Paplašinātā meklēšana
Meklējam radīt.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (22):
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No vācu Autor, kam pamatā latīņu auctor 'radītājs'. (šķirklī autors)
- No sanskrita brahmā 'radītājs'. (šķirklī Brahma)
- No grieķu epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja)
- No latīņu generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt)
- No latīņu generator 'radītājs'. (šķirklī ģenerators)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No latīņu novator 'jaunradītājs, atjaunotājs'. (šķirklī novators)
- No latīņu poema, kam pamatā grieķu poiēma 'sacerējums', kam savukārt pamatā grieķu poien 'radīt, darināt'. (šķirklī poēma)
- No vācu Poltergeist (poltern 'radīt kņadu' un Geist 'spoks'). (šķirklī poltergeists)
- No vācu produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt)
- No latīņu producere 'radīt, ražot'. (šķirklī produkcija)
- No vācu Produkt, kam pamatā latīņu productus 'radīts, ražots'. (šķirklī produkts)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No latīņu terrigenus 'zemes radīts'. (šķirklī terigēns)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (200):
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
- klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
- pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
- uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
- iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
- portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
- svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
- apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
- aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
- Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
- rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
- griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
- klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
- pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
- šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
- kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
- šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- saražot Darbojoties radīt (ko).
- sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
- klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
- izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
- kvēpt Degot radīt daudz kvēpu, dūmu.
- dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
- radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
- dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- palaist pasaulē Dot dzīvību, radīt.
- nest Dot, izraisīt, radīt.
- sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
- laist pasaulē dzemdēt, radīt.
- laist Dzemdēt, radīt.
- nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
- sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
- žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
- urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
- atgulēt Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
- monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
- ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
- inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
- iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
- ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
- kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
- čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
- rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
- maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
- nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
- nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
- nošņākt Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- nošņākties Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
- blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
- sasapņoties Iztēloties, iztēlē radīt (ko).
- izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
Atrasts piemēros (116):
- mis Agatas Kristi radītā mis Mārpla.
- galerija Aktiera radīto tipu galerija.
- radīts Aktīvā atpūta ir radīta tieši man.
- posts Alkoholisma radītais posts ģimenē.
- viesuļvētra Aplēst viesuļvētras radītos zaudējumus.
- romboedrs Arhitektu radītais stikla un metāla romboedra kubs.
- militārists ASV militāristu radītā lidmašīna.
- pārradīt Atdzīvināt un pārradīt vecās tradīcijas.
- autortiesības Autortiesības uz kopīgi radītu darbu.
- tēvs Dievs ir mūsu Tēvs un radītājs.
- pamatkrāsa Dzeltenā, zilā un sarkanā tiek dēvētas par pamatkrāsām tāpēc, ka nevar tikt radītas, jaucot citu krāsu pigmentus.
- fantāzija Fantāzijā radīti tēli.
- varoņtēls Filmās radītais varoņtēls.
- nolūks Fonds radīts ar nolūku atbalstīt jaunos un talantīgos Latvijas māksliniekus.
- kinematogrāfists Franču kinematogrāfistu radītā filma.
- hipovitaminoze Hipovitaminozes radītie veselības traucējumi.
- humorists Humoristu radītie tēli.
- radītājs Ideju radītājs.
- dubultstandarts Iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdēto normu tiek radīts dubultstandarts.
- ietekmētājs Ietekmētāja pienākums ir radīt interesi par pasākumu, produktu, pakalpojumu, uzņēmumu vai organizāciju.
- posts Ilgstošā sausuma radītais posts.
- stihija Īpašums ir apdrošināts pret plūdu, vētras un citu stihiju radītajiem zaudējumiem.
- radīt Izrādē atdzīvojās mākslinieka iztēlē radītais.
- radītājs Jauno smaržu radītāji.
- jaun- Jaunradīts.
- sarūgtinājums Jo asāks balss tonis un skarbāki vārdi, jo lielāks to radītais sarūgtinājums.
- zīmols Katram tirgum tiek radīts savs zīmols.
- sakļauties Kora balsis cieši sakļaujas ar sintezatora radītajām mākslīgajām skaņām.
- paralīze Krīzes radītā paralīze.
- tīkls Ledāju radīto osu tīkls.
- mākslīgs Mākslīgi radīt problēmas.
- impresija Mākslinieka darbu radītās impresijas.
- logotips Mākslinieka radīts logotips.
- asinsgrēks Māsas un brāļa asinsgrēkā radīta ģimene.
- mazpamazām Mazpamazām radīt interesi par jauno preci.
- radītājs Meklēt otrā to labo, ko katrā ielicis radītājs.
- radīt Mīlestība uz bērniem ir tā, kādēļ vēlamies radīt otro un trešo bērnu.
- nanotehnoloģija Nanotehnoloģiju radītie produkti.
- narkomānija Narkomānijas radītais posts.
- sekss Neapmierinātība seksa jomā var radīt satraukumu un stresu.
- nodrošināties Nodrošināties pret dabas stihiju radītajiem postījumiem.
- paliekošs Notekūdeņu radītais paliekošais piesārņojums.
- sekas Novērst plūdu radītās sekas.
- pāradīt Pāradīt nelīdzeno adījumu.
- pāradīt Pāradīt vilnas jaku.
- pārradīt Pārradīt lugu teātra izrādē.
- pārradīt Pārradīt skici mākslas tēlā.
- pār- Pārradīt.
- radītājs Partijas radītājs.
- radītājs Pasaules radītājs.
- anilīns Pēc ekspertu domām, konkrētajā produktā ietilpstošais anilīns bērniem var radīt ķīmiskas saindēšanās risku.
- postījums Piesārņojuma radītie zivju postījumi upē.
- pavirpot Podnieka darbnīcā ir iespēja pašam pavirpot, pamēģināt radīt brīnumu no māla.
- psihostimulators Psihostimulatoru radītās blakusparādības.
- puķkopis Puķkopju radītās jaunākās tulpju šķirnes.
- izslēgt radīt apstākļus, kuros izslēgta tiesnešu ietekmēšana.
- augsne radīt auglīgu, pateicīgu augsni jaunam mākslas novirzienam.
- avārija radīt avārijas situāciju uz ceļa.
- radīt radīt bažas.
- radīt radīt bērnos interesi par mūziku.
- jaunšķirne radīt dāliju jaunšķirnes.
- pilsētvide radīt harmonisku pilsētvidi.
- iekškvartāls radīt iekškvartāla telpu ar zālāju laukumiem.
- radīt radīt īgnumu.
- ilūzija radīt ilūziju, ka iestājusies nakts.
- izbrīns radīt izbrīnu.
- radīt radīt izrādi, operu.
- jauks radīt jauku vakara noskaņu.
- horeogrāfija radīt jaunu horeogrāfiju.
- radīt radīt jaunu partiju.
- pretvīrusu radīt jaunus pretvīrusu līdzekļus.
- jaunvārds radīt jaunvārdus.
- nebijis radīt ko nebijušu, jaunu.
- kolāža radīt košu, izteiksmīgu kolāžu.
- vecēt radīt labus vecējošus vīnus.
- noskaņa radīt mājā svētku noskaņu.
- radīt radīt mākslas darbu.
- pirmmets radīt mūzikla pirmmetu.
- nepieejams radīt nepieejama cilvēka iespaidu.
- mijiedarboties radīt nosacījumus, lai kultūras varētu brīvi attīstīties un mijiedarboties.
- oreols radīt noslēpumainības oreolu ap sevi.
- notēlojums radīt patiesu laikmeta notēlojumu.
- pats radīt patu.
- haoss radīt pilnīgu haosu.
- priekšnosacījums radīt pilnvērtīgas dzīves priekšnosacījumus.
- pozitīvs radīt pozitīvas emocijas.
- pretīgums radīt pretīgumu pret nikotīnu.
- mērķauditorija radīt produktu iespējami plašākai mērķauditorijai.
- revolūcija radīt revolūciju kosmosa izpētē.
- radīt radīt savu sapņu pasauli.
- sajūta radīt svētku sajūtu.
- radīt radīt tērpus skatuvei.
- radīt radīt traucējumus radio frekvencē.
- rādīt Rādīt vētras radītos postījumus.
- iegūt radīt viegli iegūstamas sievietes iespaidu.
- revolucionārs radīta revolucionāra tehnoloģija.
- superskaitļotājs radīts superskaitļotājs, kas sekundē spēj veikt 100 miljardus darbību.
- uzdevums Reklāmas uzdevums ir radīt pieprasījumu pēc kādas preces.
- grieze Rotoram griežoties ap savu asi, tiek radīta griezes kustība.
- ažiotāža Sacelt, radīt ažiotāžu.
- segt Segt radītos zaudējumus.
- skujkoks Selekcijas ceļā radītas skujkoku šķirnes.
- oriģināls Seno romiešu radīti oriģināli gleznojumi.
- sievišķīgums Sievišķīgums ir spēja radīt skaisto, būt skaistai.
- vārdzināt Snieglauzes radītie apstākļi vārdzina kokus.
- uzledojums Spēcīga avota radīts uzledojums.
- raidīt Spuldžu radīta gaisma.
- pašvērtīgs Svarīgi radīt bērnam drošas, brīvas, pašvērtīgas personas identitāti.
- neapgāžams Tas ir neapgāžami pieradīts.
- tīklkode Tīklkožu radītie postījumi.
- sikspārnis Tumsā sikspārņi orientējas, uztverot pašu radīto ultraskaņas viļņu atstarojumu no apkārtējiem priekšmetiem.
- postījums Ugunsgrēka radītais postījums.
- bālģīmis Viņi bija pārsteigti, kā bālģīmis eiropietis spēja radīt tik patiesus viņu senču tēlus.
- virpuļstabs Virpuļstaba radītie postījumi.
- radītprieks Zīmējumā vērojams radītprieks.
- puantilisms Žoržs Serā – puantilisma radītājs glezniecībā.
radīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV