapumpēt Degvielas sūknis nespēj sapumpēt pietiekami daudz degvielas.
- sūknis Degvielas sūknis.
- tilpne Degvielas tilpne.
- pistole Degvielas uzpildes pistoles benzīnam un dīzeļdegvielai.
- degviela Degvielas uzpildes stacija.
- vads Degvielas vads.
- ielauzties Demonstranti ielaužas norobežotajā teritorijā.
- pielaide Detaļas pielaide.
- sātans Dievs mani atsūtījis kalpot cilvēkiem, bet sātans grib to samaitāt – ielaist manī naidu.
- difūzs Difūza viela.
- kvadrātmetrs Divpadsmit kvadrātmetru liela telpa.
- parādsaistības Divu miljonu latu lielas parādsaistības.
iela citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV