Paplašinātā meklēšana
Meklējam starp.
Atrasts vārdos (103):
- starp:1
- starp-:1
- starpa:1
- starpā:1
- tostarp:1
- starpene:1
- starpība:1
- atstarpe:1
- pastarpa:1
- starpaugs:1
- starpfāze:1
- starpkaru:1
- starplika:1
- starpsuga:1
- starpšūnu:1
- starpteka:1
- starpzole:1
- starpzona:1
- kājstarpe:1
- pastarpām:1
- ribstarpa:1
- zobstarpa:1
- starpatomu:1
- starpcirte:1
- starpdrēbe:1
- starpforma:1
- starpjosla:1
- starpkārta:1
- starpkarte:1
- starpklājs:1
- starplaiks:1
- starpnieks:1
- starpposms:1
- starprinda:1
- starpsiena:1
- starpskolu:1
- starpspēle:1
- starpstāvs:1
- starpsumma:1
- starptelpa:1
- starptonis:1
- starpžanrs:1
- rindstarpa:1
- starpbalsts:1
- starpbrīdis:1
- starpcentru:1
- starpēdiens:1
- starpfinišs:1
- starpnāciju:1
- starpnozare:1
- starprajonu:1
- starpresoru:1
- starpsesiju:1
- starpsezonu:1
- starpslānis:1
- starpvaloda:1
- starpvalstu:1
- iestarpināt:1
- pastarpināt:1
- savstarpējs:1
- savstarpība:1
- savstarpīgs:1
- starpetnisks:1
- starpgriesti:1
- starpkultūra:1
- starpkultūru:1
- starpniecība:1
- starppilsētu:1
- starpplanētu:1
- starpsistēmu:1
- starpstacija:1
- starpstadija:1
- starptermiņš:1
- starpvaldību:1
- starpvērtība:1
- starpzinātne:1
- domstarpības:1
- pastarpināts:1
- pirkststarpa:1
- starpgadījums:1
- starpprodukts:1
- starpsauciens:1
- starptautisks:1
- starpzvaigžņu:1
- starpepidēmiju:1
- starpfrekvence:1
- starpgalaktiku:1
- starpmaksājums:1
- starpnacionāls:1
- starprepubliku:1
- starprezultāts:1
- starpsaimnieks:1
- starpsmadzenes:1
- iestarpinājums:1
- starpaugstskolu:1
- starpbibliotēku:1
- starpdisciplīna:1
- starpkontinentu:1
- starpniekvaloda:1
- starpsavienojums:1
- starpkonfesionāls:1
- starpkontinentāls:1
- starpleduslaikmets:1
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (1219):
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt.
- bakstīt zobus ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
- kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
- snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- starprinda Atstarpe starp augu rindām (stādījumos, sējumos).
- balss sprauga atstarpe starp balss saitēm.
- rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
- rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
- atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- šķirba Atšķirība, starpība.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
- intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- sakars Attiecības, kontakti (starp cilvēkiem).
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
- topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
- stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
- strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
- derēt Būt savstarpēji atbilstošiem.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
- magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
- sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
- jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
- kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
- duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
- divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
- turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
- posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
- posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
- pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
- ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
- pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
- asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
- konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
- elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
- miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
- iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
- pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
- iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
- rotācija Ierēdņu, amatpersonu u. tml. savstarpēja nomaiņa.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
- kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
- slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
- slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
- iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- iespraudums Iestarpinājums.
- iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
- iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
- elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
- oktāva Intervāls starp pirmo un astoto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- zobu diegs īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
- intermeco Īsa starpspēle operas vai teātra izrādē vai starp skaņdarba daļām.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- tropu josla josla starp šiem riņķiem.
- subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- robežjosla Josla, kas pastāv starp divām (kā) daļām.
- lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
- starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- ūksts Kājstarpe; dibens.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- pasaules karš karš starp lielām valstu grupām.
- pilsoņu karš karš starp sociālām grupām valsts iekšienē par varu valstī.
- pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
- pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
- eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
- endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- saldo Konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- sadarbība Kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
- sastrādāties Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt.
- kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
- sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- simfonija Kopskaņa, atsevišķu detaļu savstarpēja saskaņa, šīs kopskaņas izpausme.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un pārējo ķermeni.
- paslēpenes Ķermeņa daļa starp gurnu un vēdera apakšējo daļu.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu; gūža.
- gūža Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu.
- kājstarpe Ķermeņa daļa, vieta starp kājām.
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa starp muguru un augšstilbiem; dibens.
- cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
- paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- atstarpe Laika posms (starp diviem momentiem, kādiem notikumiem u. tml.).
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
- sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
- palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
- priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- jauktā laulība laulība starp dažādu tautību pārstāvjiem.
- eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
- adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo).
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- paralēle Līdzība, atbilstība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
- izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
- GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals; ēdiens – cepts šādas gaļas gabals.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
- otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
- viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
- kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
- vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
- bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
- līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
- rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- krusti Muguras daļa – apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (starp cilvēkiem).
- pārvedums Naudas pārsūtījums ar pasta starpniecību.
- trešdiena Nedēļas diena starp otrdienu un ceturtdienu.
- sestdiena Nedēļas diena starp piektdienu un svētdienu.
- svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
- otrdiena Nedēļas otrā diena (starp pirmdienu un trešdienu).
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- kāpņu platforma neliels laukums starp kāpņu posmiem.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
- pastarpa Neliels starplaiks.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- iesūtīt Nodot (kam) ar kāda starpniecību.
- nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
- pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
- aizsūtīt Nogādāt (ar pasta, kādas personas u. tml. starpniecību).
- sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
- norēķināties Nokārtot savstarpējās attiecības; atriebties.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
- līdz Norāda uz attālumu (no kā, starp ko u. tml.).
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Norāda uz savstarpēju darbību.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- šķirt Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
- iestāties Nostāties (kur, starp ko).
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
- likvidēt Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- nokare Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
- cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
- līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
- nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
- aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
- peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- koordinācija Organisma norišu, funkciju saskaņotība, savstarpēja atbilstība.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- konkurence Organismu savstarpējā sacensība par izdzīvošanu.
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
- vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- demarkācijas līnija pagaidu robeža starp valstīm vai atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
- pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- iekārt Pakārt (starp ko, uz kā).
- izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savstarpēji cieši saistās.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- savest Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, saskaņotība starp (tā) sastāvdaļām.
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas, izzūd (piem., attiecības starp cilvēkiem).
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
- parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
- rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
- maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
- attiecība Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
- partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- sadrumstalot Pavājināt, pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām.
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt.
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
- iejaukt Pavirši ielikt (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
- konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
- sakars Pazīšanās, savstarpēja sadarbība.
- uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
- atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
- gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
- kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
- radi Personas, ko saista savstarpēja radniecība.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
- pievilt Piekrāpt (savstarpējās attiecībās).
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- pirkststarpa Pirkstu starpa.
- draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
- plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
- forums Plaša (parasti starptautiska) sanāksme, liela mēroga sarīkojums.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- kāpņu laukums platforma starp kāpņu posmiem.
- rādītājpirksts Plaukstas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
- laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
- starpposms Posms, daļa starp citiem galvenajiem posmiem, arī starp darbības, norises sākumu un beigām.
- diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- norakstīt vārds vārdā precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- norakstīt vārdu pa vārdam precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
- rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
- pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
- radu būšana radnieciskas attiecības, no kurām iegūstams kāds labums; attiecības, kas kārtojamas radu starpā.
- tālraide Raidīšana, izmantojot televīzijas, interneta u. tml. starpniecību.
- darba līgums rakstisks darba attiecību formulējums starp darba devēju un darbinieku.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- pastarpām Reizumis, pa starpām, pa vidu (norisēm, darbībām).
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- starprezultāts Rezultāts, ko iegūst kādas darbības, norises starpposmā.
- iet roku rokā rīkoties kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
- atmosfēras fronte robeža starp silto un auksto gaisu.
- mūžības vārti robeža starp zemes dzīvi un aizsauli, robeža, aiz kuras sākas aizsaule.
- nulle Robežpunkts starp pozitīvu un negatīvu temperatūru.
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- norunāt Runājot savstarpēji vienoties.
- iespraust Runājot, rakstot iekļaut tekstā; iestarpināt.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- kontakts Sadarbība, savstarpēji sakari.
- kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
- kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- sapasēt Saderēt (savā starpā), būt saderīgam.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, jūtām u. tml.).
- sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
- tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
- tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
- tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
- kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
- pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
- sasaiste Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- mierlaika Saistīts ar laikposmu starp Pirmo un Otro pasaules karu.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
- pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk savstarpēji piekāpjoties.
- uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
- ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
- ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
- viena sirds un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- viena miesa un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- vilku likumi saka, ja valda nesaudzīga savstarpēja cīņa.
- asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība (starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- pakārtojums Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
- medusmēnesis Sākuma posms (piem., savstarpējās attiecībās), kad viss šķiet ideāli.
- samīt Samazināt (savstarpēji).
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
- pastarpa Samērā neliela atstarpe (starp ko).
- sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (par parādībām dabā, sabiedrībā).
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
- konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- sarunas augstākajā līmenī sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
- augstākā līmeņa sarunas sarunas starp valstu, arī valdību vadītājiem.
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
- koordinēt Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
- sadure Saskare (piem., starp dažādām zinātnes nozarēm).
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- satiksme Saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
- komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas nelielā attālumā.
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
- dēka Satraucošs notikums, ar dažādiem starpgadījumiem bagāts piedzīvojums.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- klans Savā starpā cieši saistītu cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, nodarbošanos u. tml.
- epopeja Savā starpā saistītu notikumu virkne.
- sēža Savienojamo elementu, detaļu sasvstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- stepēt Savienot audumu un starpkārtu ar nošuvēm.
- sajūgt Savienot, savstarpēji saistīt vienā sistēmā.
- pašpalīdzība Savstarpēja (kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- saskaņa Savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība (starp cilvēkiem).
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa.
- relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
- mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu).
- saskaņot Savstarpējā sadarbībā panākt, vienoties, ka (kas) kļūst pieņemams, akceptējams.
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (starp cilvēkiem, cilvēku grupām).
- kopsakarība Savstarpēja sakarība, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakars.
- saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
- saspēle Savstarpēja saskaņa.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar iepriekš noteiktiem saucieniem, signāliem.
- saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- sarunvaloda Savstarpējā sazināšanās mutvārdos.
- noruna Savstarpēja vienošanās (par ko).
- līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
- konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums.
- attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem, pazīmēm).
- attieksme Savstarpējais sakars, saistība; attiecība.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), panākt savstarpēju saprašanos.
- rēķins Savstarpējas pretenzijas.
- partnerattiecības Savstarpējās sadarbības izpausme, attiecības (starp valstīm).
- sasauciens Savstarpējas sazināšanās sauciens.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- apmainīties Savstarpēji apmainīt.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar tādu pašu rīcību; apmainīties.
- mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
- korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panākt savstarpēju vienošanos.
- krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- saķiķināties Savstarpēji ķiķināties.
- mainīties Savstarpēji mainīt (1).
- mīties Savstarpēji mainīt (ko).
- ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
- nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
- izlīdzēties Savstarpēji palīdzēt.
- pierīvēties Savstarpēji pielāgoties, pieskaņoties.
- pieslīpēties Savstarpēji pielāgoties, pieskaņoties.
- cikls Savstarpēji saistīts (dzejoļu, dziesmu, lekciju u. tml.) kopums.
- klasteris Savstarpēji saistīts (līdzīgu objektu) kopums, kopa, grupa; puduris.
- komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- gamma Savstarpēji saistītu harmonisku krāsu toņu kopums.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- mezgls Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā.
- attiecība Savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piem., starp cilvēku grupām, valstīm).
- samainīties Savstarpēji samainīt (1); apmainīties.
- proporcionāls Savstarpēji samērīgs, atbilstīgs; tāds, kura daļas ir pareizās, atbilstošās attiecībās.
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
- bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
- saskaņoties Savstarpēji saskaņot (1).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (parasti sporta spēlē).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savu spēli, izpildījumu (piem., koncertā, izrādē).
- saspēle Savstarpēji saskaņota spēle, izpildījums (starp mūziķiem, aktieriem u. tml.).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu sistēma.
- saķerties Savstarpēji satvert (vienam otra, citam cita roku).
- sadoties Savstarpēji satvert vienam otra, citam cita roku (piem., atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību).
- sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- saderināties Savstarpēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saspēlēt Savstarpēji spēlēt (sporta spēli, galda spēli u. tml.).
- saspriest Savstarpēji spriežot, izlemt.
- sasvilpties Savstarpēji svilpot.
- sašalkties Savstarpēji šalkt.
- nodrāzties Savstarpēji veikt dzimumaktu.
- apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
- salīgt Savstarpēji vienoties par saistībām, noteikumiem, samaksu u. tml.
- mikroklimats Savstarpējo attiecību kopums, vide, apstākļi (piem., kolektīvā).
- kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
- proporcija Savstarpējs daļu, elementu samērs, savstarpēja attiecība.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu vienošanos saistītās svinības.
- sasaiste Savstarpējs saistījums (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- kopsakars Savstarpējs sakars, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
- savstarpīgs Savstarpējs.
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
- skaipot Sazināties ar interneta programmas Skype starpniecību.
- valoda Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
- pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
- vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
- svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
- pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
- sprīdis Sena garuma mērvienība – attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu (aptuveni 18 cm).
- proscēnijs Sengrieķu teātrī – vieta, kur aktieri tēloja savas lomas (starp paaugstinājuma fasādi un orhestru).
- kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
- iesiet Sienot iestiprināt; sienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
- kapilārs Sīkākais asinsvads starp artēriju un vēnu sazarojumiem.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
- televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
- intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
- scēna Skaļš, demonstratīvs strīds, savstarpējo attiecību konflikta risinājums.
- interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- substratosfēra Slānis starp stratosfēru un troposfēru.
- šuri muri slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
- iesliet Slienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- komunikabilitāte Spēja viegli nodibināt un īstenot savstarpējus kontaktus.
- ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
- kodolspēki Spēki, kas darbojas starp nukloniem atoma kodolā.
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); cieši ievietoties (kur iekšā, starp ko).
- sekundants Sportā (piem., boksā, paukošanā, šahā) – sacensību dalībnieka palīgs un starpnieks.
- konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
- meistarkandidāts Sporta kvalifikācijas pakāpe starp pirmo sporta klasi un sporta meistaru; sportists, kam ir šāda sporta klase.
- starpfinišs Sporta sacensības starpposma finišs.
- saspēle Sporta spēlē – savstarpēja darbību saskaņošana starp komandas spēlētājiem.
- mačs Sporta spēle vai vienreizēja sacensība starp diviem sportistiem vai divām komandām.
- slaloms Sporta veids (skeitborda disciplīna) – braukšana ar skrituļdēli vai sniega dēli pa slīpu ceļu, trasi starp mākslīgiem šķēršļiem.
- caurgājiens Sportista mērķtiecīga virzīšanās, manevrējot starp spēlētājiem (sporta spēlēs).
- pussmags Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp smago un vidējo svara kategoriju.
- pusvidējs Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vidējo un vieglo svara kategoriju.
- pusviegls Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vieglā un visvieglākā svara kategoriju.
- divcīņa Spraiga sacensība starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
- vārdu karš spraiga, skaļa viedokļu izteikšana domstarpību gadījumā.
- iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (kur, starp ko).
- strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- starpstadija Stadija starp kādas norises sākumu un beigām.
- cita starpā starp citu.
- mūsu starpā starp mums.
- sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
- kritums Starpība (starp līmeņiem).
- pielaide Starpība starp (izstrādājuma) lielāko un mazāko pieļaujamo izmēru.
- peļņa Starpība starp (kā) ieņēmumiem un izmaksām noteiktā laika periodā.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- saldo Starpība starp divām lietām.
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
- kvalitāte Starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību šaha spēlē.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
- interlūdija Starpspēle (parasti starp divām skaņdarba daļām).
- reprīze Starpspēle; īss (cirka mākslinieku) priekšnesums, ko izpilda starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
- joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
- brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
- Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV); jehovieši.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- pasaules tirgus starptautiska tirdzniecības sistēma, kurā piedalās lielākā daļa valstu.
- Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
- starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
- konsulārās tiesības starptautisko tiesību nozare, kas reglamentē starpvalstu attiecības tādos jautājums kā konsulu darbība, viņu iecelšana un atsaukšana, funkcijas, privilēģijas u. tml.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
- valsts tiesību pēctecība starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai.
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās.
- protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
- korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu; nedziļš miegs.
- pusnomods Stāvoklis starp nomodu un miegu.
- samērs Stāvoklis, kad (kas) ir samērīgs; savstarpēja (kā) atbilstība.
- nemiers Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi.
- nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- nesaprašanās Stāvoklis, kad ir radušās domstarpības, nesaskaņas.
- izkliedētība Stāvoklis, kad nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
- čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
- likt sveicināt sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
- misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
- sūtīt sveicienus sveicināt (kādu) ar cita starpniecību.
- sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- aiza Šaura, dziļa ieleja starp kalniem.
- Sarkanā Pusmēness biedrība šīs starptautiskās organizācijas filiāle musulmaņu valstīs.
- osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
- kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
- gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
- priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
- pamīšus Tā, ka atrodas pretī (kā) atstarpei.
- vienlaidus Tā, ka nav pārtraukuma, atstarpju.
- izklaidus Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam; ar atstarpēm.
- tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
- plats Tā, ka pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
- labs Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
- svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
- neiznēsāts Tāds (bērns), kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu.
- puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
- puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
- nepiesātināts Tāds (piem., šķīdums), kurā nav sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piem., starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- platsliežu Tāds dzelceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
- šaursliežu Tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu iekšmalām ir mazāks par 1000 milimetriem.
- termoelektrisks Tāds, kā pamatā ir saistība starp elektriskajiem un siltuma procesiem.
- tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
- tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju (parasti senas cilmes nosacītu) pazīmju.
- platrindu Tāds, kam atstarpes starp rindām ir no 25 līdz 70 centimetriem (par sējumiem).
- saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
- platzaru Tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piem., dakšām, grābekli).
- sarežģīts Tāds, kam ir raksturīga daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- biezs Tāds, kam ir šāds izmērs starp plaknēm.
- lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
- koherents Tāds, kam piemīt koherence; savstarpēji saskaņots, sakarīgs.
- intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība; draudzīgs, tuvs.
- plats Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (piem., par kustībām).
- plašs Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums.
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, joslām, ir balts laukums, josla.
- nesakarīgs Tāds, kam trūkst loģiskas sakarības, savstarpēja saistījuma; nesaprotams, neloģisks.
- starpkaru Tāds, kas (kur) noris, pastāv laikposmā starp karu valstu starpā.
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
- regulārs Tāds, kas atkārtojas ar noteiktiem starplaikiem; tāds, kura darbības pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
- rets Tāds, kas atkārtojas pēc ilgāka starplaika.
- parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- vidējs Tāds, kas atrodas vidū (piemēram, starp diviem priekšmetiem).
- starppilsētu Tāds, kas atrodas, noris starp pilsētām.
- starprajonu Tāds, kas atrodas, noris starp rajoniem.
- subekvatoriāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp ekvatoriālo un tropu joslu.
- subpolārs Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes polāro un mēreno joslu.
- subtropisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes tropu un mēreno joslu.
- subantarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
- subarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
- subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
- starpcentru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp (piem., detaļu, elementu) centriem.
- starpatomu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp atomiem.
- starpgalaktiku Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp galaktikām.
- starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
- starpkontinentu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem.
- starpšūnu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp organisma šūnām.
- starpplanētu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp planētām.
- tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
- starpzona Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām.
- starpzvaigžņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zvaigznēm.
- abpusējs Tāds, kas attiecas gan uz vienu, gan otru (pusi); savstarpējs.
- mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- naidīgs Tāds, kas ir savstarpējā naidā; tāds, kas pauž naidu, nelabvēlību (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- savienots Tāds, kas ir savstarpēji saistīts.
- saderīgs Tāds, kas ir savstarpēji saskanīgs; tāds, kas ir izmantojams kopā (ar ko).
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
- neikdienišķs Tāds, kas izceļas starp līdzīgiem ar ko neparastu.
- tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
- šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- nesaderīgs Tāds, kas nav savstarpēji saderīgs, saskanīgs, arī savienojams, izmantojams kopā.
- neloģisks Tāds, kas neatbilst loģikas likumiem; tāds, kam trūkst pamatojuma, savstarpējas sakarības; nesaprotams.
- netiešs Tāds, kas nedarbojas, nenotiek, neizpaužas tiešā veidā; tāds, kas konstatējams, secināms ar kā cita starpniecību.
- mazs Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu.
- starpsuga Tāds, kas noris starp divām vai vairākām sugām; tāds, ko apvieno divu vai vairāku sugu pazīmes.
- pastarpināts Tāds, kas notiek, norisinās ar kā starpniecību.
- plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
- starpsezonu Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp divām sezonām.
- starpepidēmiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp epidēmijām.
- starpsesiju Tāds, kas pastāv, noris laikposmā starp kārtējām sesijām.
- starpaugstskolu Tāds, kas pastāv, noris starp augstskolām.
- starpbibliotēku Tāds, kas pastāv, noris starp bibliotēkām.
- starpkultūru Tāds, kas pastāv, noris starp dažādu tautu kultūrām.
- starpetnisks Tāds, kas pastāv, noris starp etniskām grupām.
- starpsistēmu Tāds, kas pastāv, noris starp kādām sistēmām.
- starpkonfesionāls Tāds, kas pastāv, noris starp konfesijām.
- starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- starprepubliku Tāds, kas pastāv, noris starp republikām.
- starpresoru Tāds, kas pastāv, noris starp resoriem.
- starpskolu Tāds, kas pastāv, noris starp skolām.
- starpvaldību Tāds, kas pastāv, noris starp valdībām.
- starpvalstu Tāds, kas pastāv, noris starp valstīm.
- starpnozare Tāds, kas pastāv, noris starp zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozarēm.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- integrēts Tāds, kas sastāv no atsevišķiem, savstarpēji saistītiem elementiem, tomēr pastāv kā vienots veselums.
- sarežģīts Tāds, kas sastāv no daudzām, dažādām savstarpēji saistītām sastāvdaļām, elementiem.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- nešķirams Tāds, kas vienmēr ir kopā ar kādu; tāds, ko savstarpēji saista ļoti ciešas, draudzīgas attiecības.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- atpazīstams Tāds, ko var pazīt, identificēt (pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- vienots Tāds, kur ir (parasti pozitīva) savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- blīvs Tāds, kura daļas atrodas cieši kopā; bez spraugām, starpām.
- ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
- kompakts Tāds, kura daļas ir savstarpēji cieši saistītas; īss, koncentrēts.
- sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
- saskanīgs Tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība, arī savstarpējā saskaņa, harmonija.
- nepiesātināts Tāds, kura molekulā starp atomiem ir viena vai vairākas dubultsaites.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
- vienlaidu Tāds, kurā nav pārtraukumu, atstarpju.
- nesamērīgs Tāds, kurā nav samērības; tāds, kura sastāvdaļas, elementi savstarpēji neatbilst (piem., pēc lieluma, formas).
- piesātināts Tāds, kurā starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā nav atstarpju, pārtraukumu.
- tiešs Tāds, kuru attiecībās (ar kādu, ar ko) nepastāv kāda cita starpniecība (par cilvēkiem).
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām ir vājš saistījums vai tas ir pārtraukts.
- tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
- slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības.
- hiperbola Tādu plaknes punktu ģeometriskā vieta, kuru attālumiem līdz diviem noteiktiem punktiem ir nemainīga starpība.
- nogrieznis Taisnes gabals, kas atrodas starp diviem tās punktiem.
- trigonometriskās funkcijas taisnleņķa trijstūru malu savstarpējās attiecības (piem., sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss).
- kroņa numurs tas (piem., priekšnesums), ar ko gūst panākumus, ar ko izceļas starp citiem.
- kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
- pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
- starpfāze Tas, kas pastāv, noris starp fāzēm.
- satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
- ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
- sienaugša Telpa (piem., kūtī, klētī) starp griestiem un jumta segumu, ko izmanto siena glabāšanai.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
- istabaugša Telpa starp augšējā stāva griestiem un jumta pārsegumu.
- starpklājs Telpa starp klājiem uz vairākklāju kuģa.
- klētsaugša Telpa starp klēts griestiem un jumta segumu.
- kūtsaugša Telpa starp kūts griestiem un jumta segumu.
- šķūņaugša Telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām, arī telpa, vieta starp veidojumiem u. tml.
- kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [sr].
- neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
- neitrālā josla Teritorija starp pretinieku frontes līnijām.
- mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
- stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
- kritiskais stāvoklis termodinamisks stāvoklis, kad zūd atšķirība starp vielas gāzveidīgo un šķidro fāzi.
- publiskās tiesības tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- pa tiešo tieši; pa taisnāko ceļu; bez starpniekiem.
- iejukt Tikt pavirši ieliktam (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs [m³].
- nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
- vairumtirdzniecība Tirdzniecība lielā apjomā – starpposms starp ražotāju un mazumtirdzniecību.
- tirdzniecības preferences tirdzniecības atvieglojumi, kas paredzēti starptautiskos līgumos.
- termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
- mediācija Trešās puses starpniecība divu pušu strīdā, lai panāktu vienošanos.
- Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- trijstūris Triju cilvēku kopa, starp kuriem ir kādas īpašas attiecības.
- mīlas trīsstūris triju cilvēku kopa, starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- blakus Tuvu klāt, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
- upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
- kolektīvais līgums uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
- tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
- vienā rāvienā uzreiz, pēkšņi, bez starpkustībām.
- ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
- knaibīt Vairākkārt, ilgstoši kniebt, saspiežot starp pirkstiem.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- kāpnes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- trepes Vairāku pakāpienu kopums (starp dažāda augstuma vietām).
- pakete Vairāku savstarpēji saistītu dokumentu (likumu, normatīvu aktu u. tml.) kopums.
- starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
- iesprausta skaņa valodas skaņa, kas iestarpināta starp vārda skaņām.
- iespraudums Valodas skaņas iestarpinājums starp vārda skaņām.
- sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar valsts iekšējām lietām (piem., attieksmēm starp sabiedrības grupām valstī).
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- asambleja Valsts vai starptautiskas organizācijas vadošs orgāns.
- piedēklis Vārda daļa, kas atrodas starp vārda sakni un galotni.
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
- īsvasa Vasa ar īsiem starpposmiem.
- lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
- cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
- retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
- valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
- brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
- starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību), kad augu stiebri kļūst dzelteni.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu); dziedātājs ar šādu balsi.
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
- moderators Vidutājs, starpnieks (plašsaziņas līdzekļos) –cilvēks, kas norunā sagatavotu tekstu.
- dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
- konsistence Vielas daļiņu savstarpējā saistība.
- stāvoklis Vielas daļiņu telpiskās attiecības, savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka (tās) fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- mols Vielas daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [mol].
- keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
- reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
- iedaļa Viena no vienādām atzīmēm (mērinstrumenta, mērierīces) skalā; attālums starp šādām blakus esošām atzīmēm (kas atbilst noteiktam mērāmam lielumam).
- vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- vienlīdzīgi teikuma locekļi viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistībā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
- audi Vienādi funkcionējošu šūnu grupa ar starpšūnu vielu.
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu pārdzīvojumu, to izpausmju secīgs kopums.
- gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu priekšmetu, parādību rinda, virkne.
- unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem; tāds, kam piemīt izcilas, sevišķi pozitīvas īpašības.
- jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- bartera darījums vienošanās par maiņas tirdzniecību, par preču un pakalpojumu savstarpēju apmaiņu bez naudas kā maksāšanas līdzekļa; barters.
- konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
- denonsēt Vienpusēji paziņot, ka tiek pārtraukts (piem., starptautisks līgums).
- pustrepes Viens no diviem kāpņu posmiem, kas savieno ēkas stāvus; laukums starp šādiem diviem kāpņu posmiem.
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem elementiem, jēdzieniem u. tml., starp kuriem pastāv korelācija.
- tvīts Viens ziņojums (teksta ieraksts) tviterī, ar kura palīdzību notiek komunikācija starp tvitera lietotājiem.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- azote Vieta starp apģērbu un krūtīm.
- pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
- ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka, dzīvnieka) ribām.
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
- zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
- starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
- paklēte Vieta, telpa starp zemi un klēts grīdu.
- pastarpām Vietumis, arī šaurā joslā (starp ko).
- kapteiņleitnants Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un citu valstu kara flotē) starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komodors Virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi) Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs.
- dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- dienvidrietumi Virziens starp dienvidiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- ziemeļrietumi Virziens starp ziemeļiem un rietumiem; teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
- rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- spīlēt Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
- spraukties Virzīties ar grūtībām (cauri kam, starp ko u. tml.)
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
- Zemes dienvidu puslode zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
- Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un Ziemeļpolu.
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- zilbes centrs zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
- ekoloģija Zinātne par organismu un vides savstarpējām attiecībām.
- etnoloģija Zinātne, kas pētī dažādas tautas, etniskās grupas un attiecības starp tām.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
- vēzītis Zirga kāju posms starp kronīša locītavu un pēdu.
- ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem; spēcīgi attīstīts zobs (dzīvniekiem).
- starpzona Zona, kas atrodas starp citām (galvenajām) zonām.
- piga Žests, kas pauž nievājošu noraidījumu – roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
starp citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV