Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ost.

Atrasts vārdos (250):

Atrasts etimoloģijās (66):

Atrasts normatīvajos komentāros (6):

Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)

Atrasts vārdu savienojumos (96):

Atrasts skaidrojumos (400):

abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
noštopēt Aizsprostot, nosprostot.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
aizspundēties Aizsprostoties.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
apstīpot Apņemt, nostiprināt ar stīpu.
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
nostāt Apstāties, nostāties (3).
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
noņemt Ar īpašiem paņēmieniem nodalīt, atdalīt nost.
aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
AES Atomelektrostacija.
nopogāt Atpogāt un noņemt nost.
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
atlēkt Atšķelties un atkrist nost; atdalīties, atlobīties.
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
nobērt Berot atdalīt nost (kādu daļu no kā).
izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
izberzt miegu no acīm beržot acis, pilnīgi atmosties.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
atbirt Birstot atdalīties nost.
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
nocirst Cērtot atdalīt nost (daļu no kā).
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
stostiķis Cilvēks, kas stostās.
stostītājs Cilvēks, kas stostās.
ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
papostīt Diezgan izpostīt.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
nodrāzt Drāžot atdalīt nost.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
nodrupt Drūpot atdalīties nost.
pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
atiet Ejot atvirzīties nost.
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
kāposti Galviņkāposti.
secen Garām, postoši neskarot.
kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
štātēties Greznoties, uzposties.
cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
šķērēt Griezt nost, dalīt.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
nogriezt Griežot nodalīt nost.
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
mesties nost ģērbties nost.
HES Hidroelektrostacija.
hidrostacija Hidroelektrostacija.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
iespundēt Iesprostot.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
iesakņoties Ieviesties; nostiprināties.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā).
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
svētbilžu siena ikonostass.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
jūras vārti izeja no ostas atklātā jūrā.
izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izošņāt Izostīt (1).
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
izārdīt Izpostīt, sadragāt.
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
šķūrēt nost jaukt nost, nolīdzināt.
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
jostas vieta jostasvieta, viduklis.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
nokalt Kaļot atdalīt nost.
nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
kāpostu tauriņš kāpostu baltenis.
plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
izkārpīt Kārpot izjaukt, izpostīt.
atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
atkasīt Kasot dabūt nost.
nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
satrakoties Kļūt ļoti nemierīgam, arī postošam.
noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt.
kompostieris Kompostrētājs.
izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
kosties Kost (3).
ķert Kost (kādam) – parasti par suni.
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar skraukšķošu troksni.
ņemt Kosties (3).
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
nokost Kožot atdalīt nost.
atkost Kožot atdalīt; nokost.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.

Atrasts piemēros (200):

nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
iešņākties "Ej nost!" viņa iešņācas.
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
stostīties "K–kāpēc?" stostos aiz pārsteiguma.
sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
nostenēties "Ļaujiet man gulēt," viņš nostenējās.
nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
balzametiķis 12 gadus nostādināts balzametiķis.
struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – ostlande un Ukraina.
josta Ādas josta.
agnostiķis Agnostiķa pārliecība.
agnostisks Agnostiska pieeja.
uzmosties Agrā pavasarī varde uzmostas un pamet slēptuvi.
pārskanēt Agri no rīta klosteri pārskanēja zvanu skaņas.
ziedkāposti Agrie ziedkāposti.
galviņkāposti Agrīnie, vēlīnie galviņkāposti.
manīt Aiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.
pārgurums Aiz pārguruma nevar nostāvēt kājās.
aiz- Aizbāzt (cimdus aiz jostas).
aizbāzt Aizbāzt cimdus aiz jostas.
nost Aiziet nost no loga.
aiziet Aiziet postā.
aizjūra Aizjūras ostas.
aizkost Aizkost brokastis.
aizkost Aizkosts maizes gabals.
priekšosta Aizsargāt priekšostu no jūras viļņiem.
aizsprādzēt Aizsprādzēt jostu.
josta Aizsprādzēt, savilkt jostu.
atvere Aizsprosta atvere.
slieksnis Aizsprosta slieksnis.
aizsprostot Aizsprostot upi ar dambi.
aiz- Aizsprostot.
pora Aizsprostotas poras.
šķērslis Aizsprosts upē ir radījis šķērsli migrējošajām zivīm.
pārgāzne Aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcija.
aizvars Aiztaisīt aizsprosta aizvaru.
aizturēt Aizturēt kuģi ostā vairākas dienas.
smacēt Aizvainojums, bēdas, dusmas smacē nost.
mēģināt Aktieri rīt mēģinās kostīmos.
āķēt Āķēt ciet jostu.
āķēt Āķēt nost zivis no āķa.
postīgs Alkohola postīgā iedarbība.
posts Alkoholisma radītais posts ģimenē.
jaunaudze Aļņu postījumi jaunaudzēs.
ultraīsviļņi Amatieru ultraīsviļņu radiostacijas.
matrona Angļu rakstniecības matrona Džeina ostina.
antikomunistisks Antikomunistiska nostāja.
vīties Ap ezeru vijas vairāki nostāsti un ticējumi.
apakšvienība Apakšvienības nostājas kājnieku parādes kopējā ierindā.
autostops Apceļot Eiropu ar autostopiem.
pārbārstīt Apcepto sīpolu pārbārsta pāri kāpostiem.
pārvērsties Apkārtnē klīda nostāsti par pilskungu, kurš varējis pārvērsties par melnu suni.
apkost Apkost maizes šķēli.
apolitisks Apolitiska nostāja.
apostīt Apostīt ziepes.
postījums Aprēķināt avārijā cietušās automašīnas postījumus.
postenis Apsargu postenis sastāvēja no trim cilvēkiem.
tīkliņsaite Apsēju uz ceļgala nostiprināt ar tīkliņsaiti.
apsprādzēt Apsprādzēt glābšanas jostu.
tosts Apziest tostu ar sviestu.
nodabūt Ar grūtībām nodabūt nost no kājām gumijas zābakus.
stostīties Ar grūtībām stostos angliski.
aerostats Ar hēliju pildīts aerostats.
bešmets Ar jostu apjozts bešmets.
kniede Ar kniedēm rotāta josta.
ikonostass Ar kokgriezumiem un dārgakmeņiem izrotāts ikonostass.
nodriskāties Ar laiku kostīmi nodriskājas, nolietojas.
nekāds Ar laiku saproti: ja no rīta pamosties nekāds, sportā rezultāti iet uz leju.
svilināt Ar lodlampu svilināt nost veco krāsu.
pakasīt Ar nazi pakasot, krāsa lobās nost.
vibrodiagnostika Ar vibrodiagnostikas palīdzību noteikt iekārtas defektus un tehnisko stāvokli.
zvārgulis Ar zvārguļu jostu izrotāts pajūgs.
ārdīt Ārdīt nost veco malkas šķūni.
uzgult Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
kostīms Arlekīna kostīms.
arodslimība Arodslimību diagnostiskie kritēriji, profilakse, ārstēšana.
prostatīts Ārstēt prostatītu.
prostrācija Ārstēt prostrāciju.
palīgdienests Ārstnieciskie un diagnostiskie palīgdienesti.
subkompensācija Asinsvadu nosprostojuma rezultātā var veidoties subkompensācija.
astmatiķis Astmatiķim nepieciešama mērena fiziska slodze, kas nostiprina elpošanas muskuļus un tādējādi mazina elpas trūkuma sajūtu.
atāķēt Atāķēt jostu.
atbaidīt Atbaidīt putnus no lidostas.
atbēgt Atbēgt nost no cirsmā gāztā koka.
phē Atbīdīju šķīvi nost: "Phē, negaršīgs!"
postenis Atbildīgs postenis.
postkomunisma Atbrīvoties no postkomunisma mantojuma.
atcelt Atcelt no ieņemamā posteņa.
atcelt Atcelt solu nost no sienas.
nostalģija Atcerēties ar nostalģiju pagājušos laikus.
atdabūt Atdabūt nost cenas uzlīmi.
atdzīt Atdzīt nost suņus.
atdzīt Atdzīt ziņkārīgos nost.
agnosticisms Ateisms un agnosticisms principā ir individuāla pozīcija, kas pamatojas personīgajā pieredzē un personīgajās pārdomās.
atirt Atirt plostu no krasta.
atkarāties Atirusī kabata, jostas gals atkarājas.
uzplūdināt Atjaunot aizsprostu un uzplūdināt dīķi.
atjaunot Atjaunot karā nopostīto.
sinagoga Atjaunot nopostīto sinagogu.
nostrādāt Atjaunota un kvalitatīvi nostrādāta vecā parketa grīda.
atjozt Atjozt stingro jostu.
atkost Atkost gabalu no rieciena.
atkosties Atkosties par pazemojumu.
atkraut Atkraut sazāģēto malku nost no zāģa.
atmīnēt Atmīnēt ostas akvatoriju.
atmosties Atmostas sirdsapziņa.
atmosties Atmostas vējš, un iešalcas lapotne.
bezsamaņa Atmosties no bezsamaņas.
atmosties Atmosties no pārdomām.
atmosties Atmosties no trulā sastinguma.
atmosties Atmosties pavisam agri.
atmosties Atmosties un paskatīties logā.
atņemt Atņemt nost pusi no katlā iebērtajām ogām.
atom- Atomelektrostacija.
atomelektrostacija Atomelektrostacijas kodolreaktors.
patvērums Atrast patvērumu klosterī.
nostūris Atrasties Eiropas nostūrī.
postenis Atrasties glābšanas dienesta postenī.
iekost Ātri kaut ko iekost.
atskriet Atskriet nost no degošās mašīnas.
atsprādzēt Atsprādzēt jostas sprādzi.
atstaigāt Atstaigāt līdz ostmalai.
autostāvvieta Atstāt mašīnu autostāvvietā.
nostādne Atšķirīga jautājuma nostādne.
attāls Attāls nostūris.
prostitūta Attiecības ar prostitūtu.
pretnostādījums Attiecību pretnostādījums.
tranzītmaģistrāle Attīstīt ostas un tranzītmaģistrāles.
atvilkt Atvilkt nost lūkas vāku.
nost Atvirzīties nost no smēķētāja.
galviņkāposti Audzēt galviņkāpostus.
puķkāposti Audzēt puķkāpostus.
augsts Augsts ierēdnis, viesis, postenis.
postaments Augsts postaments.
augšpus Augšpus upes aizsprosta izveidojies ūdens baseins.
postošs Augus skārusi postoša slimība.
mosties Austrumu pamalē jau mostas rīts.
plostbārdis Austrumu plostbārdis.
automehāniķis Automehāniķis veic automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa diagnostiku un remontu.
nostāties Automobilis nostājas pie luksofora.
auto- Autoosta.
atomelektrostacija Avārija atomelektrostacijā.
aveņkrāsa Aveņkrāsas kostīms.
savilcējs Bagāžas nostiprināšanas siksna ar savilcēju.
siksna Bagāžas nostiprināšanas siksna.
baigs Baiga postaža.
baismīgs Baismīgi nostāsti.
retrostils Balle retrostilā.
pavārds Baltais nams Rīgā ir opera, šo pavārdu ir nostiprinājis Mariss Vētra ar savu tāda paša nosaukuma atmiņu grāmatu.
galviņkāposti Baltie, sarkanie galviņkāposti.
nešķīsts Baznīckungs nešķīsto esot laikā pamanījis un ar krusta zīmi aizsprostojis tam ceļu. Velns bēdzis..
aizsprosts Bebri izveidojuši upītē aizsprostu.
postījums Bebri kokiem nodarījuši ievērojamus postījumus.
uzbūvēt Bebri uzbūvējuši aizsprostu.
bebrs Bebru aizsprosts.
bēdāties Bēdāties par izpostīto laulību.
beidzamais Beidzamais posts.
beigt Beigt nost savu sirdi.
beigties Beigties vai nost aiz izsalkuma.
benediktieši Benediktiešu ordeņa klosteris.
saostīties Benzīnu saostījušies jaunieši.
raudāt Bērns naktī uzmostas un sāk raudāt.
nostāvēt Bērns nevar ilgi nostāvēt uz vietas.
nostāt Bērns nevar nostāt mierā.
stostīties Bērns uztraukumā stostās.
berzt Berzt nost rūsu.
bezizmēra Bezizmēra zeķes, peldkostīms.
bezkaislīgs Bezkaislīga attieksme, nostāja.
beznodokļu Beznodokļu veikals lidostā.
bezprincipiāls Bezprincipiāla nostādne.
bīdīt Bīdīt kādu uz ministra posteni.
lapa Biešu, kāpostu lapas.
vareņiks Bieži viņa nāca pie mums, ikreiz sagatavojusi īpašu cienastu — kāpostu pīrāgus, vareņikus, kotletes vai boršču.
posties Bija laiks posties uz vilcienu.
šļukt Bikses, zeķubikses šļūk nost.
stulms Bikšu stulmu gali ir regulējami un nostiprināmi ar līplenti.
postenis Bilances postenis.
kompostieris Biļešu kompostieris.
satrūdināt Biokompostētājs satrūdina arī nezāļu sēklas.
nokārpīt Bites skrējušas arī visādu putekļu aplipušām kājām, bet, kad Puteklis pieķēries vienai pie kāju pūkām, tā nokārpījusi Putekli nost un teikusi: "Tu jau neesi puteksnis!"
nostāt Blakus manai mašīnai nostāj kāds džips.
blīvs Blīvi piepildīt kāpostu mucu.
bloķēt Bloķēt militāru objektu, pilsētu, ostu, sakaru līnijas.
ēst Blusas ēd nost.
brangs Branga kāpostgalva.
aizkost Braucēji apstājās drusku aizkost.
briesmeklis Briesmeklis postīja planētu.
briesmīgs Briesmīgi nostrādāties.
nopostīt Brieži, apgraužot jaunos dzinumus, noposta priežu audzes.
rozīte Briseles kāpostu rozītes noder arī ēdienu rotāšanai.

ost citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV