Paplašinātā meklēšana
Meklējam novietot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (402):
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
- turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
- aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā).
- apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
- pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
- nobērt Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
- pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- piekļaut Būt novietotam cieši klāt.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
- glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
- apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
- pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
- šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
- apgāzt Gāžot novietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
- pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- sagrozīt Grozot novietot citādi, citā vietā vai stāvoklī.
- iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- laisties Gulties, novietoties horizontālā, guļus stāvoklī.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- ievietot Ievest un novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt priekšā.
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
- izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
- stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
- uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- pakaisīt Kaisot novietot (zem kā, kam apakšā).
- vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
- piekārt Karot novietot (pie kā, kam klāt); piestiprināt.
- pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
- karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- paklāt Klājot novietot (zem kā, kam apakšā).
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
- izkraut Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- atkraut Kraujot novietot iepriekšējā vietā.
- atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
- sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- atkravāt Kravājot novietot iepriekšējā vietā.
- atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- noslīgt uz ceļiem lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt ceļos lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
- nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
- pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
- palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
- krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
- klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
- kraut Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
- ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- krāmēt Likt, novietot.
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
- ņemt Ļaut (ko) novietot.
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sagrūst Nekārtīgi, pavirši novietot.
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
- pienest Nesot piegādāt; nesot novietot (pie kā, kam klāt).
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
- novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- noplāt Noklāt; plaši novietot (uz kā).
- aizlaist Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
- nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
- aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- nogrūst Nolikt, novietot.
- novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- augšpus Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots, noris, virs (kā).
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
- ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
- slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- nomesties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- likties ziemas guļā novietoties ziemas guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- nolīst Novietoties, noslēpties (kur); novietoties (kur savrup).
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- gulties Novietoties, tikt novietotam horizontālā stāvoklī, klāties.
- vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- pajume Pajumte (1); uz balstiem (bez sienām) novietots pārsegums.
- pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot; (kā) atrašanās vieta.
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- likt Pievienot (ēdienam ko), novietot (kur).
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
- visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- likt gulēt sagatavot (parasti bērnu) gulēšanai un novietot, lai guļ.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- notupties Saliecot ceļgalus, novietoties tupus.
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
- saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- savālot Savirzīt, novietot vālā, vālos.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- kļauties Spiesties, novietoties (pie kā, kam cieši klāt).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
- aizspraudīt Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
- aizspraust Spraužot novietot, aizbāzt (aiz kā, kam priekšā).
- piestādīt Stādot novietot (pie kā, kam klāt).
- sablīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir sablīvēts, atrodas, ir novietots cieši kopā.
- aizstiept Stiepjot, velkot novietot (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
- šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija.
- šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, dēlis, baļķis u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
- šķērsis Šķērsvirzienā novietots stienis, līste u. tml. (piem., kā savienošanai, balstīšanai).
- šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots vai novietojams stienis.
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- nomaļš Tāds, kas atrodas, ir novietots atstatu no citiem, savrup.
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
- galenisks Tāds, kas ir vērsts, atrodas, tiek novietots ar galu attiecībā pret ko, perpendikulāri (kam).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
- situēts Tāds, kas novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
- cirkulārs Tāds, kas virzās pa apli; tāds, kas novietots lokā (ap ko), apļveida.
- pabiezs Tāds, ko veido samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti; pretstats: parets.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- motortelpa Telpa (piem., kuģī), kurā novietots motors vai motori.
- noklīst Tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast; pazust.
- satupt Tikt novietotam (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata.
- nogulties Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
- gult Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
- ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
- glabāt Turēt (ko) novietotu kādā vietā.
- turēt pie rokas turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- turēt pa rokai turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- satuvoties Tuvojoties savirzīties; būt novietotam arvien tuvāk.
- ņemt Tvert (ar roku vai rokām), lai (ko) turētu vai novietotu, pārvietotu.
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma pārklājs.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- uzsliet Uzcelt (ko) ar stāvus novietotām daļām; arī uzbūvēt.
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus.
- aplikt Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- puduris Vairāku, tuvu novietotu, priekšmetu kopums.
- ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
- aizvilkt Velkot aizstiept, novietot.
- aizvilkt Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
- pārvilkt Velkot novietot, pārvirzīt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kur); sanest, savietot.
- novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- piesliet Vertikāli vai ieslīpi (ko pie kā) novietot, pielikt.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- dīzeļvilciens Vilciens, kas sastāv no pasažieru vagoniem un abos galos novietotiem motorvagoniem ar dīzeļmotoriem.
- sliet Virzīt, novietot (ko) vertikāli vai slīpi, balstot (kur, pie kā, citu pie cita u. tml.).
- liekties Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
- līkločot Virzīties līkloču; atrasties, būt novietotam līkloču.
- sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
- līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
- spiesties Virzīties, pārvietoties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā); arī novietoties ciešā kopumā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- izvirzīt Virzot novietot uz priekšu, uz āru; novietot virzienā uz priekšu, uz āru (no pārējā).
- uzvirzīties Virzoties novietoties (uz kā, kam virsū).
- krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
- lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu.
- fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
- vientuļi ziedi ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- zāģzivs Zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un 7 m platu) ķermeni, zobenveidīgi pagarinātu purnu un ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm.
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izžaut Žaujot novietot žūšanai.
novietot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV