Paplašinātā meklēšana
Meklējam ost.
Atrasts vārdos (250):
- ost:1
- osta:1
- kost:1
- nost:1
- post:1
- ostīt:1
- ieost:1
- izost:1
- paost:1
- saost:1
- uzost:1
- josta:1
- posts:1
- tosts:1
- tosts:2
- zoste:1
- apkost:1
- atkost:1
- iekost:1
- izkost:1
- nokost:1
- pakost:1
- sakost:1
- sapost:1
- uzkost:1
- uzpost:1
- nostāk:1
- nostāt:1
- plosts:1
- postīt:1
- skosta:1
- osteoma:1
- aizkost:1
- pārkost:1
- piekost:1
- apostīt:1
- bostons:2
- bostons:1
- hostija:1
- ieostīt:1
- izostīt:1
- kāposti:1
- kosties:1
- kostīms:1
- lidosta:1
- mosties:1
- nostāja:1
- nostumt:1
- paostīt:1
- pieosta:1
- plostot:1
- postaža:1
- posters:1
- posties:1
- postīgs:1
- postošs:1
- saostīt:1
- sprosts:1
- tostarp:1
- uzostīt:1
- ostīties:1
- ostmarka:1
- autoosta:1
- brīvosta:1
- hostelis:1
- izpostīt:1
- komposts:1
- nopostīt:1
- nostādīt:1
- nostādne:1
- nostāsts:1
- nostatīt:1
- nostatus:1
- nostāvēt:1
- nostenēt:1
- nostepēt:1
- nostiept:1
- nostučīt:1
- nostūrēt:1
- nostūris:1
- nostutēt:1
- papostīt:1
- postenis:1
- postilla:1
- postulēt:1
- prostata:1
- reostats:1
- rostbifs:1
- saosties:1
- sapostīt:1
- sprostot:1
- stostīgs:1
- strostēt:1
- tosteris:1
- ostinieks:1
- aerostats:1
- apostrofs:1
- atkosties:1
- atmosties:1
- autostops:1
- biostrāva:1
- gnostiķis:1
- iekosties:1
- izkosties:1
- klosteris:1
- kompostēt:1
- kriostats:1
- nokosties:1
- nostaigāt:1
- nostampāt:1
- nostāties:1
- nostrādāt:1
- nostrīķēt:1
- nostrīpot:1
- pamosties:1
- postfikss:1
- postījums:1
- postulāts:1
- saposties:1
- stostiķis:1
- uzkosties:1
- uzmosties:1
- uzposties:1
- zostēviņš:1
- agnostiķis:1
- agnostisks:1
- aizsprosts:1
- apostīties:1
- hidrostats:1
- iesprostot:1
- ikonostass:1
- kompostrēt:1
- kostīmjaka:1
- nosprostot:1
- nostādināt:1
- nostalģija:1
- nostāvināt:1
- nostrostēt:1
- nostumties:1
- pentakosti:1
- periostīts:1
- piekosties:1
- plostnieks:1
- postaments:1
- postlūdija:1
- priekšosta:1
- prostatīts:1
- prostitūta:1
- puķkāposti:1
- pusjostiņa:1
- retrostils:1
- saostīties:1
- stostītājs:1
- stostīties:1
- termostats:1
- zaķkāposts:1
- osteoloģija:1
- osteoporoze:1
- aizsprostot:1
- bikškostīms:1
- diagnostika:1
- gnosticisms:1
- jostasvieta:1
- kāpostgalva:1
- kinostudija:1
- kostimērija:1
- kostīmfilma:1
- nostalģisks:1
- nostāvēties:1
- nostenēties:1
- nostiepties:1
- nostiprināt:1
- nostrādināt:1
- nostrificēt:1
- peldkostīms:1
- plostbārdis:1
- postmoderns:1
- postpadomju:1
- postskripts:1
- prostrācija:1
- sprostezers:1
- sprostuguns:1
- stostīšanās:1
- stratostats:1
- ziedkāposti:1
- osteoartrīts:1
- osteomielīts:1
- agnosticisms:1
- diagnosticēt:1
- diagnostisks:1
- drostaloties:1
- hidrostacija:1
- hidrostatika:1
- kacenkāposti:1
- kompostieris:1
- kostīmkleita:1
- meteostacija:1
- nokompostrēt:1
- nostabilizēt:1
- nostaigāties:1
- nostrādāties:1
- postfolklora:1
- postpozīcija:1
- postpozitīvs:1
- pretnostatīt:1
- prostitūcija:1
- radiostacija:1
- radiostudija:1
- sargpostenis:1
- sastostīties:1
- teterkāposti:1
- osteohondroze:1
- autostāvvieta:1
- galviņkāposti:1
- kompostrētājs:1
- postkomunisma:1
- virziņkāposti:1
- elektrostacija:1
- elektrostatika:1
- makrostruktūra:1
- mikrostruktūra:1
- nostiprināties:1
- nostrifikācija:1
- postmodernisms:1
- postmodernists:1
- postsociālisms:1
- postsovjetisks:1
- priekšpostenis:1
- radiostarojums:1
- sparģeļkāposti:1
- kortikosteroīdi:1
- pretnostādījums:1
- pretnostatījums:1
- magnetostrikcija:1
- postkomunistisks:1
- psihostimulators:1
- vibrodiagnostika:1
- kardiostimulators:1
- leksikostilistika:1
- postimpresionisms:1
- postimpresionists:1
- postmodernistisks:1
- atomelektrostacija:1
- leksikostilistisks:1
- rentgendiagnostika:1
- hidroelektrostacija:1
- skrīningdiagnostika:1
- termoelektrostacija:1
- postimpresionistisks:1
- siltumelektrostacija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1087):
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- noštopēt Aizsprostot, nosprostot.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- aizspundēties Aizsprostoties.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- nostāt Apstāties, nostāties (3).
- nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
- aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
- atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
- noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
- atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
- nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- celties augšā atmosties no miega un piecelties.
- AES Atomelektrostacija.
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
- noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
- nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
- noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
- nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
- nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
- izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- izberzt miegu no acīm beržot acis, pilnīgi atmosties.
- noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
- bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- atbirt Birstot atdalīties nost.
- nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
- kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- nobraukt Braucot novirzīties (nost).
- noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
- nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
- raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
- gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
- nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
- notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
- enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
- stostiķis Cilvēks, kas stostās.
- stostītājs Cilvēks, kas stostās.
- ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
- lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- stostīšanās Darbība --> stostīties.
- ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
- uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
- papostīt Diezgan izpostīt.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
- ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- atiet Ejot atvirzīties nost.
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
- atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- kāposti Galviņkāposti.
- secen Garām, postoši neskarot.
- kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
- atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- štātēties Greznoties, uzposties.
- cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
- šķērēt Griezt nost, dalīt.
- galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
- nogriezt Griežot nodalīt nost.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
- aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
- mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
- mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
- mesties nost ģērbties nost.
- HES Hidroelektrostacija.
- hidrostacija Hidroelektrostacija.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
- ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
- sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
- stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
- siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
- iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
- apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
- kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
- optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
- sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
- rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
- iespundēt Iesprostot.
- publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
- bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
- iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā).
- iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
- svētbilžu siena ikonostass.
- iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
- atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
- pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
- jūras vārti izeja no ostas atklātā jūrā.
- izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
- mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- izošņāt Izostīt (1).
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- izārdīt Izpostīt, sadragāt.
- izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
- pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
- nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
- šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
- ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
- taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
- jostas vieta jostasvieta, viduklis.
- laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
- uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
- ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
- galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- kāpostu tauriņš kāpostu baltenis.
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
- atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
- izkārpīt Kārpot izjaukt, izpostīt.
- atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- atkasīt Kasot dabūt nost.
- nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
- atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
- abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
- abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
- uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
- orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
- satrakoties Kļūt ļoti nemierīgam, arī postošam.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
- nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt.
- kompostieris Kompostrētājs.
- izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
- kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
- kosties Kost (3).
- ķert Kost (kādam) – parasti par suni.
- kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
- skraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar skraukšķošu troksni.
- ņemt Kosties (3).
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
- bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- atkost Kožot atdalīt; nokost.
- apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
- apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
- atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
- atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
- nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- ieķīlēt Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
- fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
- kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
- lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
- traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
- orda Liels, parasti postošs, pūlis.
- nolīst Lienot nonākt lejā, zemē, nost (no kā).
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- nostāvināt Likt nostāvēties (2).
- nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
- ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
- nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
- jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
- plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
- sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
- atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
- žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
- kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
- briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
- grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
- mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
- noplēsties melnās miesās ļoti nopūlēties, smagi nostrādāties.
- noplēsties vaiga sviedros ļoti nopūlēties, smagi, grūti nostrādāties.
- nostrādājies kā lūks ļoti nostrādājies.
- norauties Ļoti nostrādāties.
- nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
- stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
- skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
- uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- lēkt no miega (augšā) mosties un celties.
- cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
- pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- rozīte Neliela galviņa (piem., ziedu kāpostiem, Briseles kāpostiem).
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
- nežēlīgs Nesaudzīgs, postošs.
- gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
- nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- nomukt Nobēgt nost.
- noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- notriekt Nodzīt nost, lejā, zemē u. tml.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
- saostīt Nojaust, samanīt; saost (2).
- novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
- apšūt Noklāt (ar dēļiem, ķieģeļiem u. tml.) un nostiprināt.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- nostatus Nomaļus; nostāk.
- novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
- nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
- no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
- nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
- nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
- nostatīt Nostādīt (2).
- piecelt Nostādīt vertikālā stāvoklī.
- likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
- nomalties Nostaigāties, nobraukāties (pa kurieni).
- vidusceļš Nostāja, rīcība bez galējībām, riska.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iestāties Nostāties (kur, starp ko).
- piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
- nostenēt Nostenēties.
- iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- atbalstīt Nostiprināt ar balstu.
- noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
- noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
- uzvilkt audeklu Nostiprināt audeklu uz rāmja gleznošanai.
- nofiksēt Nostiprināt noteiktā stāvoklī.
- nostiprināties Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
- uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt atmiņā.
- ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (1).
- saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselību.
- iesakņot Nostiprināt.
- iesēsties Nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
- nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- nokalpot Nostrādāt (kādu laikposmu).
- nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
- stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
- noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- nosaitēt Notīt nost (saiti).
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
- izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
- noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- atņemt Ņemot atvirzīt nost.
- lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
- lasīt Ņemt ārā, arī nost (no kā).
- tīrīt Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
- vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- mizot Ņemt nost, atdalīt mizu.
- šķibīt Ņemt nost, plūkt (augus, to daļas).
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- neaizsalstoša osta osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
- pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
- pamukt Pabēgt, paskriet nost.
- pacelt glāzi (par kādu, par ko) paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
- pavākties Paiet, pavirzīties nost.
- izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
- nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
- celties Pamosties un atstāt guļasvietu.
- atmosties Pamosties.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
- noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
- notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
- uztramdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztrenkt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; pamodināt, uzmodināt.
- pamodināt Panākt, ka pamostas.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
- atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
- apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
- paošņāt Paostīt.
- P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties.
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
- pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
- kompostēt Pārstrādāt kompostā; gatavot (kompostu).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
- podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- pietrūkties no miega pēkšņi atmosties.
- trūkties Pēkšņi mosties.
- iztrūkties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
- peldtērps Peldei paredzēts tērps; peldkostīms.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
- Vasarsvētku draudze pentakosti.
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
- piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- piejozt Pielikt, piestiprināt ar jostu.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- nolīdzināt līdz ar zemi Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- nolīdzināt (līdz) ar zemi pilnīgi nopostīt.
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
- trapece Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
- zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
- noplēst Plēšot atdalīt nost.
- noārdīt Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
- noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- pucēt Post, izdaiļot.
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
- aut kājas posties, gatavoties ceļam.
- pucēties Posties, greznoties.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis.
- grautiņš Postīšana, demolēšana.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
- rīt Postīt, iznīcināt (parasti par liesmām, uguni).
- graut Postīt, pārvērst drupās.
- postmodernistisks Postmodernisks.
- postmodernists Postmodernisma virziena pārstāvis.
- plosīt Postoši iedarboties (par vēju, vētru u. tml.).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- ķert Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
- destruktīvs Postošs, ārdošs.
- sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
- izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt; izjaukt.
- uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
- pretnostādījums Pretnostatījums.
- prieka meita prostitūta.
- mīlas priesteriene prostitūta.
- ielasmeita Prostitūta.
- priekameita Prostitūta.
- staigulis Prostitūta.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- brokolis Puķukāpostam līdzīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
- sparģeļkāposti Puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; brokoļi.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis).
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
- radioprogramma Radiostacija; radiokanāls.
- radio Radiostacija; šīs radiostacijas ar radioviļņiem pārraidītie raidījumi.
- raidstacija Radiostacija.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
- norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
- norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- noraust Raušot (ko) nost, notīrīt, noslaucīt.
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
- norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
- lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
- pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- RIX Rīgas lidosta (aviopārvadājumos).
- RTO Rīgas tirdzniecības osta.
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piem., (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
- atrakt Rokot atvirzīt nost.
- norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
- mēle metas runāt neveikli, stostoties.
- kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
- korķis Sabiezējums, aizsprostojums.
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
- pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
- nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
- postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs.
- postmoderns Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju, tai raksturīgs.
- ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
- kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
- kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
- kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
- tavs tēvs nav glāznieks saka, ja kāds nostājies gaismai priekšā.
- (vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
- (vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
- valoda raustās saka, par cilvēku, kurš stostās.
- Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
- Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
- iekost Sākt kost, bet nenokost; nokost tikai daļu, kumosu (no kā).
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
- samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
- iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
- lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- sapucēt Sapost.
- sataisīties Saposties, apģērbties.
- sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
- sapucēties Saposties.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- stīpot Sastiprināt, nostiprināt ar stīpu.
- uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- uzsiet Sienot nostiprināt (uz kāda priekšmeta).
- aizsiet Sienot nostiprināt, sastiprināt (ko sev priekšā).
- uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
- raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
- zeķturis Sieviešu veļas gabals – īpaša josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
- prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
- cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- skābi kāposti skābēti kāposti.
- skābie kāposti skābēti kāposti.
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis).
- noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
- noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
- noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
- noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- nosmalstīt Smalstot noņemt nost.
- nosmelt Smeļot noņemt nost.
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- liesma Spēcīga (parasti postoša) norise, izpausme.
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
- viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra; virpuļvētra.
- viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš; viesulis.
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
- saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
- nobēgt Steigšus novirzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
- lumbago Stipras sāpes jostasvietā un krustos.
- raustīt valodu stostīties.
- iecirst zobus Strauji (ie)kost (kur).
- atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
- atsprāgt Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
- atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
- iecirst Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
- noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
- raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
- uzrauties Strauji piecelties; uzmosties.
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
- atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
- traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
- atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
- nostumt Stumjot novākt, novirzīt nost.
- nostumt Stumjot novirzīt nost.
- nostumt Stumjot panākt, ka (kas) atvirzās nost.
- atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
- nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
- štovēt Sutināt (parasti kāpostus).
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- tīt Šādā veidā virzīt (ko) nost (no kā).
- spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- sēra korķis šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
- nošķelt Šķeļot atdalīt, nodalīt nost (no kā).
- nošķelties Šķeļoties nodalīties nost.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- nolējums Šķidrums, ko nolej pēc nostāvināšanas.
- nošķīt Šķinot atdalīt nost, arī novākt.
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt nost, prom (ko no kā).
- atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
- neoficiāls Tāds, kā veikšanai, norisei nav ar likumu, noteikumiem u. tml. nostiprināta, noteikta pamata.
- morāls Tāds, kas atbilst morāles normām, tikumisks (par rīcību, nostāju u. tml.).
- leksikostilistisks Tāds, kas attiecas uz leksikostilistiku, saistīts ar to.
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelabojams Tāds, kas ir ļoti nostiprinājies, nav grozāms.
- nekustīgs Tāds, kas ir nostiprināts un nevar mainīt savu stāvokli (piem., par detaļām).
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts; neskarts, vesels.
- smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm; grūts (3).
- plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu, parasti postošu, spēku, intensitāti (piem., par parādībām dabā).
- postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
- postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postošs (2).
- nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
- ļengans Tāds, kas nav stingri nostiepts, uzvilkts u. tml.
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- kaitniecisks Tāds, kas nevēlami vai postoši iedarbojas (uz ko), ir kaitīgs.
- graujošs Tāds, kas posta, dara sliktu, ļoti kaitē.
- nežēlīgs Tāds, kas saistīts ar ļoti smagiem apstākļiem, šausmām, postu.
- grūts Tāds, kas saistīts ar nabadzību, postu, dažādiem sarežģījumiem, bēdām u. tml.
- postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
- stostīgs Tāds, kas stostās, runā nedroši, vilcinoties.
- stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
- bēdas Tāds, ko piemeklējusi nelaime, posts, tāds, kas saistīts ar nelaimi, postu.
- stostīgs Tāds, kurā izpaužas stostīšanās, stomīšanās.
- brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
- atstatu Tālāk nost (no kā); nomaļus.
- čuhņa Tāls, nesakopts nostūris, būve.
- ienaidnieks Tas, kas negatīvi, postoši iedarbojas (uz ko).
- nelietis Tas, kas nodara postu, ļaunumu.
- lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
- līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- Lielvārdes josta tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
- leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
- radioteleskops Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un fiksēšanai.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
- galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- doktrīna Teorija, mācība, sistēma; politiska nostādne.
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle.
- TEC Termoelektrostacija.
- kriostats Termostats ļoti zemas (kriogēnas) temperatūras uzturēšanai.
- notēst Tēšot noņemt nost.
- tetera kāposti teterkāposti, pēriens.
- norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
- īpašuma tiesības tiesību normu kopums, kas nostiprina, regulē un aizsargā īpašuma piederību un tā valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašumtiesības.
- (aiz)iet zudumā tikt (pa)zaudētam, zust; tikt izpostītam, iznīcinātam.
- pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- (aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- nokosties Tikt nokostam (parasti nevilšus, negribēti).
- noskaloties Tikt noskalotam nost.
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
- notīrīt Tīrot noņemt, novirzīt (ko) nost.
- ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- caurs miegs trausls miegs, kad cilvēks bieži pamostas.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas, nostiprinās (piem., iemaņas).
- kronšteins Trīsstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- uzbungot Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- kruīzs Tūrisma brauciens ar kuģi pa kādu maršrutu, apstājoties vairākās ostās.
- uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
- bjefs Ūdenstilpes daļa hidrotehniskas būves (aizsprosta, slūžu) abās pusēs.
- Sarkanais gailis uguns, kas posta, iznīcina; ugunsgrēks.
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
- hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju virkne, kopums.
- ieklupt Uzbrūkot iekost, ieknābt (par dzīvniekiem).
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
- uzkost Uzēst (1); iekost (4).
- uzāķēt Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
- uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
- sapucēt Uzpost.
- uzpucēt Uzpost.
- uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
- uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
- uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- uzdzert laimes uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
- uzdzert laimi uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
- vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
- knaibīt Vairākkārt kniebt nost (daļu no kā).
- kodīt Vairākkārt kost (ko); košļāt.
- košļāt Vairākkārt kost (ko).
- kosties Vairākkārt kost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
- dauzīt Vairākkārt sist (pa kādu priekšmetu), lai notīrītu, atbrīvotu (no kā); sitot atdalīt, dabūt (ko) nost.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost.
- zemesgrāmata Valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un nostiprina ar to saistītās tiesības.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
- laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt.
- mantra Vārds, frāze u. tml., ko atkārto (piem., lai iedvesmotu sevi, nostiprinātu sevī pārliecību).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
- noņemt Veicot īpašas manipulācijas, nodabūt nost, likvidēt.
- siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
- nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
- manīties Veikli, arī slepus, nemanāmi virzīties (piem., nost no kā, kādam klāt).
- atvilkt Velkot atvirzīt nost, atpakaļ.
- novilkt Velkot novirzīt nost (no kurienes); velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka novirzās nost (no kurienes).
- pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
- novelt Veļot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
- fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- tuberkulīns Viela, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
- kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost; kodums.
- paost Vienu vai vairākas reizes ost, paostīt.
- paostīt Vienu vai vairākas reizes ostīt; pasmaržot.
- motelis Viesnīca autobraucējiem ar autostāvvietām.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļvētra.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- mauku māja vieta, kur nodarbojas ar prostitūciju; publiskais nams.
- meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- priekamāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
- ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
- ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
- maukt Vilkt, ņemt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- priekšdziedzeris Vīrieša sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa; prostata.
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem.
- novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
- lonža Virvei, trosei piestiprināta drošības josta, ko izmanto cirka mākslinieki, akrobāti u. tml.
- vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
- plostot Virzīties, pārvietoties ar plostu.
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
- rītakleita Viscaur pogājams un apņemams ar jostu sieviešu rīta apģērbs; halāts.
- nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
- sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- puķkāposti Ziedkāposti.
- puķu kāposti ziedu kāposti, ziedkāposti.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
- gāgans Zostēviņš.
- lunka Zvejas osta.
- naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
ost citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV