Paplašinātā meklēšana

Meklējam ost.

Atrasts vārdos (250):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ost pulveri

Atrasts skaidrojumos (1087):

abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
noštopēt Aizsprostot, nosprostot.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
aizspundēties Aizsprostoties.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
nostāt Apstāties, nostāties (3).
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
AES Atomelektrostacija.
nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
izberzt miegu no acīm beržot acis, pilnīgi atmosties.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
atbirt Birstot atdalīties nost.
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
stostiķis Cilvēks, kas stostās.
stostītājs Cilvēks, kas stostās.
ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
papostīt Diezgan izpostīt.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
atiet Ejot atvirzīties nost.
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
kāposti Galviņkāposti.
secen Garām, postoši neskarot.
kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
štātēties Greznoties, uzposties.
cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
šķērēt Griezt nost, dalīt.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
nogriezt Griežot nodalīt nost.
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
mesties nost ģērbties nost.
HES Hidroelektrostacija.
hidrostacija Hidroelektrostacija.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
iespundēt Iesprostot.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā).
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
svētbilžu siena ikonostass.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
jūras vārti izeja no ostas atklātā jūrā.
izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izošņāt Izostīt (1).
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
izārdīt Izpostīt, sadragāt.
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
jostas vieta jostasvieta, viduklis.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
nokalt Kaļot atdalīt nost.
nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
kāpostu tauriņš kāpostu baltenis.
plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
izkārpīt Kārpot izjaukt, izpostīt.
atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
atkasīt Kasot dabūt nost.
nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
satrakoties Kļūt ļoti nemierīgam, arī postošam.
noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt.
kompostieris Kompostrētājs.
izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
kosties Kost (3).
ķert Kost (kādam) – parasti par suni.
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar skraukšķošu troksni.
ņemt Kosties (3).
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
nokost Kožot atdalīt nost.
atkost Kožot atdalīt; nokost.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
ieķīlēt Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
nolauzt Laužot atdalīt nost.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
orda Liels, parasti postošs, pūlis.
nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
nostāvināt Likt nostāvēties (2).
nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
nolupt Lūpot atdalīties nost.
nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
noplēsties melnās miesās ļoti nopūlēties, smagi nostrādāties.
noplēsties vaiga sviedros ļoti nopūlēties, smagi, grūti nostrādāties.
nostrādājies kā lūks ļoti nostrādājies.
norauties Ļoti nostrādāties.
nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
lēkt no miega (augšā) mosties un celties.
cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
rozīte Neliela galviņa (piem., ziedu kāpostiem, Briseles kāpostiem).
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
nežēlīgs Nesaudzīgs, postošs.
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
nomukt Nobēgt nost.
noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
saostīt Nojaust, samanīt; saost (2).
novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
apšūt Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
nostatus Nomaļus; nostāk.
novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
nostatīt Nostādīt (2).
piecelt Nostādīt vertikālā stāvoklī.
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
nomalties Nostaigāties, nobraukāties (pa kurieni).
vidusceļš Nostāja, rīcība bez galējībām, riska.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā).
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iestāties Nostāties (kur, starp ko).
piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
nostenēt Nostenēties.
iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
atbalstīt Nostiprināt ar balstu.
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
uzvilkt audeklu Nostiprināt audeklu uz rāmja gleznošanai.
nofiksēt Nostiprināt noteiktā stāvoklī.
nostiprināties Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt atmiņā.
ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (1).
saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselību.
iesakņot Nostiprināt.
iesēsties Nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
nokalpot Nostrādāt (kādu laikposmu).
nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
nosaitēt Notīt nost (saiti).
nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
atņemt Ņemot atvirzīt nost.
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
lasīt Ņemt ārā, arī nost (no kā).
tīrīt Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
šķibīt Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
neaizsalstoša osta osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
pamukt Pabēgt, paskriet nost.
pacelt glāzi (par kādu, par ko) paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
pavākties Paiet, pavirzīties nost.
izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
celties Pamosties un atstāt guļasvietu.
atmosties Pamosties.
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
uztramdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
uztrenkt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; pamodināt, uzmodināt.
pamodināt Panākt, ka pamostas.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
paošņāt Paostīt.
P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
kompostēt Pārstrādāt kompostā; gatavot (kompostu).
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
pietrūkties no miega pēkšņi atmosties.
trūkties Pēkšņi mosties.
iztrūkties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
peldtērps Peldei paredzēts tērps; peldkostīms.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
Vasarsvētku draudze pentakosti.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
piejozt Pielikt, piestiprināt ar jostu.
ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
nolīdzināt līdz ar zemi Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
nolīdzināt (līdz) ar zemi pilnīgi nopostīt.
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
trapece Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
noplēst Plēšot atdalīt nost.
noārdīt Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
pucēt Post, izdaiļot.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
aut kājas posties, gatavoties ceļam.
pucēties Posties, greznoties.
nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis.
grautiņš Postīšana, demolēšana.
demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
rīt Postīt, iznīcināt (parasti par liesmām, uguni).
graut Postīt, pārvērst drupās.
postmodernistisks Postmodernisks.
postmodernists Postmodernisma virziena pārstāvis.
plosīt Postoši iedarboties (par vēju, vētru u. tml.).
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
ķert Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
destruktīvs Postošs, ārdošs.
sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt; izjaukt.
uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
pretnostādījums Pretnostatījums.
prieka meita prostitūta.
mīlas priesteriene prostitūta.
ielasmeita Prostitūta.
priekameita Prostitūta.
staigulis Prostitūta.
piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
brokolis Puķukāpostam līdzīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
sparģeļkāposti Puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; brokoļi.
nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis).
nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
raidstacija Radiostacija.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
atraust Raušot (ko nost), atsegt.
noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
RIX Rīgas lidosta (aviopārvadājumos).
RTO Rīgas tirdzniecības osta.
stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
atrakt Rokot atvirzīt nost.
norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
mēle metas runāt neveikli, stostoties.
kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
korķis Sabiezējums, aizsprostojums.
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs.
postmoderns Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs.
postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju, tai raksturīgs.
ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
tavs tēvs nav glāznieks saka, ja kāds nostājies gaismai priekšā.
(vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
(vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
valoda raustās saka, par cilvēku, kurš stostās.
Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
iekost Sākt kost, bet nenokost; nokost tikai daļu, kumosu (no kā).
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
sapucēt Sapost.
sataisīties Saposties, apģērbties.
sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
sapucēties Saposties.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
stīpot Sastiprināt, nostiprināt ar stīpu.
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
uzsiet Sienot nostiprināt (uz kāda priekšmeta).
aizsiet Sienot nostiprināt, sastiprināt (ko sev priekšā).
uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
zeķturis Sieviešu veļas gabals – īpaša josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
skābi kāposti skābēti kāposti.
skābie kāposti skābēti kāposti.
noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis).
noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
nosmalstīt Smalstot noņemt nost.
nosmelt Smeļot noņemt nost.
nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
liesma Spēcīga (parasti postoša) norise, izpausme.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra; virpuļvētra.
viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš; viesulis.
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
nobēgt Steigšus novirzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
lumbago Stipras sāpes jostasvietā un krustos.
raustīt valodu stostīties.
iecirst zobus Strauji (ie)kost (kur).
atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
atsprāgt Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
iecirst Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
uzrauties Strauji piecelties; uzmosties.
notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
nostumt Stumjot novākt, novirzīt nost.
nostumt Stumjot novirzīt nost.
nostumt Stumjot panākt, ka (kas) atvirzās nost.
atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
štovēt Sutināt (parasti kāpostus).
organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
tīt Šādā veidā virzīt (ko) nost (no kā).
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
sēra korķis šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
nošķelt Šķeļot atdalīt, nodalīt nost (no kā).
nošķelties Šķeļoties nodalīties nost.
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
nolējums Šķidrums, ko nolej pēc nostāvināšanas.
nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
nošķūrēt Šķūrējot novirzīt nost, prom (ko no kā).
atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
neoficiāls Tāds, kā veikšanai, norisei nav ar likumu, noteikumiem u. tml. nostiprināta, noteikta pamata.
morāls Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
leksikostilistisks Tāds, kas attiecas uz leksikostilistiku, saistīts ar to.
svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nelabojams Tāds, kas ir ļoti nostiprinājies, nav grozāms.
nekustīgs Tāds, kas ir nostiprināts un nevar mainīt savu stāvokli (piem., par detaļām).
dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts; neskarts, vesels.
smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm; grūts (3).
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu, parasti postošu, spēku, intensitāti (piem., par parādībām dabā).
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
ļengans Tāds, kas nav stingri nostiepts, uzvilkts u. tml.
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
kaitniecisks Tāds, kas nevēlami vai postoši iedarbojas (uz ko), ir kaitīgs.
graujošs Tāds, kas posta, dara sliktu, ļoti kaitē.
nežēlīgs Tāds, kas saistīts ar ļoti smagiem apstākļiem, šausmām, postu.
grūts Tāds, kas saistīts ar nabadzību, postu, dažādiem sarežģījumiem, bēdām u. tml.
postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
stostīgs Tāds, kas stostās, runā nedroši, vilcinoties.
stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
bēdas Tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
stostīgs Tāds, kurā izpaužas stostīšanās, stomīšanās.
brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
atstatu Tālāk nost (no kā); nomaļus.
čuhņa Tāls, nesakopts nostūris, būve.
ienaidnieks Tas, kas negatīvi, postoši iedarbojas (uz ko).
nelietis Tas, kas nodara postu, ļaunumu.
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
Lielvārdes josta tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
radioteleskops Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un fiksēšanai.
grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle.
TEC Termoelektrostacija.
kriostats Termostats ļoti zemas (kriogēnas) temperatūras uzturēšanai.
notēst Tēšot noņemt nost.
tetera kāposti teterkāposti, pēriens.
norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
(aiz)iet zudumā tikt (pa)zaudētam, zust; tikt izpostītam, iznīcinātam.
pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
(aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
nokosties Tikt nokostam (parasti nevilšus, negribēti).
noskaloties Tikt noskalotam nost.
notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
notīrīt Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
caurs miegs trausls miegs, kad cilvēks bieži pamostas.
ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas, nostiprinās (piem., iemaņas).
kronšteins Trīsstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
uzbungot Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
kruīzs Tūrisma brauciens ar kuģi pa kādu maršrutu, apstājoties vairākās ostās.
uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
bjefs Ūdenstilpes daļa hidrotehniskas būves (aizsprosta, slūžu) abās pusēs.
Sarkanais gailis uguns, kas posta, iznīcina; ugunsgrēks.
uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju virkne, kopums.
ieklupt Uzbrūkot iekost, ieknābt (par dzīvniekiem).
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
uzkost Uzēst (1); iekost (4).
uzāķēt Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
sapucēt Uzpost.
uzpucēt Uzpost.
uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
uzdzert laimes uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
uzdzert laimi uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
knaibīt Vairākkārt kniebt nost (daļu no kā).
kodīt Vairākkārt kost (ko); košļāt.
košļāt Vairākkārt kost (ko).
kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
atvilkt Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
novelt Veļot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost; kodums.
paost Vienu vai vairākas reizes ost, paostīt.
paostīt Vienu vai vairākas reizes ostīt; pasmaržot.
motelis Viesnīca autobraucējiem ar autostāvvietām.
virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļvētra.
viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
mauku māja vieta, kur nodarbojas ar prostitūciju; publiskais nams.
meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
maukt Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
priekšdziedzeris Vīrieša sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa; prostata.
suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
lonža Virvei, trosei piestiprināta drošības josta, ko izmanto cirka mākslinieki, akrobāti u. tml.
vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
plostot Virzīties, pārvietoties ar plostu.
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
rītakleita Viscaur pogājams un apņemams ar jostu sieviešu rīta apģērbs; halāts.
nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
puķkāposti Ziedkāposti.
puķu kāposti ziedu kāposti, ziedkāposti.
medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
gāgans Zostēviņš.
lunka Zvejas osta.
naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.

ost citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ost

LLVV

ost

MEV

uôst