Paplašinātā meklēšana

Meklējam ciet.

Atrasts vārdos (66):

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (611):

varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
paņemt Apcietināt, arestēt.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
ņemt ciet apcietināt.
saņemt ciet apcietināt.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
raupjš Ass, ciets, rupjš.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
sausais ledus ciets oglekļa dioksīds.
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
aiz restēm cietumā.
cietuma sods cietumsods.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs ir ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
iestērķelēt Iecietināt.
sastērķelēt Iecietināt.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
pie maizes un ūdens ieslodzījumā, cietumā.
pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
iesēdināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
ietupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
tupināt Ievietot (cietumā).
iespundēt Ievietot (ieslodzījumā, cietumā).
ietupināt aiz restēm ievietot cietumā.
spundēt Ievietot ieslodzījumā, cietumā.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
gaidīt kā uz ūdens kustēšanos ilgi nepacietīgi gaidīt, gaidīt kā glābiņu.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
kapucīni Kapucietis.
konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
kārklu vācietis kārkluvācietis.
aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
kartupeļu milti kartupeļu ciete.
aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
nobriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi).
sabriest Kļūt blīvam, sacietēt.
sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
cietēt Kļūt cietam vai cietākam.
stingt Kļūt cietam, arī želejveidīgam.
sacietēt Kļūt cietam, grūti sakožamam.
repēt Kļūt cietam, negludam, raupjam.
nocietēt Kļūt cietam; sacietēt.
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm).
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
volframs Ķīmiskais elements – tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls [W].
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
aunapiere Ledāja nogludināts cietu iežu izcilnis.
auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai klints gabals.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
nožēla Līdzjūtība, līdzcietība, žēlums.
mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
kā (no) dzelzs Ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs.
tēraudciets Ļoti ciets, izturīgs.
kā zole ļoti ciets, sīksts; raupjš, sarepējis.
granītciets Ļoti ciets; stingrs.
kā galoda ļoti ciets.
kā kauls ļoti ciets.
ciets kā akmens ļoti ciets.
kā krams Ļoti ciets.
ciets kā krams Ļoti ciets.
kā grīda ļoti gluds, ciets.
eņģeļa pacietība ļoti liela pacietība.
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
sacietēt ragā ļoti sacietēt.
sakalst ragā ļoti sakalst (sacietēt).
kā klints ļoti stingrs, ciets, nelokāms.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
nepacietīgs Neiecietīgs, īgns.
stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
kā uz (karstām) oglēm Nepacietīgi, nervozi.
plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
ravelīns Nocietinājuma palīgbūve cietokšņa priekšā.
citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
nokrimst Nograuzt (ko cietu); noskrubināt.
pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
izcelties Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
skleroma Norobežots audu sacietējums.
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
nostiprināties Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē.
iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst stīvāks, cietāks (apstrādājot ar cieti).
notupināt Panākt, ka (kāds) nonāk (piem., cietumā); ietupināt.
cietināt Panākt, ka (kas) kļūst cietāks vai ciets.
izvest no pacietības panākt, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
apvilkties Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
liberālisms Pārlieku liela iecietība, stingrības trūkums.
sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt.
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
tolerēt Pieciest, izrādīt iecietību; pieņemt.
bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
plombēt Pildīt (radušos dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
peperoni Piparota cietās desas šķirne.
tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
gaismas plomba plomba no īpaša gaismā ātri cietējoša materiāla; helioplomba.
sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
sorbcija Process – gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
gāzes absorbcija process, kurā šķidra vai cieta viela uzsūc gāzi.
nervs Psihiska izturība, pacietība.
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (kas rodas, piem., kam plīstot, arī kam cietam beržoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
kārkluvācietisks Raksturīgs kārkluvācietim.
sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu (kā cieta) griešanai.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
kankālis Sacietējis (zemes, māla u. tml.) gabals.
sapropelīts Sacietējis sapropelis.
garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
java Saistvielu, pildvielu (piem., smilts, grants) un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē.
cieta sirds saka par cietsirdīgu cilvēku.
asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
akmens, ne cilvēks saka, par cietsirdīgu, bezjūtīgu cilvēku.
rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
pumperniķelis Salds, ciets cepums, parasti ar riekstiem, rozīnēm un kanēli.
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
sasalt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
sastingt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
sacementēt Sastiprināt (piem., ar cietējošu masu).
līmēt Savienot, piestiprināt, klāt ciet u. tml. (ko) ar līmi.
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
superciets Sevišķi ciets.
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
aizsiet Sienot aizklāt ciet.
dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
poliamīdi Sintētiski polimēri – baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piem., mākslīgās šķiedras, plastmasu.
polivinilhlorīds Sintētisks polimērs – balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piem., šķiedras, plēves.
polipropilēns Sintētisks polimērs – cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
sitiens Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
redute Slēgts, taisnstūrveida lauka nocietinājums ar valni un grāvi.
vilkties Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
pulveris Smalki saberzta cieta viela.
lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
cietumsods Soda veids – ieslodzījums cietumā.
Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
krosenes Sporta kurpes ar cietu zoli.
sarepēt Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
krist Strauji vērties ciet; aizcirsties.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
šnaucers Suns ar atlētisku ķermeņa uzbūvi, asu, cietu spalvu un bārdas kumšķi pie purna.
līčija Šā koka auglis – kaulenis ar ļoti cietu, adatainu mizu un bālganu, sulīgu mīkstumu.
mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
skuja Šaura, cieta, adatveida skujkoku (piem., priedes, egles, kadiķa) lapa.
solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
ass Tāds (audums, dzija), kas nav mīksts, piekļāvīgs; stingrs, ciets.
bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
garozains Tāds, kam ir cieta, bieza garoza.
nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
skarbs Tāds, kam raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (par lakstaugiem, to daļām).
pielaidīgs Tāds, kam raksturīgs principialitātes, prasīguma trūkums; piekāpīgs, iecietīgs.
ātrcietējošs Tāds, kas ātri sacietē.
nebrīvs Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
slēgts Tāds, kas ir aiztaisīts ciet (piem., ar vāku).
pusdzīvs Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
stings Tāds, kas ir sacietējis, kļuvis želejveidīgs.
cietvielu Tāds, kas ir saistīts ar vielām cietā agregātstāvoklī.
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
mīksts Tāds, kas ir viegli saspiežams, nav blīvs, ciets.
nožēlojams Tāds, kas izraisa (pret sevi) žēlumu, līdzjūtību, līdzcietību.
mīksts Tāds, kas nav stingrs, ciets, ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
slikts Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība.
svabads Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvs (2).
brīvs Tāds, kas neatrodas gūstā, ieslodzījumā, apcietinājumā.
šķidrs Tāds, kas sastāv galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz kā cieta piejaukuma; pretstats: biezs (piem., par vielu maisījumu).
miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes (par dārzeņiem); tāds, kas nav sulīgs (par augļiem).
stiebrains Tāds, kas satur stiebrus; tāds, kas kļuvis stiebram līdzīgs – sauss, ciets.
sīksts Tāds, ko (piem., cietības dēļ) ir grūti saplēst, salauzt u. tml.
abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
nežēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, ko) ir cietsirdīga, vardarbīga, nesaudzīga.
necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
koksnains Tāds, kurā ir koksne vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
zvērisks Tāds, kura izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums.
samierniecisks Tāds, kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), iecietīgums (pret ko nevēlamu).
zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
slikts Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības; tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi.
palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
sprādzēt Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piem., nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
žēlastības dāvana tas, kas ir iedots aiz žēlastības, līdzcietības.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pils pagrabā u. tml.).
kušanas temperatūra temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
nokļūt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
nonākt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
irdinātājs Traktoram piekabināma ierīce vai pašgājēja zemes darbu mašīna cietas grunts irdināšanai.
marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
palisandrs Tropu koks ar sevišķi cietu, izturīgu koksni [piem., Jacaranda mimosifolia, Dalbergia nigra, Dalbergia latifolia].
miegt Turēt ciet, cieši spiest.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
perforators Urbjmašīna, kas paredzēta ilgstošam darbam ar cietiem materiāliem.
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusī kārta.
adsorbēt Uzsūkt (gāzi, šķidrumu) – par cieta ķermeņa virsmu.
fricis Vācietis; vācu karavīrs.
bungot Vairākkārt sist pret ko cietu, radot troksni; atsitoties pret ko cietu, radīt troksni.
vārstīt Vairākkārt vērt (ko) vaļā un ciet; virināt.
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, knābi).
plakšķināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet.
plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par durvīm, logu).
virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piem., par muti, acīm).
despotisms Valdonīga, cietsirdīga un nežēlīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem).
tirāns Valdonīgs, cietsirdīgs cilvēks.
despotisks Valdonīgs, nežēlīgs, cietsirdīgs (pret citiem cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kroņa maize valsts uzturs (piem., cietumā).
obstipācija Vēdera aizcietējums.
cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai.
aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
taisīt Vērt, siet ciet, vaļā.
vilkt Vērt, taisīt (ko) ciet, vaļā.
taisīties Vērties ciet, vaļā, arī sieties vaļā.
pievērties Vērties ciet.
dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
pusciets Vidēji ciets.
pusmīksts Vidēji mīksts; tāds, kas nav sevišķi stingrs, ciets.
dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
cietinātājs Viela, ar ko cietina.
kondensācija Vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai cietā stāvoklī.
sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
nāras Vienkārša guļasvieta – cieta, pie sienas piestiprināta dēļu lāva.
svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
okstiņš Vīriešu galvassega – cieta platmale ar apaļu dibenu, parasti melnā krāsā; katliņš.
kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
vērt Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci no šķidruma (ko cietu).
vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
dimants Viscietākais minerāls – bezkrāsains oglekļa kristāls (dārgakmens).
nepacietība Vispārināta īpašība --> nepacietīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1).
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2).
šņorzābaki Zābaki, kas sienami ciet ar auklām (šņorēm).
sauszeme Zeme – pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
garoza Zemeslodes ārējais cietais apvalks (līdz 75 kilometru dziļumam).
ziemcietis Ziemciete (1).
kariess Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja un dobuma veidošanās.
žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
argo Žargons, ko lieto zagļi, cietumnieki u. tml.
kalst Žūstot kļūt sausākam, arī cietākam.

ciet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ciet

LLVV

ciet