Paplašinātā meklēšana
Meklējam bu.
Atrasts vārdos (200):
- buča:1
- buka:1
- buks:1
- buls:1
- bums:2
- bums:1
- bura:1
- burt:1
- buss:1
- bute:1
- bučot:1
- buklē:1
- bukse:1
- bulka:1
- bulla:1
- bulta:1
- bumba:2
- bumba:1
- bunte:1
- burāt:1
- burka:2
- burka:1
- buršs:1
- burts:1
- albums:2
- albums:1
- apburt:1
- atburt:1
- budzis:1
- bufete:1
- bukņīt:1
- buksēt:1
- buksis:1
- buķete:1
- bullis:1
- bultēt:1
- bundža:1
- bungas:1
- bungot:1
- burito:1
- burtot:1
- burvis:1
- burzīt:1
- burzma:1
- buržuā:1
- busiņš:1
- busole:1
- butāns:1
- čibuks:1
- dobums:1
- babuīns:1
- bambuss:1
- buberts:1
- bubināt:1
- bubulis:1
- budēlis:1
- budisms:1
- budists:1
- buduārs:1
- budžets:1
- buferis:1
- buklets:1
- bulciņa:1
- buldogs:1
- bulgāri:1
- bulgurs:1
- bulings:1
- buljons:1
- bungalo:1
- bunkurs:1
- buntīte:1
- burgers:1
- burjati:1
- burkāns:1
- burlaks:1
- burties:1
- burvība:1
- burvīgs:1
- burzīgs:1
- burziņš:1
- buržujs:1
- bušelis:1
- bušmeņi:1
- bužināt:1
- dobulis:1
- drebuļi:1
- dubult-:1
- dubults:1
- aerobuss:1
- aizburāt:1
- albumīni:1
- apburzīt:1
- atbultēt:1
- autobuss:1
- bučoties:1
- bufonāde:1
- bukolika:1
- buldurēt:1
- bulduris:1
- bulīmija:1
- bullītis:1
- bullītis:2
- bulvāris:1
- bumbiere:1
- bumbulis:1
- bundulis:1
- burāšana:1
- burātājs:1
- burbulis:1
- burbuļot:1
- burkšķēt:1
- burkšķis:1
- burtisks:1
- burtnīca:1
- burzguļi:1
- butafors:1
- čebureks:1
- degbumba:1
- dubultot:1
- aizbultēt:1
- ambulance:1
- atombumba:1
- aviobumba:1
- bukinists:1
- bukolisks:1
- buldozers:1
- bultveida:1
- bumbieris:1
- bumboties:1
- bumerangs:1
- bungādiņa:1
- burinieks:1
- burtlicis:1
- burunduks:1
- burzguļot:1
- burzīties:1
- čabulītis:1
- divžuburu:1
- dobumains:1
- drebulīgs:1
- dubultīgs:1
- arlaburītu:1
- atributīvs:1
- bufetnieks:1
- bulterjers:1
- bultskrūve:1
- bumbuļains:1
- bumbuļaugi:1
- bumbvedējs:1
- bundesvērs:1
- buramvārdi:1
- burkšķināt:1
- burvestība:1
- buržuāzija:1
- butaforija:1
- četristabu:1
- čīzburgers:1
- divžuburis:1
- dubultlogs:1
- aizburbuļot:1
- apburzīties:1
- apklumburot:1
- arlabunakti:1
- bambuslācis:1
- bufervalsts:1
- bulvārprese:1
- bumbuļveida:1
- bundzinieks:1
- burbuļvanna:1
- burtstabiņš:1
- burzguļains:1
- buržuāzisks:1
- butaforisks:1
- butirometrs:1
- dubultdiēzs:1
- dubultkoris:1
- dubultnieks:1
- dubultspēle:1
- aizklumburot:1
- bambusniedre:1
- buldozerists:1
- bumbierābele:1
- bumbierābols:1
- bumbierveida:1
- burgundietis:1
- darbuzdevums:1
- distributīvs:1
- dubultaģents:1
- dubultbemols:1
- dubultdibens:1
- dubultdurvis:1
- ambulatorisks:1
- dubultlaušana:1
- dubultporcija:1
- daudzžuburains:1
- dubultkvartets:1
- dubultloceklis:1
- dubultportrets:1
- dubultpilsonība:1
- dubultbandinieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ie)griezt makā (robu)
- (pie)vērst uzmanību
- (pie)vērst vērību
- (tikko) dzīvību vilkt
- (tikko) vilkt dzīvību
- aci pret aci, zobu pret zobu
- acis slēdzas uz mūžību
- acs pret aci, zobs pret zobu
- aiziet citos medību laukos
- aiziet pa burbuli
- aizlikt (labu) vārdu
- aizmest kādu (labu) vārdu
- aizpildīt robu
- aizpildīt robus
- apburtais loks
- apvārdot zobus
- ar gubu
- ar labu (prātu)
- Ar labu nakti!
- Ar labu vakaru!
- ar pilnām burām
- ar šķību aci
- arābu cipari
- arābu numerācija
- arābu zirgi
- atklāt mīlestību
- aug buciņš, aug radziņi
- bakstīt zobus
- baltais zvirbulis
- bambusu ģints
- buboņu mēris
- budžeta deficīts
- budžeta institūcijas
- bukšu dzimta
- buku bē
- bulvāru prese
- bumbieru ģints
- bungot klavieres
- burkānu ģints
- burta kalps
- burts burtā
- burtu garnitūra
- burunduku ģintis
- burvja nešļava
- burvju loks
- burvju mākslinieks
- burvju paklājs
- buržuāziskā revolūcija
- būt citos medību laukos
- ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- ciest kā zobu sāpes
- cilvēks ar lielo burtu
- cirst zobus
- dabūt mācību
- dancot pēc kāda stabules
- darbs dzen darbu
- Daugavas vizbulis
- dauzīt bumbu
- dāvāt brīvību
- decimālā mērvienību sistēma
- dedzināt elektrību
- desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss
- distributīvais likums
- dot dzīvību
- dot liecību
- dot mācību
- doties citos medību laukos
- drebuļi (pār)iet pār kauliem
- drebuļi (pār)iet pār muguru
- drebuļi (pār)skrien pār kauliem
- drebuļi (pār)skrien pār muguru
- drukātie burti
- dubultā grāmatvedība
- dubults neplīst
- dzemdību nams
- dzēst sodāmību
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa
- ģimenes budžets
- gobu dzimta
- gotiskie burti
- gotu burti
- griezt par labu
- griezt uzmanību
- griezt zobus
- griezt zobus pretī
- gubu gubām
- gubu mākoņi
- iecirst makā robu
- iecirst zobus
- iededzināt elektrību
- iedegt elektrību
- iedot buču
- iedvest dzīvību
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē)
- iesist robu
- ieslēgt elektrību
- iet labumā
- izdzēst dzīvību
- izdzīt slimību
- izrādīt pretestību
- izvilkt dzīvību
- kā bulta
- kā noburts
- kā par sodību
- kā uzburts (uz kādu, uz ko)
- kā ziepju burbulis
- kāpt zinību kalnā
- kara tribunāls
- kārt kaklā ubaga tarbu
- kārt plecos ubaga tarbu
- kārt zobus vadzī
- ķīmiskā bumba
- ķīmisko elementu periodiskā tabula
- klaburčūsku dzimta
- kratīt dzīvību ārā
- krūšu dobums
- kustību rotaļa
- labāk par labu
- Labu apetīti!
- labu brīdi
- Labu ceļa vēju!
- Labu ēstgribu!
- labu galu neņemt
- Labu veiksmi!
- lāču stabule
- laist dzīvību ārā
- latīņu burti
- laupīt dzīvību
- līdz nelabumam
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.)
- lielie burti
- likuma burts
- līniju burtnīca
- locīt zāģa zobus
- lubu literatūra
- lubu romāns
- mācību gads
- mācību pārzinis
- mācību spēks
- mambu ģints
- marabu ģints
- maukt stabuli
- mazie burti
- medību karabīne
- medību rags
- medību saimniecība
- mērvienību sistēma
- mest bumbas
- mest burbuļus
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.)
- mutes dobums
- nāk par labu
- nārbuļu ģints
- nav (ne mazāko, nekādu) šaubu
- ne čiku, ne grabu
- nelabu galu ņemt
- nelabums kāpj kaklā
- nelabums kāpj mutē
- ņemt (nelabu) galu
- ņemt dalību
- ņemt par labu
- nest atbildību
- ņirbu vilnīši
- noburkšķēt zem deguna
- nogriezt elektrību
- noiet pa burbuli
- nomaukt stabuli
- nošaut buku
- pacelt buras
- pakārt zobus vadzī
- pamētāt bumbu
- par labu kādam
- parādīt zobus
- pārkāpt laulību
- pārņemt vadību
- pārtraukt grūtniecību
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums
- patiesību sakot
- patrīt zobus
- pazīt kā raibu suni
- piegriezt uzmanību
- piegriezt vērību
- piektais autobuss
- piektais trolejbuss
- pieņemt kristietību
- pievērst uzmanību
- pievērst vērību
- pikējošais bumbvedējs
- pilnās burās
- pirmais autobuss (arī trolejbuss u. tml.)
- prasību kumulācija
- pūst vienā stabulē
- rādīt zobus
- raut darbu no rokām ārā
- riezt zobus
- runāt baltu patiesību
- runāt nepatiesību
- rūtiņu burtnīca
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Atrasts skaidrojumos (200):
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- aizzēģelēt Aizburāt.
- aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
- aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
- aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- sapogāt Aizpogāt (apģērbu).
- sapogāties Aizpogāt sev apģērbu; aizpogāt sava apģērba pogas.
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- apskrandis Apdriskājies, skrandains (par apģērbu).
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- ielocīt Apēst ar lielu ēstgribu.
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
- uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
- mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
- izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- manekens Apģērbu demonstrētājs; modelis (4).
- piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
- apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
- attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
- sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
- izrēķināt Aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
- nosēt Apsēt (kādu platību).
- panīkt Apsīkt (par darbību, procesu).
- apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
- iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- aizņemt Aptvert (kādu platību).
- apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
- apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
- apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
- jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- noģērbt Ar apģērbu nosegt; saģērbt.
- sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- grūst lodi ar asu kustību sviest lodi.
- iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
- izblēdīt Ar blēdību iegūt; izkrāpt.
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
Atrasts piemēros (199):
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- tiepties "Bet es gribu zirgu!" zēns tiepjas.
- pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
- iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
- nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
- hi "Hi-hi-hi! Ha-ha-ha! – saldā krūšu balsī ķiķināja kāda sievišķīga būtne un.. zibināja baltos zobus".
- kārtība "Jūs esat kārtībā? Autobuss tūlīt būs klāt!"
- nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
- noburkšķēt "Nomierinies," viņš īgni noburkšķēja.
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
- pamatvārds "Solidaritāte" ir arodbiedrību darbības pamatvārds.
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- plencis "Viņu [suni] atveda divi veči, totālākie plenči, ar uzsistām acīm un uzburbušiem ģīmjiem.."
- summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
- vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- trolejbuss 19. trolejbuss.
- hits 80. gadu hitu albums.
- AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
- žuburoties Ābeles sāk žuburoties un kuplot.
- dubultdibens Abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
- izšķīst Āboli, bumbieri vārot ātri izšķīst.
- vājredzība Abu acu vājredzība.
- kopsēde Abu delegāciju pirmā kopsēde.
- dzimums Abu dzimumu personas.
- pamatniša Abu firmu pamatnišas ir atšķirīgas.
- elefantiāze Abu kāju elefantiāze.
- līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
- saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
- romantisms Abu starpā aizvien jūtama romantisma dzirksts.
- tuvs Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli.
- valzivs Abus roņus aprija valzivs.
- atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
- dobulis Acis liekas dziļi iegrimušas dobuļos.
- ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.
- acs Acu dobumi.
- smaile Adatas, bultas, durkļa smaile.
- aerobuss Aerobuss ar desmit sēdvietām vienā rindā un diviem pasažieru stāviem.
- aforisms Aforismi par mīlestību, draudzību.
- marabu Āfrikas marabu.
- tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
- tupēt Agrāk skolēniem par nepaklausību lika tupēt uz zirņiem.
- pamaz Agri no rīta autobusā pasažieru ir pamaz.
- aģitēt Aģitēt pret rūpniecības celtniecību.
- saliedēties Aicina sabiedrību saliedēties.
- gleznotājs Ainavu un kluso dabu gleznotājs.
- izvēlīgs Airene ir diezgan izvēlīga augsnes prasību ziņā.
- zariņbarība Aitām ziemā izbarojam zariņbarību.
- smalce Aiz alkšņu smalces burbuļo strauts.
- čivināt Aiz loga čivina zvirbuļi.
- aizbultēt Aizbultēt durvis.
- aizburāt Aizburāt līdz upes ietekai jūrā.
- aizburāt Aizburāt tālu prom.
- aizdipināt Aizdipināt prom uz otru istabu.
- krist Aizdomas par zādzību krīt uz kaimiņiem.
- aizdot Aizdot labību līdz jaunajai ražai.
- pavilkties Aizgāju uz tango nodarbību un kaut kā pavilkos.
- aizgriezt Aizgriezt gurķu burkas.
- patrakot Aiziet uz klubu patrakot.
- hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
- aiziet Aiziet uz veikalu, darbu.
- zēnistaba Aiziet uz zēnistabu.
- aizkavēt Aizkavēt slimības attīstību.
- aizklapēt Aizklapēt dzemdību namu.
- aizklumburot Aizklumburot līdz žogam.
- aizklumburot Aizklumburot pa zāli prom.
- aizlāčot Aizlāčot uz pagrabu.
- aizlaist Aizlaist bumbu garām grozam.
- aizlaist Aizlaist garām izdevību.
- aizlaist Aizlaist labu precinieku.
- aizlāpīt Aizlāpīt robus budžetā.
- aizlidināt Aizlidināt bumbu pāri tīklam.
- aiz- Aizmest (bumbu).
- aizmest Aizmest bumbu aiz skapja.
- izdzīve Aizmirsties skurbulīgā izdzīvē.
- aizmocīt Aizmocīt kartupeļu maisu uz pagrabu.
- aizplīvurot Aizplīvurot patiesību.
- aizplombēt Aizplombēt bojāto zobu.
- neinformētība Aizrādīt par neinformētību.
- aizrādīt Aizrādīt skolēnam par neuzmanību.
- aizripināt Aizripināt bumbu labi tālu.
- aizsākt Aizsākt zemeņu ievārījuma burciņu.
- aizsargāt Aizsargāt preses brīvību.
- burvība Aizsargāties pret burvībām.
- aizsist Aizsist bumbu līdz vārtiem.
- patmīlība Aizskart kāda patmīlību.
- aizslēgt Aizslēgt pagrabu ar piekaramo atslēgu.
- aizspert Aizspert bumbu līdz laukuma galam.
- aizstāvēt Aizstāvēt maģistra darbu.
- promocija Aizstāvēt promocijas darbu.
- diplomdarbs Aizstāvēt, recenzēt diplomdarbu.
- aizstiept Aizstiept smago somu līdz autobusam.
- aizsviest Aizsviest bumbu līdz laukuma malai.
- aizšaut Aizšaut bultu līdz koka galotnei.
- bulta Aizšaut durvīm priekšā bultu.
- aizšaut Aizšaut vārtiem bultu.
- aiztaisīt Aiztaisīt konservu burku.
- aiztapināt Aiztapināt klasesbiedram burtnīcu.
- aiztramdīt Aiztramdīt prom zvirbuļus.
- klaidonība Aizturēt par klaidonību.
- zādzība Aizturēt par zādzību.
- saistība Aizturētais noliedz saistību ar kukuļdošanu.
- sastūķēt Aizturētie tika sastūķēti policijas busiņos un no notikuma vietas aizvesti.
- pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
- aizvākot Aizvākot burkas.
- durvis Aizvērt bufetes durvis.
- aizvest Aizvest cietušo uz slimnīcu ar ātro palīdzību.
- iereibis Aizvest iereibušo uz mājām.
- aizvilkties Aizvilkties uz darbu.
- aizvizināt Aizvizināt bērnus ar autobusu uz skolu.
- akcentēt Akcentēt romānā mīlestību.
- izkliedētība Akmens skulptūru izkliedētība izcēla to vienreizību.
- pielūgsme Aktieris ir saņēmis gan mīlestību un pielūgsmi, gan ņirgas un nievas.
- aktivēt Aktivēt katalizatoru iedarbību.
- aktivizēt Aktivizēt darbu.
- krāsa Aktrise pārsteidz ar negaidītu krāsu bagātību.
- pelnīt Aktrises veikums ir pelnījis atzinību.
- rezonators Akustiskie rezonatori – stīga, kamertonis, dobums.
- metrāža Albuma kopējā metrāža.
- sastiķēt Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
- sasummēt Albumā sasummēts vairāku gadu darbs.
- krītpapīrs Albums iespiests uz krītpapīra.
- pirātisks Albumu pirātiskās kopijas.
- alegorisks Alegoriska fabula.
- centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
- alfabēts Alfabēta burti.
- rīma Alkatīgi rīmas, kas vienmēr pamanās iebalsot labumus sev.
- reibums Alkohola reibums.
- skurbums Alkohola skurbumā skatiens apmiglojās.
- reibinošs Alkohols, tabaka un citas reibinošas vielas rada atkarību.
- piecžuburu Alnis ar piecžuburu ragiem.
- alpīnisms Alpīnisma tehnikas un taktikas apmācību kurss.
- kubuls Alus kubuls.
- bullis Aļņu buļļi.
- žuburs Aļņu buļļiem ragi ir vareni – plati, lāpstveida ar žuburiem.
- mest Aļņu, briežu buļļi met ragus.
- uzgaidāms Ambulances uzgaidāmā telpa.
- ambulatorisks Ambulatoriskā izmeklēšana, ārstēšana.
- hotdogs Amerikāniskā ēšanas kultūra ar picām, hamburgeriem, hotdogiem.
- krustojums Amerikāņu buldoga un boksera krustojums.
- amiši Amiši neizmanto mūsdienu tehnoloģijas, elektrību, nelieto automašīnas un lauksaimniecības tehniku.
- anaerobs Anaerobus, kas spēj izdzīvot tikai bezskābekļa vidē, sauc par obligātiem anaerobiem.
- saskaitāms Analizēt katra saskaitāmā vērtību.
- būtība Analizēt personības būtību.
- analizēt Analizēt savu rīcību.
- izmest Andra priecīgā aizņemtībā sarunājās ar kādu čali. Izmetu skābu "čau!"..
- garšļauku Andrs atlaidās garšļauku, aizvēra acis, smīnēja un gulēja tā labu brīdi.
- anglosakši Anglosakšu tiesību sistēmas īpatnība ir lielā precedentu un tiesu prakses loma likumdošanas procesā.
- animālists Animālistu darbu izstāde.
- sesija ANO Cilvēktiesību komisijas sesija.
- ANO ANO Cilvēktiesību komitejas nolēmumi.
- tribunāls ANO, Hāgas tribunāls.
- anotēt Anotēt grāmatu, foto albumu.
- antagonisms Antagonisms starp darbu un kapitālu.
- aplipt Ap ievārījuma burku aplipušas lapsenes.
- ap Ap kārbu apsieta koša lente.
- uzbungot Ap pusnakti uzbungāju kaimiņu augšā.
- savērpties Ap šo jautājumu savērpies daudz neskaidrību.
- apaugļot Apaugļot savus plānus ar reālu darbību.
- nubuks Apavi no nubuka.
- nevainojams Apbalvot par nevainojamu darbu.
- varonība Apbalvot par varonību kaujā.
- varonība Apbalvot zēnu par varonību, glābjot slīkstošu cilvēku.
- apbruņot Apbruņot karavīru vienību ar munīciju.
- apburt Apburt lopus.
- apburt Apburtā pils.
- apburzīties Apburzījies pa pasaules lielākajām pilsētām, viņš atgriežas mājās.
- ap- Apburzīt.
- apburzīt Apburzīta burtnīca.
- apburzīt Apburzītas drēbes.
- apburzīties Apburzīties augstākajā sabiedrībā.
- apdarināt Apdarinātos burkānus sameta kaudzē.
- ap- Apdarīt (darbus).
- ap- Apdarīt (visus darbus).
- degošs Apdarīt degošākos darbus.
- apdarīt Apdarīt mājas darbus.
- apdāvinātība Apdāvinātība un darbs dod labus rezultātus.
- apdedzināt Apdedzināt pie ugunskura apģērbu.
- apdomāt Apdomāt turpmāko rīcību, savus vārdus.
- apdraudēt Apdraudēt dzīvību.
- apdzēst Apdzēst mīlestību, naidu.
- antifeodāls Apgaismība – antifeodāla buržuāzijas ideoloģija.
- apgānīt Apgānīt vecāku piemiņu, laulību.
bu citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV