Paplašinātā meklēšana
Meklējam ara.
Atrasts vārdos (200):
- ara:1
- apara:1
- para-:1
- asaras:1
- bakara:1
- bakara:2
- baraka:1
- cītara:1
- farads:1
- kamara:1
- karafe:1
- karaša:1
- karatē:1
- madara:1
- marabu:1
- marals:1
- parakt:1
- arahiss:1
- aranžēt:1
- baranka:1
- fanfara:1
- faraons:1
- garaiņi:1
- garants:1
- jaranga:1
- karaīmi:1
- karalis:1
- karaoke:1
- marasms:1
- parafēt:1
- paraibs:1
- parakāt:1
- amarants:1
- arabeska:1
- aramieši:1
- aramzeme:1
- asarains:1
- atvasara:1
- baravika:1
- bezsvara:1
- garantēt:1
- garastes:1
- garastis:1
- garausis:1
- harakiri:1
- karabāze:1
- karabīne:1
- karagana:1
- karakals:1
- karakuls:1
- karamele:1
- karavāna:1
- karavāna:2
- karavela:1
- karavīrs:1
- lielvara:1
- marakass:1
- marakuja:1
- maratons:1
- naratīvs:1
- naratīvs:2
- paparaci:1
- parabola:1
- paradīze:1
- paradums:1
- parafīns:1
- parakņāt:1
- paraksts:1
- paralēle:1
- paralēls:1
- paralīze:1
- parandža:1
- paranoja:1
- aparatūra:1
- aramkārta:1
- garabērns:1
- garantija:1
- garastīte:1
- karakalps:1
- karakuģis:1
- karakurts:1
- karalaiks:1
- karalauks:1
- karaliene:1
- karalisks:1
- karaliste:1
- karaļdēls:1
- karaļnams:1
- karambola:1
- karantīna:1
- karapūlis:1
- karapulks:1
- karaskola:1
- karaspēks:1
- karatiesa:1
- karatists:1
- katarakta:1
- kukaragās:1
- ķekarains:1
- laikarats:1
- madarains:1
- neparasts:1
- paradigma:1
- paradokss:1
- parafinēt:1
- parafrāze:1
- paragrāfs:1
- paragripa:1
- parakstīt:1
- parakties:1
- paralakse:1
- paralizēt:1
- parametrs:1
- bezzarains:1
- dzīparains:1
- e-paraksts:1
- garagaisma:1
- garamantas:1
- garastains:1
- garausains:1
- izpildvara:1
- karabiedrs:1
- karagaitas:1
- karakulāda:1
- karaļmeita:1
- karaļpāris:1
- karaļūdens:1
- karamāksla:1
- mazzarains:1
- neuzvarams:1
- pakaramais:1
- parafrāzēt:1
- paraibināt:1
- parakāties:1
- paranoiķis:1
- paranojāls:1
- deklaratīvs:1
- dzintarains:1
- garadāvanas:1
- karadarbība:1
- karadraudze:1
- karagājiens:1
- karakulaita:1
- karakuljērs:1
- karaļvalsts:1
- karamelizēt:1
- karavadonis:1
- komparatīvs:1
- komparators:1
- maratonists:1
- nepārvarams:1
- nesaraujams:1
- parabellums:1
- parabolisks:1
- paradīzisks:1
- paradoksāls:1
- parakņāties:1
- paralēlisms:1
- paralītiķis:1
- paralītisks:1
- paranormāls:1
- ektoparazīts:1
- faraonskudra:1
- karabinieris:1
- karadienests:1
- karaklausība:1
- līdzparaksts:1
- maralbriedis:1
- marasmatiķis:1
- marasmatisks:1
- mēraparatūra:1
- neaizskarams:1
- parabolveida:1
- paracetamols:1
- paragvajieši:1
- parakstīties:1
- paralēlklase:1
- paramilitārs:1
- bortaparatūra:1
- dizainparaugs:1
- dzimtsarakstu:1
- garastāvoklis:1
- karagūsteknis:1
- karastāvoklis:1
- kinoaparatūra:1
- parafrastisks:1
- paralelograms:1
- paraolimpisks:1
- deklaratīvisms:1
- neaizskaramība:1
- paradigmatisks:1
- paradoksālisms:1
- paralēlslēgums:1
- paraolimpietis:1
- desantkaraspēks:1
- maratonskrējējs:1
- paralēlskaldnis:1
- paralingvistika:1
- komparatīvistika:1
- maratonskrējiens:1
Atrasts etimoloģijās (242):
- No krievu воевода, poļu wojewoda 'karavadonis'. (šķirklī vojevoda)
- No grieķu hierarchia (hieros 'svēts' un archē 'vara'). (šķirklī hierarhija)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- Darināts pēc vācu val. der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potenciāls)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un olimpisks. (šķirklī paraolimpisks)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No grieķu golgotha, kam pamatā aramiešu gulgultha 'galvaskauss'. (šķirklī Golgāta)
- No latīņu apparatus. (šķirklī aparāts)
- No grieķu pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons)
- No grieķu stratēgia 'karaspēka vadīšana'. (šķirklī stratēģija)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- 20. gs. pirmajos gadu desmitos darināts jaunvārds pēc vārda kupols parauga. (šķirklī jumols)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No franču parachute (parer 'novērst' un chute 'krišana'). (šķirklī parašuts)
- Darināts pēc vācu Schierfleish parauga. (šķirklī šīrgaļa)
- No krievu slenga швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks)
- No angļu trimaran, kam pamatā tri- un (cata)maran 'katamarāns'. (šķirklī trimarāns)
- No franču baraque spāņu barraca 'kareivju telts'. (šķirklī baraka)
- No vācu lähmen 'paralizēt'. (šķirklī lēmēts)
- No latīņu abbas, abbatis, kam pamatā aramiešu abba 'tēvs'. (šķirklī abats)
- No vācu Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs)
- Pēc Krievijas cara Aleksandra II vārda. (šķirklī aleksandrīts)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- No latīņu apparatura. (šķirklī aparatūra)
- No franču arabesque, itāļu arabesco 'arābu'. (šķirklī arabeska)
- No grieķu arachis. (šķirklī arahiss)
- No grieķu araios 'irdens, šķidrs' un metron 'mērs'. (šķirklī areometrs)
- No latīņu archetypum, grieķu archetypon (archē 'sākums' un typos 'forma, paraugs'). (šķirklī arhetips)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No grieķu asparagos. (šķirklī asparāgs)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No franču baccarat. (šķirklī bakara)
- No franču baccara. (šķirklī bakara)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No franču garage. (šķirklī garāža)
- No grieķu basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No franču bureaucratie, no bureau 'birojs' un grieķu kratos 'vara'. (šķirklī birokrātija)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No vācu Zither, kam pamatā grieķu kithara. (šķirklī cītara)
- No latīņu declaratio 'paziņojums'. (šķirklī deklarācija)
- No latīņu declarare 'paziņot'. (šķirklī deklarēt)
- No latīņu declaratio 'novirzīšanās'. (šķirklī deklinācija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No latīņu dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija)
- No latīņu exemplar 'paraugs'. (šķirklī eksemplārs)
- No latīņu expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija)
- No vācu Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No grieķu phalara 'metāla rotājums'. (šķirklī faleristika)
- No itāļu fanfara. (šķirklī fanfara)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanonizēt)
- No itāļu carabiniere. (šķirklī karabinieris)
- No franču garantir. (šķirklī garantēt)
- No franču garantie. (šķirklī garantija)
- No franču garant. (šķirklī garants)
- No vācu Gnom, latīņu gnomus (Paracelzs to lietojis kā sinonīmu vārdam pigmejs ļoti mazu cilvēku apzīmēšanai). (šķirklī gnoms)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No franču gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams)
- No latīņu gummi 'sveķi' un arabicus 'arābu'. (šķirklī gumiarābiks)
- J. Alunāna darināts jaunvārds pēc krievu герб parauga. (šķirklī ģerbonis)
- No japāņu hara 'vēders' un kiri 'griezt'. (šķirklī harakiri)
- No arābu haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No latīņu in (im) 'iekš' un matricula 'saraksts'. (šķirklī imatrikulācija)
- No angļu imperialism, kam pamatā latīņu imperialis, imperium 'vara'. (šķirklī imperiālisms)
- No latīņu imperium 'vara'. (šķirklī impērija)
- No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
- No latīņu index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indeksācija)
- No latīņu index 'rādītājs, saraksts'. (šķirklī indekss)
- No latīņu inventarium 'saraksts, apraksts'. (šķirklī inventārs)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No grieķu iris, iridos 'varavīksne', jo tā sāļu šķīdums ir dažādās krāsās. (šķirklī irīdijs)
- No grieķu iris 'varavīksne'. (šķirklī īriss)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanons)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No franču carabine. (šķirklī karabīne)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No franču caracal, kam pamatā tjurku karakulak. (šķirklī karakals)
- Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma. (šķirklī karakuls)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No japāņu (kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No angļu caravan. (šķirklī karavāna)
- No portugāļu caravela. (šķirklī karavela)
- No japāņu kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No grieķu katalogos 'saraksts'. (šķirklī katalogs)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No grieķu kithara. (šķirklī kitāra)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- No latīņu commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvistika)
- No latīņu comparativus 'salīdzinošs'. (šķirklī komparatīvs)
- No portugāļu copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No grieķu mamōnas, aramiešu māmōn 'bagātības'. (šķirklī mamons)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No spāņu vai portugāļu maraca (maracas). (šķirklī marakass)
- No portugāļu maracujá, spāņu maracuyá. (šķirklī marakuja)
- No tjurku maral. (šķirklī marals)
- No grieķu marasmos 'izdzišana, izsīkums, panīkums'. (šķirklī marasms)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- No franču marauder. (šķirklī marodieris)
- No franču mascarade. (šķirklī maskarāde)
- No latīņu matricula 'saraksts'. (šķirklī matrikula)
- No poļu metryka, kam pamatā latīņu matricula 'saraksts'. (šķirklī metrika)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No franču militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
- No grieķu nīkē 'uzvara'. (šķirklī Nīke)
- No latīņu nomenclatura 'vārdu saraksts'. (šķirklī nomenklatūra)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī norma)
- No latīņu norma 'mēraukla, paraugs'. (šķirklī normāl-)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No grieķu oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No grieķu ō mega 'lielais (garais) o'. (šķirklī omega)
- No latīņu ordinarius 'parasts'. (šķirklī ordinārs)
- No franču royaliste, roi 'karalis'. (šķirklī rojālists)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No franču parapher. (šķirklī parafēt)
- No grieķu para 'pie; blakus; garām'. (šķirklī para-)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No grieķu parabolē 'salīdzināšana; līdzība'. (šķirklī parabola)
- No grieķu paradeigma 'piemērs, paraugs'. (šķirklī paradigma)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu paragraphē. (šķirklī paragrāfs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un gripa. (šķirklī paragripa)
- No grieķu parallaxis 'novirze'. (šķirklī paralakse)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēle)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No krievu паранджа, kam pamatā arābu faranģiya. (šķirklī parandža)
- No grieķu paranoia 'ārprāts, prāta aptumsums'. (šķirklī paranoja)
- No grieķu paralysis 'atslābums'. (šķirklī paralīze)
- No grieķu parallēlos 'blakus ejošs'. (šķirklī paralēls)
- No angļu paramilitary. (šķirklī paramilitārs)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un normāls. (šķirklī paranormāls)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un psiholoģija. (šķirklī parapsiholoģija)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un simpātisks. (šķirklī parasimpātisks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No grieķu patriarchēs (pater, patros 'tēvs' un archē 'vara'). (šķirklī patriarhāts)
- No franču place d'armes 'karaspēka sapulcēšanās laukums'. (šķirklī placdarms)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No vācu Spargel, kam pamatā grieķu asparagos. (šķirklī sparģelis)
- No grieķu plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No latīņu potentia 'vara, spēks; spēja'. (šķirklī potence)
- No vācu Präparat, kam pamatā latīņu praeparatus. (šķirklī preparāts)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No latīņu reparatio 'atjaunošana'. (šķirklī reparācija)
- No latīņu ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No angļu sample 'paraugs, fragments'. (šķirklī sampls)
- No franču saper 'parakties apakšā'. (šķirklī sapieris)
- No spāņu zarabanda. (šķirklī sarabanda)
- No grieķu sarakenos 'austrumu ļaudis'. (šķirklī saracēnis)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separātisms)
- No latīņu separator 'atdalītājs'. (šķirklī separators)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separāts)
- No latīņu vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis)
- No grieķu systolē 'saraušanās, savilkšanās'. (šķirklī sistole)
- No grieķu smaragdos 'zaļš dārgakmens'. (šķirklī smaragds)
- No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
- No poļu starastwo. (šķirklī stārastija)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No arābu sultān 'vara; valdnieks'. (šķirklī sultāns)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No franču souveraineté 'augstākā vara'. (šķirklī suverenitāte)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No persiešu šāh-in-šāh 'karaļu karalis'. (šķirklī šahinšahs)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No franču charade. (šķirklī šarāde)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- No itāļu tarantella. (šķirklī tarantella)
- Grieķu technē 'māksla' un kratos 'vara'. (šķirklī tehnokrātija)
- No grieķu theos 'dievs' un kratos 'vara'. (šķirklī teokrātija)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No grieķu typos 'forma, paraugs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tipoloģija)
- No grieķu typos 'nospiedums, paraugs'. (šķirklī tips)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No latīņu mater, matris 'māte' un grieķu archē 'vara'. (šķirklī matriarhāts)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No holandiešu monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēt)
- No holandiešu monsterrol 'kuģa personāla saraksts'. (šķirklī uzmunsturēties)
- No latīņu usus 'lietojums, paradums'. (šķirklī ūzuss)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No vācu Wehrmacht, Wehr 'aizstāvēšanās; ieroči' un Macht 'spēks, vara; bruņotie spēki'. (šķirklī vērmahts)
- No franču vernissage 'lakošana', nosaukums cēlies no mākslinieku paraduma dienu pirms izstādes atklāšanas pārklāt gleznas ar laku. (šķirklī vernisāža)
- No krievu викторина, kam pamatā latīņu victōria 'uzvara'. (šķirklī viktorīna)
- No latīņu Victōria, kam pamatā victōria 'uzvara'. (šķirklī Viktorija)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No latīņu paralyticus, grieķu paralytikos. (šķirklī paralītisks)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No vācu Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons)
Atrasts normatīvajos komentāros (31):
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Jāatceras, ka vārds marasmatisks rakstāms ar īso a. (šķirklī marasmatisks)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (162):
- aiz gara laika
- amarantu dzimta
- aras ģints
- asaras birst kā pupas
- asaras izsprāgst no acīm
- baltais saraksts
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens
- cara tētiņš
- dari kā gribi, lai dara kā grib
- dieviņš baras
- divnieku karalis
- dot parakstu
- dzintara kāzas
- elektroniskais paraksts
- faraonu skudra
- gaisa karaspēks
- gaisā parauts
- gara acīm (ko redzēt, skatīt)
- gara aristokrāts
- gara bērns
- gara dāvanas
- gara fenomenoloģija
- gara gaisma
- gara lūpa
- gara maize
- gara mēle
- gara milzis
- gara radinieks
- gara radniecība
- gara seja
- gara tumsa
- gara tumsonība
- gara zilbe
- garais gads
- garais klepus
- garais pirksts
- garais stāsts
- garantijas darbnīca
- garantijas laiks
- garantijas remonts
- garas acis
- garastāvokļa cilvēks
- garastāvoklis uz nulles
- garastāvoklis zem nulles
- garastīšu dzimta
- iegriezties parastajās sliedēs
- iet savu parasto gaitu
- izpildu vara
- izraudāt visas asaras
- izstiepties vai sarauties
- kā parasti
- kā putns zara galā
- kara akadēmija
- kara apgabals
- kara darbība
- kara kāvi
- kara klausība
- kara komisariāts
- kara komisārs
- kara kuģis
- kara lauks
- Kara ministrija
- kara noslēpums
- kara noziedznieks
- kara rētas
- kara stāvoklis
- kara tiesa
- kara tribunāls
- kara ziņotājs
- karaganu ģints
- karakula aita
- karaliskā lilija
- karantīnas nezāles
- karavīra kaujas ietērps
- karstas asaras
- ko lai dara
- Lai piķis parauj!
- Lai velns parauj!
- lauka kara tiesa
- līdzsvara baļķis
- līdzsvara orgāni
- liet (rūgtas, gaužas) asaras
- likumdošanas vara
- marabu ģints
- medību karabīne
- melnais saraksts
- mute kā laidara vārti
- mūžs iegriezies vakara pusē
- nepārvarama vara
- Neuzvaramā armāda
- nezināt ne rīta, ne vakara
- no rīta līdz vakaram
- norakt kara cirvi
- paliet asaras
- paradīzes ābele
- paradīzes ābols
- paradīzes putns
- paradīzes stūrītis
- parafīna terapija
- parakstāmā literatūra
- paralēlā pasaule
- parastā krustaine
- parastā purvmirte
- parastais mārsils
- parastais ods
- parastais vekselis
- parasts mirstīgais
- paraustīt plecus
- paraut fraku
- paraut pēdu
- paraut vagu
- patogēnie parazīti
- pavasara nogurums
- piekaramā atslēga
- piekaramā slēdzene
- pilnvaras devējs
- Pirra uzvara
- plecu uzvara
- priekškaramā atslēga
- priekškaramā slēdzene
- progresējošā paralīze
- rādīt paraugu
- raķešu karaspēks
- raudāt gaužas asaras
- raudāt krokodila asaras
- raudāt rūgtas asaras
- rīt asaras
- rupja vara
- saraukt degunu
- saraukt pieri
- sausā uzvara
- skaistuma karaliene
- skarabeju ģints
- slēpju parafīni
- spara rats
- sporta karaliene
- stādīt par paraugu
- Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls
- svara kategorija
- tarantulu dzimta
- tautas garamantas
- tiesu vara
- tikt uz zaļa zara
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.)
- uz vella paraušanu
- uz velna paraušanu
- uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.)
- uzvaras gājiens
- uzvaras garša
- vakara junda
- vakara laikraksts
- vakara puse
- vakara vējš
- varavīksnes forele
- vasaras laiks
- vasaras raibumi
- Vasaras svētki
- vēla (vakara) stunda
- Velns lai parauj!
- vilkt paralēles
- vilkt paralēles (starp ko)
- žoklis atkaras
Atrasts skaidrojumos (200):
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
- ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
- sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
- matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
- saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
- karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
- vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
- pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
- sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
- aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
- atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
- dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Atrasts piemēros (200):
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- zaļš ..mežam ir liela, zaļa dzīvība, mežs nav uzvarams..
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- skruļļains ..viņš ir gara auguma, ar melniem, skruļļainiem matiem.
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
- līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- ultramaratons 100 km ultramaratons.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- nolūzt Ābelei no augļu svara nolūzis zars.
- raisīties Ābols raisās no zara un mīksti iekrīt zālē.
- turēties Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
- absolūts Absolūta vara.
- pavīdēt Absolventu sarakstā pavīd daudzi pazīstami uzvārdi.
- saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
- atplaiksnīties Acīs atplaiksnās uzvaras prieks.
- iemirdzēties Acīs iemirdzas asaras.
- iesprāgt Acīs iesprāga asaras.
- ievizēties Acīs ievizas asaras.
- iezagties Acīs iezogas asaras.
- mirdzēt Acīs mirdz asaras.
- parakstīt Acis sāp, nevaru vairs parakstīt.
- viesties Acīs viešas asaras.
- zaigot Acīs zaigo asaras.
- sarētojums Acs tīklenes sarētojums jeb katarakta.
- antitēze Aforisma struktūrā biežāk parādās inversija, antitēze, paralēlisms.
- marabu Āfrikas marabu.
- agars Agaragaru lieto galertu, saldēdienu un saldumu gatavošanā želatīna vietā.
- agars Agaram piemīt neitrāla garša.
- radīt Agrā pavasara saule rada lapu apdegumus.
- aģitēt Aģitēt par 1. sarakstu.
- aizkari Aiz aizkara spēlēja mūzika.
- pasprukt Aiz prieka mātei acīs paspruka asaras.
- aiziet Aizejošās vasaras dienas.
- aizgrandēt Aizgranda pavasara pērkons.
- rūtojums Aizkara rūtojums.
- bārkstis Aizkara, dvieļa, karoga bārkstis.
- aizkavēt Aizkavēt karaspēka virzīšanos uz priekšu.
- aizkomandēt Aizkomandēt karavīrus projām.
- parandža Aizliegums nēsāt parandžu sabiedriskās vietās.
- aizlīt Aizlijusi vasara.
- aizmugure Aizmugures karaspēka daļas.
- aizpagājušais Aizpagājusī vasara.
- paranormāls Aizraušanās ar paranormālām parādībām.
- aizskart Aizskart sarunā arī kara laiku.
- aizslēgt Aizslēgt pagrabu ar piekaramo atslēgu.
- aizšalkot Aizšalko vasara pēc vasaras.
- pieķīlēt Aizvest automašīnu pie meistara, lai pieķīlē.
- sasmīdināt Aktierim jāprot skatītājs gan sasmīdināt, gan saraudināt.
- ienākt Aktieris ienāk teātrī tūlīt pēc kara.
- aktīvs Aktīvās armijas karavīrs.
- sievietība Aktrise tēlo valdnieci, kuras sievietība laužas ārā no karaliskā iežogojuma.
- peilēt Aktrise to vien dara kā peilē, kad uz viņas pusi pagriezīsies kamera.
- saraudāties Aktrisei jātiek galā ar emocijām, lai uz skatuves neiznāk saraudāties.
- aldaris Aldara amata prasme.
- alise Alises ir vienas no populārākajām vasaras puķēm, tām piemīt salda medus smarža, ziedi piesaista bites, tauriņus.
- paradīze Alkšņu un kārklu paradīze mitrajā zemienē.
- karabīne Alpīnistu karabīne.
- drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
- zeltracis Aļaska un Kanādas rietumu rajoni savulaik kļuva slaveni kā zeltraču paradīze Klondaika.
- amarants Amaranta sēklas.
- amarants Amarants ir viegli audzējams un prot pielāgoties mainīgiem apstākļiem, tas var iztikt pilnīgi bez lietus pat līdz 40 dienām.
- viktorija Amazones viktorija (karaliskā viktorija).
- vienšūņi Amēbas ir parazītiskie vienšūņi.
- parazitēt Āmulis parazitē uz lapu un skuju kokiem.
- epopeja Andreja Upīša sarakstītās epopejas.
- pievārds Andris Kārkliņš ar neparasto pievārdu el Leton.
- dinastija Anglijas karalis Džeimss II, pēdējais no Stjuartu dinastijas.
- karaļnams Anglijas karaļnams.
- pazinējs Anšlavs Eglītis sarakstījis stāstu par smalko sieviešu siržu pazinēju Kazanovu.
- anšovs Anšovi parasti nav garāki par 15 cm.
- nunataks Ap 50 km gara nunataku virkne.
- apara Apara rudzu lauka vidū.
- apara Aparas malā ziedēja purenes.
- izdrukāt Aparatūra automātiski izdrukā nepieciešamās ziņas.
- pārstāt Aparatūra pārstāj funkcionēt.
- sajust Aparatūra sajūt temperatūras svārstības.
- paātrinājums Aparatūras darbības paātrinājums.
- aparatūra Aparatūras pārbaude.
- apbruņot Apbruņot karavīru vienību ar munīciju.
- apdegt Apdedzis karavīrs.
- taranēt Apdzinējs mēģināja mūs taranēt, tomēr izdevās izvairīties.
- karastāvoklis Apgabali, kuros ir karastāvoklis.
- karamāksla Apgūt karamākslu.
- karatē Apgūt karatē tehniku, paņēmienus.
- uzlīt Apģērbam uzlijis sveču parafīns.
- aproce Aplikt ap roku dzintara aproci.
- rezidence Apmeklēt Francijas karaļu rezidenci – Versaļas pili.
- nometinājums Apmeklēt kara bēgļu nometinājuma vietu.
- karalisks Apmeklēt karalisko bibliotēku.
- kinoizrāde Apmeklēt neparastu kinoizrādi.
- applīst Applīsuši karavīri.
- karaļdēls Apprecēties ar karaļdēlu.
- aprakstīt Aprakstīt pirmās izjūtas pēc gūtās uzvaras.
- aprakt Aprakt kritušos karavīrus.
- paralēlskaldnis Aprēķināt paralēlskaldņa laukumu.
- trapece Aprēķināt trapeces parametru.
- nekronēts Aprikoze ir nekronēta augļu karaliene.
- mēnesis Aprīlis ir pavasara mēnesis.
- paparaci Apsargs palīdz atvairīt uzmācīgos paparaci.
- mēbeļaudums Apskatīt mēbeļaudumu paraugus.
- apskatīties Apskatīties vilcienu sarakstu.
- garadāvanas Apskaužamas garadāvanas.
- šķīdinājums Apsmidzināt augus ar vāju vara vitriola šķīdinājumu.
- apspiest Apspiest asaras.
- pilnvara Apstiprināt deputāta pilnvaras.
- karaļūdens Apstrādāt metālu ar karaļūdeni.
- potvasks Apstrādāt zara griezuma vietu ar potvasku.
- apsudrabot Apsudrabot vara plāksnes.
- apšaubīt Apšaubīt parakstu uz dokumenta.
- aptiekārs Aptiekārs pārdod zāles pēc ārsta parakstītajām receptēm.
- apvaldīt Apvaldīt asaras.
- saskarties Apvāršņa malā debesis saskaras ar jūru.
- pērs Apvienotajā Karalistē ir 5 rangu pēri: hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts, barons.
- taranēt Ar automašīnu taranēts žogs.
- saradoties Ar bitēm zēns saradojies kopš bērnības – vērojot, kā strādā tēvs, gabaliņu pa gabaliņam krājis zināšanas.
- ulāns Ar karabīnēm bruņoti ulāni.
- nopilēt Ar parafīnu nopilējis svečturis.
- separators Ar roku griežams separators.
- nokarot Ar šo karaspēka daļu veterāns nokaroja līdz kara beigām.
- dvesma Ārā jūtama pavasara dvesma.
- arahiss arahisa eļļa.
- arahiss arahisa stādiem vajadzīga gaisma, siltums un daudz mitruma.
- aramieši aramiešu valoda.
- aramkārta aramkārtas dziļums.
- pārvērsties aramzeme pārvērtusies par mežu.
- aramzeme aramzemes platība.
- aranžēt aranžēt dziesmu klavieru izpildījumam.
- parazīts Ārējie parazīti.
- rekrutēt Armija rekrutē karavīrus profesionālajam dienestam.
- piedēklis Arodbiedrības – varas piedēklis.
- ārprāts Ārprāts, cik viņa ir gara!
- kliņģerīte Ārstniecības jeb parastā kliņģerīte.
- paradīze Ārzonu paradīze.
- saraukties Asā smaka liek saraukties degunam.
- skarties Asais audums nepatīkami skaras pie ādas.
- notecēt Asara notek pār vaigu.
- pārtecēt Asara pārtek pār vaigu.
- asarains Asaraina balss.
- melodrāma Asaraina melodrāma.
- asarains Asaraina seja.
- asarains Asarains dzejolis.
- aizžņaugt Asaras aizžņaudz kaklu.
- asaras Asaras aizžņaudz kaklu.
- nosusēt Asaras jau nosusējušas.
- līt Asaras līst.
- mirgot Asaras mirgoja skropstās.
- nožūt Asaras nožūst.
- pieriesties Asaras pieriešas acīs.
- plūst Asaras plūda pār vaigiem.
- asaras Asaras plūst aumaļām.
- leja Asaras plūst pār vaigiem uz leju.
- straume Asaras plūst straumēm.
- asaras Asaras riešas acīs.
- pār Asaras rit pār vaigiem.
- aumaļām Asaras sāk līt aumaļām.
- sakāpt Asaras sakāpj acīs.
- saritēt Asaras sarit acīs.
- šķīst Asaras šķīda aumaļām.
- tecēt Asaras tek pār vaigiem.
- stobriņš Asins parauga stobriņš.
- savākt Asinsrades cilmes šūnas savāc ar speciālu aparatūru.
- amarants Astainais amarants.
- zvīņains Aste žurkām ir gara, klāta ar zvīņainu ādu.
- pasaule Astronomi nonākuši uz paralēlu pasauļu pēdām.
- superzvaigzne Astronomiem izdevies atrast neparasti spožu superzvaigzni, kas ir aptuveni 3 miljonus reižu spožāka nekā Saule.
- steigt Atbraukusi mājās, sieva steidz apdarīt vakara darbus.
- atbrīvošanās Atbrīvošanās no okupācijas varas.
- karagūsteknis Atbrīvot karagūstekņus.
- atbrīvot Atbrīvot no karadienesta.
- karadienests Atbrīvot no karadienesta.
- smeldze Atcerēties ar smeldzi kara laiku.
- raudāt Atceros zirgu raudam, kad to pārdevām, arī man pašai asaras bira.
- sariesties Atceroties mājas, acīs sarietās asaras.
- karaļvalsts Atdot pusi karaļvalsts.
- atdurties Atdurties pret nepārvaramām grūtībām.
- atgadīties Atgadās arī pa baravikai.
ara citās vārdnīcās: