Paplašinātā meklēšana

Meklējam eko.

Atrasts vārdos (110):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (863):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
nobaroties Būt ar lieko svaru.
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
skulptūra Dekoratīvā tēlniecība.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
košumaugs Dekoratīvs augs; krāšņumaugs.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
košumkrūms Dekoratīvs krūms; krāšņumkrūms.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
greznojums Dekoratīvs rotājuma priekšmets.
aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
caka Dekoratīvs rotājums.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
dvielis Garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto dekoratīviem u. tml. nolūkiem.
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
sieviešu ārsts ginekologs.
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iestrādāt Iekopt (zemi, tīrumu u. tml.).
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
izķēpāt Izniekot.
izķēzīt Izniekot.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku), to nonāvējot.
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
kravāt Kārtot (piem., somu, portfeli), liekot ko iekšā.
krāmēt Kārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
panīkt Kļūt ekonomiski vājam.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
glabāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
krāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
iekultivēt Kultivējot iekopt.
miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
pielikt Liekot ko iekšā, piepildīt.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
soļiem Liekot soļus; soļojot.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
pārsiet Liekot, nomainot pārsēju, apkopt (kādu).
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
sasaiņot Liekot, tinot saiņos (ko), piepildīt (ar to).
krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
kā āpsis alā ļoti noslēgti, netiekoties ar citiem.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
tukšā dūšā neko neēdušam.
bez vārda runas neko neiebilstot.
nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
ne nieka neko.
norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
plukata Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
noniekot Nelietderīgi izšķiest; izniekot.
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
ņergāties Niekoties.
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
odieris Odekolons, arī smaržas, smaržūdens.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
padzīt jokus pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt velnu pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
piepakot Pakojot, liekot (ko iekšā), piepildīt.
gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
atsēdināt Panākt (piem., lūdzot, liekot), ka apsēžas.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
ietērpt Pārklāt (būves, tās daļas) ar dekoratīvu materiālu.
kūrēt Pārraudzīt, vadīt, sekot (kā) darbam.
uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pēkšņs pagrimums.
piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
sienassega Pie sienas piestiprināma dekoratīva sega.
sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
sveicināt Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
sveikas Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
sveiki Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
svingot Piekopt svingu (2).
pielaikot Pieliekot (ko) klāt, pārbaudīt (tā) lieluma, formas atbilstību.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
pieturēt Pieliekot roku, atbalstīt (kādu).
stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
dedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka deg.
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iedegt.
piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
pieraudzīt Pieskatīt; uzmanīt, sekot (kam).
skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
politiskā ekonomija politekonomija.
reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
saimnieciskums Prasme saimniekot.
aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma.
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
drukas pārraugs programma, kas seko drukas uzdevumu darbībai.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
uzspiest zīmogu radīt paliekošu ietekmi, sekas.
čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
vecklasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks u. tml., kas radījis izcilus darbus ar paliekošu vērtību.
akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības, uzliekot savu parakstu.
uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
ekstensīva zemkopība ražas iegūšana ar minimāliem izdevumiem, apsaimniekojot lielas platības.
saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
rente Regulārs ienākums, ko īpašnieks saņem no apsaimniekošanā nodota īpašuma (piem., zemes).
arhetips Rekonstruēts hipotētisks agrākais veids; pirmforma.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; sekojošās svinības, mielasts.
māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
šiverēties Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties; arī saimniekot.
dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
ekonomiskā bāze sabiedrības ekonomiskā iekārta zināmā tās attīstības posmā; ražošanas attiecību kopums.
kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
šķira Sabiedrības slānis, ļaužu grupa ar kopīgu sociālo vai ekonomisko stāvokli.
verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
iznerrot Sabojāt, izniekot.
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
kokaudzētava Saimniecība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
apsaimniekot Saimniekojot vadīt nepieciešamos darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju, ar organisma un vides attiecībām.
zaļš Saistīts ar ekoloģiju, vides aizsardzību.
ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3), tai raksturīgs.
ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
stāv kā stabs saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
kā stabs (stāv) saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
vai Dievam dienu trūkst saka, atliekot darbu uz vēlāku laiku.
filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
kā karuselī saka, ja dažādi notikumi strauji seko cits citam, mainās, atkārtojas.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja nav iespējams neko grozīt, mainīt.
beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
sakrāmēt Sakārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot (ko) iekšā.
karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana, tos nonāvējot.
scientologs Scientoloģijas piekritējs, sekotājs.
apsējības Sējas nobeigums, tam sekojošais mielasts, svinības.
meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi stādi, ko izmanto meža atjaunošanai vai iekopšanai.
no pakaļas sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
zosu gājienā sekojot citam aiz cita (pārvietoties).
panākt Sekojot kādam, kas pārvietojas, sasniegt (to).
iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
dzīt Sekot (kādam); meklēt.
ar acīm pavadīt sekot ar skatienu.
pavadīt ar skatienu sekot ar skatienu.
staigāt kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
vajāt Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
turēt pie dotā vārda sekot, lai kāds izpilda solījumu.
turēt pie vārda sekot, lai kāds izpilda solījumu.
svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu kopa.
vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
regresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai runas plūsmā.
butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
sanitārs Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
vienas dienas saimniecība slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
nosoļot Soļojot, liekot soļus, noiet.
uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
centrtieces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz kustībā esošu ķermeni, liekot tam kustēties pa līkni.
uzkāpt Sperot soļus, liekot kāju (uz pakāpieniem, kur augstāk, zemāk u. tml.), nokļūt (uz kā, kur).
kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
nomainīt Stāties cita vietā; sekot.
nostāvēties Stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, izmantotam.
nostāvēt Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
panīkums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis ekonomiski vājš, kad (kur) nenotiek aktīva darbība.
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
pieteikt Stingri noteikt; piekodināt.
turēt roku uz pulsa stingri sekot līdzi (kā) norisei, stāvoklim u. tml.; būt uzmanīgam, piesardzīgam.
salieties Stipri apslacīt sevi (ar odekolonu, smaržām).
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mesties ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
krist ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
iecirst Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
bums Straujš (ekonomisks) uzplaukums; straujš kāpums.
stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
valsts iekšējās lietas suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara; iekšlietas.
iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
notikums Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
labdiena Sveiciens, satiekoties dienā.
labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs durvīm, loga u. tml.
kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
vāze Šāds (parasti liela izmēra) trauks, kam galvenokārt ir dekoratīvas funkcijas.
uzlīme Šāds dekoratīvs darinājums.
moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
kristība Šai ceremonijai sekojošās viesības.
anabaptisti Šīs kustības piekritējs, sekotājs.
pāršķelties Šķeļoties, tiekot šķeltam, pārdalīties.
konditorejas šprice šļircei līdzīgs priekšmets, ar ko iespiež pildījumu, veido dekorējumu u. tml.
nopakaļ Tā (piem., palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
pakaļ Tā, ka seko kādam (kas pārvietojas) no aizmugures.
jaunattīstības Tāda valsts (parasti bijusī kolonija), kas nav vēl pietiekami attīstījusi savu ekonomiku un kultūru.
dekoltēts Tāda, kas ģērbusies tērpā ar dekoltē (par sievieti).
beidzamais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
cakains Tāds, kam ir cakas, dekoratīvi rotājumi.
dekoltēts Tāds, kam ir dekoltē (par sieviešu tērpu).
secīgs Tāds, kam ir noteikta secība; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi seko viens otram.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
plakātisks Tāds, kam piemīt plakātam raksturīgais dekoratīvisms.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās; tāds, kas nav paliekošs.
priekšpēdējais Tāds, kas atrodas pirms pēdējā, tāds, kam seko pēdējais.
neaizmirstams Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu un ko grūti vai neiespējami aizmirst.
makroekonomisks Tāds, kas attiecas uz makroekonomiku, saistīts ar to.
mikroekonomisks Tāds, kas attiecas uz mikroekonomiku, saistīts ar to.
rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (1), saistīts ar to.
rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (2), saistīts ar to.
ekonomisks Tāds, kas dod ekonomiju; materiāli, saimnieciski izdevīgs.
nākamais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē; nākošais.
nākošais Tāds, kas iestājas, seko, noris tūlīt pēc kā; tāds, kas norisēs, darbosies tuvākajā nākotnē.
kā no plaukta nokritis tāds, kas ir ļoti pārsteigts, izbrīnīts; tāds, kas neko nezina.
pēdējais Tāds, kas ir pašās beigās; tāds, kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
sākotnējs Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
atvērts Tāds, kas ir pieejams, atsaucīgs, saprotošs, ieinteresēts notiekošajā.
padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
kustīgs Tāds, kas mēdz daudz kustēties, kādā vienā stāvoklī ilgi nepaliekot; rosīgs, darbīgs.
nekultivēts Tāds, kas nav iekopts, uzlabots, īpaši ierīkots.
neizturēts Tāds, kas nav noteikts, noturīgs; nekonsekvents.
neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
nesaimniecisks Tāds, kas nerīkojas saimnieciski, ekonomiski izdevīgi.
klasisks Tāds, kas pārstāv ļoti nozīmīgu posmu (piem., kādā zinātnes nozarē); tāds, kam ir izcila, paliekoša vērtība.
saimniecisks Tāds, kas prot labi saimniekot; tāds, kas liecina par šādu prasmi.
sekundārs Tāds, kas radies kā iepriekšējās norises, notikuma sekas, rezultāts un laika ziņā seko kam agrākam.
kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam; tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
ārisks Tāds, kas saistīts ar āri [1], tur atrodas, aug; aparts, iekopts.
saviesīgs Tāds, kas saistīts ar izklaidēšanos sabiedrībā (viesībām, ballēm); tāds, kas seko pēc (sarīkojuma) oficiālās daļas.
tālāks Tāds, kas seko (kam) kādā norisē, laikā u. tml.; turpmāks.
aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā; trešais pēc kārtas.
jauns Tāds, kas seko iepriekšējam; nākamais.
konsekutīvs Tāds, kas seko kaut kam, nāk pēc kaut kā (piem., laika ziņā).
augstākais Tāds, kas seko vidējam.
ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
mazbudžeta Tāds, kura iegādei, izveidei, organizēšanai u. tml. nav jāieplāno lieli tēriņi; ekonomisks, lēts.
rekordists Tas, kam pieder rekords (kādā jomā); tas, kas (kādā ziņā) ir pirmajā vietā.
apsaimniekotājs Tas, kas (ko) apsaimnieko.
turpinājums Tas, kas seko kam iesāktam un uzskatāms par tā daļu.
vaduguns Tas, pēc kā orientēties, līdzināties, kam sekot.
grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
attecēt Tekot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iztecēt Tekot izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
līt Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pietecēt Tekot pieplūst klāt (par šķidrumu, ūdens plūsmu).
iztecēt Tekot šķidrumam, iztukšoties (par trauku).
uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
pietecēt Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
pietecēt Tekot, plūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
aiztecēt Tekot, plūstot aizvirzīties.
aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.).
ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā).
notecēt Tekot, plūstot nonākt lejā, zemē.
patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (par šķidrumu).
pietecēt Tekot, plūstot sakrāties.
satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā) – parasti par šķidrumu.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
aptecēt Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
telesabiedrība Televīzijas sabiedrība; telekompānija.
šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
mežniecība Teritoriāla vienība valsts mežu apsaimniekošanai.
tieces rajons teritorija, kurā pastāvīgie ekonomiskie un sociālie sakari ir saistīti ar kādu ekonomisku centru.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
uzcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
tikt Tiekot ieceltam, ievēlētam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
iekļauties Tiekot ieliktam, ievirzītam (kur iekšā), būt pēc formas, lieluma u. tml. atbilstošam; iegult.
iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
atgriezties Tiekot lietotam, kļūt neasam.
izdilt Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
sadilt Tiekot lietotam, kļūt plānam, nestipram, neizmantojamam.
izdilt Tiekot lietotam, valkātam, kļūt plānam, nestipram, arī cauram.
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kolektīvu, sabiedrisku institūciju).
nokarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, sasniegt augstu temperatūru, kļūt ļoti karstam.
sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam.
sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
saiet Tiekot sildītam, izveidoties.
nostiepties Tiekot stieptam, iztaisnoties, izstiepties, tikt nospriegotam.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
novalkāties Tiekot valkātam, kļūt neizskatīgam, arī nederīgam; nolietoties.
sadilt Tiekot valkātam, lietotam, kļūt plānam, nestipram, arī caurumainam.
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
ideālisms Tieksme sekot cildeniem ideāliem, ticība tiem, cenšanās tos realizēt; tieksme idealizēt īstenību.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
jaukt ūdeni Tīši radīt sajukumu, neskaidrību, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo.
pasiflora Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpaugs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus – naglas un ērkšķu vainagu.
rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
tautība Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar vienotu valodu, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
ieklupt Uzbrūkot iekost, ieknābt (par dzīvniekiem).
uzkost Uzēst (1); iekost (4).
nospiest Uzliekot kādu smagumu, saplacināt.
uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
pārvaldīt Vadīt (kā) darbību, apsaimniekot (ko).
tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
ievest Vedot (aicinot, liekot iet sev līdzi) panākt, ka ieiet (kur iekšā); vedot (piem., aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
izvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka iziet, iznāk (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nedaudz pavirzās.
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet gar (ko), garām (kam).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) noiet, novirzās nost (no kurienes).
novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) nonāk lejā, zemē.
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt).
savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
būvēt Veidot, taisīt (piem., ēku, ceļu, tiltu), liekot kopā dažādus materiālus, detaļas.
pasaulsizjūta Veids, kādā cilvēks izjūt, uztver pasauli, tajā notiekošo.
pasaulsuztvere Veids, kādā cilvēks uztver pasauli, tajā notiekošo.
sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot nevajadzīgo, lieko, mazāk piemēroto u. tml.
bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi.
tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
feodālisms Viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
trīssoļlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā pēc triju, citu citam sekojošu ieskrējiena soļu veikšanas.
virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
saplūst Vienlaikus skanot, tiekot atskaņotam, iegūt vienotu skanējumu.
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
iegātnis Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju īpašnieci un kļūst par saimniekotāju šajās mājās.
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus.
iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
soļot Virzīties, liekot soļus; iet (1); arī staigāt (1).
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti spoguļi.
ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (piem., par augiem); tiekot grieztam, pļautam, krist.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
paklājaugi Zemi krāšņumaugi, ko izmanto dekoratīvos stādījumos.
kazaku kadiķis zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām.
politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
meteoroloģija Zinātnes nozare, kurā pēta atmosfēru un tajā notiekošās fizikālās parādības un procesus.
dabaszinātnes Zinātņu nozares (piem., bioloģija, botānika, ķīmija, ekoloģija), kas pētī dzīvo un nedzīvo dabu.
aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.

eko citās vārdnīcās:

Tēzaurs

eko