Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam eko.

Atrasts vārdos (110):

Atrasts etimoloģijās (6):

Atrasts normatīvajos komentāros (4):

Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)

Atrasts vārdu savienojumos (29):

Atrasts skaidrojumos (400):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
ekonomists [ekonomikas]{s:46} speciālists.
ginekologs [Ginekoloģijas]{s:84} speciālists.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
nobaroties Būt ar lieko svaru.
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
skulptūra Dekoratīvā tēlniecība.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
košumaugs Dekoratīvs augs; krāšņumaugs.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
košumkrūms Dekoratīvs krūms; krāšņumkrūms.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
greznojums Dekoratīvs rotājuma priekšmets.
aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
caka Dekoratīvs rotājums.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
prečzinība ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
monetārisms ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
iekārta ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
stagflācija ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
normētājs ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
tautsaimnieks ekonomists.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
dvielis Garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto dekoratīviem u. tml. nolūkiem.
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
sieviešu ārsts ginekologs.
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iestrādāt Iekopt (zemi, tīrumu u. tml.).
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
izķēpāt Izniekot.
izķēzīt Izniekot.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku), to nonāvējot.
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
kravāt Kārtot (piem., somu, portfeli), liekot ko iekšā.
krāmēt Kārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
panīkt Kļūt ekonomiski vājam.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
glabāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
krāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
iekultivēt Kultivējot iekopt.
miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
pielikt Liekot ko iekšā, piepildīt.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
soļiem Liekot soļus; soļojot.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
pārsiet Liekot, nomainot pārsēju, apkopt (kādu).
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
sasaiņot Liekot, tinot saiņos (ko), piepildīt (ar to).
krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
kā āpsis alā ļoti noslēgti, netiekoties ar citiem.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
tukšā dūšā neko neēdušam.
bez vārda runas neko neiebilstot.
nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
ne nieka neko.

Atrasts piemēros (200):

nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
acīgs Acīgi sekot, vērot.
atspoguļoties Acīs atspoguļojas dvēselē notiekošais.
iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.
agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
pavadītājs Aiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.
aizķepināt Aizķepināt dekoratīvos rotājumus.
pretreakcija Aizliegumam sekoja asa pretreakcija.
aizrādīt Aizrādīt dāmai par lieko svaru.
aizslēpt Aizslēpt acis, aizliekot roku tām priekšā.
pārgāzne Aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcija.
akls Akli sekot modei.
rekordskaits Akreditēts žurnālistu rekordskaits.
paritāte Algu ekonomiskā paritāte.
nekonsekvence Amatpersonu rīcībā vērojama nekonsekvence.
antrekots Antrekots ar garšvielu sviestu.
antrekots Antrekots ir piemērots gan grilēšanai, gan cepšanai, gan sautēšanai.
apdalīt Apdalīta ekonomikas nozare.
dekoratīvs Apģērba dekoratīvie elementi.
režīms Apkures ieslēgšana ekonomiskajā režīmā.
nekonkrēts Apraksts ir pārāk nekonkrēts.
apsaimniekot Apsaimniekot atgūto māju un zemi.
pilnvarotājs Apsaimniekot pilnvarotāja īpašumā esošās mājas.
daļa Apsaimniekot savu īpašuma daļu.
apsekot Apsekot jūras piekrasti.
apsekot Apsekot pils sienu stāvokli.
robežposms Apsekot robežposmus Valmieras un Limbažu rajonā.
apskatīties Apskatīties, vai kāds neseko pakaļ.
odekolons Apstrādāt brūci ar odekolonu.
saukt Apžuvuši mazie putnēni spēj sekot vecākiem un patstāvīgi baroties, šādus putnus sauc par ligzdbēgļiem.
nospraudīt Ar nozīmītēm nospraudīta dekoratīvā sega.
klumburiem Ar saimniekošanu mums iet klumburu klumburiem.
pārspļaut Ar savu jauno izrādi teātris pārspļauj visus kases rekordus.
vanilīns Ar tīru vanilīnu jādarbojas ļoti uzmanīgi, jo, pieliekot par daudz, ēdienam ir rūgta, asa garša.
kārtula Arhitekts sekojis zelta griezuma kārtulām.
rekomendācija Ārsta rekomendācijas.
izklausīties Ārsts izklausījās plaušas, bet neko sliktu neatrada.
telekompānija Ārzemju telekompānijas.
aspiks Aspiku var izmantot cepešu un citu auksto ēdienu dekorēšanai.
dekodēt Atbilstošais indikators iedegas, ja uztvērējs dekodē atbilstošu signālu.
grūšana Atkārtot pasaules rekordu grūšanā.
termoelektrocentrāle Atklāta rekonstruētā termoelektrocentrāle.
paliekošs Atmiņā paliekošs notikums.
kopsakars Atmosfērā notiekošo procesu kopsakars.
atplūdi Atplūdi ekonomikas attīstības tempā.
iekost Ātri kaut ko iekost.
atstumt Atstumt pašvaldības no valsts mežu apsaimniekošanas.
mikroekonomika Attīstīt uzņēmuma mikroekonomiku.
attīstīt Attīstīt valsts ekonomiku.
slāņojums Attīstoties ekonomikai, mainās sociālais slāņojums.
nekompetence Atzīt savu nekompetenci.
sašļukt Auduma dekorācija sašļukusi, zaudējusi formu.
bekons Audzēt, nobarot, pārdot bekonus.
augt Augoša ekonomika.
konkurētspēja Augsta ekonomiskā konkurētspēja.
rekonstrukcija Autoceļa rekonstrukcija.
daudzdievība Balti piekopa daudzdievību.
ekosistēma Baltijas jūras ekosistēma.
bankrotēt Bankrotējusī valsts ekonomika.
ekonomists Banku ekonomists.
atrauties Bēglim izdodas atrauties no sekotājiem.
bekons Bekona eksports.
iekost Bērnam iekodusi lapsene.
svešs Bērnam mācu neņemt neko svešu.
dekorēt Bērni dekorēja svētku egli.
tekošs Bērni lasa tekoši.
pavirzīties Bērni pavirzījās tuvāk skatuvei, lai neko nepalaistu garām.
pasekot Bērns paseko mātei līdz vārtiem.
saskatīt Bez brillēm nevaru neko skaidri saskatīt.
bezjūtīgs Bezjūtīgs pret notiekošo.
saimniekot Bibliotēkā saimnieko bērni.
rekordliels Biļetes izpērk rekordlielā ātrumā.
piekombinēt Blūzītei piekombinēti attiecīgi svārki vai bikses.
pārmaiņa Būt gatavam pārmaiņām ekonomikā.
slieksme Būt slieksmei uz lieko svaru.
apsekot Celtniecības objektus apsekoja īpaša komisija.
iekost Censties otram iekost.
iekodēt Cilvēkā ir iekodēts daudz labā.
saērcināts Cilvēki ir saērcināti par notiekošo.
nosvītrot Cilvēki un viņu likteņi, pagātne un šodiena veido rītdienu, un nosvītrot nevar neko, lai kā dažreiz gribētu.
plosīt Cilvēkus plosa smaga ekonomiskā krīze.
sekotājs Čempionam radies cienīgs sekotājs.
bekons Čipsi ar bekona garšu.
čipsi Čipsi ar dillēm, ar bekonu.
dalīt Dalīt dzīvniekus mugurkaulniekos un bezmugurkaulniekos.
sacīt Darbā par manu kavēšanos neko nesacīja.
darbaspēks Darbaspēka ekonomisks patēriņš.
piesieties Darbs bija paveikts tā, ka pat pati piekasīgākā acs neatrastu neko, kam varētu piesieties.
skrūvsols Darbs pie skrūvsola – montāža, līmēšana, dekoratīvi galdniecības darbi.
saskaņa Dārzā var novērot saskaņu starp dekoratīvajiem augiem un lauku ainavu.
paņurdēt Daudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
dekoders Dekoders digitālajai virszemes televīzijai.
dekolonizācija Dekolonizācijas izraisītās pārmaiņas pasaulē.
dekoltēts Dekoltēta vakarkleita.
dekoltēts Dekoltētas dāmas.
dekompensēts Dekompensēta sirdskaite.
dekoncentrēt Dekoncentrēt pilsētas iedzīvotājus.
patinēt Dekorācijas itin kā apsūbējušas, patinētas bronzas krāsā ar seno laiku smaržu.
dekorācija Dekorācijas makets, mets.
dekorācija Dekorāciju darbnīca.
makets Dekorāciju makets.
mets Dekorāciju mets.
skice Dekorāciju skices.
sagriezties Dekoratīvā auga stumbrs sagriezies spirālē.
keramika Dekoratīvā dārza keramika.
koktēlniecība Dekoratīvā koktēlniecība.
dekoratīvs Dekoratīvā kosmētika.
kosmētika Dekoratīvā kosmētika.
līste Dekoratīvā līste.
nošuve Dekoratīva nošuve.
perforācija Dekoratīvā perforācija.
plastika Dekoratīvā plastika.
saspraude Dekoratīva saspraude.
seglīste Dekoratīvā seglīste.
statuete Dekoratīva sudraba statuete.
tēlniecība Dekoratīvā tēlniecība.
ūdenstilpne Dekoratīva ūdenstilpne dārzā.
dekoratīvs Dekoratīva vāze.
eģe Dekoratīvā, krāsainā, viļņotā eģe.
amarillis Dekoratīvais amarillis podiņā.
audums Dekoratīvais audums.
elements Dekoratīvais elements.
ķirbis Dekoratīvais ķirbis.
portlandcements Dekoratīvais portlandcements.
rīcins Dekoratīvais rīcins.
saplāksnis Dekoratīvais saplāksnis.
vairogs Dekoratīvās ābeles ziedi parasti novietoti čemuros vai vairogos.
graudzāles Dekoratīvās graudzāles.
lielforma Dekoratīvās keramikas lielformas.
sērija Dekoratīvās kosmētikas sērija.
līmplēve Dekoratīvās līmplēves.
nagla Dekoratīvās naglas.
nātre Dekoratīvās nātres.
restes Dekoratīvās restes.
uzmava Dekoratīvas roku uzmavas.
bumba Dekoratīvās stikla bumbas.
uzlīme Dekoratīvas uzlīmes sienām.
uzšuve Dekoratīvas uzšuves uz mēteļa.
spilvens Dekoratīvi dīvāna spilveni.
māksla Dekoratīvi lietišķā māksla.
ornamentāls Dekoratīvi ornamentāla kompozīcija.
samezglot Dekoratīvi samezglot aizkaru apakšdaļu.
panelis Dekoratīvie apdares paneļi.
augs Dekoratīvie augi.
dekoratīvs Dekoratīvie augi.
balodis Dekoratīvie baloži.
būvelements Dekoratīvie būvelementi.
lapaugs Dekoratīvie lapaugi.
sīkdzīvnieki Dekoratīvie sīkdzīvnieki – žurkas, kāmīši, jūras cūciņas un citi – daudziem ir kļuvuši par iemīļotiem draugiem.
sīpolaugi Dekoratīvie sīpolaugi.
skujaugs Dekoratīvie skujaugi.
zālaugi Dekoratīvie zālaugi.
vārpzāle Dekoratīvo vārpzāļu maisījums.
frontons Dekoratīvs frontons.
kareklis Dekoratīvs kareklis.
krūmaugs Dekoratīvs krūmaugs.
kalums Dekoratīvs metāla kalums.
paliktnis Dekoratīvs paliktenis karstiem traukiem.
pilastrs Dekoratīvs pilastrs.
plānkārtas Dekoratīvs plānkārtas apmetums.
režģis Dekoratīvs režģis.
dekoratīvs Dekoratīvs sienas greznojums.
spilvenpārvalks Dekoratīvs spilvenpārvalks.
tīklaudums Dekoratīvs tīklaudums.
uzjumtenis Dekoratīvs uzjumtenis.
vīteņaugs Dekoratīvs vīteņaugs.
dekorators Dekorators Latvijas Nacionālajā operā.
dekorēt Dekorēt galdu ar salvetēm.
vītne Dekorēt mašīnu, skatlogu ar ziedu vītnēm.
dekorēt Dekorēt zāli, durvis.
vecāki Dēls saimnieko kopā ar vecākiem.
depresīvs Depresīvas iezīmes ekonomikā.
attēlot Diagrammas attēlo ekonomikas attīstību.
kājnieks Dienēt kājniekos.
saulesactiņa Dīķa malas rotā dekoratīvie raspodiņi un daudzgadīgās saulesactiņas.
saturs Dīvaini, kā tas, kas reiz bijis visa saturs, ar laiku pārvēršas par tukšu neko.
divkārtīgs Divkārtīga ekonomija.
trijnieks Divniekam seko trijnieks.
dīzeļmotors Dīzeļmotora ekonomiskums.
teikt Domāju, mamma mani rās, bet viņa neteica neko.
paralīze Draudošā ekonomikas paralīze.
sasmaidīties Durvīs satiekos un sasmaidos ar kaimiņu.
piekomandēt Dzejnieks A. Eglītis tika piekomandēts 19. divīzijai.
dekoltē Dziļš dekoltē.
sasolīt Dzīvē gadās visādi, tāpēc negribu neko lieki sasolīt.
viensēta Dzīvot un saimniekot viensētā.
prieks Dzīvot vienos priekos.
viens Dzīvot vienos priekos.
pētersīļi Ēdienu dekorēšana ar pētersīļiem.
saimniekot Efektīvi saimniekot.
vizuļzelts Egles dekorācijas: eņģeļmati, lietutiņš, vizuļzelts, vizuļsudrabs.
diedziņš Eglīšu rotājumu zīles ir dekorētas ar satīna lentītēm un tām piestiprinātām zelta diedziņa cilpām.
rekonstrukcija Ēkas rekonstrukcija.
eko eko pārtika.
eko eko produkti.

eko citās vārdnīcās:

Tēzaurs