Paplašinātā meklēšana
Meklējam trans.
Atrasts vārdos (65):
- trans:1
- transs:1
- translēt:1
- transitīvs:1
- transpirēt:1
- transponēt:1
- transports:1
- retranslēt:1
- transakcija:1
- transfinīts:1
- transformēt:1
- transkribēt:1
- translācija:1
- translators:1
- transmisija:1
- transmisīvs:1
- transokeāna:1
- transportēt:1
- transitīvums:1
- transliterēt:1
- transparence:1
- transparents:2
- transparents:1
- transplantēt:1
- transversāls:1
- intransitīvs:1
- transarktisks:1
- transcendents:1
- transformisms:1
- transkripcija:1
- transpirācija:1
- transplantāts:1
- transportabls:1
- transpozīcija:1
- retranslācija:1
- retranslators:1
- transformācija:1
- transformatīvs:1
- transformators:1
- transformēties:1
- transitivitāte:1
- transnacionāls:1
- transportieris:1
- transportkuģis:1
- transportlenta:1
- aiztransportēt:1
- autotransports:1
- aviotransports:1
- transatlantisks:1
- transcendentāls:1
- transfigurācija:1
- transliterācija:1
- transplantācija:1
- transplantologs:1
- transportierīce:1
- radiotranslācija:1
- transkontinentāls:1
- transplantoloģija:1
- transcendentālisms:1
- transplantoloģisks:1
- transportlidmašīna:1
- transportlīdzeklis:1
- bruņutransportieris:1
- šķērstransportieris:1
- vilcējtransportieris:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (585):
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
- aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
- eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
- pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
- pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
- viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
- transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
- pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
- atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
- aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
- atraut Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
- sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
- autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
- izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- autotransports Automobiļu transports.
- autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
- tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
- B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
- sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
- karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
- aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
- pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
- atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
- iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
- noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
- klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
- kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
- celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
- kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
- uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
- braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
- pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
- vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
- pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
- braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
- patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
- apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
- ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
- mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
- šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
- DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
- transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
- nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
- nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
- motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
- tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
- izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
- riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
- kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- aviotransports Gaisa transports.
- gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
- lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
- GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
- slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
- ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
- apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) transportēšanai; transportlīdzeklis.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
- ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
- sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
- krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
- iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
- pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
- zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
- uzņemt kravu ievietot kravu transportlīdzeklī.
- EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
- piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
- pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
- pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
- katafalks Īpaši rati vai automašīna zārka transportēšanai.
- IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
- iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
- salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
- kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
- izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
- slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
- ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
- piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- koku pludināšana kokmateriālu transportēšana pa ūdensceļiem.
- talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
- transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas un cilvēku transportēšanai.
- nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
- lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
- piekraut Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
- iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
- lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
- konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
- rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
- apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
- gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzeklim).
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
- plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
- vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
- izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
- kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
- rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
- transportlidmašīna Lidmašīna (kā) transportēšanai; kravas lidmašīna.
- GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
- straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
- LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
- iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
- dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
- braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
- motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
- ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
- konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
- pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
- ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā).
- izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
- noņemt tiesības noņemt transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
- kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
- N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- aizbraukt Nozagt (transportlīdzekli).
- OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
- bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
- uzņemt ātrumu palielināt (transportlīdzekļa) kustības ātrumu.
- lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
- pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
- pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
- piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
- braukt Par transportlīdzekli.
- braukāt Par transportlīdzekļiem.
- pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
- vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
- vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
- zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
- piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
- pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
- pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
- piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
- uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
- izvest Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
- uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
- pieķīlēt Pielabot (mehānismu, transportlīdzekli u. tml.).
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
- paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
- kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- pievizināt Pievest klāt (par transportlīdzekli).
- pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
- tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
- priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
- purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- pusrats Puse no (transportlīdzekļa) riteņa (rata).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
- dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
- raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- ķīlēt Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
- kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
- buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
- klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
- R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa u. tml.) pavadonis; biļešu pārdevējs transportlīdzeklī.
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- sastumties Sadurties (par transportlīdzekļiem).
- sasviesties Sagāzties uz sāniem (piem., par transportlīdzekli).
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
- satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
- sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
- uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
- transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- sifiliss Seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa baktērija – bālā treponēma.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
- paskriet Skrienot vai braucot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
- sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
- vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne.
- aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
- balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
- E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
- peldspēja Spēja peldēt (par priekšmetiem, ūdens transportlīdzekļiem).
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- paspēt Spēt, varēt ierasties pirms (sabiedriskā transportlīdzekļa) atiešanas.
- sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
- skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
- modelisms Sporta veids – dažādu (piem., transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- ekipāža Sportistu grupa, kas piedalās sacensībās ar kopīgu transportlīdzekli.
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
- balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
- nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
- invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
- pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
- kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
- sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- salēkties Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
- uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
- rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
- iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
- nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
- šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- CH Šveice (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- maztonnāžas Tāds (auto transportlīdzeklis), ar ko var pārvietot mazas tonnāžas kravas.
- nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
- pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
- visurgājējs Tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība.
- septiņvietīgs Tāds (piem., transporta līdzeklis), kurā ir septiņas vietas.
- lieltonnāžas Tāds (transportlīdzeklis, transporta iekārta), ar ko iespējams pārvadāt lielas tonnāžas kravas.
- mazbraukts Tāds (transportlīdzeklis), kam ir mazs nobraukums.
- zemgrīdas Tāds (transportlīdzeklis), kam ir pazemināta grīda.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
- transplantoloģisks Tāds, kas attiecas uz transplantoloģiju, saistīts ar to.
- pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
- motorizēts Tāds, kas ir apgādāts ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
- pārvietojams Tāds, kas ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietu.
- prettanku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem.
- uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
- transformatīvs Tāds, kas saistīts ar transformāciju.
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvs transporta kustības; samērā nomaļš.
- kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
- saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
- tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
- sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
- pietauvoties Tikt piesaistītam ar tauvu vai tauvām (par ūdens transportlīdzekļiem).
- samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) – par priekšmetiem, transportlīdzekļiem u. tml.
- gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
- tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks; tramvaja vadītājs.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
- transportlenta Transportiera lenta; arī lentas transportieris.
- piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
- satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
- transports Transportlīdzeklis; arī transportlīdzekļu kopums.
- satiksmes negadījums transportlīdzekļa avārija.
- palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
- reiss Transportlīdzekļa brauciens no maršruta viena galapunkta līdz otram; brauciens ar šādu transportlīdzekli.
- ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība virzienā, kas vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri.
- satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- ūdens transports transports pa ūdensceļiem.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
- aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- pasīvais tūrisms tūrisms, kura dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem.
- plosts Ūdens transportlīdzeklis – peldoša platforma.
- ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
- liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
- ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
- H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
- uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
- atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
- uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
- D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
- trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
- ripināt Vadīt (transportlīdzekli).
- pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
- sēdēt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
- būt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
- apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
- izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
- ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
- izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
- izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
- ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
- kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
- atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.); atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
- pievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
- pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
- ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
- ievizināt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, kur iekšā).
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
- pievest Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko).
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
- uzvest Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
- pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
- transkribēt Veikt (kā) transkripciju.
- translēt Veikt (kā) translāciju (2).
- translēt Veikt (kā) translāciju.
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
- vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- transportēt Vest, pārvietot (ko) – par transportlīdzekļiem.
- vizināt Vest, vadāt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- kājnieku kaujas mašīna vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
- stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
- stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
- stāvvieta Vieta, kas paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
- būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
- lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
- lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
- krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
- koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
- jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
- manevrēt Virzīt transportlīdzekli, bieži mainot (tā) kustības virzienu.
- peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
- iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
- nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
- braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
- rāpot Virzīties, pārvietoties lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā, virzās pa kurieni).
- pavirzīties Virzoties veikt nelielu attālumu – par mehānismiem, transportlīdzekļiem u. tml.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
- izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
- šķūtis Zemniekiem uzlikts pienākums ar savu transportu veikt (kā) pārvadāšanu.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
- ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
- siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
- ragavas Zirgu vilkts transportlīdzeklis ar sliecēm kravu vešanai pa sniegu vai ledu; kamanas.
- S Zviedrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
trans citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV