Paplašinātā meklēšana
Meklējam veidot.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1657):
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- (pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- izart Arot izveidot.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- vagot Art, veidot vagas (1).
- spicēt Asināt, veidot smailu.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
- nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
- uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
- atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
- notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
- izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
- ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
- reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
- spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
- atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
- atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
- atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
- stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
- uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- sacerot Augot izveidot cerus.
- sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot stīgas.
- sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
- sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
- stīgot Augot veidot stīgas.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- dzīt Augot veidot.
- griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- riest Augot, attīstoties veidot (ko).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- ieaust Aužot ieveidot.
- pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- izberzēt Berzējot izveidot.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
- iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
- uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
- pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
- tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
- īsināt Darīt, veidot īsāku.
- slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
- izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
- pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
- izdejot Dejas soļiem izveidot.
- nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
- likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- izdilt Dilstot izveidoties.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
- nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
- izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
- izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
- bakstīt Durot izveidot.
- izdurt Durot izveidot.
- izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
- grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
- mīt Ejot veidot (soli).
- mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
- izēvelēt Ēvelējot izveidot.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- iefrēzēt Frēzējot ieveidot.
- izfrēzēt Frēzējot izveidot.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
- uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- sagrābt Grābjot izveidot.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
- iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- iegrebt Grebjot ieveidot.
- izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
- iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
- iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
- sagriezt Griežot pārveidot par ko.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
- kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
- grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
- iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- ielikt Ieveidot (ilgviļņus).
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
- ievagot Ieveidot (kur vagu).
- iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
- iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
- likt ilgviļņus ieveidot ilgviļņus.
- deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
- gult Iezīmēties, izveidoties.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
- muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
- dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
- šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
- iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
- ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
- uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
- izplānot Izveidot (kā) plānu.
- uzskicēt Izveidot (kā) skici.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
- iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
- individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
- uzcelt Izveidot (ko sabiedrībā).
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
- pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
- līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
- paplatināt Izveidot (ko) platāku.
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
- atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
- taisīt Izveidot (ko).
- izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
- iekalt Izveidot (no akmeņiem, akmens plāksnēm u. tml.).
- iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- uzmeistarot Izveidot (par dzīvniekiem).
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
- sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
- samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- izdzīt Izveidot (vagu).
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
- iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
- sarullēt Izveidot apaļu.
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- saasnot Izveidot asnus.
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
- novilkt Izveidot dabā (piem., robežu, stigu).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- savilkt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- savilkt roku dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt roku dūrē izveidot dūri.
- savilkt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- sasapņot Izveidot iztēlē; izsapņot.
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
- izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
- sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
- izlocīties Izveidot lokus, līkumus.
- izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- sariest Izveidot pumpurus – par augiem.
- sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
- apsakņoties Izveidot saknes.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
- pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
- iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
- nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- sasprogot Izveidot sprogas (matos, kādā to daļā).
- izstiebrot Izveidot stiebrus.
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) – par augu.
- aizšķērsot Izveidot šķērsli; būt par šķērsli.
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
- piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
- uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
- ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
- izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
- sastutēt Izveidot; uzcelt.
- iekārtot Izveidot.
- sataisīt Izveidot.
- ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
- iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
- iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
- izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
- iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
- ieieties Izveidoties par paradumu.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
- atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
- iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- ierasties Izveidoties, parādīties.
- tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
- atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
- izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
- iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- samesties Izveidoties, rasties; saviesties.
- sabriest Izveidoties, rasties.
- sacelties Izveidoties, rasties.
- sarasties Izveidoties, rasties.
- padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
- rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
- celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- izkārpīt Kārpot izveidot (ko).
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
- jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
- sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
- izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
- filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
- atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
- izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
- izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
- izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
- dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
- vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
- modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- pārkoriģēt Koriģējot pārveidot.
- izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
- saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
- tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
- kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- izlauzt Laužot izveidot (ko).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
- klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
- pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
- uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
- salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
- siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- izlūzt Lūstot rasties, izveidoties.
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- grozīt Mainīt, pārveidot.
- vērst Mainīt, veidot citādu.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
- vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
- ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
- skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
- apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- pārtaisīt pasauli mēģināt pārveidot cilvēkus, sabiedrību.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
- uzmest Metot uz augšu, izveidot.
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
- izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
- skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
- nerādīt Neveidot skaidru attēlu.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- slita No guļbaļķiem veidots žogs.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- saitējums No saitēm veidots pārsējs.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- noorganizēt Nodibināt, izveidot.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
- atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
- spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- zāģēt stigu nozāģējot kokus, veidot stigu.
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- izkristalizēt Pakāpeniski izveidot.
- izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, parādīties – par parādībām dabā.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
- viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- ieausties Pamazām izveidoties (kur).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
- līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
- pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
- apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
- sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
- izlauzt Pārvarot šķēršļus, izveidot.
- digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- granulēt Pārveidot (ko) granulās.
- amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības.
- iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
- parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
- sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
- kompilēt Pārveidot (programmu) mašīnkodā.
- domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
- pārmainīt Pārveidot citādu.
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
- rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst.
- modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
- sadalīties Pārveidoties atsevišķās sastāvdaļās.
- pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
- pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
- kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
- pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
- sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- transformēties Pārveidoties.
- izvērst Pārvērst, pārveidot.
- pataisīt Pārvērst, pārveidot.
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
- pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
- piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
- appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
- dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
- iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
- nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
- pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
- izkopt Pilnveidot, attīstīt.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- nākt Pilnveidoties.
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
- zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
- iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
- pļavparks Pļavā izveidots parks; pļavas parks.
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- nokopēt Precīzi atveidot (piem., gleznā).
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
- radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- rozete Priekšmets, kurā atveidots rozes zieda motīvs.
- atveide Process, rezultāts --> atveidot; atveidošana; atveidojums.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
- perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
- apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
- izraut Radīt, izveidot (bedri, iedobumu); izskalot.
- uztaisīt Radīt, izveidot (piemēram, ko māksliniecisku).
- pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- kūsāt Radīt, veidot burbuļus.
- treļļot Radīt, veidot treļļus – par putniem.
- pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
- likt Rakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- literārs eposs rakstnieka veidots literārs darbs.
- izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
- lineārais raksts raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
- spriest Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
- uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
- uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
- uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
- uzaust Rasties, izveidoties (psihiskā darbībā).
- izstrādāties Rasties, izveidoties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
- izstrādāties Rasties, izveidoties kāda procesa rezultātā (piem., par vielām organismā).
- ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
- sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur.
- sabriest Rasties, izveidoties, pakāpeniski attīstīties.
- izaugt Rasties, izveidoties.
- piedzimt Rasties, izveidoties.
- uzaugt Rasties, izveidoties.
- raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
- sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- raisīties Rasties, veidoties (piem., par mākslas darbu).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- pieraudāt Raudot izveidot.
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
- ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
- galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
- aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
- sakļauties Refl. --> saliedēties [2]; izveidoties par vienotu kopumu.
- sariesties Refl. --> sariest (1); veidoties (par pumpuriem).
- veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- māceklis Reliģiskas mācības, tās izveidotāja piekritējs un sekotājs.
- atveids Rezultāts --> atveidot; atveidojums.
- darbība Rīcība, pasākumu kopums, lai (ko) izveidotu, radītu, panāktu u. tml.
- kārtot Rīkot, organizēt; veidot kārtību (piem., kādā norisē).
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
- satīt Ritinot (ko), izveidot (no tā).
- ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē); rokot iestiprināt, izveidot.
- aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
- izrakt Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
- sarakt Rokot izveidot (lielākā daudzumā).
- parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
- pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- izzīmēt Rūpīgi, filigrāni izveidot.
- izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
- izrušināt Rušinot izveidot (bedri, iedobumu u. tml.).
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- rīmēt Sacerēt, veidot ar atskaņām (ko).
- saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
- piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- satamborēt Saistot vienu ar otru, izveidot.
- kā izdreijāts saka par ļoti skaistu, samērīgi veidotu cilvēku, tā augumu.
- (birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- kūņoties no (bērnu, zīdaiņu) autiņiem sākt attīstīties, veidoties.
- raisīties Sākt attīstīties, veidoties.
- dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
- dīgt Sākt rasties, veidoties (piem., par jūtām).
- laist Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
- aizmesties Sākt veidoties; attīstīties.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kompozīts Salikts, no vairākām sastāvdaļām veidots, vairākdaļīgs.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
- iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
- uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
- sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
- nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
- mūrēt Sastiprināt (piem., ķieģeļus, akmeņus) ar javu, celt (ko), veidot.
- brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
- sasist Sastiprinot ar naglām, izveidot (ko).
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
- sakrāt Savākt (ko) un izveidot kolekciju.
- sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
- kniedēt Savienot ar kniedēm; veidot (savienojumu) ar kniedēm.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
- mīties Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- izkultivēt Selekcionējot izveidot, izaudzēt.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- sasiet Sienot (ko) izveidot (kādu kopumu, veidojumu).
- sasiet mezglu sienot (ko), izveidot mezglu.
- sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- iesiet Sienot ieveidot (piem., mezglu).
- sasiet Sienot izveidot (ko).
- siet kūli sienot veidot kūli.
- skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
- piesist Sitot (piem., ar kāju), atveidot (ritmu).
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
- paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
- noteikts Skaidri, precīzi izveidots.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
- saskaldīt Skaldot pārveidot (par ko).
- velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
- izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
- saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
- skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
- sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
- izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- piesnigt Sniegot izveidoties (biezai) sniega kārtai.
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- sasnigt Sniegot sniegam, izveidoties.
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
- tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
- matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- nospēlēt Spēlējot izrādē, atveidot.
- sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
- kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
- nospiest Spiežot izveidot (kā) atveidu.
- vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
- riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
- loka Sproga, cirta (parasti ieveidota).
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- dēstīt Stādot augus, veidot (piem., dārzu, mežu).
- iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
- iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
- iemīdīt Staigājot izveidot (piem., taku).
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
- stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
- ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
- nokopēt Strādājot ar datoru, izveidot (kā) dublikātu.
- taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
- pieslīpēt Strādāt, lai (ko) uzlabotu, pilnveidotu.
- izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
- iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
- sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
- iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
- monotipija Šādā tehnikā veidots darbs.
- ksilogrāfija Šādā tehnikā veidots mākslas darbs; kokgriezums, kokgrebums.
- oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- inkrustācija Šādi darināts rotājums, arī šādi veidots mākslas darbs.
- uzsaldēt Šādi izveidot (ar ledu segtu platību).
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- kulties Šķaidīties, jaukties (piem., par ūdeni); veidoties, rasties, (kam) griežoties, jaucoties.
- iešķelt Šķeļot izveidot (piem., plaisu).
- pāršķērst Šķēržot pārgriezt, izveidot atvērumu.
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- šķidrā gāze šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
- pāršķirt Šķirot izveidot (celiņu) matos.
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
- vaibstīt Šķobīt (seju, tās daļu), veidot sejā (grimasi).
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
- pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
- iešūt Šujot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- nošūt Šujot izveidot (dūrienu rindu).
- izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
- uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piem., auduma gabalam).
- pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
- šķipsnains Tāds (piem., matu griezums), kurā ir izveidotas matu šķipsnas.
- dziļš Tāds (priekšmets), kas veidots ar samērā lielu padziļinājumu, iedobumu.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pasmags Tāds, ar kuru ir samērā grūti veidot kontaktu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
- ilgviļņots Tāds, kam ir ieveidoti ilgviļņi.
- pirkstains Tāds, kam ir izveidoti visi pieci pirksti (parasti par cimdu).
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas; lielacu.
- lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piem., par sietu, tīklu).
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi [1] (1), arī no vizuļiem veidots (piem., par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piem., šāds tērps, rotājums.
- ondulēt Tāds, kam matos ir ieveidotas ondulācijas.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs ar mazāku platību (piem., mājai – jumta slīpņu veidotajā telpā).
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
- pazeme Tāds, kas atrodas, ir izveidots zem zemes.
- audiovizuāls Tāds, kas dod iespēju vienlaikus atveidot attēlu un skaņu.
- atpakaļejošs Tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā.
- sintētisks Tāds, kas iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā; tāds, kas izgatavots no ķīmiskā sintēzē iegūtām vielām.
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkaniem ķieģeļiem.
- retro Tāds, kas ir darināts, veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
- pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots (kā) pārsiešanai.
- uzliekt Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem; tāds, kas veido sistēmu.
- reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
- izliekts Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies lokveidā, ar izvirzījumiem.
- svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts slikti, ne tā, kā vajadzētu būt.
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
- ērts Tāds, kas ir labi, piemēroti izveidots; tāds, ko viegli un patīkami lietot.
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- paštaisīts Tāds, kas ir paša mājas apstākļos izgatavots, izveidots.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- pavecs Tāds, kas ir radīts, izveidots pirms diezgan ilga laika.
- rustikāls Tāds, kas ir rupji, vienkāršoti veidots.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
- parupjš Tāds, kas ir samērā rupji veidots (par seju, sejas vaibstiem).
- smalks Tāds, kas ir veidots ar dziļu izpratni, zināšanām, arī ar labu gaumi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mūris Tāds, kas ir veidots no ķieģeļiem, akmeņiem u. tml., tos mūrējot.
- rustikāls Tāds, kas ir veidots no rupji apdarinātiem akmeņiem; tāds, kas ir veidots rustikas tehnikā.
- stiklains Tāds, kas ir veidots no stikla.
- stiklots Tāds, kas ir veidots no stikla.
- režģis Tāds, kas ir veidots no šādām krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
- viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
- saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
- šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc kāda parauga, šablona.
- tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta parauga, tipa.
- trafarets Tāds, kas ir veidots pēc trafareta parauga; šablonisks (1).
- reālistisks Tāds, kas ir veidots, ievērojot reālisma (1) principus.
- memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
- trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
- glāze Tāds, kas izgatavots, veidots no stikla.
- atspere Tāds, kas izveidots ar atsperēm.
- federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
- federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
- pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
- pārdomāts Tāds, kas izveidots, ņemot vērā dažādus aspektus.
- daudzvalodu Tāds, kas izveidots, sastādīts vairākās valodās.
- vienvalodas Tāds, kas izveidots, sastādīts vienā valodā.
- karuseļveida Tāds, kas konstruēts, izveidots uz rotējošas pamatnes, rotējošas piekares u. tml.
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- nezilbisks Tāds, kas nespēj veidot zilbes kodolu (par skaņu).
- vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
- saistīts Tāds, kas pieder (pie noteikta laikposma), tāds, kas ir radies, izveidots (noteiktā laikposmā).
- atjautīgs Tāds, kas radīts, veidots ar bagātīgu izdomu.
- arhetipisks Tāds, kas saistīts ar arhetipu; tāds, kurā atveidots arhetips.
- divvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots divās valodās.
- trīsvalodu Tāds, kas sastādīts, veidots trijās valodās.
- slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
- sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
- runājošs Tāds, kas spēj atdarināt vai atveidot vārdus, runu.
- rezerve Tāds, kas tiek sagādāts, izveidots izmantošanai vajadzības gadījumā.
- jaukts Tāds, kas veidojies, veidots no dažādām sastāvdaļām.
- godē Tāds, kas veidots ar paplatinājumu apakšējā daļā.
- polihroms Tāds, kas veidots daudzās krāsās; daudzkrāsains.
- bimetālisks Tāds, kas veidots no diviem dažādiem metāliem.
- dzīparains Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- dzīparots Tāds, kas veidots no dzīpariem; krāsains, raibs.
- keramisks Tāds, kas veidots no keramikas.
- lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
- megalītisks Tāds, kas veidots no milzīgiem akmens bluķiem (megalītiem).
- redeles Tāds, kas veidots no šādiem stieņiem, līstēm u. tml..
- vienlaiduma Tāds, kas veidots no vienlaidu materiāla, arī vienlaidu griezumā.
- gatavs Tāds, kas veidots pēc ierastiem paraugiem, šabloniem, bez radošas pieejas.
- klasisks Tāds, kas veidots pēc tradicionāliem, sen iedibinātiem principiem, atbilst šiem principiem.
- sviķeļains Tāds, kas veidots sviķeļa tehnikā.
- gaumīgs Tāds, kas veidots, darināts ar gaumi; tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām.
- asprātīgs Tāds, kas veidots, radīts ar neparastu, negaidītu izdomu; atjautīgs.
- drebelīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- drebulīgs Tāds, kas veidots, rokai drebot.
- ekspromts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās, improvizējot.
- ieturēts Tāds, kas viscaur izveidots noteiktā veidā, formā.
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
- animālistisks Tāds, kurā attēloti, atveidoti dzīvnieki (piem., par tēlotājmākslas žanru).
- vītņots Tāds, kurā ir izveidotas vītnes.
- smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
- pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piem., izpildīts, veidots, aprēķināts.
- amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša pieeja; tāds, kas veidots bez talanta.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
- sliet Taisīt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
- pārtaisīt Taisot izveidot (ko) citādi, pārveidot (par ko).
- uztaisīt Taisot, parasti ar roku darbu, izveidot (piemēram, priekšmetu vēlamā formā).
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
- iztamborēt Tamborējot izveidot (ornamentu, rakstu).
- pietamborēt Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
- mozaīka Tas (priekšmets, parādība), kas sastāv, ir veidots no daudzām dažādu krāsu sīkām daļiņām.
- objekts Tas, kas (kur) atrodas, ir izveidots.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- modifikācija Tas, kas ir nedaudz pārveidots, pielāgots, ar citām īpašībām; arī paveids, variācija.
- tīrradnis Tas, kas ir nesamākslots, nepārveidots; tas, kam ir liela vērtība.
- lolojums Tas, kas ir pašaizliedzīgi, ar pūlēm veidots, radīts, attīstīts.
- retro Tas, kas ir veidots pēc pagājušo laiku modes, stila.
- gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
- ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- jēlmateriāls Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba, zinātniska darba) izveidei.
- jēlviela Tas, kas vēl nav līdz galam izveidots, kas var noderēt, būt pamatā kā (piem., mākslas darba) izveidei.
- saturs Tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots.
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- satecināt Tecinot izveidot (ko).
- grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
- ieleja Tekošu ūdeņu veidots garens padziļinājums; garens padziļinājums (starp kalniem, pauguriem).
- pietecēt Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
- reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
- diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
- rasējums Telpiska objekta grafisks attēlojums plaknē; pēc noteikta mēroga veidots tehniskais zīmējums.
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
- ietēst Tēšot ieveidot (piem., robu).
- ietetovēt Tetovējot ieveidot (ķermeņa daļā attēlu, zīmi).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- saiet Tiekot sildītam, izveidoties.
- separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- kociņš Tievs, neliels no koka vai cita materiāla veidots stienītis.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- jauniestudējums Tikko vai nesen izveidots iestudējums.
- aizaust Tikt aizsegtam, pārklātam (ar zirnekļa tīkliem); veidot zirnekļa tīklu (kam priekšā).
- izpausties Tikt atveidotam, atklātam (mākslas darbā).
- pacelties Tikt celtam, veidotam uz augšu.
- rasties Tikt dibinātam, veidotam.
- ievilkties Tikt ievilktam (parasti neviļus), izveidoties.
- izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
- izkopties Tikt izkoptam; izveidoties.
- iegrauzties Tikt izveidotam (kalnos, klintīs) – par ceļu, taku.
- sarasties Tikt izveidotam, arī izveidoties (lielākā vairumā).
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- uzslieties Tikt izveidotam, uzbūvētam virzienā uz augšu.
- konstituēties Tikt konstituētam; izveidoties, nodibināties (par organizatorisku veidojumu).
- nodibināties Tikt nodibinātam; izveidoties, rasties.
- noorganizēties Tikt noorganizētam; nodibināties, izveidoties.
- pārkārtoties Tikt pārkārtotam, pārveidotam (piem., par ekonomiku).
- pārdzimt Tikt pārveidotam par ko citu, jaunā kvalitātē.
- uztapt Tikt radītam, izveidotam, darinātam u. tml.
- rīmēties Tikt sacerētam (parasti par tekstu ar atskaņām); veidot atskaņas, saskanēt.
- pārstrādāties Tikt sagremotam, pārveidotam citās vielās.
- izkārtoties Tikt veidotam noteiktā sistēmā.
- emuārs Tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti vienā tīmekļa vietnē; blogs.
- vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
- satīt Tinot (priekšmetu, kādu materiālu), parasti cilindrveidīgi, izveidot (to vēlamajā formā).
- notīt Tinot nost, izveidot (piem., kamolu); satīt.
- satīt Tinot sasaistīt, saņemt kopā (piem., dziju, auklu); tinot izveidot (piem., dziju, auklu vēlamajā formā).
- griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
- rullēt Tīt (ko) rullī (1), veidot rulli.
- tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
- kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
- satrenēt Trenējot izveidot.
- uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
- saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
- izurbināt Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
- ieurbināt Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
- ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
- izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
- urbt sulas urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
- karte Uz šāda attēlojuma pamata izveidota shēma, kas parāda valstu iedalījumu, ceļus, tūrisma objektus u. tml.
- nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
- nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
- grimēt Uzlikt grimu; ar grimu mainīt, pārveidot sejas izskatu.
- filmēt Uzņemt kinofilmā; veidot filmu.
- dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- uzrullēt Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
- uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
- iekšskats Uzzīmēta, atveidota u. tml. telpas iekšpuse.
- skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- izvaibstīt Vaibstoties pārveidot (seju, tās daļas), izveidot grimases.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
- cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
- uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
- izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- pievārīties Vāroties izveidoties un cieši pielipt klāt.
- basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
- nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
- krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
- gleznot Veidot (mākslas darbu) ar glezniecības līdzekļiem; šādā mākslas darbā atveidot (ko).
- velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
- mest burbuļus veidot burbuļus; burbuļot.
- līst Veidot mežā izcirtumu, lai izveidotu tīrumu.
- uzkrāt kapitālu veidot naudas līdzekļu ietaupījumus, atsakoties no tūlītējas patērēšanas un ieguldot ienākumus ražošanas līdzekļos, būvniecībā u. tml.
- perforēt Veidot noteiktu caurumu kombināciju; veidot robus (kā malās); caurumot.
- līst līdumu veidot tīrumu, izcērtot kokus, izraujot celmus.
- uzaust Veidot un pabeigt veidot (tīklu).
- mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
- konturēt Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
- radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
- attīstīties Veidoties, rasties kvalitatīvām pārmaiņām (dabā, sabiedrībā, personībā); rasties, izveidoties, pilnveidoties.
- reformēt Veikt (kā) reformu; ar reformām pārveidot, pārkārtot (ko).
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- transliterēt Veikt transliterāciju, atveidot (kādā alfabēta sistēmā rakstītu tekstu) ar citas valodas alfabēta sistēmas līdzekļiem.
- barhāns Vēja veidots smilšu paugurs (tuksnesī).
- ievilkt Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- izvilkt Velkot izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- novilkt Velkot izveidot (taisni, līniju u. tml.).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- ievelmēt Velmējot ieveidot.
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- izvelmēt Velmējot izveidot.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
- izveltnēt Veltnējot izveidot.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- savelt Veļot (ko), izveidot (no tā).
- izvelt Veļot izveidot (ko).
- uzvelt sniegavīru veļot, gatavojot sniega bumbas, rituļus, izveidot sniegavīru.
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
- savērpt Vērpjot izveidot.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- savervēt Vervējot izveidot (piem., kādu grupējumu).
- saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- hečbeks Vieglais automobilis ar slīpu aizmugures daļu, kas veidota kā durvis.
- fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
- grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
- skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu.
- modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
- pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
- ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
- līdzveidotājs Viens no (kā) veidotājiem.
- kinooperators Viens no kinofilmas līdzveidotājiem, kas filmē ar kinokameru.
- sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
- unificēt Vienveidot (ko), parasti racionāli samazinot vienādi lietojamu objektu, procedūru u. tml. daudzveidību.
- šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
- izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
- ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
- noviltot Viltojot izveidot.
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izviļāt Viļājot izveidot (ko).
- savirpināt Virpinot izveidot (ko).
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
- mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
- vilkties Virzīties, veidoties (pa mākoņiem, miglu).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko).
- izliekt Virzoties, arī virzot izveidot (loku, līkumu).
- iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- izzāģēt durvis zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- izzāģēt logu zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
- ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
- zāle zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; zālājs, maurs.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
- nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
- iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
- sangīna Zīmējuma tehnika, kurā izmanto šādu zīmuli; šādā tehnikā veidots zīmējums.
- tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
- zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
- supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
- murds Zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
- stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
- dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.
veidot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV