Paplašinātā meklēšana

Meklējam ara.

Atrasts vārdos (335):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

aras ģints

Atrasts skaidrojumos (7002):

(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
aizvākties Aiziet (par karaspēku).
atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem rotāts zizlis – viens no monarha varas simboliem.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
izgriezt Ar separatoru sadalīt, atdalīt.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
asarots Asarains.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
separēt Atdalīt, sadalīt (ko) ar separatoru.
atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
revanšs Atmaksa par zaudējumu; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus).
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā).
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
atlaist Ātri atkļūt (parasti atbraukt).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
krampis Atsevišķa muskuļa saraušanās.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
ņemt Atzīt par paraugu.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
vāģis Automobilis (parasti vieglais).
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
kverpis Bērns (parasti zēns).
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
iečivināties Bezbēdīgi ierunāties (parasti par bērniem).
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
vaimanas Bieža, parasti pārmērīga, gaušanās, žēlošanās.
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
maukt Braukt (parasti ātri).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
briežkopība Briežu (parasti ziemeļbriežu) audzēšana gaļas un ādu ieguvei.
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
uzkrist Būt (kādam) pamanāmam, ievērojamam (parasti pēkšņi, viegli).
tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
cariene Cara sieva.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
cenrādis Cenu saraksts.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
romšteks Cepta (parasti panēta) liellopa gaļas šķēle.
bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem).
ceriņzieds Ceriņu ziedu skara.
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
paspiest roku cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
kapāties Cīnīties (parasti sportā).
fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
čakarēties Darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
ņemties Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
dienests Darbs (parasti valsts iestādē).
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
kvantums Daudzums (parasti liels).
autobuss Daudzvietīgs (parasti slēgts) automobilis pasažieru pārvadāšanai.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši sāpēt.
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
svilt Degt (parasti ar lielu liesmu, strauji).
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
vodka Degvīns (parasti bez garšvielām).
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
kalpot Dienēt (karaspēkā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
jocīgs Dīvains, savāds; neparasts.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot kaujās uzvaras.
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
garantēt Dot garantiju.
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
drebināties Drebēt (parasti no aukstuma).
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
pļumpēt Dzert (parasti daudz).
pumpēt Dzert (parasti daudz).
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; lēni dzert.
kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti; izrunāt lēni, stiepti (vārdus, skaņas).
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
zagss Dzimtsarakstu nodaļa.
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, pamatzara vai stublāja.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
pelde Dzīvnieka vārtīšanās, ierakšanās (parasti smiltīs).
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
steiks Ēdiens – cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
mameluks Ēģiptes valdnieka gvardes karavīrs.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
īres nams ēka (parasti daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
iestiprināties Ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
cienāties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos).
tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
stumt vaigos ēst, parasti daudz, negausīgi.
stūķēt Ēst, parasti negausīgi.
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
F Farads.
faraonu skudra faraonskudra.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
kinoaparatūra Filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai izmantojamā aparatūra.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
šablons Forma, paraugs (kā) izveidošanai.
šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
kancis Gabals (parasti kā ēdama); arī dona.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
dvaša Gaisa strāva, plūsma (parasti viegla).
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
guns Gaisma (parasti mākslīga).
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir grūti elpot.
apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
flagmaņkuģis Galvenais (parasti lielākais, labākais) kuģis (kuģu grupā).
stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
ganu meita gane (parasti pusaudze).
saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
ganu zēns gans (parasti pusaudzis).
zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
koridors Gara, šaura eja (piem., vilciena vagonā).
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
nodrošināt Garantēt.
nodrose Garantēts rezervējums, nodrošinājums (kā izmantošanai, lietošanai).
lekcija Garas pamācības, moralizēšana, rāšana.
pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
oma Garastāvoklis, noskaņojums.
dūša Garastāvoklis.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
aukla Garš, parasti tievs šķiedru vai pavedienu vijums.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
maukt stabuli gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
iestaigāts ceļš gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iestaigāta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
žauties Gāzties, krist (parasti par cilvēkiem).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
pindzelmanis Gleznotājs (parasti vājš).
vīngliemezis Gliemezis ar ķermeni masīvā, biezā, izturīgā, parasti koniskā čaulā.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
vērsis Govju bullis (parasti kastrēts).
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
kasīt Grābt (parasti sienu).
kast Grābt (parasti sienu).
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
virpināt Griezt, grozīt (parasti pirkstos).
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
melanholija Grūtsirdība, nomāktība; skumjš, nomākts garastāvoklis.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
dusēt Gulēt (parasti veselīgā miegā).
šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
ieņemt Gūt ienākumus; saņemt (parasti naudu).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
ķēriens Guvums, loms (parasti ievērojams).
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
gvards Gvardes karavīrs.
paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
stīvēt Ģērbt, vilkt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
karapūlis Iebrucēju karaspēks.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
langets Iegarens, cepts (parasti liellopa) gaļas gabals.
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
nomakšķerēt Iegūt, dabūt (parasti ar viltīgiem paņēmieniem).
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
iespīlēt Ieģērbt (parasti pārāk šaurā apģērbā).
iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
ielīst Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
sajūgt Iejūgt (parasti vairākus, daudzus).
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
ietikt Iekļūt (parasti ar pūlēm).
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
ķeskas Iekšas (parasti zivīm).
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
iezīst ar mātes pienu iemantot (piem., paradumu) no mazotnes.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
dzert Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
ievēdīt Ieplūst (parasti par gaisa strāvu).
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
mendele Ieradums, paradums.
imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
vizēt Ierakstīt vīzu (1) (parasti ārzemju pasē); iesniegt (parasti ārzemju pasi) šādas vīzas saņemšanai.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
pastaigu laukums ierobežots laukums (parasti dzīvnieku) pastaigām.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
iepīkstēties Ierunāties (parasti smalkā balsī, bailīgi).
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
ieraut Iesaistīt (parasti pret paša gribu).
iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
ielīt Iesākt līt (parasti ilgstoši).
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
iegodāt Iesaukt (parasti pagodinošā vārdā).
mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
ieslīgt Iesēsties, iegulties (parasti mīkstās mēbelēs).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
sūnot Iesīkstēt (kādos paradumos, nodarbēs).
ievicot Iesist, iepērt (parasti ar vicu).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
iedipēties Ieskanēties (parasti par soļiem).
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
kātot Iet (parasti ātri).
sukāt Iet (parasti ātri).
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
satērpt Ietērpt (parasti pilnīgi).
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
satīstīt Ietīstīt (parasti pilnīgi).
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; satraukt; sabiedēt.
ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
kadrēt Ietvert (parasti saskaņā ar māksliniecisku ieceri) kadrā [2].
aptvert Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, daiļdarbā).
saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
iebāzt Ievietot (kādu kur, parasti pret paša gribu).
iemest Ievietot (kur, parasti pret paša gribu).
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
prozaisks Ikdienišķs, parasts.
kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
izgaidīties Ilgāku laiku gaidīt (parasti veltīgi).
bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
knibināties Ilgstoši strādāt (parasti ko sīku, smalku).
savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
ekspromts Improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
rādītājs Informatīvs saraksts.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle (2).
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
inčīgs Interesants, neparasts.
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
saspriegot Īpašā apstrādē (parasti ievērojami) palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
leģions Īpaša karaspēka vienība dažās valstīs.
gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
zizlis Īpašas formas, samērā īss stienis (parasti norādīšanai uz ko, kā simbolizēšanai).
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
pods Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
leģionārs Īpašu karaspēku vienību karavīrs.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
rakstāmrīks Irbulis darbam ar skārienjutīgajām iekārtām (parasti datoru).
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
skečs Īss humoristisks vai dramaturģijas darbs, parasti divām vai trim darbības personām.
starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
epigramma Īss satīrisks dzejolis, parasti ar asprātīgu nobeigumu.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
bagatelle Īss, rotaļīgs skaņdarbs (parasti klavierēm).
strupulis Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
atzaroties Izaugt no zara (par sānzariem).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam, garam un vāram (par augiem, to daļām).
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
pārvērsties pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
sadegt pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
fenomens Izcila, neparasta parādība.
ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
fenomenāls Izcils, neparasts, ārkārtējs.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
raudāt Izdalīt asaras (par dzīvniekiem).
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
iztempt Izdzert (parasti strauji, lielā daudzumā); dzerot iztukšot.
koksne Izejviela, ko parasti iegūst no nozāģētu koku stumbriem.
vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
elptests Izelpas paraugu analīze.
izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
trūkties Izjust bailes, parasti pēkšņi.
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
ķēzīt Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
izplāt Izklāt, izplest (parasti plānā kārtā).
birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
slaukt Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
izstarot Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
izpildu vara izpildvara.
kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
zalgot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
mirdzēt Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zaigot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu).
paralizēt Izraisīt (kā) paralīzi.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanos.
atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
reibināt Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
uzšķilt Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
sisties Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
lūkoties Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
izdekorēt Izrotāt, izgreznot (parasti telpu, vietu).
izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
Kur tas dzirdēts! izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti kaķi).
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
atskaitīt Izslēgt (parasti no mācību iestādes).
eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
šņukurs Izstiepts, strups purns (parasti cūkām).
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
patērēties Iztērēt naudu (parasti lielāku summu).
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
ieieties Izveidoties par paradumu.
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
dispozīcija Izvietojums; plāns (karakuģu, armijas daļu u. tml.) izvietojumam.
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
kavalērija Jātnieku karaspēks.
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
mudžināties Jaukties, šaudīties (parasti haotiski).
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
alpaks Jaunsudrabs (vara, niķeļa un cinka sakausējums).
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
jumtveida Jumta (parasti divslīpju) formā, veidā.
karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus.
planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
imūns Juridiski neaizskarams.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
kā (jau) daždien kā parasti.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
ziloņslimība Kādas ķermeņa daļas (parasti kājas) palielināšanās limfas sastrēguma dēļ; elefantiāze.
recidīvs Kādas parādības (parasti nevēlamas) atkārtošanās.
konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
grenadieris Kājnieku izlases vienības karavīrs.
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
šķēpnesis Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnieks.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
kaķu koncerts kaķu gaudošana, brēkšana (parasti pārošanās periodā).
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
čakārnis Kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
kampareļļa Kampara šķīdums eļļā.
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
iznīcinātājs Kara lidmašīna pretinieka lidaparātu iznīcināšanai gaisā.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu; kaujas plānošana un īstenošana.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
dienests Karadienests.
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
kara klausība karaklausība.
konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
fregate Karakuģis (kuģu apsardzībai, pavadīšanai).
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
traleris Karakuģis, kas paredzēts mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
karakula aita karakulaita.
karakuljērs Karakulaitas jērs.
ķēniņiene Karaliene.
karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
ķēniņš Karalis; valdnieks.
infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
karaļvalsts Karaliste.
karaļdēls Karaļa dēls, princis (parasti folklorā).
karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
karaļūdens Karaļavota ūdens.
karaļnams Karaļu dinastija; karaliskā ģimene.
stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
kursants Karaskolas audzēknis; jūrskolas audzēknis.
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
nodaļa Karaspēka apakšvienība.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
ešelons Karaspēka vienība.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
karapulks Karaspēks (parasti senatnē).
raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
karavīra kaujas ietērps karavīra apģērba, individuālo ieroču un ekipējuma komplekts.
karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā.
sarkanarmietis Karavīrs Padomju Krievijas armijā (no 1918. līdz 1946. gadam).
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
stopnieks Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā.
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
frontinieks Karavīrs, kas karo frontē.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
algotnis Karavīrs, kas par savu darbu saņem atalgojumu.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
strēlnieks Karavīrs, kura bruņojumā ir loks vai stops.
kareivis Karavīrs.
zaldāts Karavīrs.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, bezjēdzīgi sūta kaujās.
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
kauss Karote smelšanai (parasti liela).
sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
cept Karsēt (parasti uz pannas) taukvielās.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
tvīkt Karst (piem., saulē) – parasti par augiem, zemi.
pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
trumpot Kāršu spēlē – izspēlēt (parasti vairākus) trumpjus.
žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
kārtoties Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
cita lieta kas citāds, savādāks, parasti labāks.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu izliektu dibenu).
krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
krusta kari katoļu baznīcas rīkotie karagājieni pret neticīgajiem 11.–13. gs.
ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
stiept laiku kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
karakuls Kažokāda ar sīkām sprogām, ko iegūst no karakuljēru ādas; karakulāda.
puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
trapers Kažokzvēru mednieks, kas medībās parasti izmanto slazdus.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
klavieru kvintets klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
iezis Klintij līdzīgs iežu atsegums (parasti upju ielejās).
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
atdudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) atbildēt.
iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
atdūdot Klusu (parasti mīlīgi) atbildēt.
uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
sadilt Kļūt (parasti ievērojami) plānākam, mazākam.
satraukties Kļūt (parasti ļoti) satrauktam.
sasmirdēt Kļūt (parasti ļoti) smirdīgam.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
saspringt Kļūt (parasti ļoti) spraigam (par stāvokli, norisi).
savārgt Kļūt (parasti ļoti) vārgam; arī saslimt (1).
sapīkt Kļūt (parasti pēkšņi) piktam, īgnam.
sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saslapt Kļūt (parasti viscaur) slapjam.
piesist kabatu kļūt bagātam (parasti negodīgā veidā).
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
nobālēt Kļūt bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
sabrūnēt Kļūt brūnam (parasti karstuma iedarbībā).
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
dzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
nokaist Kļūt karstam un sārtam (parasti par seju).
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sakalst Kļūt ļoti sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
sarukt Kļūt mazākam, īsākam, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu).
burzīties Kļūt negludam, krokainam (parasti par audumu).
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
ieiet asinīs kļūt par raksturīgu īpašību vai paradumu.
pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
pampt Kļūt resnākam, palielināties apjomā (parasti slimības dēļ); tūkt.
spiesties Kļūt sajūtamam, parasti kam nepatīkamam.
sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
sažūt Kļūt sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
apaugt ar utīm kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
taukoties Kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu).
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam.
sagumt sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
sadugt sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma).
samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam; samelnēt.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
krija Koka (parasti liepas) miza.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
diskogrāfija Komponista vai izpildītāja skaņuplašu (kompaktdisku u. tml.) saraksts vai katalogs.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
skābēt Konservēt, parasti dārzeņus, izmantojot rūgšanu.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
brāļu kaps kopējs kaps, piem., karavīriem.
ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
ķert Kost (kādam) – parasti par suni.
bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
dzīpars Krāsots (parasti vilnas) dzijas pavediens.
begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
krāt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
likt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
vakarot Krēslot, iestāties vakaram.
goda krēsls krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
častuška Krievu folkloras žanrs – īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
sacukuroties Kristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
martiroloģijs Kristiešu mocekļu saraksts.
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
kuģa rullis kuģa apkalpes saraksts.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
katamarāns Kuģis, jahta ar diviem paralēliem korpusiem, kurus saista kopējs klājs.
tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
sūcējkukaiņi Kukaiņi (parasti kaitēkļi), kas izsūc augu sulu.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
nemateriālais kultūras mantojums kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
kumelēns Kumeļš (parasti mazs).
izkurināt Kurinot izlietot (parasti malku).
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
kulstīties Kustēties (parasti strauji, spēcīgi).
luncināties Kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
ieskrējiens Kustība no kāda (parasti miera) stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
ķeizariene Ķeizara sieva.
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
eksterjers Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
ķīviņš Ķilda (parasti neliela).
ķīvēties Ķildoties (parasti ne sevišķi asi).
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
operācija Ķirurģisku darbību kopums (parasti ārstnieciskā nolūkā).
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
labskaņa Labskanība (parasti valodai).
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
gandrene Lakstaugs (pļavās, grāvmalās, mežos u. c.) ar starainām, šķeltām lapām un sārtiem vai sārti violetiem ziediem.
virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
neaizmirstule Lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju un sīkiem, parasti ziliem ziediem.
neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
lektīra Lasāmviela (parasti viegla satura).
ogot Lasīt, vākt (parasti savvaļas) ogas.
nolasīt Lasot [2] novākt, noņemt (ko, parasti visu).
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
spriņģot Lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
nolēkšot Lēkšiem noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – parasti par zirgu.
leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
toniski krampji lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
pārvilkties Lēnām, parasti ar piepūli atgriezties (piem., mājās); pārrasties.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
atlīst Lēni, klusu, parasti paslepus, atnākt.
svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
lentenis Lentveidīgs tārps, kas parazitē dzīvnieka, arī cilvēku zarnās.
sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
iedobe Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
gaisakuģis Lidaparāts (parasti liels).
kuģis Lidaparāts (parasti liels).
balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (par putniem, kukaiņiem u. tml.).
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
skriet Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
instruments Līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
disbalanss Līdzsvara zaudēšana, zudums.
līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
žūžot Liegi, maigi šūpot, parasti dziedot.
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
korpuss Liela operatīvi taktiskā karaspēka vienība.
birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
drukātie burti lielie latīņu burti (parasti vienkāršotā rakstībā).
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
balons Liels (parasti stikla) trauks šķidruma glabāšanai.
seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
orda Liels, parasti postošs, pūlis.
pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
ugunsmēle Liesma (parasti gara).
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
kraut Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
meandrēt Līkumot (parasti par upi).
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
lipināties Lipt (pie kā) – parasti par priekšmetiem.
romance Liriska, melodiska dziesma (parasti par mīlestību), retāk instrumentāls skaņdarbs.
romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestību).
balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
klanīties Locīties, šūpoties (parasti vējā) – par augiem, to daļām.
batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
tēvreize Lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svētā lūgšana; parauglūgšana.
rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas parasti attīstās no dzimumzīmēm.
kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
vairumā gadījumu ļoti bieži, parasti.
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
verga darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
vergu darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
katorgas darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
kā galds ļoti līdzens, gluds (parasti par ceļu).
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
zelta kalni ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
punkts Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
brīnums Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
liet (rūgtas, gaužas) asaras ļoti raudāt, parasti nožēlā.
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
tveice Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
svētsvinīgs Ļoti svinīgs, saistīts (parasti) ar ko svētu.
Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
studijas Mācības, parasti augstākajā, mācību iestādē.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
skolot Mācīt, izglītot (parasti mācību iestādē); dot padomu, pamācīt.
studēt Mācīties (parasti) augstākajā mācību iestādē.
zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
iemācīties Mācoties iegūt (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
lalināt Maigi, mīlīgi runāt (parasti ar bērnu).
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
piecepums Maizes svara palielinājums, kas rodas (tās) cepšanas procesā.
rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis.
pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
pļeka Mājdzīvnieka (parasti govs) ekskrementi.
zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
demagoģija Maldināšana, melošana, faktu sagrozīšana u. tml., cenšoties realizēt kādus (parasti savtīgus) nodomus.
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
maralbriedis Marals.
maratonists Maratonskrējējs.
māšele Māsa (parasti jaunākā); māsiņa.
tonna Masas (svara) mērvienība – 1000 kg.
kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
grams Masas, svara mērvienība – 0,001 kilograms.
centners Masas, svara mērvienība – 100 kilogramu [cnt].
kilotonna Masas, svara mērvienība – 1000 tonnu [kt].
puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
sarkofāgs Masīvs (akmens) zārks, parasti rotāts ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem u. tml.
pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (parasti zaļganos toņos).
domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
mašīnzāle Mašīntelpa (parasti liela).
starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma, ar humoru) izzobot.
pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
paliet asaras mazliet paraudāt, pabēdāties.
pavaimanāt Mazliet paraudāt, pagausties.
pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apspalvojumu.
bise Medību šaujamierocis (parasti gludstobru).
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
diferenciālis Mehānisms, kas nodrošina (parasti automašīnu) asu griešanos ar dažādu ātrumu.
čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
peciņa Meitene, parasti maza.
peka Meitene, parasti maza.
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu (parasti par zirgu).
šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā).
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
ģeogrāfiskais grādu tīkls meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
gravīra Metāla (parasti vara) grebums; attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
monēta Metāla naudas gabals (parasti apaļš).
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
krāšņvabole Metāliski spīdīga vabole (parasti tropos).
dārgmetāls Metāls (zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
harpūna Metamais ierocis dzīvnieku (parasti jūras) medīšanai.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
kluss Mierīgs, netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
nobarojums Miesas stāvoklis (parasti dzīvniekiem); barojums.
mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai (parasti ar atzveltni, roku balstiem).
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa taburete.
baika Mīksts, plūksnots (parasti) kokvilnas audums.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
lauka kara tiesa militāra tiesa, kas darbojas vietās, kur norisinās karadarbība.
kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
kohorta Militāra vienība Senās Romas karaspēkā.
salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
kuprīts Minerāls – vara oksīds sarkanā krāsā (vara rūda).
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
tronis Monarha vara, monarha valdīšana.
tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
karaliste Monarhistiska valsts, kurā valda karalis.
skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
svaiga galva možs psihiskais stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
pamudināt Mudinot, rosinot panākt, ka (kāds) ko dara, rīkojas (kādā veidā).
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
kolāža Mūzikā – dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, skaņdarbu fragmentu savirknējums.
reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
zvagulis Mūzikas instruments; dzelzs ietvara grabekļi.
klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
nacists Nacionālsociālists; nacistiskās Vācijas armijas karavīrs.
fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
žūksnis Nauda (parasti lielā daudzumā).
kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
zelta teļš nauda, manta; naudas, mantas vara.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
skaidra nauda naudas zīme, to kopums (parasti maksājumos).
navigators Navigācijas speciālists (parasti kuģa vadīšanā).
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
noknibināt Nedaudz noēst, apēst (parasti lēnām, pa mazām daļām).
loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti nekaunīga, nosodāma) rīcība.
notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
(kā) par brīnumu negaidīti, neparasti; pretstatā gaidītajam, parastajam.
ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
absolūtā monarhija neierobežota monarha vara.
laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
ieturēt Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
turēt Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
flotile Neliela (parasti viena tipa) kuģu kopa.
punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
flakons Neliela pudelīte (parasti smaržām).
rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
ballīte Nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
malks Neliels (parasti alkoholiska dzēriena) daudzums.
doze Neliels (parasti apaļš) trauks; neliela (parasti apaļa) kārba.
kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
pīppauze Neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns).
lakatiņš Neliels galvas apsegs – parasts četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
upes tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
upju tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
pagale Neliels malkas gabals (parasti atzāģēts, atskaldīts no apaļkoka).
piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
noktirne Neliels, liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm).
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
sīkums Neliels, parasti mazvērtīgs priekšmets.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
mente Neliels, plakans, parasti koka rīks (kā maisīšanai).
izsviest Nelietderīgi izdot, iztērēt (parasti naudu).
notriekt Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm).
klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
matgalvis Nematožu klases parazīts (parasti cilvēka organismā).
trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
iegriba Nepamatota, untumaina (parasti pēkšņa) vēlēšanās.
maģija Neparasta pievilcība, burvība; vilinājums.
knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
izgājiens Neparasta, negaidīta rīcība, izturēšanās.
gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
pasakains Neparasti skaists, labs; brīnišķīgs.
burvīgs Neparasti skaists, ļoti jauks, ārkārtīgi patīkams.
brīnišķīgs Neparasti skaists, valdzinošs, jauks.
savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi.
brīnum Neparasti, pārsteidzoši, ļoti.
burvība Neparasts skaistums.
brīnišķīgs Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
fantastisks Neparasts, brīnišķīgs; izcils.
neordinārs Neparasts, neikdienišķs.
noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
maģisks Neparasts, pārdabisks; vilinošs.
ekstraordinārs Neparasts; ārkārtējs.
eksotisks Neparasts.
eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
kleptomānija Nepārvarama, slimīga tieksme zagt.
kā mūris Nepārvarams, nesagraujams.
nepārkāpjams Nepārvarams.
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
puisietis Neprecējies (parasti jauns vīrietis).
puisis Neprecējies (parasti jauns) vīrietis.
jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
sisties kā pret sienu nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
sisties kā pret mūri nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piem., par īpašībām, parādībām).
dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
rupja vara netaisna, varmācīga vara.
izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
indeve Nevēlama tieksme, paradums.
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
notrīcēt Nevienmērīgi, saraustīti noskanēt.
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
pāršūt No jauna piešūt (parasti citā vietā).
dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
nobliezt Nobraukt (parasti ātri, strauji).
cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
aizgalds Nodalījums kūtī (parasti cūkām, aitām).
atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
nobaurot Nodziedāt (parasti skaļi, nemākulīgi).
uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
notiesāt Noēst (ko), parasti ar lielu apetīti.
nolocīt Noēst (parasti ar lielu apetīti).
nolikt uz lāpstiņām nogāzt (kādu) uz muguras (parasti cīņas sportā).
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
atvilkt Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
novicot Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
nopiķot Noklāt ar piķi, parasti pilnīgi.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
noķellēt Nokrāsot (parasti pavirši, neglīti).
sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas dzīvnieku).
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
atliet Noliet (daļu šķidruma) – parasti citā traukā; ieliet atpakaļ.
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
aiziet citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
doties citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
būt citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
izliet sviedrus nomocīties (parasti darbā).
krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
iekļūt Nonākt (parasti nevēlamā stāvoklī).
sagrēkot Nonākt intīmās attiecībās (parasti neatļautās).
sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) – par cilvēkiem; sarast, nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) – par dzīvniekiem.
sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti.
sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
nolaist no kājām nonāvēt (parasti nošaujot).
nolaist no kātiem nonāvēt (parasti nošaujot).
nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot).
izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām).
iepērt Nopērt (parasti mazliet).
sadot Nopērt, iesist, parasti stipri.
samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
pie Norāda uz to, ko satver, kam pieskaras.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
sa- Norāda, ka (kas, parasti pilnīgi, viscaur) iegūst kādas īpašības.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
stādīt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
likt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
stādīt par paraugu norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
sliede Normāla, parasta norišu gaita.
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (parasti peldbaseinā).
geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
nomenklatūra Nosaukumu saraksts, sistematizēts uzskaitījums (kādā nozarē).
atsēdēt Nosēdēt (parasti pasīvi).
nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
štīme Noskaņojums, garastāvoklis.
fīlīngs Noskaņojums, noskaņa, garastāvoklis.
nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
sareģistrēties Noslēgt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā).
predispozīcija Nosliece (parasti uz kādu slimību).
nosmiet Nosmieties, parasti klusināti.
novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās).
svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
prasība Noteikums (parasti kategorisks).
nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
notaisīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar izkārnījumiem).
noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu, āķi).
noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
noņemt Novākt (kā) ražu, parasti ar rokām.
savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
savecot Novecot, parasti ļoti (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
traucējums Novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā.
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
slepkavot Noziedzīgi nonāvēt (parasti cilvēku).
tumšie spēki Noziedzīgu, negodīgu cilvēku (parasti organizēta) grupa.
gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
karalisks Nozīmīgākais, galvenais (par iestādēm, biedrībām karalistē).
ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe.
tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
demisionēt Oficiāli atkāpties no amata (parasti par valdību, ministru).
standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
dīķis Okeāns (parasti Atlantijas).
kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
savainojums Organisma audu (parasti stiprs) bojājums, kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts.
karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
ošņāt Ostīt (parasti par dzīvniekiem).
saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi.
papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi).
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
sacelt Paaugstināt (piem., maksu), parasti ievērojami.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
sacelties Paaugstināties (parasti ievērojami).
subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
mēteļdrāna Pabiezs audums, no kā parasti šuj mēteļus.
pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
papīkstēt Pačīkstēt (parasti smalkā, pīkstošā, arī klusā balsī).
iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
iedobums Padziļinājums, parasti neliels (kādā virsmā).
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
demarkācijas līnija pagaidu robeža starp valstīm vai atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns (parasti, runājot par 19. gs. un 20. gs. sākumu).
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā.
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
pagulēties Pagulēt (miegā, parasti ilgāk nekā parasti).
samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
pastiept Paildzināt (parasti nevajadzīgi).
noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs; arī pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā).
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
saņemt grožos pakļaut savai gribai, varai.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
dabūt savos nagos pakļaut savai varai.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami.
pakūtrs Palēnināts, pavājināts (parasti par orgānu darbību).
izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
sacelties Palielināties (parasti ievērojami).
kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
sprediķis Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzbāzīgi) (2).
krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
paraudzīties Pameklēt, arī dabūt; paraudzīt (3).
pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
raut Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) savelkas, saraujas.
pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara ātri vai ātrāk.
piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) taukains.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto, normu.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, duļķains.
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksti.
vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug (parasti jaunā vai neparastā vietā).
piešūt lietu panākt, ka (kādam) tiek ierosināts tiesas process (parasti nepamatoti).
savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
uzkūpināt Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
novelt Panākt, ka (ko) dara, risina kāds cits.
nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji).
apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (parasti nauda).
uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
novest tik tālu panākt, ka kāds nonākt, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
riest Panākt, ka rodas, izraisīt (piem., asaras).
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
pārvilkt savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, aktīvi darbojoties, ka kāds kļūst par sabiedroto, atbalstītāju, piekritēju.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
triekties Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
uzrasties Parādīties (parasti par ko nevēlamu).
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
tikums Paradums, arī tradīcija.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
ieraža Paradums.
minerālie tauki parafīns, vazelīns.
akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
parakāt Parakņāt.
dot parakstu parakstīt.
autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.).
līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
līdzteku Paralēls.
paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
ikdiena Parastā darba diena; parastās dzīves gaitas.
patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
ikdienējs Parastai darba dienai raksturīgs; parasts, ikdienišķs.
saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
timiāns Parastais mārsils, daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs [Thymus vulgaris].
sērmūkslis Parastais pīlādzis [Sorbus aucuparia].
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
inversija Parastās vārdu kārtības maiņa retoriskos vai stilistiskos nolūkos.
snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
dzīvo (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
staigā (sveiks un) vesels parasti saka atvadoties.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
diametrāls Parasti savienojumā "diametrāli pretējs": pilnīgi pretējs.
parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
iebraucams Parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
meimuriem Parasti savienojumā "meimuru meimuriem": grīļīgi, streipuļojot.
velnoga Parasti savienojumā "melnā velnoga"; beladonna.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
pirmpirkuma Parasti savienojumā "pirmpirkuma tiesības": pirkšanas pirmtiesības.
reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
strādāt Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
krēms Parasti savienojumā ar "apavu": ziede apavu kopšanai.
griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
siet Parasti savienojumā ar "klāt": vainot kādā nodarījumā, noziegumā.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
nest Parasti savienojumā ar "prom": zagt (par cilvēkiem), laupīt (par dzīvniekiem).
paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
visnotaļ Parasti, vienmēr; gluži, pavisam, viscaur.
tāpat vien Parasti.
konvencionālie ieroči parastie ieroči (pretstatā kodolieročiem).
mazie burti parastie teksta burti.
paraža Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums (1).
mirstīgs Parasts cilvēks.
ierinda Parasts, vienkāršs.
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
parau Paraug.
etalons Paraugmērs, parauga mēraparāts.
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
etalons Paraugs salīdzināšanai.
modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
patogēnie parazīti parazīti, kas ir kaitīgi savam saimniekam un izraisa tā saslimšanu.
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
cērme Parazītisks velteniskais tārps (cilvēku vai dzīvnieku zarnās).
invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās (cilvēka, dzīvnieka vai auga) organismā.
riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
parazitologs Parazitoloģijas speciālists.
parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
kārtība Paraža, paradums, tradīcija.
paraša Paraža.
meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
rungulis Paresns zara gabals; apaļa, neskaldīta pagale.
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) kara apstākļiem, organizēt (tos) karadarbībai.
patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
kaparot Pārklāt galvanizācijas procesā (parasti metālu) ar varu.
galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
piebārstīt Pārklāt, piepildīt (parasti ar ko sīku, smalku).
sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
sasērsnot Pārklāties (parasti pilnīgi) ar sērsnu.
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apsvīst Pārklāties ar sviedriem (parasti nedaudz).
saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
transponēt Pārlikt skaņdarbu citā tonalitātē, aranžēt.
izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) – parasti par sajūtām.
aizgūt Pārņemt (no kā), (parasti) pielāgojot savām vajadzībām.
salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
ekstravagance Pārspīlēta izsmalcinātība; neparasta īpatnība, savdabība.
grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
bojāt Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
bojāties Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
mācībspēks Pasniedzējs (parasti augstākajā mācību iestādē).
paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
ieplest Pastiept sānis (parasti kājas, rokas).
raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
lauka pasts pasts, kas kara laikā nodrošina sūtījumu piegādi karavīriem un atpakaļ.
oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls.
kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
pants Patstāvīga iedaļa, paragrāfs (parasti numurēts) kādā juridiskā dokumentā.
dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu kritiku, nosodījumu.
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
rotā Pavasara rotāšanas dziesmu refrēns.
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
formāls Paviršs, nevērīgs; tāds, ko dara tikai formas pēc.
pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
nozaudēt Pazaudēt (ko, parasti priekšmetu).
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
pavilkt uz zoba pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
mācību spēks pedagogs (parasti augstākajā mācību iestādē).
veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
gudrības zobs pēdējais lielais dzeroklis katrā žokļa pusē, kas izaug parasti 18–25 gadu vecumā.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
savajadzēties Pēkšņi kļūt (parasti ļoti) vajadzīgam, nepieciešamam.
atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
izlēkt no eņģēm pēkšņi notikt, norisināties ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
sagribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko), parasti ļoti.
apsmieties Pēkšņi sākt smieties (parasti nevaldāmi).
atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
monarhs Persona, kas valda monarhijā (piem., karalis, cars, ķeizars).
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
uzķepuroties Piecelties (parasti ar grūtībām).
uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
pierausties Piecelties, parasti ar grūtībām.
uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
piecstaru Piecstarains.
līnijkopa Piecu paralēlu, horizontālu līniju kopa (nošu rakstībā).
starts Piedalīšanās, parasti sportā, sacensībās.
nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā.
iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
aizjūgs Piederumu kopums (parasti zirga) iejūgšanai; iejūgs.
pavalgs Piedeva (ēdienam), kas padara (to) sātīgāku; aizdars.
pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā parasti attēlota kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
ielaist kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, rakstot.
nobirdināt Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
cūkpiene Pienene; ārstniecības pienene [Taraxacum officinale].
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt, reģistrēt; rakstot iekļaut (tekstā, sarakstā u. tml.).
aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) – par materiāliem.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
piedurties Pieskarties (parasti viegli).
sasmēķēt Piesmēķēt (ko, parasti gaisu).
nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
seglot Piestiprināt seglus (parasti zirgam).
sapiķot Piesūcināt ar piķi, parasti pilnīgi; nopiķot, parasti pilnīgi.
izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt (parasti viscaur) mitram, slapjam.
sacukuroties Piesūkties ar cukuru (parasti izdalot sulu).
autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
vakarpuse Pievakare; vakara sākums.
piekabināt Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
piegulēt Pilnīgi atbilst (parasti augumam) – par apģērbu, retāk apaviem.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
līdz kājai vaļā pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
pirkties Pirkt sev; iepirkties (parasti lielākā daudzumā).
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
agrāk Pirms parastā laika.
sasprāgt Plaisājot sadalīties (parasti pēkšņi).
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekļiem [Trematoda].
trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem; sūcējtārpi.
ciparnīca Plāksne (parasti ar cipariem un iedaļām), pa kuru virzās pulksteņa rādītāji.
numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
šifons Plāns, viegls, caurspīdīgs (parasti) zīda audums.
šķidrauts Plāns, viegls, parasti caurspīdīgs audums; izstrādājums no šāda auduma; plīvurs.
forums Plaša (parasti starptautiska) sanāksme, liela mēroga sarīkojums.
vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskās ēkās).
aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs).
plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
gadatirgus Plašs tirgus, ko parasti rīko vienu reizi gadā.
slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem).
izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
noplinkšķināt Plinkšķinot nospēlēt (parasti uz klavierēm).
velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
kulstīt mēli pļāpāt, runāt (parasti ko nenozīmīgu).
riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
naktspods Pods (parasti ar osu) dabisko vajadzību kārtošanai.
baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
partijnieks Politiskās (parasti komunistiskās) partijas biedrs.
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
rojālisms Politisks virziens, kas atbalsta karaļa varas institūtu.
lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
tops Populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts.
sūklis Porains, elastīgs izstrādājums, ko (parasti) izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
rīt Postīt, iznīcināt (parasti par liesmām, uguni).
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz fotofilmas (parasti projicēšanai uz ekrāna).
skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstskolā).
pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
raiders Prasību saraksts, kas saistīts ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu.
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
rakstītprasme Prasme (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratība.
rakstītprasme Prasme rakstīt (parasti pareizi) kādā svešvalodā.
runātprasme Prasme runāt (parasti svešvalodā).
konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
neto Preces svars bez iesaiņojuma, taras.
punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
korāļu prelūdija prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
korāļprelūdija Prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
alternatīvs Pretējs (parastajam, tradicionālajam).
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
stāties pretī Pretoties, nepakļauties kāda varai.
stāties pretim Pretoties, nepakļauties kāda varai.
stāties pret Pretoties, nepakļauties kāda varai.
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
(ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
portjera Priekškars (parasti no smaga, bieza auduma) durvīm, logiem, nišām.
pēda Priekšmeta apakšējā, parasti paplatinātā, daļa.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
restes Priekšmets, konstrukcija, kas sastāv no paralēliem stieņiem, latām u. tml.
rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
sils Priežu mežs (parasti bez pameža); meža augšanas apstākļu tips sausās, nabadzīgās smilts augsnēs.
masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
taisnošana Process, kurā, novēršot ieliekumus, viļņojumus u. tml., atjauno (kā) sākotnējo stāvokli, padara (ko) taisnu, līdzenu.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
pūderēties Pūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
kuranti Pulkstenis (parasti tornī) ar noteiktā toņu secībā skanošiem zvaniem.
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
māzers Punveida izaugums uz koka stumbra, retāk zara.
pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
pusmūžs Puse no (parasti cilvēka) mūža.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
uzpūst Pūšot, sūknējot piepildīt (ar gāzveida vielu, parasti elastīgu kameru).
raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem (parasti dzenis).
cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vidžināt Radīt augstas, smalkas balss skaņas (par putniem, parasti bezdelīgām).
svilpot Radīt augstas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
gāgāt Radīt skaļas, gari stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
džerkstēt Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
maurot Radīt stieptas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
fabricēt Radīt, sacerēt (parasti ko mazvērtīgu lielā daudzumā).
indekss Rādītājs, saraksts.
tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
izrist Raisoties izjukt (parasti par matiem).
šņakarēties Rakāties, parasti ko meklējot, izvēloties.
uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
bloks Rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. (parasti noplēšamu) lapu kopums.
šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma).
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
kareivisks Raksturīgs karavīram, karadienestam.
izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības, uzliekot savu parakstu.
raķešu bāze raķešu karaspēka bāze.
uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
sacelties Rasties, iestāties (parasti pēkšņi).
ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
uzšķilties Rasties, parasti pēkšņi.
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
ore Rati (parasti divjūgu) ar augstām, slīpām redeļu malām.
kulba Rati, ragavas ar (parasti auduma) jumtu; ratu, ragavu segtā daļa.
pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
noraudāt Raudot liet (asaras).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
ievērpties Refl. --> ievērpt (1); tikt ievērptam, parasti neviļus.
piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
sarausties Refl. --> saraust (2).
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
strēlis Regulārā kājnieku karaspēka karavīrs (Maskavas caristē no 16.–18. gs.).
kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
vadāt Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
recepcija Reģistratūra (parasti viesnīcā, birojā).
piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, iekļaut (piem., kādā sarakstā, reģistrā).
pierakstīt Reģistrēt (piem., kādā sarakstā).
sareģistrēt Reģistrēt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā) – par šīs iestādes darbinieku.
reģistrēties Reģistrēt savu laulību (dzimtsarakstu nodaļā).
svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
sareklamēt Reklamēt (parasti daudz, arī pārmērīgi); izreklamēt.
atpestīt Reliģijā – atbrīvot no soda par grēkiem; pasargāt (no velna varas).
dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
baznīcas dziesmas reliģiskas dziesmas, ko parasti dzied dievkalpojuma laikā.
misionārisms Reliģisko organizāciju darbība ar nolūku pievērst ticībai (parasti nabadzīgo un mazattīstīto valstu) iedzīvotājus.
garantijas remonts remonts garantijas laikā atklāto trūkumu novēršanai.
Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks; arī resns dzīvnieks.
šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
sekas Rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kādi cēloņi.
izrīcība Rīcība, rīkošanās (parasti nevēlama).
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
laisties Rietēt (parasti par sauli).
grumba Rieva (parasti sejas ādā).
māmuļnieks Rīgas Latviešu biedrības biedrs, atbalstītājs (līdz Pirmajam pasaules karam).
aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
izrīkoties Rīkoties (parasti patvaļīgi).
likt Rīkoties (piem., ar varas spēku), lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu, ēku).
nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
airis Rīks airēšanai – gara nūja, kārts ar paplatinājumu.
pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
pātaga Rīks, parasti dzīvnieku skubināšanai, arī pēršanai – kāts ar tam piestiprinātu auklu, siksnu u. tml.
deguna riņķis riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
osa Riņķveida, lokveida rokturis (parasti traukiem).
zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt (parasti ilgstoši).
ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
rokas spiediens rokas paspiešana, parasti sveicinot.
rokasspiediens Rokas tvēriens, parasti sveicinot.
uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
pontifikāts Romas pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas laiks.
baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
lellis Rotaļlieta, parasti lelle.
kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
rotāties Rotāt sevi (parasti ar rotas lietām, ziediem).
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
parudens Rudens sākums; arī atvasara.
sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu).
ievadvārdi Runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
pierunāt Runājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) ko dara.
izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
žvadzēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvadzināt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvarkstēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
grabēt Runāt (parasti daudz, ilgāku laiku).
žūžināt Runāt (parasti klusā, liegā, maigā balsī).
žūžot Runāt (parasti klusā, liegā, maigā balsī).
runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
stostīties Runāt ar grūtībām, neveikli (parasti svešā valodā).
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; neskaidri runāt.
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
pacelt balsi runāt skaļāk nekā parasti.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
svepstēt Runāt, parasti nepārliecināti, nedroši.
ļurkšķēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkstēt.
ļurkstēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkšķēt.
tērēt vārdus runāt, rakstīt (parasti veltīgi).
spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
apsargāt Rūpēties, gādāt par (parasti oficiālu personu) drošību.
sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
tualete Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
maisaudums Rupjš, izturīgs audums (parasti maisu šūšanai).
parodēt Saasināti, parasti komiski atdarināt.
parodija Saasināts, parasti komisks atdarinājums.
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpašu programmu, tematisku ievirzi).
sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
sarecēt Sabiezējot kļūt (parasti viscaur) biezam, recekļainam.
satrūkties Sabīties; tikt (parasti pēkšņi) izbiedētam.
sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
saspicēt Sacelt ausis, parasti uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē (parasti virs 100 km).
sadzejot Sacerēt (ko, parasti pantu (pantus) ar atskaņām).
uzdzejot Sacerēt (parasti diletantisku pantu (pantus) ar atskaņām).
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
sprediķot Sacīt pamācības, parasti gari, uzmācīgi.
stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei).
drumstalot Sadalīt (ko veselu) sastāvdaļās (parasti nepamatoti, nevajadzīgi).
pārdalīt Sadalīt (ko), parasti divos gabalos, divās daļās.
saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas (parasti) divi gabali, divas daļas.
sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
salocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
inscenēt Sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
sagatave Sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
turēt sirdī saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu, attieksmi pret kādu.
noturēt līdzsvaru saglabāt līdzsvara stāvokli.
sašķērēt Sagriezt (parasti ar nazi).
sašķērēt Sagriezt (parasti ar šķērēm).
savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3).
sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
ķēķa durvis saimnieciskiem mērķiem paredzēta ieeja mājā, dzīvoklī (parasti blakus virtuvei).
paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
kupīra Saīsinājums, izlaidums (parasti skaņdarbā).
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
parādsaistības Saistības, kas rodas, saņemot aizdevumu un parakstot attiecīgu dokumentu (piem., līgumu).
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
pīt Saistīt (piem., kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
galds Saistīts ar (parasti kopīgu) maltīti, viesībām.
steigpilns Saistīts ar (parasti lielu) steigu, tai raksturīgs.
patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
ķīmisks Saistīts ar dažādu (parasti mākslīgu) vielu praktisku izmantošanu.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
karalisks Saistīts ar karali, tā varu; tāds, kas raksturīgs karalim, tā varai.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tā varu; tāds, kas raksturīgs ķeizaram, tā varai.
mierlaika Saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
marasmatisks Saistīts ar marasmu (1), tam raksturīgs.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (1), tai raksturīgs.
paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (2), tai raksturīgs.
paradīzisks Saistīts ar paradīzi, tai raksturīgs.
paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
parafrastisks Saistīts ar parafrāzi; aprakstošs.
paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
šāsvasaras Saistīts ar šā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada vasarā; šīsvasaras.
tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
līgo Saistīts ar vasaras saulgriežu svētkiem un dziesmām ar šādu refrēnu.
epistulārs Saistīts ar vēstulēm, saraksti.
vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
kāja paslīd (kādam) saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
strādā kā zirgs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
strādā kā zvērs saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
dziesma ir nodziedāta Saka par kādu, kam nav vairs varas, priekšrocību, ietekmes.
kā negudrs Saka par kādu, kas ko dara ļoti intensīvi.
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
(vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
(vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
kā pasaka saka par ko ļoti skaistu, neparastu.
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku, parasti bērnu.
kā dzīvsudrabs saka par ļoti kustīgu, dzīvu cilvēku (parasti bērnu).
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
ne mats no galvas nenokritīs (kādam) saka, garantējot (kāda) drošību.
kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
(iet) kā pa celmiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
strādā kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi padodas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk (parasti plati) smaidīt.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
ausis vīst saka, ja dzird kādu ko rupji runājam; saka, ja kāds ko dara nekvalitatīvi.
amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz (parasti darba).
uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
vēders kurkst saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders rūc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kāds dundurs iekodis saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds intensīvi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
kā bez nagiem saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kā bez rokām Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
mute kā laidara vārti saka, ja kāds runā daudz, parasti rupji, nepieklājīgi, bravūrīgi.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
spiež kā nasta (kādu) saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
lauž kaulus saka, ja kas (parasti darbs) ir par grūtu, kaitē veselībai.
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.
galva kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
formas pēc saka, ja ko dara tikai tāpēc, ka tā pieņemts.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
kā pret mūri saka, ja nevar rast atsaucību; saka, ja sastopas ar nepārvaramām grūtībām.
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
kā uzburts (uz kādu, uz ko) saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
sarindoties Sakārtoties, sastāties rindā (parasti par cilvēkiem).
sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums; skice.
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
sagrīļoties Sākt (parasti pēkšņi) grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
sagrozīties Sākt (parasti pēkšņi) grozīties; īsu brīdi grozīties.
satumst Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
sapiktoties Sākt (parasti pēkšņi) piktoties.
saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
sasāpēties Sākt (parasti pēkšņi) sāpēt.
saskaisties Sākt (parasti pēkšņi) skaisties.
sašaubīties Sākt (parasti pēkšņi) šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
sašūpot Sākt (parasti pēkšņi) šūpot; īsu brīdi šūpot.
sašūpoties Sākt (parasti pēkšņi) šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
startēt Sākt ieskrējienu, pacelšanos gaisā (parasti par lidaparātiem).
pierast Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
atklāt fronti sākt karadarbību.
iet krievos sākt karadienestu (padomju laikā).
iet armijā sākt karadienestu.
iet zaldātos sākt pildīt aktīvo karadienestu.
uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
iegriezties vecajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
iegriezties parastajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
iegriezties normālajās sliedēs sākt ritēt parastajā gaitā.
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
sēsties Sākt veikt (kādu darbu, darbību) parasti sēdus.
saminstināties Sākt, parasti pēkšņi minstināties; īsu brīdi minstināties.
samulst Sākt, parasti pēkšņi mulst.
sadusmoties Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties.
sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties.
sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties.
sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties.
samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt; īsu brīdi mirkšķināt.
sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt.
savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt.
saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
sazvāroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties.
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku).
starts Sākums (parasti darbībai, norisei).
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
sačabināt Salabot (parasti pavirši, nekvalitatīvi).
cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
plombīrs Saldējums, ko gatavo no putukrējuma (parasti pievienojot piedevas).
piekniebt Saldēt (parasti stipri) – par salu.
kampari Saldi rūgtens alkoholisks dzēriens, ko parasti lieto kokteiļa veidā.
pumperniķelis Salds, ciets cepums, parasti ar riekstiem, rozīnēm un kanēli.
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
izlocīties Saliekt un iztaisnot ķermeni, tā daļu (parasti dažādos virzienos).
sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
salmenīca Salmu cepure, parasti ar platām malām.
pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
savrup Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
dimdēt Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
sastiķēt Samest naudu (parasti kopējai iedzeršanai).
samurcīt Samīļot (dzīvnieku), parasti saņemot (to) rokās; šādā veidā (dzīvnieku) pārāk nogurdināt.
sabužināties Samīļoties, samīļot kādu, parasti bužinot matus, apmatojumu u. tml.
samērcēties Samirkt, izmirkt (parasti par cilvēkiem).
sagriezt Samudžināt, parasti griežot.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
sadoties Sanākt kopā, apvienoties, parasti kopīga pasākuma veikšanai.
sastiept Sanest (ko, parasti lielākā daudzumā).
profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
viedi sapņi sapņi, kas parasti piepildās.
sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi).
sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
salasīties Sapulcēties, parasti pakāpeniski.
sadraudzēt Saradināt (dzīvniekus).
sarafānsvārki Sarafāns.
čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
korespondence Sarakste, vēstuļu apmaiņa.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
reģistrs Saraksts, rādītājs; datu sakopojums.
liste Saraksts, veidlapa.
radināties Sarast, pierast.
sabrēcināt Saraudināt.
rūgušpiens Saraudzēts piens; rūpnieciski raudzēts skābpiena produkts.
savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) – par vielām.
sašķiebt Saraukt (seju, tās daļu).
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
saraut Saraukt.
sašķiebties Saraukties (par seju, tās daļu).
pieraust Saraust (naudu, mantu) lielākā daudzumā; saraust tā, ka piepilda (ko).
saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
sačokuroties Sarauties, savilkties (čokurā, kamolā u. tml.).
sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
pieražot Saražot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
sanest Saražot (medu) – par bitēm.
uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
partija Saražotais (kādas produkcijas) kopums.
kinoprodukcija Saražoto kinofilmu kopums (kur, kādā laikposmā).
vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
stundinieks Sargs, sardzes karavīrs.
karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu (parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku svinēšanai).
sarķe Sarkanbrūns, sarkanīgs, arī ruds mājdzīvnieks, parasti zirgs.
zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) – parasti par salu.
kūlītis Sasiets (parasti nelielu augu) saišķis.
uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
satīklot Saslēgt vienotā (parasti sakaru) tīklā.
uzkāpt Sasniegt (piemēram, sabiedriskā stāvokļa) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
klipsis Saspiežama (parasti neliela) matu sprādze.
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
piepūst pilnas ausis sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
piepūst pilnu galvu sastāstīt (parasti ko maz ticamu).
kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
sagāzties Sasvērties, parasti stipri, arī sagrūt.
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām.
sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
saskrieties Satikties (parasti negaidīti).
saskrieties Satikties (parasti, lai pavadītu kopā laiku).
samilzt Satūkt (parasti rodoties sastrutojumam).
kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt (parasti sveicinot).
saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
armija Sauszemes karaspēks.
ērmīgs Savāds, neparasts, jocīgs; ērmots.
uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
sapulcēties Savākties (parasti lielā) barā, pulkā.
apvaldīt Savaldīt, panākt, ka aprimst, nedara (ko).
renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
dzija Savērptas (parasti vilnas) šķiedras kopums.
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piem., muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
kontrahēt Savilkt, saraut (piem., muskuļus, locekļus, orgānus).
sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
sastumties Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (parasti sporta spēlē).
sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
veterāns Savu laiku nokalpojis karavīrs Senajā Romā.
simtlapu Savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem [Rosa centifolia].
stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; maska (1).
vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
staigāt kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
dālderis Sena (parasti sudraba) monēta.
pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
pretoriānis Senajā Romā – imperatora miesassargs; gvardes karavīrs.
pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
pasha Seni reliģiski pavasara svētki ebrejiem; Lieldienas.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
salds Sentimentāls (parasti par skaņdarbu, tā sastāvdaļu); arī lirisks.
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai nepieciešami karantīnas pasākumi.
vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
gabana Siena kaudze (parasti iegarena).
dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
tunika Sieviešu apģērba gabals, piem., vieglas, pagaras blūzes veidā.
bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, kupli); brunči.
bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
sieviņa Sieviete, parasti veca.
harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
krāšņums Sievietes ķermeņa formas (parasti krūtis).
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
frakcija Sīka (kā) daļiņa ar atšķirīgām īpašībām; sīku daļiņu kopa ar noteiktiem parametriem.
dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
sīkplaisa Sīka plaisa (parasti defekts).
obols Sīka sudraba (vēlāk – vara) monēta Senajā Grieķijā.
ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
sīkpreces Sīkas (parasti nepārtikas) preces.
galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
simts grami Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
simts gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
parlamentārisms Sistēma, kurā augstākā valsts vara pieder parlamentam.
slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
trenēties Sistemātiski vingrināties (parasti kādā sporta veidā).
dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa seju); pļauka.
pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu).
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
paradīzes stūrītis skaista, parasti sakopta, arī klusa, mierīga vieta.
ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
ķērciens Skaļš, griezīgs (parasti putna) kliedziens, sauciens.
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
pēcspēle Skaņdarba instrumentāls noslēgums (parasti pēc dziedājuma).
serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
oda Skaņdarbs, kurā ietverts svinīgs slavinājums (parasti korim un orķestrim).
atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
parkšķis Skarba, mainīga augstuma pazema skaņa, ko parasti rada putni, kukaiņi.
sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
sūrs Skarbs (parasti ārēji redzami) – par cilvēku.
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
mirklis Skatiens (parasti neilgs).
ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
spoguļoties Skatīties uz savu attēlu (parasti) spogulī.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
panorāma Skats (parasti no augstāka, attālāka punkta) uz kādu vietu, kas plešas tālumā.
ārskats Skats dabā (parasti kino mākslā); pretstats: iekšskats.
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
izrāde Skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); avanscēna.
avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); priekšskatuve.
sols Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
ultramaratons Skrējiens distancē, kas garāka par maratona distanci (42,195 km).
maratons Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km); maratonskrējiens.
maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km).
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
diebt Skriet (parasti ātri).
ļinkāt Skriet (parasti par zaķi).
ļipot Skriet (parasti par zaķi).
aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
bizot Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
skūties Skūt sev apmatojumu (parasti bārdu); tikt skūtam.
smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) slapjš.
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
laurs Slava; panākumi, uzvara.
tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
kupeja Slēgts nodalījums dzelzceļa vagonā (parasti četriem vai diviem pasažieriem).
sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
pasūtījuma slepkavība slepkavība, ko kāds izdara par samaksu.
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
Trojas zirgs Slēpts, parasti ļauns, nodoms, par kuru iepriekš nav nojausts.
saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
sūtīt jūrskolā slīcināt (parasti kaķēnus).
sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
pliekans Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās (parasti, braucot ar kuģi).
perverss Slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālajā jomā).
hospitālis Slimnīca (parasti militārpersonām).
sirgt Slimot (parasti ilgstoši).
vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi vai baktērijas.
piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
pūst Smagi dvašot (parasti no piepūles).
liet sviedrus smagi strādāt (parasti kā labā).
rauties melnās miesās smagi, intensīvi strādāt (parasti fizisku darbu).
klamzīgs Smagnējs, neveikls; tāds, kas padara (ko) neveiklu, smagnēju.
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
melnais darbs Smags, arī vientuļš (parasti fizisks) darbs.
veseris Smags, parasti liels, tērauda āmurs.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
urķis Smails, parasti tievs priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis.
nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
rīvmaize Smalki sarīvēta kaltēta maize (parasti baltmaize).
vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
zīst Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
sasmēķēties Smēķēt (parasti daudz).
sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
dūdieviņš Smilšu tārtiņš [Charadrius hiaticula].
kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piem., ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
katorga Soda veids (piem., cariskajā Krievijā) – izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
kāpties Soļiem virzīties (parasti atpakaļ).
iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
spara rats spararats.
sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
suvenīrizdevums Speciāls, parasti īpaši noformēts izdevums.
suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
liesma Spēcīga (parasti postoša) norise, izpausme.
lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana (parasti kopā ar vēja brāzmām).
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās ko iegūt.
trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
šalts Spēcīga, spēja (parasti emocionāla stāvokļa) izpausme.
virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
iebelzt Spēcīgi iesist (parasti ar ko smagu).
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli vai dūrēm.
spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
uzbudinājums Spēcīgs, aktīvs, parasti emocionāls, psihisks stāvoklis.
virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti par dzīvniekiem, augiem).
produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
spektrometrija Spektru parametru noteikšana.
snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
zēvelēt Spēlēt (parasti skaļi).
zāģēt Spēlēt (parasti stīgu instrumentu).
čīgāt Spēlēt (parasti vijoli).
plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (karavīra, vasaļa) attēlu.
kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
mirgot Spīdēt (parasti par asarām).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
gaile Spīdums (acīs), ko izraisa spēcīgas (parasti negatīvas) jūtas.
kamols Spiediena sajūta (parasti kaklā, krūtīs).
presings Spiediens (piem., ko izdara uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā) – piem., par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
reflektors Spoguļteleskops – optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
plazmodijs Sporaiņu klases parazīts.
hantele Sporta rīks muskuļu attīstīšanai – īss stienītis ar, parasti čuguna, bumbām vai ripām abos galos.
skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
maratonskrējējs Sportists, kas specializējas maratonskrējienā.
gargabalnieks Sportists, kas specializējies garajās distancēs.
karatists Sportists, kas specializējies karatē.
ultramaratonists Sportists, kas specializējies ultramaratonā.
komanda Sportistu grupa, vienība (parasti sporta spēlēs).
svara kategorija sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa svara.
supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā); supersmagsvars.
supersmagsvars Sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā).
pussmags Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp smago un vidējo svara kategoriju.
pusvidējs Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vidējo un vieglo svara kategoriju.
pusviegls Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vieglā un visvieglākā svara kategoriju.
parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko, parasti, izmanto uguņošanai.
ieraut Spraigi, intensīvi strādāt; saraut.
sludinātājs Sprediķotājs (parasti kristīgajās sektās).
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
loka Sproga, cirta (parasti ieveidota).
vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
spriesties Sprūst, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
pieradums Stabils, ierasts rīcības, izturēšanās veids; paradums.
klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
stulms Stara (biksēm).
interlūdija Starpspēle (parasti starp divām skaņdarba daļām).
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
konvencija Starptautiska vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
pakts Starptautisks līgums (parasti ar lielu politisku nozīmi).
klāstīt Stāstīt (parasti sīki, detalizēti); arī skaidrot.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
stāvums Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
stutēt sienas stāvēt pie sienas, parasti balstoties pret to (par cilvēkiem).
izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā); stāvot (rindā), sagaidīt savu kārtu.
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz).
vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
pārprodukcija Stāvoklis, kad ir saražots vairāk produkcijas, nekā iespējams realizēt.
sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
miers Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
pozīcija Stāvoklis, novietojums (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu).
pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic paātrināti.
buks Steķis (parasti malkas, baļķu zāģēšanai).
aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
stanga Stieņveida priekšmets (parasti no metāla); stienis.
plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) – parasti par priekšmetiem.
kaitēt Stipri karsēt (parasti tā, ka kvēlo).
izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
svilināt Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu).
lēmēts Stīvs, nekustīgs; paralizēts.
stobrzieds Stobrveida zieds ziedkopā (parasti kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem).
rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
rušināties Strādāt (parasti lēnām, nesteidzīgi).
piestrādāt Strādāt intensīvi, vairāk nekā parasti, lai ko panāktu, sasniegtu.
dubļus brist strādāt smagus, netīrus (parasti lauku) darbus.
praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
konvulsijas Strauja, atkārtota muskuļu saraušanās, intensīvi krampji.
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
kloniski krampji strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
atsisties Strauji (parasti ar troksni) atvērties, tikt atvērtam.
bēgt Strauji atkāpties (par karavīriem).
kampt Strauji elpot, parasti cīnoties ar elpas trūkumu.
šaudīt galvu strauji grozīt galvu (parasti par putniem).
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
sašaut Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
iebrukt Strauji ievirzīties (parasti trokšņaini).
krist Strauji mainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā).
sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
sakampt Strauji saņemt (mutē) – parasti par dzīvniekiem.
sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
ucināt Strauji šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kam).
sist Strauji, parasti ar troksni vērt (piem., durvis, logu, vāku).
virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties.
aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti saspringtās, naidīgās, attiecībās.
mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves ēkai), ēkas stūris.
kaste Stūrainas formas priekšmets – tilpne kā (parasti sausu priekšmetu) ievietošanai.
iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
greipfrūts Subtropu augļu koks ar lieliem, apaļiem rūgteni skābiem augļiem [Citrus paradisi].
izsūkt Sūcot panākt, ka (kas, parasti šķidra vai gāzveida viela) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
uzsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) uz augšu.
ieturējums Summa, ko neizmaksā (parasti no algas), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
krancis Suns (parasti bezšķirnes).
putnu suns suns (parasti spaniels), ko izmanto putnu (galvenokārt pīļu) medībās.
dzinējsuns Suns, ko (parasti) izmanto medībās, lai panāktu, ka meža zvēri dodas noteiktā virzienā; suns, ko izmanto pēdu dzīšanai.
vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
sūnājs Sūnu audze; sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
dekoratīvie suņi suņu šķirnes, pie kurām pieder (parasti nelieli) suņi ar īpatnēju, interesantu izskatu.
štovēt Sutināt (parasti kāpostus).
iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
pods Svara mērvienība – apmēram 8 kg (vecajā latviešu mērvienību sistēmā).
pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
modulācija Svārstību parametru maiņa.
vilnis Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
kauss Svaru sastāvdaļa atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
svari Svaru stieņi; svara trenažieri.
sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram.
sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
maizīte Sviestmaize (parasti neliela).
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas.
akts Svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
inaugurācija Svinīga stāšanās augstā (parasti valsts prezidenta) amatā.
vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības virszemes daļas (kādā platībā).
skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
saorganizēt Šādā veidā sarīkot (parasti pasākumu).
medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko lieto uzturā.
maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
kāpa Šādu pauguru virkne, grēda (parasti piekrastēs).
radioprogramma Šādu radioraidījumu saraksts iespiestā veidā.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
nomatot Šaha spēlē – panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
šahs Šajā spēlē – uzbrukums karalim.
iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) – parasti par vēju.
šalkot Šalkt, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
šaujams Šaujamierocis (parasti šautene, pistole).
izšaut Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
aizšaut Šaujot nenonāvēt, bet ievainot (parasti dzīvnieku).
pūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī (parasti par medniekiem).
sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
piroga Šaura, gara koka laiva (Dienvidamerikas indiāņiem).
galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
plaisa Šaurs padziļinājums (priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām).
sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa, tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
šauties Šaut uz sevi (parasti, lai nogalinātos).
zēvelēt Šaut, parasti intensīvi.
prūši Šīs hercogistes vai karalistes pamatiedzīvotājs.
ķegļi Šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu).
traverss Šķērsošana (parasti sportā).
virca Šķidri organiskie mēsli, parasti kūtsmēsli.
zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
šķīsts Šķidrs (parasti par ēdienu).
slapjums Šķidrums (parasti samērā lielā daudzumā).
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt (kā) stāvokli, parasti uz sāniem, uz leju.
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
ciltsraksti Šķirnes dzīvnieka priekšteču saraksts.
pūdelis Šķirnes suns ar sprogainu apspalvojumu, ko parasti speciāli jācērp.
pāršķirt Šķirot pārdalīt uz abām pusēm (parasti matus).
ieskāt Šķirstīt (matus), parasti meklējot utis.
iešņākt Šņācoši pateikt (parasti ausī).
pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus priekšmetus); šujot izgatavot (parasti priekšmetu lielāku daudzumu); pašūt.
infiltrācija Šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos (parasti iekaisuma dēļ).
aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
izšvirkstēt Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
spēcīgs Tā, ka (kas, parasti smarža) izplatās ļoti koncentrēti.
turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
pusmasts Tā, ka atrodas zemāk par parasto, pieņemto stāvokli (par apģērbu).
krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
kņūpus Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu, uz leju) – parasti par cilvēkiem.
savrup Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
plats Tā, ka pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
garšķiedras Tāds (augs), kam ir gara šķiedra.
drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
galīgs Tāds (cilvēks), kura (parasti negatīvās) īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
ķepains Tāds (dzīvnieks), kam ir (parasti lielas) ķepas.
garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
garastis Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
garspalvains Tāds (kažoks, kažokāda u. tml.), kam ir gara spalva.
dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
piebraucams Tāds (parasti ceļš), pa kuru var piebraukt.
izejošs Tāds (parasti dokuments, raksts, vēstule), kas tiek sūtīts projām.
ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
vizlains Tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs.
virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
sīkrūšu Tāds (parasti logs), kam ir mazas rūtis.
batāls Tāds (parasti mākslas darbs), kas saistīts ar kara tematiku.
defektīvs Tāds (parasti priekšmets), kam ir defekts.
cekulains Tāds (parasti putns), kam ir cekuls.
bikšains Tāds (parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
visurgājējs Tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība.
šaurkakla Tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls.
tievkakla Tāds (parasti trauks), kam ir tievs kakls.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
platkakla Tāds (parasti) trauks, kam ir plats kakls.
nepiesātināts Tāds (piem., šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piem., starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
neto Tāds (preces svars), kurā nav ierēķināts iesaiņojums, tara.
biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
viencipara Tāds (skaitlis, numurs u. tml.), kas sastāv no viena cipara.
frāžains Tāds (teksts), kas satur bieži lietotus izteicienus, frāzes (parasti) bez dziļāka satura.
mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
mīlināms Tāds, ar ko pauž sirsnību, maigumu (parasti par vārdiem).
tvaiks Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
izstiepts Tāds, kā norise, darbība u. tml. ir (parasti nevajadzīgi) paildzināta.
tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju (parasti senas cilmes nosacītu) pazīmju.
mazūdens Tāds, kad (parasti upēs) ir zems ūdenslīmenis.
svinams Tāds, kad ir svētki, svinības (parasti par dienu, datumu).
parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, kad ko vienmēr dara.
tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
stings Tāds, kam (parasti aukstuma iedarbībā) ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
nospuris Tāds, kam atiruši diegu gali; spurains (parasti par apģērbu).
pilns Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
sveķains Tāds, kam ir (parasti egļu, priežu) sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs (parasti egļu, priežu) sveķiem (par smaržu, garšu).
sauss Tāds, kam ir (parasti ievērojami) samazināts mitruma daudzums (piem., par acīm, muti).
spurains Tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1).
sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga, parasti nepatīkama garša (rūgti skāba vai rūgti sāļa).
netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
zarains Tāds, kam ir daudz zaru (par augiem, parasti kokiem, krūmiem, to daļām).
divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
divpēdu Tāds, kam ir divas pēdas (parasti par dzejas rindu).
dzintardzeltens Tāds, kam ir dzintaram raksturīgā dzeltenā krāsa.
saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, oranžu krāsu); tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, oranža, krāsa.
garastes Tāds, kam ir gara aste (lieto, piem., dzīvnieku sugas nosaukumos).
garbārdains Tāds, kam ir gara bārda.
gargabalu Tāds, kam ir gara distance.
garausains Tāds, kam ir garas ausis.
krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati.
garvilnas Tāds, kam ir garš apmatojums, gara vilna.
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
augstu stāvošs tāds, kam ir ietekmīgs, nozīmīgs stāvoklis sabiedrībā, parasti ieņemamā amata dēļ.
krāšņs Tāds, kam ir izcili skaista seja, ķermeņa formas (parasti par sievieti); tāds, kas ir izcili skaisti, arī grezni ģērbies.
pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana krāsa.
bikšains Tāds, kam ir kupls kāju apspalvojums kā sugas pazīme (parasti par putnu).
ķekarveida Tāds, kam ir ķekara forma, veids.
pieredzējis Tāds, kam ir liela (parasti profesionālā) pieredze.
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: viegls (1).
svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs.
pagaidu Tāds, kam ir likuma spēks, vara līdz tā aizstāšanai ar ko atbilstošu, pastāvīgu.
plāns Tāds, kam ir maz aizdara (par ēdienu, dzērienu).
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
plakans Tāds, kam ir mazāks izvirzījums nekā parasti.
sīkrūtains Tāds, kam ir mazas rūtis (parasti par logu).
sīkrūtots Tāds, kam ir mazas rūtis (parasti par logu).
mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
lēzens Tāds, kam ir neliels padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem).
grandiozs Tāds, kam ir neparasti liels vērienīgums; varens, dižens.
predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību); tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
auksts Tāds, kam ir noteikta temperatūra zem nulles (parasti pēc Celsija skalas).
dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams cēlonis; pamatots.
parabolisks Tāds, kam ir parabolas (1) forma, veids; tāds, kas ir līdzīgs parabolai (1).
parabolveida Tāds, kam ir parabolas (1) forma, veids.
leņķveida Tāds, kam ir parasti šaura vai taisna leņķa forma, veids.
spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
pekains Tāds, kam ir pekas (parasti par lāci).
kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesības, noteikta apjoma pilnvaras.
plušķains Tāds, kam ir pinkains, savēlies apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
platzaru Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
pupveida Tāds, kam ir pupas (parasti tās sēklas) forma, veids.
spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
sniegbalts Tāds, kam ir raksturīga intensīvi balta krāsa, arī gaiša krāsa, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, ģintī (parasti par augiem).
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
smags Tāds, kam ir raksturīgs veiklības, viegluma trūkums; tāds, kam ir raksturīga, parasti lēna, virzība, piem., lejup, arī tāds, kā rezultātā rodas cieša saskare, piem., ar kā virsmu (par kustību, arī darbību).
smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
papliks Tāds, kam ir samērā maz apmatojuma (parasti uz galvas).
blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
sarveida Tāds, kam ir sara veids.
sarkanādains Tāds, kam ir sarkanīgi brūna ādas krāsa (parasti par indiāņiem).
skarains Tāds, kam ir skara.
skarveida Tāds, kam ir skaras veids, forma.
garkājains Tāds, kam ir slaidas, garas kājas.
smaragdzaļš Tāds, kam ir smaragdam raksturīgā zaļā krāsa.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
tievkaklains Tāds, kam ir tievs kakls (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
trīspēdu Tāds, kam ir trīs pēdas (parasti par dzejas rindu).
gaisīgs Tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve; tāds, kas šķiet bez svara, ļoti viegls, smalks.
viensērijas Tāds, kam ir viena sērija (parasti par filmu).
vienslīpes Tāds, kam ir viena slīp(n)e (parasti par jumtu); vienslīps.
vienslīps Tāds, kam ir viena slīpe (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes.
zarveida Tāds, kam ir zara (1) forma, veids.
zarots Tāds, kam ir zari; zarains.
stiprs Tāds, kam ir, parasti daudz, spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēku); spēcīgs (1).
jumtveida Tāds, kam ir, parasti divslīpju, jumta forma, veids.
zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2); tāds, kas labi orientējas kādā nozarē, jomā.
zinošs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas; tāds, kas ir ļoti kompetents, labi orientējas kādā nozarē.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
marasmatisks Tāds, kam izpaužas marasmam (2) raksturīgas īpašības; ļoti muļķīgs, absurds, pilnīgi nepieņemams.
saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir (parasti ievērojami) samazināts.
pārsteigts Tāds, kam kas negaidīts, neparasts ir izraisījis apmulsumu, neziņu, kā rīkoties.
ikdienišķs Tāds, kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
anonīms Tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta.
nesaistīts Tāds, kam nav sakara, saistības (ar ko).
mūžīgs Tāds, kam nav sākuma un beigu (parasti par Dievu kā augstāko esamību).
bezzvīņains Tāds, kam nav zvīņu vai tās ir sīkas, nemanāmas (parasti par zivīm).
vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm); zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
suverēns Tāds, kam pieder augstākā vara un kas to īsteno.
vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības; nepārspējams, neparasts.
dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna vara, spējas; tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums.
stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pasālīts Tāds, kam pievienots (parasti nedaudz) sāls.
vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dzīvnieku šķirnēm).
viesmīlīgs Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, dzīvnieku tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
mākslots Tāds, kam trūkst emocionāla patiesuma (parasti par mākslas darbu).
punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
proporcionāls Tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
iegarens Tāds, kam viens izmērs (parasti garums) ir mazliet garāks kā otrs (platums).
strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
josta Tāds, kas (cilvēkam) atrodas vietā, kuru parasti apņem ar šādu sloksni.
paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
pastāvīgs Tāds, kas (ko) dara ilgāku laiku; regulārs.
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic, neatrodoties notikuma vietā.
stīvs Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams, neelastīgs.
pirmrindas Tāds, kas (parasti darbā) ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem); tāds, kas atbilst augstām prasībām, normām.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
krējumains Tāds, kas (parasti lielā daudzumā) satur krējumu; tāds, kam ir (parasti bagātīga) krējuma piedeva.
dzintarains Tāds, kas (piem., krāsas ziņā) atgādina dzintaru, tāds, kas ir līdzīgs dzintaram.
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piem., pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
varavīkšņains Tāds, kas ar savu daudzkrāsainību atgādina varavīksni.
mazs Tāds, kas ar savu skaitlisko vērtību nesasniedz kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piem., par izturēšanos, uzvedību).
apmierinošs Tāds, kas atbilst prasībām, normām (parasti minimālām); pietiekams.
biežs Tāds, kas atkārtoti ierodas; parasts, izplatīts.
malējais Tāds, kas atrodas (kā, parasti rindas, grupas) malā; vistālākais.
vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
savrups Tāds, kas atrodas samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
vientuļš Tāds, kas atrodas samērā attālu no kā cita (parasti līdzīga); savrups.
pazemināt Tāds, kas atrodas zemāk (par parasto novietojumu).
aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
sublitorāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 m dziļumam).
oriģināls Tāds, kas atšķiras no citiem; neparasts; savdabīgs.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
viņpasaulīgs Tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
ikdiena Tāds, kas attiecas uz katru dienu; parasts.
vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
pārkarens Tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām).
nokarens Tāds, kas augot nokaras uz leju (par augiem, to daļām).
nokaru Tāds, kas augot nokaras uz leju; nokarens (par augiem).
brēkulīgs Tāds, kas bieži raud (parasti par bērnu).
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.
iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti gājējiem paredzētā joslā.
trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
čakls Tāds, kas daudz un labi strādā un labprāt dara (ko).
pilnasiņu Tāds, kas daudzās paaudzēs audzēts un izkopts bez citu šķirņu piejaukuma (parasti par zirgiem).
slaucams Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm); tāds, ko audzē piena ieguvei.
drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
skaidrs Tāds, kas funkcionē normāli (par maņu orgāniem, parasti par acīm).
rūpīgs Tāds, kas gādā (par kādu), dara (ko) kā labā.
patogēns Tāds, kas ierosina slimību (parasti par mikroorganismiem).
nenogurdināms Tāds, kas ilgstoši, aktīvi dara, veic (ko), nodarbojas (ar ko); rosīgs, darbīgs, enerģisks.
nenogurstošs Tāds, kas ilgstoši, bez paguruma, atslābuma dara, veic (ko), nodarbojas (ar ko).
vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; parasts, pieticīgs.
saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
izrētots Tāds, kas ir (parasti viscaur) klāts ar rētām.
atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
īpašs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
sevišķs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem; īpašs (2); neparasts.
spocīgs Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
ultraātrs Tāds, kas ir ievērojami ātrāks par (kā) parasto ātrumu.
ultraīss Tāds, kas ir ievērojami īsāks par (kā) parasto garumu, arī ilgumu.
ultrajutīgs Tāds, kas ir ievērojami jutīgāks par (kā) parasto jutīgumu.
pārliels Tāds, kas ir ievērojami lielāks par parasto.
sīks Tāds, kas ir ievērojami mazāks par parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu lielumu.
salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
mazināms Tāds, kas ir jāpadara mazāks, jāmazina.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
omulīgs Tāds, kas ir labā garastāvoklī, labsirdīgi jautrs.
pierasts Tāds, kas ir labi zināms, ikdienišķs, parasts.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
pastiprināts Tāds, kas ir lielāks, intensīvāks, nekā parasti; palielināts.
ūnikums Tāds, kas ir ļoti neparasts, nebijis (piemēram, par personu, tās rīcību).
trokšņains Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
pussprādzis Tāds, kas ir ļoti vārgs, tikko dzīvs (parasti par dzīvnieku).
subfebrils Tāds, kas ir nedaudz paaugstināts (parasti līdz 37,3 Celsija grādiem) – par ķermeņa temperatūru; saistīts ar mazliet paaugstinātu ķermeņa temperatūru; šādam stāvoklim raksturīgs.
stingrs Tāds, kas ir nemainīgs, drošs, stabils (parasti par parādībām sabiedrībā).
savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
horizontāls Tāds, kas ir paralēls horizonta plaknei.
horizontāls Tāds, kas ir paralēls Zemes virsmai; līmenisks.
smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
jauniesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā karadienestā.
strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
pilns Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
stalts Tāds, kas ir slaids, samērīgs, parasti gara auguma (par cilvēku); arī tāds, kas ir vingrs, samērīgs (par cilvēka kustībām).
solidārs Tāds, kas ir tiesīgs prasīt šādu izpildījumu (parasti par personu grupas locekli).
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc kāda parauga, šablona.
tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta parauga, tipa.
trafarets Tāds, kas ir veidots pēc trafareta parauga; šablonisks (1).
trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un (parasti) paredzēts valkāšanai mājās.
oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
pazemināt Tāds, kas ir zemāks, mazāks (par vidējo, parasto, normu).
tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
neikdienišķs Tāds, kas izceļas starp līdzīgiem ar ko neparastu.
palaidnīgs Tāds, kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; nerātns.
portatīvs Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu pārnēsāt, paņemt līdzi – parasti par iekārtu, ierīci.
priecīgs Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
skumjš Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu, parasti postošu, spēku, intensitāti (piem., par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); spēcīgs (5).
spēcīgs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
tuvs Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).
solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
pārsteidzošs Tāds, kas izraisa izbrīnu, apbrīnu; tāds, kurā izpaužas kas negaidīts, neparasts.
vaļējs Tāds, kas izraisa ķermeņa virsas audu bojājumu (par traumu, parasti par lūzumu).
zīdains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, atgādinot zīdu (parasti par kā īpašību).
nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piem., par apstākļiem).
ķēmīgs Tāds, kas izskatās neparasts, atbaida, iedveš bailes.
darāms Tāds, kas jāveic, jādara.
padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
tūļīgs Tāds, kas lēni, vilcinoties, arī neveikli ko dara, rīkojas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
neredzēts Tāds, kas līdz šim nav redzēts, pieredzēts; arī neparasts.
glāstošs Tāds, kas liegi, viegli skaras, kļaujas klāt (par parādībām dabā).
spēcīgs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu); tāds, kas ievērojami ietekmē organismu (parasti par vielu); stiprs (5).
stiprs Tāds, kas ļoti kairina (parasti ožu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
šokējošs Tāds, kas ļoti pārsteidz (parasti nepatīkami).
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas, skaras klāt.
maskējošs Tāds, kas maskē, padara neieraugāmu, nepamanāmu.
tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
skrajš Tāds, kas nav blīvs, biezs (parasti par miglu, mākoņiem).
nedzirdēts Tāds, kas nav dzirdēts, ko nav gadījies dzirdēt (kādu laiku, parasti ilgstoši).
necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
neformāls Tāds, kas nav oficiāli reģistrēts, varas iestāžu atzīts.
neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
viegls Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem u. tml.).
piezemēt Tāds, kas nav pretenciozs; parasts, ikdienišķs.
vaļējs Tāds, kas nav sadzijis (parasti par brūci).
savrups Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
viegls Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
netradicionāls Tāds, kas nav tradicionāls; jauns, neparasts.
vidusmērs Tāds, kas ne ar ko neizceļas, parasts (parasti par cilvēkiem).
neglīts Tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām, nav pieklājīgs.
nedabisks Tāds, kas neatbilst dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai; tāds, kas nav parasts, normāls.
nenormāls Tāds, kas neatbilst kam parastam, vispārpieņemtam; tāds, kam ir novirzes no normas.
anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai; neparasts.
nekārtns Tāds, kas neatbilst noteiktām, parasti pastāvošām likumībām; neregulārs.
anormāls Tāds, kas neatbilst parastajam, normālajam; nenormāls.
pārdabisks Tāds, kas neatbilst realitātei; neparasts, ārkārtīgs.
ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
pretdabisks Tāds, kas neatbilst, ir pretējs dabiskajam, parastajam, normālajam.
ietiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos; ietiepīgs.
uzcītīgs Tāds, kas neatlaidīgi ko dara, cenšas ko sasniegt, paveikt; centīgs.
centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ordinārs Tāds, kas neatšķiras no kā cita; parasts.
nepaklausīgs Tāds, kas nedara to, ko tam liek (par dzīvniekiem).
autoritārs Tāds, kas nepieļauj opozīciju, varas dalīšanu un plurālismu; valdonīgs, nedemokrātisks.
neplīstošs Tāds, kas neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu.
mazs Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu izmērus.
zems Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
zems Tāds, kas nesasniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi u. tml.; neliels, neievērojams.
nelietīgs Tāds, kas nodara vai izraisa ko sliktu, nevēlamu.
priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
dziļš Tāds, kas nodrošina samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
pēcgarantijas Tāds, kas noris pēc garantijas termiņa beigām.
vēls Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
vēlīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; vēls (2).
agrīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pirms parastā laika; agrs (2).
agrs Tāds, kas noris, notiek, iestājas pirms parastā laika; tāds, kas noris pirms pieļaujamā laika; priekšlaicīgs, pāragrs.
turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
pagarināts Tāds, kas norisinās, tiek veikts ilgāk nekā parasti.
aritmisks Tāds, kas notiek ar ritma traucējumiem, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirdsdarbību, pulsu).
izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
ārkārtējs Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības, arī paredzēts īpašam nolūkam.
ārkārtas Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības.
ikdienišķs Tāds, kas notiek katru dienu; parasts, pierasts.
neikdienišķs Tāds, kas notiek, ir vērojams reti; neparasts.
situēts Tāds, kas novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
paramilitārs Tāds, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma.
izlīdzinošs Tāds, kas padara (ko) līdzenu, arī līdzenāku, tvirtāku u. tml.
dekoratīvs Tāds, kas padara (ko) skaistāku, greznāku; tāds, kas rotā, izgrezno (ko).
bagātinātājs Tāds, kas padara bagātīgāku, vērtīgāku.
sausējošs Tāds, kas padara sausu, sausāku.
inerts Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
pretīgs Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
darbīgs Tāds, kas parasti atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
lauks Tāds, kas parasti aug laukos, dārzos (par savvaļas augiem, to sugām).
smiltis Tāds, kas parasti aug smilšainās augsnēs (par augiem, to sugām).
pļava Tāds, kas parasti aug šādā pļavā, zālājā (par augiem, to sugām).
ļaunpieminīgs Tāds, kas parasti ilgi, ar ļaunu atceras, piemin (ko).
gļēvulīgs Tāds, kas parasti ir gļēvs; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (3).
lopisks Tāds, kas parasti raksturīgs dzīvniekiem; tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai, uzvedībai.
lauks Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
mežs Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).
upe Tāds, kas parasti sastopams upēs vai to krastos.
purvs Tāds, kas parasti satopams purvos, purvainās vietās, arī to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
aizmāršīgs Tāds, kas parasti vai bieži aizmirst (ko).
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
sēdošs Tāds, kas parasti visu dzīves laiku ir piestiprinājies (piem., ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem).
parazītisks Tāds, kas parazitē (1).
parazītisks Tāds, kas parazitē (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
parazitārs Tāds, kas parazitē.
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēka parasto spēju līmeni.
augsts Tāds, kas pārsniedz parasto līmeni, pakāpi, intensitāti; liels, ievērojams.
plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
garš Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo garumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo platumu.
plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piem., savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
liels Tāds, kas pārsniedz parastos savas dzimtas sugu, šķirņu īpatņu izmērus.
platformāta Tāds, kas pārsniedz parastos, standarta izmērus platumā.
pirmskara Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms kara.
pēckara Tāds, kas pastāv, noris neilgi pēc kara beigām.
priekšlaicīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms paredzētā, noteiktā, parastā laika.
šīpavasara Tāds, kas pastāv, noris šajā pavasarī, tam raksturīgs; šāpavasara.
pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
mazs Tāds, kas pēc daudzuma nesasniedz parasto, vidējo līmeni, pakāpi.
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (parasti par ziediem).
pilns Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām (parasti par stāvokli).
suga Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
graujošs Tāds, kas posta, dara sliktu, ļoti kaitē.
viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par formu, veidu u. tml.).
trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
trokšņains Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
darbdienīgs Tāds, kas raksturīgs darbadienām; ikdienišķs, parasts.
gaismjutīgs Tāds, kas reaģē uz gaismas iedarbību (parasti par fotomateriāliem).
stihisks Tāds, kas rodas un noris bez noteikta plāna, vadības (parasti par parādībām sabiedrībā).
kuriozs Tāds, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); jocīgs, amizants.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
vestibulārs Tāds, kas saistīts ar līdzsvara sajūtu, attiecas uz to.
postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
jambisks Tāds, kas sarakstīts jambos.
trohajisks Tāds, kas sarakstīts trohajā.
saskarīgs Tāds, kas saskaras (ar ko).
posmains Tāds, kas sastāv no posmiem – parasti par priekšmetiem.
slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
kritisks Tāds, kas satur kritiku; tāds, kurā izpaužas kritika, (parasti negatīvs) vērtējums.
ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
savtīgs Tāds, kas savas personiskās, parasti materiālās, intereses izvirza augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm.
dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
neprasmīgs Tāds, kas slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes (ko) dara, veic.
gargabalu Tāds, kas specializējies garajās distancēs (par sportistu); tāds, kas noris garajās distancēs (piem., par sacensībām).
dīgtspējīgs Tāds, kas spēj dīgt, augt (parasti par sēklām).
veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
stomīgs Tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, kautrība, ko (parasti) izraisa neziņa, šaubas.
algots Tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu).
žigls Tāds, kas strauji padara, paveic (ko).
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un parasti cenšas ievērot cita teikto.
cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
hrestomātisks Tāds, kas var būt par paraugu; parasts, tipisks.
visuvarens Tāds, kas var, spēj visu; tāds, kam ir neierobežota vara; arī visspēcīgs.
brīvprātīgs Tāds, kas veic, dara (ko) pēc brīvas gribas, pēc savas ierosmes.
smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
gatavs Tāds, kas veidots pēc ierastiem paraugiem, šabloniem, bez radošas pieejas.
asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
viduvējs Tāds, kas vērtējams ne visai augstu, arī parasts, bez izcilām īpašībām u. tml. (par priekšmetiem, parādībām, apstākļiem, stāvokli u. tml.).
piņķerīgs Tāds, kas viegli samudžinās (parasti par diegiem, dziju).
darbīgs Tāds, kas visu laiku ko dara, strādā; enerģisks, rosīgs.
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksnējs (1).
zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksns (1).
nodeldēt Tāds, kas, bieži lietojot, kļuvis parasts, sen zināms, nodrāzts.
praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
lauks Tāds, ko audzē brīvā dabā (parasti par dārzeņiem).
apzināts Tāds, ko dara apzinoties.
spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
stiprs Tāds, ko dara, tāds, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); spēcīgs (2).
roka Tāds, ko dara, veic ar šīm ķermeņa daļām.
negribīgs Tāds, ko dara, veic nelabprāt, bez vēlēšanās.
neprasmīgs Tāds, ko dara, veic slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes.
parazitārs Tāds, ko ierosina, izraisa parazīti.
salīgs Tāds, ko ietekmē (samērā) zema temperatūra, tāds, kas nav izturīgs pret aukstumu (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
elegants Tāds, ko izdara glīti, ar lielu prasmi, meistarību.
saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
kombinēts Tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu).
veikls Tāds, ko veic, dara ātri, precīzi, arī prasmīgi.
kopīgs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopējs (2).
kopējs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs (2).
pilns Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
mazapdzīvots Tāds, kur dzīvo maz cilvēku; tāds, kur ir mazs pastāvīgo iedzīvotāju skaits (parasti par vietu, teritoriju).
sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
sauss Tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir (parasti ievērojami) pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
divsliežu Tāds, kur ir divi paralēli sliežu ceļi.
trokšņains Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
asarains Tāds, kur ir redzamas asaras.
silts Tāds, kur ir samērā augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
daudzsliežu Tāds, kur ir vairāki paralēli sliežu ceļi.
vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kad nav dzirdamas stipras skaņas (par laikposmu).
tukšs Tāds, kur neaug, neattīstās augi, to daļas (parasti par platību).
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir (parasti) nemainīga, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
elektronisks Tāds, kura darbībai izmantota elektronu plūsma (parasti par ierīci).
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
pagarināts Tāds, kura garums ir lielāks nekā parasti.
saīsināts Tāds, kura garums ir mazāks nekā parasti.
cīpslains Tāds, kurā ir daudz cīpslu (parasti par gaļu); tāds, kurā labi saredzamas, sataustāmas cīpslas, dzīslas (par cilvēka ķermeni, ķermeņa daļām).
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu.
noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas; saraudāts.
pseidoklasisks Tāds, kurā izmantoti klasikas paraugi.
izmisīgs Tāds, kurā izpaužas izmisums; tāds, ko dara izmisumā.
priecīgs Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
lempīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tāds, kas padara (ko) neveiklu, neizskatīgu.
diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
smaidīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
trīspirkstu Tāds, kura kājām ir trīs pirksti (par dzīvniekiem, parasti putniem).
šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
smagsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst augstākajai svara kategorijai.
vieglsvara Tāds, kura ķermeņa svars atbilst zemākajai svara kategorijai.
mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā izpaužas šāda atbilstība.
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
trokšņains Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
sentimentāls Tāds, kura saturs veltīts pārdzīvojumu attēlojumam (parasti izskaistinātā veidā).
saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
straujš Tāds, kura virziena maiņai ir neliels rādiuss (parasti par ceļu, reljefa veidojumu).
stacionārs Tāds, kura, parasti fizikālie, raksturojumi nemainās laikā; arī pastāvīgs, nemainīgs.
diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
horizontāle Taisne, kas ir paralēla horizonta plaknei.
pieskare Taisne, kas pieskaras līknei, to nekrustojot.
šķērsas taisnes taisnes telpā, kuras nekrustojas un nav paralēlas, t. i., neatrodas vienā plaknē.
rūts Taisnstūra (parasti kvadrāta) formas veidojums.
uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
veltņtārpi Tārpi ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
nematodes Tārpi ar veltenisku ķermeni, kas dzīvo ūdenī, augsnē, pūstošās vielās (daudzas sugas ir augu, dzīvnieku vai cilvēku parazīti, kas izraisa slimības).
iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
ielaidums Tas (gabals), kas ielaists, iestrādāts (kādā priekšmetā), parasti no atšķirīga materiāla.
soliteraugs Tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats.
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
smalce Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
ziedojums Tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piem., ar darbu, rīcību; šāda morāla saistība.
plīva Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
spēks Tas (parasti parādība dabā), kas izraisa, veicina (kā) veidošanos, norisi.
saturs Tas (parasti parādība), kas ir saistīts ar kādu sistēmu.
spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis.
tiesa Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
ērtības Tas (piem., apstākļi, ierīces, priekšmeti), kas padara ko ērtu.
svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
lasāmviela Tas (piem., grāmata, žurnāls), kas paredzēts lasīšanai, ko (kāds) parasti lasa.
iebrucējs Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
svira Tas (piem., parādība, norise), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
garants Tas (piem., persona, iestāde), kas dod garantiju, garantē (ko).
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
tuvbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem (parasti) vienas jūras robežās (par kuģiem).
lepnums Tas, ar ko var lepoties, tas, kas dara godu.
ērms Tas, kam ir dīvains, neparasts izskats.
garkājis Tas, kam ir garas kājas.
strupkājis Tas, kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
resnvēderis Tas, kam ir resns vēders (parasti par cilvēkiem).
pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
aizkari Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
tīkls Tas, kas cilvēku, parasti nevēlami, ierobežo, saista, ietekmē.
velnēns Tas, kas dara blēņas, nerātnības, ir nepakļāvīgs, nevaldāms.
velniņš Tas, kas dara blēņas, nerātnības, ir nepakļāvīgs, nevaldāms.
perfekcionists Tas, kas dara ko līdz pilnībai.
vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
spēļatkarīgs Tas, kas ir atkarīgs, parasti no azarta, spēlēm.
atsijas Tas, kas ir atsijāts (parasti no graudiem).
ieradums Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam); paradums.
pauna Tas, kas ir iesaiņots (parasti drānā); sainis.
piedēklis Tas, kas ir ļoti saistīts, atkarīgs no kā cita (parasti lielāka, ietekmīgāka).
nerātnis Tas, kas ir nerātns (parasti par bērnu); draiskulis.
kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (pie kā, kur); uzkarama, piekarama rotaslieta; piekars.
paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
rakstniecība Tas, kas ir sarakstīts – daiļliteratūras darbu kopums; literatūra (2).
akcents Tas, kas izceļ, padara pievilcīgu (kādu kompozīciju, ansambli, māksliniecisku veidojumu u. tml.).
pilnvardevējs Tas, kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.); pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
pilnvarotājs Tas, kas izdod pilnvaru; pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
sodība Tas, kas izraisa ko (parasti ļoti) nevēlamu; nelaime.
riebeklis Tas, kas izraisa riebumu, pretīgumu (piem., ar savu izskatu); tas, kas dara riebeklības.
rota Tas, kas izrotā, padara (kādu, ko) skaistāku.
spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
darāms Tas, kas jādara, jāveic.
priekšmets Tas, kas kādās (parasti juridiskās, sociālās) attiecībās iegūst noteikta objekta raksturu.
šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanos.
retums Tas, kas nav tipisks, parasts, bieži novērojams.
nelietis Tas, kas nodara postu, ļaunumu.
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
krāšņums Tas, kas padara (ko) krāšņu.
rota Tas, kas padara (vietu, apkārtni) skaistāku, greznāku.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts); tas, ko pašreiz lasa.
piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
verkšķis Tas, kas runā, parasti niekus; pļāpa.
kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
ikona Tas, kas simbolizē, pārstāv (ko); paraugs, etalons.
lidonis Tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis).
spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; oficiāls (parasti rakstveida) dokuments, kurā sniegta informācija (par ko).
šķērslis Tas, kas traucē, kavē, arī padara neiespējamu pārvietošanos, virzību.
veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
trafarets Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2).
velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
darbs Tas, pie kā strādā, ko pašlaik dara.
celulīts Tauku lodīšu uzkrāšanās zemādā, kas padara ādu nelīdzenu.
baltenis Tauriņš ar (parasti) baltiem spārniem.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas viengadīgs augs, kura pākstīs nogatavojas 2–4 pupām līdzīgas sēklas, kas satur daudz eļļas; arahiss [Arachis hypogaea].
paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams izteiciens.
paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
uzskatāmā aģitācija tautas masu ietekmēšana ar plakātiem, sienas avīzēm u. tml. (parasti padomju iekārtā).
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
mest Teikt, runāt, arī rakstīt (ko), parasti nelaipnā, asā tonī.
bilst Teikt, sacīt (parasti dažus vārdus).
stāstījuma teikums teikums, ar kuru kaut ko vēstī (dara zināmu, paskaidro).
satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā) – parasti par šķidrumu.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
vārds Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai).
proza Teksts metriski nesaistītā valodā: daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas sarakstīts šādā valodas formā.
sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem.
sirreālisms Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana.
kapitula zāle telpa (parasti baznīcā, katedrālē), kurā pulcējas šāda kolēģija.
priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā, dzīvoklī), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
datorzāle Telpa (parasti liela), kurā izvietoti datori.
aktu zāle telpa (parasti mācību iestādē), kurā noris svinīgi pasākumi.
darbistaba Telpa darbam (parasti garīgam, radošam).
kopētava Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstskolās).
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod parasti aukstos uzkožamos un dažādus dzērienus.
puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
persona Tēls (parasti romānā, lugā u. tml.).
kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
telēns Teļš (parasti jauns, mazs).
sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
temporitms Tempa un ritma saistījums (parasti skatuves mākslā).
pētniecība Teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
tērēties Tērēt naudu, parasti nelietderīgi, vieglprātīgi.
kvartāls Teritoriāla vienība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai dabiskas robežas.
pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
priekšējā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
pirmā līnija teritorija, kur noris karadarbība.
placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
kara lauks teritorija, vieta, kur notiek karadarbība; karalauks.
karalauks Teritorija, vieta, kur notiek karadarbība.
plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
svaigs Termiski neapstrādāts (par pārtikas produktiem, parasti augļiem, dārzeņiem).
trēns Tērpa (parasti kleitas) mugurdaļas pagarinājums tā, ka tas slīd pa zemi.
štāte Tērps, apģērbs (parasti smalks, elegants).
hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
kostimērija Tērpu, apavu, rotaslietu kopums (parasti skatuves mākslā).
pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
jurisdikcija Tiesības (pilnvaras, kompetence) spriest tiesu un tiesāšanās kārtība.
likumdošanas vara tiesības izdot likumus (parasti parlamentārās valstīs).
likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
maikste Tieva, gara kārts.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
šautra Tieva, pagara rīkste.
tievgalis Tievākais (stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
klūga Tievs, lokans (parasti kārkla) dzinums, atvase, ko izmanto pinumiem.
smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
tīkliņkrekls Tīklauduma krekls (parasti pieguļošs, bez piedurknēm).
tvīksmains Tīksmīgs (parasti jutekliski); tvīksmīgs.
saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
padoties Tikt apgūtam, paveiktam (parasti labi); arī iznākt.
satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
demobilizēties Tikt atvaļinātam no armijas, obligātā karadienesta.
iecirsties Tikt iecirstam (parasti nejauši, negribēti).
ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus).
iesisties Tikt iesistam, parasti nejauši.
iesmelties Tikt iesmeltam kopā ar šķidrumu (parasti neviļus).
iegulties Tikt ievietotam (kur iekšā, parasti horizontāli).
ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus.
izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
izlieties Tikt izlietam (parasti neviļus, negribēti).
izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
atskanēt Tikt izteiktam, parasti publiski.
nokosties Tikt nokostam (parasti nevilšus, negribēti).
paķerties Tikt paķertam, parasti nejauši.
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
pāršļakstīties Tikt pāršļakstītam (parasti neviļus, negribēti).
piebērties Tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
pievārīties Tikt pievārītam lielā daudzumā, parasti neviļus, negribēti.
pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par ķermeņa daļām.
rīmēties Tikt sacerētam (parasti par tekstu ar atskaņām); veidot atskaņas, saskanēt.
saraukties Tikt sarauktam (par sejas daļu).
sašūties Tikt sašūtam, parasti neviļus, negribēti.
salasīties Tikt savāktam, parasti pakāpeniski.
piešauties Tikt strauji pievienotam, parasti neviļus, negribēti.
uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus.
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) – 1000 kubikcentrimetri, 1 kubikdecimetrs [l].
satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
faktorija Tirdzniecības uzņēmuma filiāle ārvalstīs (parasti kolonijā).
satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
kupcis Tirgotājs (parasti Krievijā).
ietīstīt Tīstot ietīt; tīstot iesaiņot (parasti ne visai rūpīgi).
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
atkusnis Totalitāras varas represīvā režīma atslābums, mazināšanās.
jampadracis Tracis, kņada (parasti saistībā ar kādu notikumu).
netīrumi Traipi, dažādi nosēdumi, dubļi, gruži u. tml., kas padara ko netīru.
iztramdīt Tramdot izbaidīt, arī izdzenāt (parasti dzīvniekus).
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
stūresvīrs Transportlīdzekļa (parasti automašīnas) vadītājs.
ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
trapeces pamati trapeces paralēlās malas.
ietrāpīt Trāpīt (parasti kur iekšā).
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
puķu pods trauks (parasti māla, ar caurumu dibenā) puķu audzēšanai; puķupods, puķpods.
puķupods Trauks (parasti māla, ar caurumu pamatnē) istabas puķu audzēšanai; puķu pods.
kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
elektrolītiskā vanna trauks, kurā izdara elektrolīzi.
mototreks Treks motosporta sacensībām (parasti spīdvejam).
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu.
satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt, nodzenāt (to).
šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
uztriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
satriept Triepjot (ko), pārklāt (to), parasti pilnīgi.
trijotne Triju (parasti cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
taifūns Tropiskais ciklons, virpuļviesulis (parasti Austrumāzijas musonu apgabalos).
palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
satrunēt Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
satrupēt Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
satūkt Tūkstot ievērojami palielinājies apjomā (parasti par ķermeņa daļu, arī brūci).
milzt Tūkt, pampt (parasti rodoties zemādas sastrutojumam).
sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
latviskot Tulkot latviski (parasti daiļdarbu).
vāciskot Tulkot vāciski (parasti daiļdarbu).
smags Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).
tupstīties Tupties, parasti vairākkārt.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašiem tautas slāņiem, to interesēm, centieniem.
pret vakaru tuvojoties vakaram.
tuvplāns Tuvs (objekta) attēlojums (piem., kinolentē, gleznā); optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā).
gars Tvaiks, garaiņi (pirtī).
štīme Tvaiks, garaiņi.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
satvert Tverot, ņemot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
ūdeļāda Ūdeles (parasti Amerikas ūdeles) kažokāda.
rīkstniecība Ūdens āderu, rūdu iegulu u. tml. noteikšana ar īpašu (parasti divžuburu) rīksti vai kādu citu rīku.
ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piem., telts celšanai; telts (parasti neliela).
ūdenstilpne Ūdenstilpe (parasti mākslīga).
ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
ziedoklis Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
ledusurbis Urbis, kas paredzēts ledus urbšanai (parasti zemledus makšķerēšanā); ledus urbis.
ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) – par cilvēkiem.
kaunuma utis utis, kas parazitē cilvēka ķermeņa apmatojuma daļās, parasti dzimumorgānu rajonā.
uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
pavīdēt Uz īsu brīdi būt saredzamam (parasti neskaidri).
ietecēt Uz īsu brīdi ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
pakrist Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
uzgriezt Uzasināt (izkapti, parasti ar vīli).
sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
uzstutēties Uzcelties, piecelties (parasti ar grūtībām).
darbs Uzdevums, pienākums; tas, kas jādara.
amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam).
iedoma Uzmācīga doma, ideja; vēlēšanās (parasti untumaina), iegriba.
vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
suņaudzētava Uzņēmums, kas nodarbojas ar (parasti šķirnes) suņu audzēšanu.
darbnīca Uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus.
viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
uzpildīties Uzpildīt (parasti sava automobiļa degvielas tvertni ar degvielu).
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
saskribelēt Uzrakstīt (parasti nemākulīgi, arī daudz).
sarakstīt Uzrakstīt (parasti nepatiesību).
parakstīties Uzrakstīt savu parakstu (1).
uzskrīvēt Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi.
epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
ganīt Uzraudzīt (parasti mājlopus), kuri izlaisti ganībās.
saulīte Uzruna (ar mīļuma, maiguma pieskaņu); vārds, kādā (parasti ar maigumu, ar mīlestību) dēvē kādu personu.
kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību pret ko (piem., valdošo režīmu).
pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu).
uzcirst Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
slava Uzskats (parasti negatīvs), kas (par kādu) izveidojies, izplatījies; reputācija.
aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
uzstibīt Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzrīdīt Uzsūtot (kādam, piemēram, varas pārstāvjus, pārbaudītājus), panākt, ka (tam) rodas nepatikšanas, grūtības.
uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
zīmotne Uzšuve, emblēma (parasti formas tērpam).
uzrīkot Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
deleģēt Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
pīties Uzturēt (parasti tuvas draudzīgas) attiecības (ar kādu).
tīties Uzturēt, parasti ciešas, attiecības (ar kādu, kādiem).
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
Viktorija Uzvaras dieviete romiešu mitoloģijā.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
samaukt Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
padzirdēt Uzzināt, nejauši (par ko) dzirdot; sadzirdēt (parasti attālāk, nepilnīgi).
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
fricis Vācietis; vācu karavīrs.
vācieši Vācijas karaspēka, arī nacistiskās Vācijas karaspēka karavīrs.
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
vācene Vācu valoda (parasti mācību priekšmets).
komandēt Vadīt (piem., karaspēka vienību).
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
kavēt Vadīt, izmantot (laiku, parasti nelietderīgi).
jāt Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
vadonība Vadoņa realizēta vadība (parasti valstī).
knaģis Vadzis, pakaramais.
šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
vicināt Vairākkārt (ko) ātri kustināt, arī vēzēt (parasti gaisā).
mētāties Vairākkārt (parasti nenopietni) runāt, teikt (ko).
kasīt Vairākkārt (piem., ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
sadunkāt Vairākkārt iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
sapātagot Vairākkārt iesist ar pātagu, parasti stipri.
sagāzt Vairākkārt iesist, parasti stipri.
kūleņot Vairākkārt klupt, krist, velties (parasti draiskuļojoties).
kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
pakšķināt Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
saraustīt Vairākkārt paraut (aiz kā).
bikstīt Vairākkārt piedurties, viegli grūstīt (parasti ar ko smailu).
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
raustīt Vairākkārt raut, vilkt (ko), parasti asām, īsām kustībām.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
snaikstīt Vairākkārt stiept (piem., roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
sist Vairākkārt strauji virzot kopā, panākt, ka ar troksni saskaras (par ķermeņa daļām).
blaukšķināt Vairākkārt šaut, šaudīt (parasti medībās).
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piem., par roku, kaklu).
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laiku nest (parasti dažādos virzienos).
uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
trenkāt Vairākkārt virzīt, raidīt (piem., bumbu, ripu) parasti dažādos virzienos.
izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
smalstīt Vairākkārt, parasti nelielos daudzumos, smelt.
kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
majoritāte Vairākums (parasti vēlēšanās).
bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami.
spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
izvairīties Vairoties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara.
izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
klust Vājināties, beigties (parasti par psihisku stāvokli).
liess Vājš (parasti par dzīvniekiem, to ķermeni).
suareja Vakara viesības, sarīkojums.
mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
ņemt Vākt (kā) ražu (parasti ar rokām).
riekstot Vākt (parasti savvaļas lazdu) riekstus.
vālot Vākt (parasti sienu) vālā vai vālos.
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piem., no monētu kalšanas, tirgus nodevām, dzintara ieguves u. tml.).
kungs Valdnieks (piem., karalis).
diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
pavalkāt Valkāt (parasti neilgu laiku).
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas (parasti) Rietumeiropas ziemeļos.
dienvidvalstis Valstis, kas atrodas dienvidos (parasti Rietumeiropā).
rietumvalstis Valstis, kas atrodas rietumos (parasti Rietumeiropā).
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītu.
ministrija Valsts centrālā izpildvaras institūcija atsevišķas nozares darba koordinēšanai; ēka, telpa, kurā šī institūcija darbojas.
teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
standarts Valsts galvas (prezidenta, karaļa u. tml.) karogs, ko paceļ pie viņa rezidences.
plutokrātija Valsts iekārta, kurā vara pieder visbagātākajam sabiedrības slānim.
režīms Valsts iekārta, pārvaldes forma (parasti nedemokrātiska).
republika Valsts iekārtas veids, kurā augstākie valsts varas orgāni tiek vēlēti; valsts ar šādu pārvaldes formu; pretstats: monarhija.
bruņotie spēki valsts orgāns aizsardzībai un karadarbībai.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās iekārtu, vēlēšanu sistēmu, likumdošanas, izpildvaras un tiesvaras institūcijas, to darbības principus, pilsoņu galvenās tiesības u. tml.
despotija Valsts pārvaldes forma (piem., neierobežota monarhija), kam raksturīga augstākās varas pilnīga patvaļa un pavalstnieku absolūts beztiesīgums.
absolūtisms Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai – monarham; neierobežota monarhija.
patvaldība Valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai (parasti caram).
monarhija Valsts pārvaldes forma, kurā augstākā vara pieder vienai personai; valsts, kurā valda monarhs.
totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
kronis Valsts vara, valdība (parasti monarhistiskā valstī).
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
stāvoklis Valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās daļā).
politiskais režīms valsts varas realizēšanas paņēmienu un metožu kopums, ko izmanto attiecīgās valsts pārvaldīšanā.
komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
(iz)kratīt sirdi vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
jaunsudrabs Vara sakausējums ar cinku un niķeli sudrabainā krāsā; alpaks.
misiņš Vara un cinka sakausējums, kam parasti pievienoti vēl citi elementi.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
melhiors Vara un niķeļa sakausējums, kas atgādina sudrabu un ko izmanto juvelierizstrādājumu, galda piederumu, monētu u. tml. priekšmetu izgatavošanai.
pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1).
kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
sālījums Vārāmā sāls šķīdums (parasti konservēšanai).
varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
dardedze Varavīksne.
vārdības Vārda došanas (parasti nereliģiskas) svinības.
monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu (parasti ornamentāls) atveids.
leksikons Vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
vārguļot Vārgt (2), parasti ilgāku laiku.
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem, miltiem).
vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
panama Vasaras platmale (sākotnēji no palmas šķiedrām).
vasarraibumi Vasaras raibumi.
vasarenes Vasaras riepas.
vasarenes Vasaras sandales.
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
līgodziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesma ar refrēnu "līgo".
līgo Vasaras saulgriežu (Līgosvētku) dziesmu refrēns.
Jāņi Vasaras saulgriežu svētki – 24. jūnijs, kurus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā.
Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
Līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki; Jāņi.
bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem, miltainiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
uzvaskot Vaskot un pabeigt vaskot, parasti mazliet.
savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
kukažiņa Veca (parasti sīka auguma) sieviete.
vēderprese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēdera prese.
vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēderprese.
prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
dzīt Veidot (ko parasti garā, taisnā līnijā).
tipizēt Veidot (ko) pēc tipveida paraugiem.
stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
kaldināt Veidot, radīt, parasti ilgās pūlēs, grūtībās.
paņēmiens Veids, kādā ko dara, realizē.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
komercveikals Veikals, kurā preces var iegādāties par paaugstinātām cenām (parasti preču deficīta apstākļos).
teciņus Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņiem.
teciņiem Veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (iet, skriet); teciņus.
dievpalīgs Veiksmes novēlējums; sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara).
rediģēt Veikt (parasti preses izdevuma) redaktora pienākumus.
izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
uzbrukt Veikt kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
manevrēt Veikt manevru (par karaspēka vienību).
forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
kāpa Vēja sanests smilšu paugurs (parasti piekrastēs, tuksnešos).
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
blanko vekselis vekselis, kurā nav teksta, bet ir vienīgi vekseļa devēja paraksts.
Rīgas rožābele vēlā vasaras šķirne.
proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
iegribēt Vēlēties (parasti ko nepiepildāmu).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
izstaipīt Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
pinkoties Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
raidīt Vērst (skatienu) parasti uz cilvēku.
taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
pretvalstisks Vērsts pret, parasti savu, valsti; tās interesēm.
dižmedījums Vērtīgs, parasti liels, medījamais dzīvnieks (piem., staltbriedis, alnis, arī mednis).
statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
vingrošanas siena vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgi veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
staidzināt Vest (kādu, parasti suni) pastaigāties.
vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
vadāt Vest līdzi (dzīvnieku, piem., turot saitē, pavadā), parasti dažādos virzienos.
transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos).
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
čakārnis Vēzis (parasti liels).
ķeselēt Vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli.
trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā.
borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
dalmācietis Vidēja lieluma suns ar īsu, baltu spalvu un tumšiem (parasti melniem) plankumiem; šāda suņu šķirne.
polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
spindele Vidēji liela vai liela muša, kuras kāpuri ir zīdītājdzīvnieku parazīti.
pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
zellis Viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
šedevrs Viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
kontinentālās brokastis vieglas brokastis, kas parasti sastāv no kafijas, sviestmaizēm, džema u. tml., pretstatā tradicionālajām angļu brokastīm.
huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs, kas Ungārijā parādījās 15. gadsimta sākumā.
ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs.
piesegt Viegli apsegt, pārklāt (parasti uz kādu laiku).
kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
iepūderēt Viegli pārklāt (parasti) ar pūderi (kā) iekšpusi.
uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piem., par dziju, pavedienu).
ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
salna Viegls sals pavasara un rudens (retāk – vasaras) naktīs, kad gaisa temperatūra ir zem nulles.
šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
sekrēts Viela (piem., sviedri, asaras, kuņģa sula), kas rodas organisma vielmaiņas procesos un ko izdala un izstrādā kāds ārējās sekrēcijas dziedzeris.
sastāvviela Viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs.
katalizators Viela, kas (parasti) palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati paliek sākotnējā daudzumā un ķīmiski nemainās.
saistviela Viela, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu, arī vielas daļiņu) saistīšanai; viela, kas veicina (piem., citu vielu, materiālu daļiņu) saistīšanu.
pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
trūdvielas Vielas, kas ir radušās, trūdot (parasti bojā gājušiem) organismiem, to daļām; humuss.
saistmaisījums Vielu maisījums, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
monologs Viena cilvēka samērā gara runa (sarunas laikā).
mājsaimniecība Vienā mājoklī dzīvojošo personu (parasti ģimenes) kopīga saimniecība; attiecīgo darbu kopums.
polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
sērija Viena no garas kinofilmas vai seriāla daļām.
pakāpe Viena no raķetes (parasti nesējraķetes) sastāvdaļām, kas lidojumā atdalās, izdegot degvielai.
vāks Viena no šāda ietvara divām daļām.
žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
klāsts Viena un tā paša veida, līdzīgu priekšmetu, parādību (parasti liels) kopums.
instrumentācija Vienam atskaņotājam vai citam izpildījumam komponēta darba pārveidošana kolektīvam instrumentālam atskaņojumam; aranžējums.
ķēde Vienam un tam pašam īpašniekam piederošs vienādu uzņēmumu (parasti viesnīcu vai veikalu) kopums.
akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā; vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
zilausis Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini vai staraini šķeltām vai dalītām, pamīšām lapām, ziliem vai violetiem ziediem ķerkarveida vai skarveida ziedkopā.
sierāboliņš Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, trīsstaraini saliktām lapām un augļiem – pākstīm [Trigonella foenicium-graecum].
soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
naivisms Vienkāršotība, primitīvisms (parasti autodidaktu mākslas darbos); šāds mākslas stils.
drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
čatot Vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē, sazināties, sarakstīties.
plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem).
plūstošs Vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām).
truls Vienmuļš, vienveidīgs, arī bezjēdzīgs (parasti par darbību, norisi).
darījums Vienošanās, noruna par (parasti komerciālu) rīcību, darbību, komerciāla darbība.
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
brūnaļģes Viens no aļģu veidiem – tumši brūnas aļģes, kuras parasti sastopamas jūrā.
krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem – dažādas formas un lieluma (parasti zaļa) plātne, kurā norisinās fotosintēze un citi auga dzīvībai svarīgi procesi.
lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un drāmai plašākā nozīmē), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā; šā veida daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
versija Viens no diviem vai vairākiem (kā, parasti teksta, skaņdarba) variantiem.
dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
līdzparaksts Viens no divu vai vairāku personu parakstiem (kādā dokumentā).
plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas norises ziņā (piem., mācību iestādēs).
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
spieķis Viens no stieņiem, kuri savieno rata (parasti riteņa) loku ar rumbu.
bungalo Vienstāva dzīvojamā māja (parasti tropu zemēs).
sporaiņi Vienšūnas organismi – mugurkaulnieku parazīti.
leišmanijas Vienšūnas parazīti, kas ierosina leišmaniozi.
lamblija Vienšūnas parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku zarnās.
toksoplazmas Vienšūņu tipa parazīti, kas izskatās pēc pusmēness.
banka Vienuviet apkopots (parasti datorizēts) informācijas, ziņu u. tml. kopums; krātuve.
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (organismā), kam parasti ir refleksu, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
nelūgts viesis viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
nelūgts ciemiņš viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
sadure Vieta (parasti kādā teritorijā, apvidū), kur (kas) saskaras.
malciena Vieta (parasti lauku saimniecībā) malkas zāģēšanai, skaldīšanai, arī glabāšanai.
skaidiena Vieta (parasti lauku saimniecībā), kur zāģē un skalda malku.
kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
selga Vieta (ūdenstilpē, parasti jūrā) tālu no krasta.
nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
krātuve Vieta, kur (kas) atrodas, ir koncentrēts (parasti lielākā daudzumā).
būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
džungļi Vieta, kur ir biezs, necaurredzams krūmājs, brikšņi (parasti mežā).
pozīcija Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
karstais punkts vieta, kur noris intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
arēna Vieta, kur notiek (parasti plaša mēroga) darbība ar cīņas raksturu.
pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti.
krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
komandpunkts Vieta, no kurienes vada karaspēku, tā daļas kaujā.
mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
ešelons Vilciena sastāvs (parasti karaspēka pārvietošanai).
minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
rupjvīle Vīle ar platām, dziļām rievām (parasti rupjapstrādei).
aizvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
stūķēties Vilkt, ģērbt (sev mugurā ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
stūķēt Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
plīva Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
ievingrināt Vingrinot, daudzkārt ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst veiklību, vingrumu; panākt, ka (kas) tiek izpildīts veikli, ar labām iemaņām.
līdztekas Vingrošanas rīks ar diviem paralēliem, horizontāliem stieņiem, kas iestiprināti statīvā.
vīnakalns Vīnkoku stādījumi; vieta, parasti kalna nogāzē, kur ir šādi stādījumi.
dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
uzvalks Vīriešu apģērbs (parasti no viena auduma), kas sastāv no žaketes un biksēm, dažkārt arī vestes.
okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
vizītsvārki Vīriešu žakete, parasti ar pagarinātu, ieapaļu muguras daļu.
iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
vīrelis Vīrietis (parasti neliela auguma).
zvērināts vecpuisis vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
vecpuisis Vīrietis, kura vecums ievērojami pārsniedz parasto laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti to skarot).
kanaks Vīrs, vecis; (bijušais) karavīrs.
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai); virskārta (parasti produktam).
virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
virskrāsa Virsmas krāsa (parasti augļiem).
kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
rotmistrs Virsnieka dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam piešķirta šāda dienesta pakāpe.
komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē.
jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
bakteriofāgs Vīruss, kas parazitē baktērijās un iznīcina tās.
garenvirziens Virziens, kas ir paralēls (kā) garumam.
durt Virzīt (kur) iekšā parasti ko asu, smailu.
airēt Virzīt (parasti laivu), iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci no šķidruma (ko cietu).
spraukt Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti (to) grozot.
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti ko smagu nesot, velkot).
lidot Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
lidināties Virzīties lejup, pārvietoties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma.
stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
līst Virzīties, parasti lēni; virzīties, parasti pakāpeniski (piem., ūdenī, ārā no ūdens).
kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
klidzināt Virzīties, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni (parasti par zirgu); braukt ar zirgu, radot īsu, skanīgu troksni.
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
plebiscīts Visas tautas balsošana, parasti par būtiskiem labojumiem konstitūcijā, valsts un teritorijas piederības jautājumos; referendums.
ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
izgaismot Viscaur apgaismot; apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkārtnē).
rekordlaiks Visīsākais laikposms, kādā (ko) paveic, izdara.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (1).
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
vīnkoks Vīteņaugs ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
dziedājums Vokāls (skaņdarba, parasti operas) fragments.
krieviņi Votu tautas piederīgie, kas 15. gs. kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi).
lata Zāģmateriāls – gara, samērā plāna un šaura kokmateriāla sloksne.
zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
zaudēt līdzsvaru zaudēt ķermeņa līdzsvara stāvokli.
sajukt Zaudēt parasto kārtību.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
bronza Zeltaini brūns metāls – vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
dūkt Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
basģitāra Zema reģistra ģitāra (parasti elektriskā).
zila acs zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti sitiena rezultātā).
pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
blindāža Zemē iedziļināta neliela aizsardzības būve karavīriem.
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
kapa kopiņa zemes paaugstinājums (parasti apzaļumots) virs apbedījuma vietas.
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
zemessargs Zemessardzes (1) karavīrs.
zemessargs Zemessardzes (2) karavīrs.
galošas Zemi gumijas apavi, ko valkā virs parastajiem apaviem, lai pasargātu tos no dubļiem un mitruma.
zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
zenītartilērists Zenītartilērijas karaspēka karavīrs.
zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
izsūtāmais puika zēns, kas veic, parasti sīkus, kurjera darbus; izsūtāmais zēns.
kalpa zēns zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
puķe Zieds (parasti ar kātu).
eglīte Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznota egle (parasti neliela).
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
ķellēt Ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai).
zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
karamāksla Zināšanas un prasme vadīt karadarbību.
izglītība Zināšanas, ko iegūst mācoties (parasti mācību iestādē).
hidraulika Zinātne par šķidrumu līdzsvara un kustības likumsakarībām un to praktisko izmantošanu.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
raduraksti Ziņu kopums par (parasti dzīvnieku) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).
kumeļš Zirgs (parasti stalts).
ērce Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
zobritenis Zobrats (parasti liels).
naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
riņķvads Zvejas rīks – vads, ko apvelk apkārt zivju baram.
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
izzvejot Zvejojot izvilkt, iegūt (parasti zivis).
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos, karstumā) panākt, ka (piem., gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piem., gaļa, zivs) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
piga Žests, kas pauž nievājošu noraidījumu – roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
korespondents Žurnālists, kas sūta ziņojumus, aprakstus (parasti no kādas citas vietas).
pažūžot Žūžojot pašūpot (parasti bērnu, to iemidzinot).

ara citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ara¹

ara²