Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ciet.

Atrasts vārdos (66):

Atrasts etimoloģijās (25):

Atrasts normatīvajos komentāros (1):

Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)

Atrasts vārdu savienojumos (57):

Atrasts skaidrojumos (200):

varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
paņemt Apcietināt, arestēt.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
ņemt ciet apcietināt.
saņemt ciet apcietināt.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
raupjš Ass, ciets, rupjš.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
ledene cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
darva cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
konkrementi cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
garoza cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
parmidžāno cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
katliņš cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
sērsna cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
emalja cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
feromagnētiķis cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
pliens cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
biezums cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
saneši cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
pesārijs cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
stērķele ciete.
plomba cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
dekstrīns cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
saharīds cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
garoza cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
žultsakmeņi cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
kaulaudi cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
stērķelēt cietināt.
stīvināt cietināt.
H ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
akmens ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
nierakmens ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
čaula ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
čaumala ciets apvalks (olai).
čaula ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
čaumala ciets apvalks (sēklām, augļiem); čaula (1).
žoklis ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
akmens ciets ieža gabals.
marmors ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
čaula ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
metāls ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
akmens ciets minerālvielu nogulsnējums.
sausais ledus ciets oglekļa dioksīds.
teflons ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
rags ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
vairogs ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
dārgakmens ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
ērkšķis ciets, ass izaugums (augam).
kartons ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
ebonīts ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
krams ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
kā koks ciets; stīvs, nekustīgs.
kā no koka ciets; stīvs, nekustīgs.
kā koks cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
kā no koka cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
parafīns cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
stearīns cietu taukskābju maisījums.
komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
cietumniecisks cietuma dzīvei raksturīgs.
vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
krātiņš cietuma kamera.
aiz restēm cietumā.
zeks cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
čoks cietums, ieslodzījums.
ķurķis cietums.
tuptūzis cietums.
cietuma sods cietumsods.
kristāls cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
metālfizika cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs ir ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
iestērķelēt Iecietināt.
sastērķelēt Iecietināt.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
pie maizes un ūdens ieslodzījumā, cietumā.
pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.

Atrasts piemēros (200):

pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
ņemt "Ņem ciet!" saucu sunim.
pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
sveicināt "Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
taisīties Acis nogurumā taisās ciet.
aizāķēt Aizāķēt ciet durtiņas.
aizcietēt Aizcietējis vēders.
apcietināt Aizdomās turētos apcietināja.
aizgrūst Aizgrūst ciet atvilktni.
nartas Aizjoņo puteņi skanošās nartās, Kamēr vēl ezeri ciet.
aizklapēt Aizklapēt ciet veikalu.
aizlaist Aizlaist ciet govi.
ķerties Aizpeld mūži pa Gauju, melnās krācēs zūd, cietiem pirkstiem pie radzēm ķeras: mirkli, vēl mirkli varbūt..
aizrakt Aizrakt ciet kapu.
aizsist Aizsist ciet dokumentu mapi.
aizspiest Aizspiest ciet šļūtenes galu.
aizstāvēt Aizstāvēt cietoksni.
aizšķirt Aizšķirt ciet grāmatu.
aiztaisīt Aiztaisīt ciet grāmatu.
ciet Aiztaisīt ciet mēteli.
tupināt Aizturētos noziedzniekus tupinās cietumā, aiz restēm.
aizvest Aizvest cietušo uz slimnīcu ar ātro palīdzību.
slēdzis Aizvilkt ciet somas slēdzi.
āķēt Āķēt ciet jostu.
amnestēt Amnestēt cietumniekus.
ziemciete Apaļlapu ziemciete.
sagraut Apcietinājumā sagrauta veselība.
apcietinājums Apcietinājuma termiņš.
dīleris Apcietināt narkotiku dīleri.
nevainīgs Apcietināt nevainīgu cilvēku.
noziedzīgs Apcietināt noziedzīgās grupas līderi.
apcietināt Apcietināt zagli, laupītājus.
konvojēt Apcietinātais tika konvojēts uz tiesas sēdi.
izolēt Apcietināto līdz tiesai turēja stingri izolētu.
apkārt Apkārt rieksta kodolam bija cieta čaumala.
cietoksnis Aplenkt cietoksni.
ieņemt Aplenkt un ieņemt cietoksni.
prasība Apmierināt cietušās personas prasību.
postījums Aprēķināt avārijā cietušās automašīnas postījumus.
atmiekšķēt Ar līdzjūtību atmiekšķēt viņa nocietināto sirdi.
rītdiena Ar nepacietību gaidīt rītdienu.
pacietība Ar pacietību panest grūtības.
ārkārtas Ārkārtas pabalsts cietušo ģimenēm.
ass Asa un cieta balss.
pārplūst Asinīm pārplūdušu cietušo ieveda slimnīcā.
trūkumcietējs Atbalstīt trūkumcietējus ar ziedojumiem.
atbrīvot Atbrīvot cietušo no slapjā apģērba.
nogruvums Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.
apcietinājums Atbrīvot no apcietinājuma.
atbrīvot Atbrīvot no cietuma.
cietums Atbrīvot no cietuma.
atguldīt Atguldīt no karstuma cietušo ēnā.
apcietinājums Atrasties apcietinājumā.
ātrcietējošs Ātrcietējoša java.
ātrcietējošs Ātrcietējoša līme.
līmviela Ātri cietējoša līmviela.
cietēt Ātri cietējoša plastmasa.
portlandcements Ātri cietējošais portlandcements.
atspiest Atspiest sānus cietajā guļvietā.
salcietīgs Augs nav salcietīgs.
dilt Auto riepas dilst uz cieta seguma.
sakabe Automašīnas cietā sakabe.
apcietinājums Avārijas izraisītājam draudēja apcietinājums.
ciet Balss ir pavisam ciet.
ciet Bāzt ciet caurumu.
bēgt Bēgt no cietuma.
vācieši Bērna māte ir vāciete.
trūkt Bērnam trūkst pacietības.
migt Bērns mieg ciet.
ieņerkstēties Bērns nepacietīgi ieņerkstas.
mīņāties Bērns nepacietīgi mīņājas.
berzt Berzt mitrumā sacietējušā kaļķa gabaliņus.
garoza Bieza, cieta garoza.
mantra Bieži skandētas mantras ir "iecietība" un "tolerance". "Būs jau labi" ir kā mierinoša mantra, ko bieži atkārtojot, tiešām pārņem sajūta, ka galu galā būs labi.
nokaist Biju nokaitis nepacietībā līdz baltkvēlei.
cietumnieks Bijušais cietumnieks.
zeks Brasas cietuma zeki.
tilts Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!
staidzināt Brauciet staidzināt un samīļot astaiņus patversmē!
tamlīdzīgs Briketes un tamlīdzīgs cietais kurināmais.
svīst Brilles sāk svīst ciet.
brīvlaistais Brīvlaistais cietumnieks.
bruņoties Bruņoties ar pacietību un izturību.
bultēt Bultēt ciet dārza vārtus.
kolaboracionisms Būt neiecietīgam pret kolaboracionismu.
cietums Cariskā Krievija – tautu cietums.
krist Caurvējā logs krita ciet.
pušu Caurvējš aizsita logu ciet ar pamatīgu blīkšķi, un tagad stikls pušu.
celiakija Celiakijas simptomi ir vēdera uzpūšanās, aizcietējumi un svara zudums.
pieblietēt Ceļa segums ir ciets un labi pieblietēts.
palēninātājs Cementa cietēšanas palēninātājs.
cietēt Cements ātri cietē.
ciets cieta alga.
ciets cieta balss.
ciets cieta bārda.
ciets cieta dzija.
ciets cieta griba, apņemšanās.
grunts cieta grunts.
ciets cieta gulēšana.
ciets cieta kažokāda.
ciets cieta koksne.
koksne cieta koksne.
kušete cieta kušete.
ciets cieta maize.
dona cieta maizes dona.
ciets cieta sejas izteiksme.
nepielūdzams cieta un nepielūdzama sejas izteiksme.
ciets cieta viela.
ciets cieta zeme.
zoļāda cieta zoļāda.
konsistence cieta, mīksta konsistence.
viela cieta, šķidra, gāzveida viela.
blīvslēgs cietais blīvslēgs.
ciets cietais siers.
siers cietais siers.
šankrs cietais šankrs.
kurināmais cietais, šķidrais kurināmais.
ciets cietas cenas.
ciets cietas plūmes.
ciets cietas tulznas.
ciets cietas ūsas.
kraupains cietas, kraupainas rokas.
aukslējas cietās, mīkstās aukslējas.
piparkūka cietās, mīkstās piparkūkas.
skrots cietās, mīkstās skrotis.
delna cietas, sastrādātas delnas.
ciets cietas, sastrādātas rokas.
roka cietas, sastrādātas rokas.
ciete cietes saturs kartupeļos.
paātrinātājs cietēšanas paātrinātājs būvniecības javām.
ciets cieti cepumi.
kunkulis cieti kunkuļi guļvietā.
sadurties cieti ķermeņi saduroties deformējas.
ciets cieti minerāli.
ciets cieti žāvēta desa.
modulis cietības modulis.
cietība cietības noteikšana.
pakāpe cietības pakāpe.
vāks cietie vāki.
cietināt cietināt koksni.
cietināt cietināt kreklu.
statika cietķermeņu statika.
sagrauzt cieto maizi nevaru sagrauzt.
ravelīns cietoksnis ar četriem ravelīniem.
krist cietoksnis krīt uzbrucēju rokās.
aplenkt cietoksnis tika aplenkts vairākus mēnešus.
aizsargvalnis cietokšņa aizsargvalnis.
sastāvēt cietokšņa garnizons sastāvēja no 2000 vīru.
komandants cietokšņa komandants.
siena cietokšņa siena.
šaujamlūka cietokšņa šaujamlūkas.
cietoksnis cietokšņa valnis.
valnis cietokšņa valnis.
cietpaurains cietpaurains zeņķis.
ciets ciets acu skats.
ciets ciets audums.
ciets ciets kauls.
ķermenis ciets ķermenis.
ciets ciets māls.
ciets ciets metāls.
ciets ciets miegs.
ciets ciets puns.
ciets ciets raksturs.
ciets ciets rokasspiediens.
ciets ciets solījums.
ciets ciets sols.
ciets ciets spilvens.
ciets ciets un nepielūdzams cilvēks.
izrobīt ciets zars izrobījis ēveles zobu.
ūdens ciets, mīksts ūdens.
cietsirdīgs cietsirdīgs cilvēks.
sadursme cietu ķermeņu sadursme.
uzliesmojamība cietu vielu un gāzu uzliesmojamība.
kamera cietuma kamera.
rīkļurāvējs cietuma kameras biedrs izrādās gatavais rīkļurāvējs.
cietums cietuma kameras.
kapelāns cietuma kapelāns.
restes cietuma restes.
sadumpoties cietumā sadumpojās ieslodzītie.
sargtornis cietuma sargtornis.
uzraugs cietuma uzraugs.
vārti cietuma vārti.
noliesēt cietumā viņš ir krietni noliesējis.
nobendēt cietumā viņš tika nobendēts.
saklaudzināties cietumnieki blakus kamerās saklaudzinājās.
pārvīlēt cietumnieki pārvīlē restes un izbēg.
cietumnieks cietumnieks agrāk tiesāts astoņas reizes.
sacelšanās cietumnieku sacelšanās.
sargāt cietums sargā pasauli no tiem, kas tajos iekšā.

ciet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV