Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāt.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (632):
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- mainīties Aizstāt citam citu.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- atsvērt Aizstāt, būt līdzvērtīgam.
- aizvietot Aizstāt.
- atvietot Aizstāt.
- celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
- mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- palikt Apstāties kādā darbībā, stāvoklī.
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- nostāt Apstāties, nostāties (3).
- apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
- nostāties Apstāties.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- kooperēties Apvienoties, iestāties (kooperatīvā, apvienībā).
- viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
- stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
- attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- iznākt Atstāt (kādu vietu).
- pamest Atstāt (kādu, ko).
- izmest uz ielas Atstāt (kādu) bez pajumtes.
- paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
- neņemt vērā atstāt bez ievērības, neievērot.
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
- katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
- izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
- izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
- bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
- palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
- atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
- atstāt ar garu degunu atstāt tukšā, bez kā.
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- aiziet Atstāt, pamest.
- iet Atstāt, pamest.
- iziet Atstāt, pamest.
- atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
- putekļiem klāts atstāts aizmirstībā.
- mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
- nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
- nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
- aizstāt Būt, stāties kā vietā.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
- likt pretī Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- nogaidīt Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
- nogrābstīties Grābstīties un pārstāt grābstīties.
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un pārstāt.
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt un pārstāt.
- iečabēties Iesākt čabēt un pārstāt.
- iečabināties Iesākt čabināties un pārstāt.
- iečaukstēties Iesākt čaukstēt un pārstāt.
- iečīkstēties Iesākt čīkstēt un pārstāt.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un pārstāt.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un pārstāt.
- iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
- iedrebēties Iesākt drebēt un pārstāt; īsu brīdi drebēt.
- noducināt Iesākt ducināt un pārstāt ducināt.
- ieducināties Iesākt ducināt un pārstāt.
- ieelsoties Iesākt elsot; iesākt elsot un pārstāt.
- ieelsties Iesākt elst; iesākt elst un pārstāt.
- iegārgties Iesākt gārgt un pārstāt.
- nogaudot Iesākt gaudot un pārstāt gaudot.
- iegrabēties Iesākt grabēt un pārstāt.
- iegrabināties Iesākt grabināties un pārstāt.
- iegrandēties Iesākt grandīt un pārstāt.
- iegrauties Iesākt graut [2] un pārstāt.
- iegurkstēties Iesākt gurkstēt un pārstāt.
- ieklabināties Iesākt klabināt un pārstāt.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un pārstāt.
- ieklepoties Iesākt klepot un pārstāt.
- ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un pārstāt.
- ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un pārstāt.
- iekņudēties Iesākt kņudēt un pārstāt.
- iekrakstēties Iesākt krakstēt un pārstāt.
- iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un pārstāt (par cilvēku).
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un pārstāt.
- iekrekstēties Iesākt krekstēt un pārstāt.
- iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
- iekutēties Iesākt kutēt un pārstāt.
- nolamāties Iesākt lamāties un pārstāt lamāties.
- nolīņāt Iesākt līņāt un pārstāt līņāt.
- ieniezēties Iesākt niezēt un pārstāt.
- ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un pārstāt.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un pārstāt.
- noparkšķēt Iesākt parkšķēt un pārstāt parkšķēt.
- nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
- iepīkstēties Iesākt pīkstēt un pārstāt.
- ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un pārstāt.
- ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un pārstāt.
- iepukšķēties Iesākt pukšķēt un pārstāt.
- iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- ieraudāties Iesākt raudāt un pārstāt.
- norībēt Iesākt rībēt un pārstāt rībēt.
- ierībēties Iesākt rībēt un pārstāt.
- ierūkties Iesākt rūkt un pārstāt (par parādībām dabā).
- norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
- ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un pārstāt.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un pārstāt.
- ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un pārstāt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un pārstāt.
- ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
- iesmieties Iesākt smieties un pārstāt.
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un pārstāt.
- iespindzēties Iesākt spindzēt; iesākt spindzēt un pārstāt.
- iesprakstēties Iesākt sprakstēt un pārstāt.
- iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un pārstāt.
- iesprausloties Iesākt sprauslot un pārstāt.
- iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un pārstāt.
- iesvilpoties Iesākt svilpot; iesākt svilpot un pārstāt.
- iesvilpties Iesākt svilpt un pārstāt.
- iešalkties Iesākt šalkt; iesākt šalkt un pārstāt.
- iešķindēties Iesākt šķindēt un pārstāt.
- iešļakstēties Iesākt šļakstēt un pārstāt.
- iešņakstēties Iesākt šņakstēt un pārstāt.
- iešņākties Iesākt šņākt un pārstāt.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un pārstāt.
- iešņukstēties Iesākt šņukstēt un pārstāt.
- iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un pārstāt.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un pārstāt.
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt; iesākt tarkšķēt un pārstāt.
- ietaurēties Iesākt taurēt un pārstāt.
- ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un pārstāt.
- ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un pārstāt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
- ietrinkšķēties Iesākt trinkšķēt un pārstāt.
- ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot; iesākt trīsuļot un pārstāt.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un pārstāt.
- iežagoties Iesākt žagoties un pārstāt.
- uzaust Iesākties, iestāties; kļūt gaišam pēc saullēkta.
- iekārtoties Iestāties (darbā).
- nogulties Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
- iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
- sastingt Iestāties (par klusumu, mieru).
- atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
- atgriezties Iestāties no jauna; rasties un izpausties no jauna.
- pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
- pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
- iegulties Iestāties, kļūt manāmam (kur).
- atmesties Iestāties, mainīties.
- pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
- uznākt Iestāties, sākties.
- samesties Iestāties; iegūt (kādu īpašību) – par parādībām dabā.
- ienākt Iestāties.
- izsmelgties Ilgāku laiku smelgt un pārstāt.
- gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
- nobaukšķēt Īsu brīdi baukšķēt un pārstāt baukšķēt.
- nobaurot Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot; nobauroties.
- nobauroties Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot.
- saberzēt Īsu brīdi berzēt un pārstāt berzēt.
- noblarkšķēt Īsu brīdi blarkšķēt un pārstāt blarkšķēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi blaukšķēt un pārstāt blaukšķēt.
- noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
- noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
- noblīkšķēt Īsu brīdi blīkšķēt un pārstāt blīkšķēt.
- nobrakšķēt Īsu brīdi brakšķēt un pārstāt brakšķēt.
- nobrēkties Īsu brīdi brēkt, kliegt un pārstāt brēkt, kliegt (par dzīvniekiem).
- nobrikšķēt Īsu brīdi brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
- nobrīkšķēt Īsu brīdi brīkšķēt un pārstāt brīkšķēt.
- nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
- nobūkšķēt Īsu brīdi būkšķēt un pārstāt būkšķēt.
- nobūkšķināt Īsu brīdi būkšķināt un pārstāt būkšķināt.
- noburbuļot Īsu brīdi burbuļot un pārstāt burbuļot.
- norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
- nočabēt Īsu brīdi čabēt un pārstāt čabēt.
- nočāpstināt Īsu brīdi čāpstināt un pārstāt čāpstināt.
- nočaukstēt Īsu brīdi čaukstēt un pārstāt čaukstēt.
- nočaukstināt Īsu brīdi čaukstināt un pārstāt čaukstināt.
- nočerkstēt Īsu brīdi čerkstēt un pārstāt čerkstēt.
- nočiepstēt Īsu brīdi čiepstēt un pārstāt čiepstēt.
- nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- nočīkstināt Īsu brīdi čīkstināt un pārstāt čīkstināt.
- nočirkstēt Īsu brīdi čirkstēt un pārstāt čirkstēt.
- nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
- nočūkstēt Īsu brīdi čūkstēt un pārstāt čūkstēt.
- nočurkstēt Īsu brīdi čurkstēt un pārstāt čurkstēt.
- nodārdēt Īsu brīdi dārdēt un pārstāt dārdēt.
- nodārdināt Īsu brīdi dārdināt un pārstāt dārdināt.
- nodimdēt Īsu brīdi dimdēt un pārstāt dimdēt.
- nodimdināt Īsu brīdi dimdināt un pārstāt dimdināt.
- nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
- nodrebināties Īsu brīdi drebināties un pārstāt drebināties.
- nodūdot Īsu brīdi dūdot un pārstāt dūdot (par baložiem).
- nodūkt Īsu brīdi dūkt un pārstāt dūkt.
- nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
- nodzirkstēt Īsu brīdi dzirkstēt un pārstāt dzirkstēt.
- nodzirkstīt Īsu brīdi dzirkstīt un pārstāt dzirkstīt.
- nodžinkstēt Īsu brīdi džinkstēt un pārstāt džinkstēt.
- noelsties Īsu brīdi elst un pārstāt elst.
- nogārgties Īsu brīdi gārgt un pārstāt gārgt.
- nograbēt Īsu brīdi grabēt un pārstāt grabēt.
- nograbināt Īsu brīdi grabināt un pārstāt grabināt.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piem., par dūmiem, smiltīm).
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pārstāt grozīties.
- nogurkstēt Īsu brīdi gurkstēt un pārstāt gurkstēt.
- noklabēt Īsu brīdi klabēt un pārstāt klabēt.
- noklabināt Īsu brīdi klabināt un pārstāt klabināt.
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- noklakšķēt Īsu brīdi klakšķēt un pārstāt klakšķēt.
- noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pārstāt klakšķināt.
- noklaudzēt Īsu brīdi klaudzēt un pārstāt klaudzēt.
- noklikšķēt Īsu brīdi klikšķēt un pārstāt klikšķēt.
- noklinkšķēt Īsu brīdi klinkšķēt un pārstāt klinkšķēt.
- noklukstēt Īsu brīdi klukstēt un pārstāt klukstēt.
- noklunkšķēt Īsu brīdi klunkšķēt un pārstāt klunkšķēt.
- noknakšķināt Īsu brīdi knakšķināt un pārstāt knakšķināt.
- noknaukšķēt Īsu brīdi knaukšķēt un pārstāt knaukšķēt.
- noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pārstāt knikšķināt.
- nokrekšķēties Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēt.
- nokrekšķēt Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēties.
- nokrekšķināt Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
- nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
- nokrikšķēt Īsu brīdi krikšķēt un pārstāt krikšķēt.
- nokunkstēt Īsu brīdi kunkstēt un pārstāt kunkstēt.
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
- nokurkstēt Īsu brīdi kurkstēt un pārstāt kurkstēt.
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- nokustināt Īsu brīdi kustināt un pārstāt kustināt; pakustināt.
- nokutēt Īsu brīdi kutēt un pārstāt kutēt.
- nokviekties Īsu brīdi kviekt un pārstāt kviekt.
- noķērkt Īsu brīdi ķērkt un pārstāt ķērkt (par dažiem putniem).
- noķiķināt Īsu brīdi ķiķināt un pārstāt ķiķināt.
- nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
- noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
- noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt ļodzīties.
- nomauties Īsu brīdi maut un pārstāt maut (par govi).
- nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
- nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
- noņerkstēt Īsu brīdi ņerkstēt un pārstāt ņerkstēt (par dzīvniekiem).
- nopakšķēt Īsu brīdi pakšķēt un pārstāt pakšķēt.
- nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
- noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt.
- noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (ko).
- noplandīt Īsu brīdi plandīt, plandīties un pārstāt plandīt, plandīties.
- noplaukšķēt Īsu brīdi plaukšķēt un pārstāt plaukšķēt.
- noplīkšķēt Īsu brīdi plīkšķēt un pārstāt plīkšķēt.
- nopliukšķēt Īsu brīdi pliukšķēt un pārstāt pliukšķēt.
- noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
- noplunkšķināt Īsu brīdi plunkšķināt un pārstāt plunkšķināt.
- noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
- norēkt Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
- norēkties Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
- norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties; nodusmoties.
- nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
- nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
- nosmilkstēt Īsu brīdi smilkstēt un pārstāt smilkstēt.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- nospindzēt Īsu brīdi spindzēt un pārstāt spindzēt.
- nosprakstēt Īsu brīdi sprakstēt un pārstāt sprakstēt.
- nosprakšķēt Īsu brīdi sprakšķēt un pārstāt sprakšķēt.
- nosprauslāties Īsu brīdi sprauslāt un pārstāt sprauslāt.
- nostenēties Īsu brīdi stenēt un pārstāt stenēt.
- nosvilpties Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt; nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi svilpt un pārstāt svilpt.
- nošķendēties Īsu brīdi šķendēties un pārstāt šķendēties.
- nošķindēt Īsu brīdi šķindēt un pārstāt šķindēt.
- nošķindināt Īsu brīdi šķindināt un pārstāt šķindināt.
- nošņakstināt Īsu brīdi šņakstināt un pārstāt šņakstināt.
- nošņākties Īsu brīdi šņākt un pārstāt šņākt (par dzīvniekiem).
- nošņirkstēt Īsu brīdi šņirkstēt un pārstāt šņirkstēt.
- nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pārstāt šņirkstināt.
- nošūpot Īsu brīdi šūpot un pārstāt šūpot.
- nošūpoties Īsu brīdi šūpoties un pārstāt šūpoties.
- nošvīkstēt Īsu brīdi švīkstēt un pārstāt švīkstēt.
- nošvirkstēt Īsu brīdi švirkstēt un pārstāt švirkstēt.
- nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pārstāt švirkstināt.
- notarkšķēt Īsu brīdi tarkšķēt un pārstāt tarkšķēt.
- notikšķēt Īsu brīdi tikšķēt un pārstāt tikšķēt.
- notinkšķēt Īsu brīdi tinkšķēt un pārstāt tinkšķēt.
- notirināt Īsu brīdi tirināt un pārstāt tirināt.
- notirkšķēt Īsu brīdi tirkšķēt un pārstāt tirkšķēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
- notrinkšķēt Īsu brīdi trinkšķēt un pārstāt trinkšķēt.
- notrinkšķināt Īsu brīdi trinkšķināt un pārstāt trinkšķināt.
- notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt; notrīcēt.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novaidēties Īsu brīdi vaidēt un pārstāt vaidēt.
- novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
- novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pārstāt vēcināt.
- novēzēt Īsu brīdi vēzēt un pārstāt vēzēt.
- novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
- novicināt Īsu brīdi vicināt un pārstāt vicināt.
- novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
- novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
- noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
- novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
- novirināt Īsu brīdi virināt un pārstāt virināt.
- novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
- novirpināt Īsu brīdi virpināt un pārstāt virpināt.
- novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
- novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
- novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
- nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
- nozibeņot Īsu brīdi zibeņot un pārstāt zibeņot.
- nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
- nozibināt Īsu brīdi zibināt un pārstāt zibināt (piem., par zibeni).
- nozibsnīt Īsu brīdi zibsnīt un pārstāt zibsnīt.
- nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
- nozviegt Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
- nozviegties Īsu brīdi zviegt un pārstāt zviegt.
- nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
- nožagoties Īsu brīdi žagoties un pārstāt žagoties.
- nožļarkstēt Īsu brīdi žļarkstēt un pārstāt žļarkstēt.
- nožļerkstēt Īsu brīdi žļerkstēt un pārstāt žļerkstēt.
- nožļurkstēt Īsu brīdi žļurkstēt un pārstāt žļurkstēt.
- nožvadzēt Īsu brīdi žvadzēt un pārstāt žvadzēt.
- nožvankstēt Īsu brīdi žvankstēt un pārstāt žvankstēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
- aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
- nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
- doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
- nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
- pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- izdzist Izzust, pārstāt būt.
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
- nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
- iziet Izzust, pārstāt izpausties.
- izgaist Izzust; pārstāt eksistēt.
- nodunēt Kādu brīdi dunēt un pārstāt dunēt; kādu brīdi atbalsot šādu troksni.
- norībināt Kādu brīdi rībināt un pārstāt rībināt.
- uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
- pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
- nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
- nokaukt Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- nokaukties Kaukt un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- nokliegties Kliegt un pārstāt kliegt.
- nodzist Kļūt aizvien klusākam un pārstāt skanēt.
- izdzist Kļūt aizvien klusākam, pārstāt skanēt.
- saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
- nokņudēt Kņudēt un pārstāt kņudēt.
- nokrakšķēt Krakšķēt un pārstāt krakšķēt.
- nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
- nokraukāties Kraukāties un pārstāt kraukāties.
- vakarot Krēslot, iestāties vakaram.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
- nokūkot Kūkot un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
- turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
- turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
- klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
- iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- iztrenkt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- iztriekt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
- stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
- nolīņāt Līņāt (kādu laikposmu) un pārstāt līņāt.
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
- uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
- padoties Ļaut sevi pieveikt; pārstāt cīnīties, sacensties.
- šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
- nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
- uzgriezties Mainoties iestāties (par apstākļiem); iegriezties (3).
- iegriezties Mainoties iestāties (par laika apstākļiem).
- pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- nomirkšķināt Mirkšķināt un pārstāt mirkšķināt – piem., par gaismas ierīcēm.
- iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
- pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
- sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
- iezagties Nemanāmi iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
- nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- izvazāt Nevīžīgi izmētāt, atstāt, kur pagadās.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
- aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iestāties Nostāties (kur, starp ko).
- piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
- ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- ieņemt Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
- biezēt Pakāpeniski iestāties (par krēslu, tumsu).
- mesties Pakāpeniski iestāties, parādīties (piem., par krēslu, tumsu).
- virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
- nolaisties Pakāpeniski iestāties.
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt.
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
- pierimt Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
- tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
- norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
- aizķerties Pakavēties, apstāties (pie kā).
- krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
- piecelt Pamodināt, likt atstāt guļasvietu.
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
- celties Pamosties un atstāt guļasvietu.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
- nomirt Pārstāt bioloģiski eksistēt (par dzīvu būtni).
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
- apstāties Pārstāt darboties.
- noslāpt Pārstāt darboties.
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- noslāpt Pārstāt degt gaisa trūkuma dēļ.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; izdzist (1).
- apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
- aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
- mosties Pārstāt gulēt miegā.
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- noņemt masku pārstāt izlikties, atklāt savu īsto dabu, būtību.
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu, kļūt tumšam.
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, procesu).
- padoties Pārstāt pretoties, atzīt sevi par uzvarētu.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- noklust Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties, raudāt u. tml.
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- pārsāpēt Pārstāt sāpēt.
- noklust Pārstāt skanēt, izbeigties.
- aizlaist Pārstāt slaukt (pirms atnešanās).
- (aiz)laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- aizrietināt Pārstāt slaukt pirms atnešanās (govi, kazu u. tml.); aizlaist.
- nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
- laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
- atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
- laisties Pārstāt turēties (pie kā).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piem., attīstībā).
- atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
- pāriet Pārstāt, izbeigties.
- aprimt Pārstāt, mitēties.
- pārtraukt Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
- mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
- nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
- stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- nopēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
- stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
- uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- sacirsties Pēkšņi apstāties.
- uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
- izraut Pēkšņi, negaidīti likt atstāt (ko), doties prom.
- uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
- debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
- bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
- piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- piestāt Pieiet un apstāties.
- piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
- pietuvoties Pienākt, iestāties (piem., par laiku, laikposmu).
- atslābt Pierimt, piestāt; kļūt vājākam.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā).
- debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
- stāties publikas priekšā publiski uzstāties.
- nopurināt Purināt un pārstāt purināt (ko).
- nokļūt uz skatuves rasties iespējai uzstāties; kļūt par skatuves mākslinieku.
- sacelties Rasties, iestāties (parasti pēkšņi).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) pa trīs līdz četri kopā.
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
- savilkties Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
- sarindoties Sakārtoties, sastāties rindā (parasti par cilvēkiem).
- ataust Sākt aust (par gaismu); iestāties (par rītu, dienu).
- iedžinkstēties Sākt džinkstēt un pārstāt.
- aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) – par rītu, dienu.
- nosāpēt Sāpēt (īsu brīdi) un pārstāt sāpēt.
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- sastāt Sastāties (1).
- izstiepties Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
- sniegt Savienojumos "sniegt koncertu", "sniegt priekšnesumus" u. tml.; publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- petroglifs Seno cilvēku atstāts zīmējums, iekalums klints sienā.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
- nokliegt Skaļi raudāt, kliegt (kādu laikposmu) un pārstāt skaļi raudāt, kliegt.
- iegriezt Skarot un virzoties (pa ko), atstāt (piem., rievu, grumbu).
- noskurināt Skurināt un pārstāt skurināt (ķermeņa daļu).
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā.
- iedot Sniegt, dot (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- spriesties Sprūst, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- stāt Stāties (1); arī apstāties (1).
- lauzt streiku stāties darbā streikotāju vietā.
- iet uz svešvalodniekiem stāties svešvalodu fakultātē.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
- nošalkt Šalkt un pārstāt šalkt.
- šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
- rezerve Tā, ka vajadzības gadījumā var aizstāt kādu citu.
- neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
- rezerve Tāds (sportists), kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt citu sportistu.
- spalvains Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
- pagaidu Tāds, kas nav pastāvīgs, ir uz zināmu laiku; tāds, ko paredzēts aizstāt ar citu, ilgākam laikam paredzētu.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku attiecībās, strīdos; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
- pabērns Tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
- pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; taupot saglabāt (ko kādam, kam).
- notaurēt Taurēt un pārstāt taurēt.
- turēt runu teikt runu, uzstāties ar runu.
- ģērbtuve Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes.
- garderobe Telpa, kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve.
- nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
- palikt Tikt atstātam (bez kā), būt spiestam iztikt (bez kā).
- palikt Tikt atstātam (kur, kādā stāvoklī).
- paslīdēt gar ausīm tikt nesadzirdētam, atstātam bez ievērības.
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties.
- smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
- divkājās Uz divām kājām (nostāties) – par dzīvniekiem.
- aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- uzstāties Uzstāt.
- ziņot Uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāsts.
- ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
- plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu, smaržu, siltumu); pakāpeniski iestāties (piem., par krēslu).
- noblēt Vienu reizi blēt un pārstāt blēt.
- nopēkšķēt Vienu reizi pēkšķēt un pārstāt pēkšķēt.
- mēslaine Vieta, kur ir daudz (samestu, atstātu) atkritumu.
- glābējsilīte Vieta, kur vecāki var anonīmi atstāt savus jaundzimušos adopcijai.
- zvērināts vecpuisis vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā; vīrietis savu kāzu dienā.
- sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
- nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt.
- izžāvāties Žāvāties un pārstāt žāvāties.
stāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV