Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam parast.

Atrasts vārdos (4):

Atrasts etimoloģijās (5):

No krievu slenga швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks)
No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
No latīņu ordinarius 'parasts'. (šķirklī ordinārs)
No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)

Atrasts normatīvajos komentāros (13):

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (400):

(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus).
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā).
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
atlaist Ātri atkļūt (parasti atbraukt).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
uzpumpēt Attīstīt (parasti muskuļu masu, ķermeni) ar fiziskiem vingrinājumiem.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālu rievojumu.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
vāģis Automobilis (parasti vieglais).
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
trekns Barības vielām bagāts (parasti par zemi, augsni).
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
kverpis Bērns (parasti zēns).
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.

Atrasts piemēros (200):

apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
pievārds Andris Kārkliņš ar neparasto pievārdu el Leton.
anšovs Anšovi parasti nav garāki par 15 cm.
kinoizrāde Apmeklēt neparastu kinoizrādi.
kliņģerīte Ārstniecības jeb parastā kliņģerīte.
superzvaigzne Astronomiem izdevies atrast neparasti spožu superzvaigzni, kas ir aptuveni 3 miljonus reižu spožāka nekā Saule.
aura Aura slimniekam parasti ir vienveidīga, ilgst dažas sekundes.
baits Baitu kā mērvienību parasti izmanto datoros.
smilga Baltā, ložņu, milzu, parastā smilga.
biedināt Biedina neparastais klusums.
stulms Bikses bija tiešām neparastas – viens bikšu stulms džinsu auduma un otrs – velveta.
radio Braucot automašīnā, parasti klausos radio.
caca Cacas parasti izskatās drusku pēc lellītēm.
citādāk Citādāk nekā parasti.
pamatalga Darba algu parasti veido pamatalga un papildu atalgojums, piemēram, prēmijas.
ieiet Darbs iegājis savā parastajā ritmā.
sadegt Dārzā guļ zils sniegs un violets vakars, kam savu neparasto krāsu uzdāvinājuši pamalē sadegošie rieta mākoņi.
vairogs Dekoratīvās ābeles ziedi parasti novietoti čemuros vai vairogos.
pelēks Diena bija gluži parasta un pelēka, tāda pati kā visas citas.
sensibls Dzejniece ir sensibla, neparasta būtne, prot glabāt jūtas ar visu miesu un dvēseli.
plānojums Dzīvokļa neparastais plānojums.
parasts Esmu parasts lauku puisis.
sudrabkaija Ezerā novērotas samērā parastas ūdensputnu sugas, piemēram, sudrabkaijas, kajaki, ķīri.
fizālis Fizālis parasti ir dzelteni zaļā vai dzelteni oranžā krāsā.
fruktoze Fruktoze ir daudz saldāka par parasto cukuru.
parasts Gluži parasta meitene.
goti Gotu apģērbs parasti ir melns un atgādina viduslaikos valkāto.
halo Halo parasti parādās ap Sauli un Mēnesi.
rateļi Iepērkoties veikalā, parasti ņemu nevis grozu, bet stumjamos rateļus.
parasts Ierasties parastajā laikā.
kārtība Iesniegt dokumentus parastajā kārtībā.
parasts Iet savā parastajā solī.
sakārdināt Ieva sakārdināja Ādamu ar parastu ābolu.
paparde Izcirtuma gravās bija daudz paparžu, vienas bija parastās, citas – kā kupls pušķis uz viena kāta.
izlāpīties Izlāpīties ar parastajām pieklājības frāzēm.
saspīlēt Ja ir cilvēki, kas attiecības cenšas saspīlēt, es parasti visu izlīdzinu.
ārzemniecisks Ja man būs meita, skaidri zinu, ka viņai būs neparasts un ārzemniecisks vārds.
nobēgt Jenotsuns parasti cenšas kaut kur nobēgt.
čabans Kad ciemā ieradās grupa zoologu, tie parasti aprunājās ar vietējiem iedzīvotājiem vai čabaniem.
vieninieks Kaķi parasti ir vieninieki.
kama Kamas miltus parasti ēd kopā ar rūgušpienu.
kannelloni Kaneloni parasti pilda ar malto gaļu un gatavo cepamtraukā, pārlietus ar mērci.
lieltirgotājs Konkurencē parasti uzvar lieltirgotāji.
izcelties Kristāla trauki izceļas ar neparastu mirdzumu.
sašķīst Krītošais meteors, saskaroties ar zemes virsmu, parasti sašķīst neskaitāmos fragmentos.
izkraut Kuģus parasti izkrāva pa nakti.
ieklaiņot Lāči Latvijas mežos parasti ieklaiņo no citurienes.
pelnītājs Lai arī vīrieši parasti tiek uzskatīti par galvenajiem pelnītājiem, lielāko daļu ģimeņu tomēr uztur divi pelnītāji – sieviete un vīrietis.
grafēma Latviešu valodas grafēma [ķ] parasti atbilst skaņai, kas starptautiskajā fonētiskajā alfabētā tiek apzīmēta kā [c].
ziemeļniecisks Latvietis parasti ir ziemeļnieciski atturīgs.
ūbele Latvijā ligzdojošā parastā ūbele.
ligzdene Latvijā sastopamā parastā ligzdene.
ziemotājs Latvijā vistu vanags ir samērā parasts ligzdotājs un ziemotājs.
stratificēt Lielražošanā sēklas parasti stratificē, sajaucot ar mitru pakaišu kūdru un glabājot pagrabā +3 grādu temperatūrā.
saharoze Lietot parasto cukuru jeb saharozi.
parasts Mācīties parastajā skolā.
šleperis Mainīt šlepera atslēgu pret parasto.
ceplis Maizes cepļa ārpusei izmantoti parastie sarkanie ķieģeļi, bet pamati aplikti ar flīzēm.
vaļā Māju parasti turu vaļā, kurš svešs te nāks?
i-banka Maksājumus parasti kārtoju, izmantojot i-banku.
pelēcība Man gribas pacelties pāri pelēcībai – izdarīt ko neparastu, piedzīvot ko aizraujošu.
sēpija Man patīk jaukt parasto zīmuli ar sēpiju – zīmulis ir vēss un glancēts, bet sēpija – silta un matēta.
krūmaugs Mazdārziņos parasti aug tādi krūmaugi kā jāņogas, upenes, ērkšķogas.
ekscentriķis Meistars bija neparasti ražīgs līdz pat mūža novakarei, atļāvās būt ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs un brīvdomātājs.
pielīgt Meitas parasti pielīga algai kādu podu linu un dažas mārciņas vilnas.
priede Meža (arī parastā) priede.
valdīt Mežā valda neparasts miers.
strauspaparde Mežos un upju ielejās sastopama parastā strauspaparde.
nokopt Miķeļos visa labība parasti bija jau nokopta.
notrallināt Nākamās paaudzes parasti mēdzot notrallināt tēvu uzkrāto.
neparasts Neparasta dabas parādība.
neparasts Neparasta muzikalitāte.
mīkla Neparastais notikums visiem bija mīkla.
neparasts Neparastas krāsas akmens.
neparasts Neparasti agra ziema.
neparasts Neparasti apdāvināts zēns.
kustīgs Neparasti kustīgi sejas vaibsti.
vēriens Neparasti plaša vēriena darbs.
atgadījums Neparasts atgadījums.
neparasts Neparasts cilvēks.
liktenis Neparasts liktenis.
neparasts Neparasts sievietes vārds.
gadījums Neparasts, nebijis gadījums.
parasts No paralēlklasēm divas ir parastās.
parasts Nolikt atslēgu parastajā vietā.
pārvaicāt Notāri, kas apliecina pilnvaras, parasti pārvaicā, vai pilnvaras izsniedzējs apzinās savas rīcības sekas.
sastērķelēt Oficiālie valsts svētki un visādas atceres dienas parasti ir tādi nopietni un sastērķelēti.
oregano Oregano lapas parasti izmanto kā garšvielu, taču tas ir arī iedarbīgs ārstniecības augs.
parasti Par to parasti nemēdz runāt.
aktinīdija parastā aktinīdija.
aktīnija parastā aktīnija.
parasts parasta auguma cilvēks.
starpsaimnieks parastā bārbele ir labības rūsas starpsaimnieks.
bārbele parastā bārbele.
bisīte parastā bisīte.
celmene parastā celmene.
sukulents parastā čīkstene ir cerveida ziemciete ar zilgani pelēkzaļām, sukulentām lapām.
parasts parasta darbadiena.
gārsa parastā gārsa.
gludapstrāde parastā gludapstrāde.
spindele parastā govju spindele.
sēklaizmetnis parastā īve ir divmāju augs, kam sēklaizmetņi un putekšņlapas attīstās uz dažādiem augiem.
īve parastā īve.
upene parastā jeb melnā upene.
karūsa parastā jeb zeltainā karūsa.
kaķumētra parastā kaķumētra.
kamolzāle parastā kamolzāle.
kava parastā kāršu kava ar 36 kārtīm.
parasts parastā kārtība.
kokvarde parastā kokvarde.
kreimene parastā kreimene.
kreimule parastā kreimule.
kumeļpēda parastā kumeļpēda.
parasts parastā ķērsa.
lapsene parastā lapsene.
lazda parastā lazda.
līdaka parastā līdaka.
parasts parastā līdaka.
lidvāvere parastā lidvāvere.
liepa parastā liepa.
parasts parastā liepa.
mahonija parastā mahonija.
mārpuķīte parastā mārpuķīte.
mazlēpe parastā mazlēpe.
miltene parastā miltene.
mirte parastā mirte.
mitrene parastā mitrene.
niedre parastā niedre.
ozolīte parastā ozolīte.
sveķskābe parastā paegļa ogās ir līdz 2 % ēterisko eļļu, arī sveķi un sveķskābes.
parādība parasta parādība.
pērkone parastā pērkone.
pienaine parastā pienaine.
pīpene parastā pīpene.
piraija parastā piraija.
plīvurpūce parastā plīvurpūce.
prīmula parastā prīmula.
pūkpīle parastā pūkpīle.
purene parastā purene.
pūslene parastā pūslene.
rauda parastā rauda.
parasts parasta rudens migla.
rudzupuķe parastā rudzupuķe.
salātene parastā salātene.
saldsaknīte parastā saldsaknīte.
sarkanblakts parastā sarkanblakts.
sekstaine parastā sekstaine.
sēpija parastā sēpija.
sievpaparde parastā sievpaparde.
silpurene parastā silpurene.
sirmene parastā sirmene.
skābene parastā skābene.
parasts parastā skaudība pret turīgāko.
smaržmētra parastā smaržmētra.
smaržzāle parastā smaržzāle.
stavrida parastā stavrida.
sultānvistiņa parastā sultānvistiņa.
sveķene parastā sveķene.
sviestbeka parastā sviestbeka.
parasts parastā tikšanās vieta.
trīsene parastā trīsene.
ūdensgundega parastā ūdensgundega.
ūdensmētra parastā ūdensmētra.
ūdensvirza parastā ūdensvirza.
parasts parastā vāvere.
vāvere parastā vāvere.
vēršmēle parastā vēršmēle.
vībotne parastā vībotne.
vīgrieze parastā vīgrieze.
vīģe parastā vīģe.
vīksna parastā vīksna.
vīrcele parastā vīrcele.
virza parastā virza.
vistene parastā vistene.
zalktene parastā zalktene.
zeltene parastā zeltene.
zeltlija parastā zeltlija.
zeltnātrīte parastā zeltnātrīte.
ziepenīte parastā ziepenīte.
žagata parastā žagata.
žņaudzējčūska parastā žņaudzējčūska.
parasts parastā žubīte.
žubīte parastā žubīte.
apse parastā, baltā, smaržīgā apse.
kļava parastā, kalnu, sarkanā kļava.
plaukšķene parastā, sīkziedu, nokarenā plaukšķene.
anīss parastais anīss.
bebrukārkliņš parastais bebrukārkliņš.
parasts parastais ceļu velosipēds.
cīrulītis parastais cīrulītis.
delfīns parastais delfīns.
deviņvīruspēks parastais deviņvīruspēks.
diferenciālvienādojums parastais diferenciālvienādojums.
fenhelis parastais fenhelis.
filadelfs parastais filadelfs.
parasts parastais ielas troksnis.

parast citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV