Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam bu.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (301):

Atrasts normatīvajos komentāros (33):

Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
aizzēģelēt Aizburāt.
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
sapogāt Aizpogāt (apģērbu).
sapogāties Aizpogāt sev apģērbu; aizpogāt sava apģērba pogas.
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
minuskulis Alfabēta mazais burts.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
apskrandis Apdriskājies, skrandains (par apģērbu).
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
ielocīt Apēst ar lielu ēstgribu.
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
manekens Apģērbu demonstrētājs; modelis (4).
piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
nosēt Apsēt (kādu platību).
panīkt Apsīkt (par darbību, procesu).
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
aizņemt Aptvert (kādu platību).
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
noģērbt Ar apģērbu nosegt; saģērbt.
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
izblēdīt Ar blēdību iegūt; izkrāpt.
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.

Atrasts piemēros (199):

priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
tiepties "Bet es gribu zirgu!" zēns tiepjas.
pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
hi "Hi-hi-hi! Ha-ha-ha! – saldā krūšu balsī ķiķināja kāda sievišķīga būtne un.. zibināja baltos zobus".
kārtība "Jūs esat kārtībā? Autobuss tūlīt būs klāt!"
nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
noburkšķēt "Nomierinies," viņš īgni noburkšķēja.
nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
pamatvārds "Solidaritāte" ir arodbiedrību darbības pamatvārds.
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
plencis "Viņu [suni] atveda divi veči, totālākie plenči, ar uzsistām acīm un uzburbušiem ģīmjiem.."
summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
trolejbuss 19. trolejbuss.
hits 80. gadu hitu albums.
AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
žuburoties Ābeles sāk žuburoties un kuplot.
dubultdibens Abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
izšķīst Āboli, bumbieri vārot ātri izšķīst.
vājredzība Abu acu vājredzība.
kopsēde Abu delegāciju pirmā kopsēde.
dzimums Abu dzimumu personas.
pamatniša Abu firmu pamatnišas ir atšķirīgas.
elefantiāze Abu kāju elefantiāze.
līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
romantisms Abu starpā aizvien jūtama romantisma dzirksts.
tuvs Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli.
valzivs Abus roņus aprija valzivs.
atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
dobulis Acis liekas dziļi iegrimušas dobuļos.
ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.
acs Acu dobumi.
smaile Adatas, bultas, durkļa smaile.
aerobuss Aerobuss ar desmit sēdvietām vienā rindā un diviem pasažieru stāviem.
aforisms Aforismi par mīlestību, draudzību.
marabu Āfrikas marabu.
tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
tupēt Agrāk skolēniem par nepaklausību lika tupēt uz zirņiem.
pamaz Agri no rīta autobusā pasažieru ir pamaz.
aģitēt Aģitēt pret rūpniecības celtniecību.
saliedēties Aicina sabiedrību saliedēties.
gleznotājs Ainavu un kluso dabu gleznotājs.
izvēlīgs Airene ir diezgan izvēlīga augsnes prasību ziņā.
zariņbarība Aitām ziemā izbarojam zariņbarību.
smalce Aiz alkšņu smalces burbuļo strauts.
čivināt Aiz loga čivina zvirbuļi.
aizbultēt Aizbultēt durvis.
aizburāt Aizburāt līdz upes ietekai jūrā.
aizburāt Aizburāt tālu prom.
aizdipināt Aizdipināt prom uz otru istabu.
krist Aizdomas par zādzību krīt uz kaimiņiem.
aizdot Aizdot labību līdz jaunajai ražai.
pavilkties Aizgāju uz tango nodarbību un kaut kā pavilkos.
aizgriezt Aizgriezt gurķu burkas.
patrakot Aiziet uz klubu patrakot.
hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
aiziet Aiziet uz veikalu, darbu.
zēnistaba Aiziet uz zēnistabu.
aizkavēt Aizkavēt slimības attīstību.
aizklapēt Aizklapēt dzemdību namu.
aizklumburot Aizklumburot līdz žogam.
aizklumburot Aizklumburot pa zāli prom.
aizlāčot Aizlāčot uz pagrabu.
aizlaist Aizlaist bumbu garām grozam.
aizlaist Aizlaist garām izdevību.
aizlaist Aizlaist labu precinieku.
aizlāpīt Aizlāpīt robus budžetā.
aizlidināt Aizlidināt bumbu pāri tīklam.
aiz- Aizmest (bumbu).
aizmest Aizmest bumbu aiz skapja.
izdzīve Aizmirsties skurbulīgā izdzīvē.
aizmocīt Aizmocīt kartupeļu maisu uz pagrabu.
aizplīvurot Aizplīvurot patiesību.
aizplombēt Aizplombēt bojāto zobu.
neinformētība Aizrādīt par neinformētību.
aizrādīt Aizrādīt skolēnam par neuzmanību.
aizripināt Aizripināt bumbu labi tālu.
aizsākt Aizsākt zemeņu ievārījuma burciņu.
aizsargāt Aizsargāt preses brīvību.
burvība Aizsargāties pret burvībām.
aizsist Aizsist bumbu līdz vārtiem.
patmīlība Aizskart kāda patmīlību.
aizslēgt Aizslēgt pagrabu ar piekaramo atslēgu.
aizspert Aizspert bumbu līdz laukuma galam.
aizstāvēt Aizstāvēt maģistra darbu.
promocija Aizstāvēt promocijas darbu.
diplomdarbs Aizstāvēt, recenzēt diplomdarbu.
aizstiept Aizstiept smago somu līdz autobusam.
aizsviest Aizsviest bumbu līdz laukuma malai.
aizšaut Aizšaut bultu līdz koka galotnei.
bulta Aizšaut durvīm priekšā bultu.
aizšaut Aizšaut vārtiem bultu.
aiztaisīt Aiztaisīt konservu burku.
aiztapināt Aiztapināt klasesbiedram burtnīcu.
aiztramdīt Aiztramdīt prom zvirbuļus.
klaidonība Aizturēt par klaidonību.
zādzība Aizturēt par zādzību.
saistība Aizturētais noliedz saistību ar kukuļdošanu.
sastūķēt Aizturētie tika sastūķēti policijas busiņos un no notikuma vietas aizvesti.
pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
aizvākot Aizvākot burkas.
durvis Aizvērt bufetes durvis.
aizvest Aizvest cietušo uz slimnīcu ar ātro palīdzību.
iereibis Aizvest iereibušo uz mājām.
aizvilkties Aizvilkties uz darbu.
aizvizināt Aizvizināt bērnus ar autobusu uz skolu.
akcentēt Akcentēt romānā mīlestību.
izkliedētība Akmens skulptūru izkliedētība izcēla to vienreizību.
pielūgsme Aktieris ir saņēmis gan mīlestību un pielūgsmi, gan ņirgas un nievas.
aktivēt Aktivēt katalizatoru iedarbību.
aktivizēt Aktivizēt darbu.
krāsa Aktrise pārsteidz ar negaidītu krāsu bagātību.
pelnīt Aktrises veikums ir pelnījis atzinību.
rezonators Akustiskie rezonatori – stīga, kamertonis, dobums.
metrāža Albuma kopējā metrāža.
sastiķēt Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
sasummēt Albumā sasummēts vairāku gadu darbs.
krītpapīrs Albums iespiests uz krītpapīra.
pirātisks Albumu pirātiskās kopijas.
alegorisks Alegoriska fabula.
centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
alfabēts Alfabēta burti.
rīma Alkatīgi rīmas, kas vienmēr pamanās iebalsot labumus sev.
reibums Alkohola reibums.
skurbums Alkohola skurbumā skatiens apmiglojās.
reibinošs Alkohols, tabaka un citas reibinošas vielas rada atkarību.
piecžuburu Alnis ar piecžuburu ragiem.
alpīnisms Alpīnisma tehnikas un taktikas apmācību kurss.
kubuls Alus kubuls.
bullis Aļņu buļļi.
žuburs Aļņu buļļiem ragi ir vareni – plati, lāpstveida ar žuburiem.
mest Aļņu, briežu buļļi met ragus.
uzgaidāms Ambulances uzgaidāmā telpa.
ambulatorisks Ambulatoriskā izmeklēšana, ārstēšana.
hotdogs Amerikāniskā ēšanas kultūra ar picām, hamburgeriem, hotdogiem.
krustojums Amerikāņu buldoga un boksera krustojums.
amiši Amiši neizmanto mūsdienu tehnoloģijas, elektrību, nelieto automašīnas un lauksaimniecības tehniku.
anaerobs Anaerobus, kas spēj izdzīvot tikai bezskābekļa vidē, sauc par obligātiem anaerobiem.
saskaitāms Analizēt katra saskaitāmā vērtību.
būtība Analizēt personības būtību.
analizēt Analizēt savu rīcību.
izmest Andra priecīgā aizņemtībā sarunājās ar kādu čali. Izmetu skābu "čau!"..
garšļauku Andrs atlaidās garšļauku, aizvēra acis, smīnēja un gulēja tā labu brīdi.
anglosakši Anglosakšu tiesību sistēmas īpatnība ir lielā precedentu un tiesu prakses loma likumdošanas procesā.
animālists Animālistu darbu izstāde.
sesija ANO Cilvēktiesību komisijas sesija.
ANO ANO Cilvēktiesību komitejas nolēmumi.
tribunāls ANO, Hāgas tribunāls.
anotēt Anotēt grāmatu, foto albumu.
antagonisms Antagonisms starp darbu un kapitālu.
aplipt Ap ievārījuma burku aplipušas lapsenes.
ap Ap kārbu apsieta koša lente.
uzbungot Ap pusnakti uzbungāju kaimiņu augšā.
savērpties Ap šo jautājumu savērpies daudz neskaidrību.
apaugļot Apaugļot savus plānus ar reālu darbību.
nubuks Apavi no nubuka.
nevainojams Apbalvot par nevainojamu darbu.
varonība Apbalvot par varonību kaujā.
varonība Apbalvot zēnu par varonību, glābjot slīkstošu cilvēku.
apbruņot Apbruņot karavīru vienību ar munīciju.
apburt Apburt lopus.
apburt Apburtā pils.
apburzīties Apburzījies pa pasaules lielākajām pilsētām, viņš atgriežas mājās.
ap- Apburzīt.
apburzīt Apburzīta burtnīca.
apburzīt Apburzītas drēbes.
apburzīties Apburzīties augstākajā sabiedrībā.
apdarināt Apdarinātos burkānus sameta kaudzē.
ap- Apdarīt (darbus).
ap- Apdarīt (visus darbus).
degošs Apdarīt degošākos darbus.
apdarīt Apdarīt mājas darbus.
apdāvinātība Apdāvinātība un darbs dod labus rezultātus.
apdedzināt Apdedzināt pie ugunskura apģērbu.
apdomāt Apdomāt turpmāko rīcību, savus vārdus.
apdraudēt Apdraudēt dzīvību.
apdzēst Apdzēst mīlestību, naidu.
antifeodāls Apgaismība – antifeodāla buržuāzijas ideoloģija.
apgānīt Apgānīt vecāku piemiņu, laulību.

bu citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV