Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam irt.

Atrasts vārdos (115):

Atrasts etimoloģijās (23):

No itāļu virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs)
No latīņu virtualis 'varbūtējs'. (šķirklī virtuāls)
No dienvidāfrikāņu apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds)
No latīņu abstractus 'nošķirts'. (šķirklī abstrakts)
No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
No latīņu attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts)
No franču boucler 'sasprogot, sacirtot'. (šķirklī buklē)
No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
No angļu flirt. (šķirklī flirts)
No franču friser 'cirtot, sprogot'. (šķirklī frizēt)
No franču isoler 'nošķirt'. (šķirklī izolēt)
No grieķu komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats)
No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
No franču culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs)
No latīņu culinarius 'virtuves' (culina 'virtuve'). (šķirklī kulinārija)
No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
No grieķu, jaungrieķu sirtákē. (šķirklī sirtaki)
Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
No vācu virtuos. (šķirklī virtuozs)

Atrasts normatīvajos komentāros (1):

Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (200):

airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
aizvērtņi Aizvirtņi (1).
aizvērtņi Aizvirtņi (2).
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
izolēt Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
nošķirt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.
atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atgriezt Atšķirt, norobežot (no kā).
atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
atnākt Attaisīties; atirt, atraisīties.
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
bērties Birt, kaisīties.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
profils Cilvēka virtuālā identitāte.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
skrulle Cirta, sproga.
kruzuļains Cirtains, sprogains.
skruļļains Cirtains; skrullains.
skrullains Cirtains; skruļļains.
kruzuļi Cirtas, sprogas.
lokšķēres Cirtošanas šķēres.
lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
skrullēties Cirtoties.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
niršana Darbība --> nirt.
šķiršana Darbība, process --> šķirt.
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
izgrūt Grūstot, brūkot izgāzties, izbirt.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
nolaisties Ienirt.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
minestrone Itāliešu virtuves ēdiens – bieza dārzeņu zupa.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
aiziet pa pieskari izjukt, izirt, salūzt, beigt pastāvēt.
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
izslīdēt Izplūst, izbirt.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
izvirtulis Izvirtis cilvēks.
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, irt.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
kambīze Kuģa virtuve.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.

Atrasts piemēros (200):

mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
štrūdele Ābolu štrūdele – pazīstamākā Vīnes virtuves recepte.
atirt Adītā džempera mala sāk atirt.
nākt Aiz izcirtuma nāk jaunaudze.
iecirtīgs Aiziet iecirtīgā gaitā.
aizirties Aizirties līdz upes vidum.
aizirties Aizirties prom no krasta.
kailcirte Aizliegt kailcirti krasta joslā.
aizšķirt Aizšķirt ciet grāmatu.
aizšķirt Aizšķirt pēdējo lappusi.
aizšķirt Aizšķirt vārdnīcu līdz vārdam "celms".
aizšķirt Aizšķirt žurnālu līdz pēdējai lappusei.
apcirst Akmeni pirms tēla veidošanas vispirms apcirta.
pārāks Akrila plātnes virtuves mēbelēm ir pārākas par citām.
šļupstētājs Aktieris virtuozi tēlo šļupstētāju, kas nespēj izrunāt dažus līdzskaņus.
brūzis Alus, spirta brūzis.
pudiņš Angļu virtuvē populārs ēdiens ir Jorkšīras pudiņš.
apbirt Apbirt ar smiltīm.
pašpārvalde Apgabalam piešķirtas ierobežotas pašpārvaldes tiesības.
apjumt Apjumt šķūni, pirti.
virtulis Apkaisīt virtuļus ar pūdercukuru.
apmēbelēt Apmēbelēt guļamistabu, virtuvi.
ap- Apmirt.
apsvīst Apsvīdis virtuves logs.
apvienot Apvienot ēdamistabu ar virtuvi.
savaldīt Ar matu sprādzi viņa ātri savalda savas nepaklausīgās cirtas.
ienirt Ar metro eskalatoru ienirt pazemē.
piestiķēt Ar piešķirtajiem 2000 eiro bijis par maz, vajadzējis piestiķēt arī pašiem.
ripa Ar pirtsslotu pret zāļu ripām.
troksnis Ar skaļu troksni aizcirtās durvis.
nonirt Ar speciāliem aparātiem var nonirt līdz pat 11 km dziļumam.
atšķirt Ar ventilatoriem atšķirt piemaisījumus no graudiem.
sastrīdēties Ar vīru sastrīdējāmies un nolēmām šķirties.
atbirt Atbirt jau pēc pirmā semestra.
atdauzīt Atdauzīt cirtņa galu.
atirt Atirt laivu no kuģa.
atirt Atirt laivu pie laipām.
atirt Atirt plostu no krasta.
pirtnieks Atjaunot pirtnieka profesiju.
atkalt Atkalt ledu ar metāla cirtņiem.
atmest Atmest atpakaļ matu cirtu.
atņemt Atņemt agrāk piešķirto zemi.
izšķirties Ātri izšķirties.
grēda Atstāt virtuvē nemazgātu trauku grēdu.
spirts Atšķaidīt spirtu.
atšķirt Atšķirt abus dvīņus.
atšķirt Atšķirt āra bērzu no purva bērza.
atšķirt Atšķirt bērnu no krūts.
lappuse Atšķirt dzejoļu krājuma septīto lappusi.
atšķirt Atšķirt dzīvnieku sugas tēviņu no mātītes.
atšķirt Atšķirt grāmatu vietā, kur ielikta zīmīte.
slikts Atšķirt labo no sliktā.
pabiras Atšķirt labu literatūru no pabirām.
nepatiesība Atšķirt patiesību no nepatiesības.
atšķirt Atšķirt piezīmju bloku.
atšķirt Atšķirt satura rādītāju.
atšķirt Atšķirt sivēnus no sivēnmātes.
sivēnmāte Atšķirt sivēnus no sivēnmātes.
nokrāsa Atšķirt skaņas nokrāsas.
simulants Atšķirt slimnieku no simulanta.
trusēns Atšķirt trusēnus no mātes.
atšķirt Atšķirt viltotu naudu no īstas.
pseidozinātne Atšķirt zinātni no pseidozinātnes.
atšķirtība Atšķirtība svešumā.
atšķirties Atšķirties no pārējiem ekskursantiem.
atšķirties Atšķirties no visiem ar izcilām dotībām.
atšķirties Atšķirties pēc formas.
atšķirties Atšķirties pēc izskata.
atšķirties Atšķirties pēc krāsas.
atšķirties Atšķirties pēc ķīmiskā sastāva.
virmot Atverot pirts durvis, pretī virmoja karstums.
atvēsināties Atvēsināties pēc pirts.
priekšiņa Atvēsināties pirts priekšiņā.
mirte Audzēt istabā mirti.
šķirtdzimuma Augs ar šķirtdzimuma ziediem.
izšķirtspēja Augsta izšķirtspēja.
pamirt Balss aiz muguras lika meitenei pamirt.
pioniersuga Baltalksnis ir pioniersuga, kas ieviešas lauksaimniecības zemēs, izcirtumos.
galds Balts virtuves galds.
nominācija Balva tiek piešķirta četrās nominācijās.
baranka Baranku virtene.
krētieši Baudīt slaveno krētiešu virtuvi.
šķirtība Baznīcas un valsts šķirtība.
virtene Beidzot viņa vārdu virtene pārtrūka!
latols Benzīna un spirta maisījums jeb tā sauktais latols.
dvaka Benzīna, spirta dvaka.
šķirts Bērns dzīvo šķirtā ģimenē.
trūcīgs Bezdarbniekam piešķirts trūcīgas personas statuss.
virtene Bezdelīgu virtene sasēdusies uz elektrības vadiem.
virtene Burtu virtene.
atšķirt Būt atšķirtam no ierastās vides.
šķirt Būt šķirtam no mājām, no savas ģimenes, dzimtenes.
raksturlielums Būtiski televizora raksturlielumi ir izšķirtspēja un kontrasts.
celmains Celmains lauks, izcirtums.
pieglaust Censties pieglaust kādu nepaklausīgu matu cirtu.
noskaņa Censties savai balsij piešķirt bezrūpīgu noskaņu.
tīšs Centies atšķirt tīšu provokāciju no nejaušas viedokļu sadursmes.
piekūpēt Cepot virtuve piekūpēja dūmiem.
neizšķirts Cīņa beidzās neizšķirti.
čigānene Cirtainā čigānene.
cirtains Cirtaina galva.
malva Cirtainā malva.
pērļvista Cirtainā pērļvista.
galva Cirtaina, sprogaina galva.
pelikāns Cirtainais pelikāns.
cirtains Cirtaini mati.
cirtains Cirtains zēns.
iestigot Cirtei iestigots nogabals.
cirtot Cirtot matus.
cirtums Cirtuma brūce jau sadzijusi.
iecirsties Cirvis iecirties naglā.
knēdelis Čehu virtuves nacionālais ēdiens – knēdeļi.
atšķirt Daļa no telpas atšķirta ar aizkaru.
virtuve Dāņu virtuves tradīcijas.
notvīkt Darbos noguris un notvīcis, pēc pirts viņš jutās kā no jauna piedzimis.
atšķirt Dārzs no pagalma atšķirts ar sētu.
dedzināt Dedzināt spirtu.
sirtaki Dejot sirtaki.
denaturēt Denaturēt spirtu.
desot Desot uz virtuvi.
termometrs Digitālie un spirta termometri.
displejs Displeja izšķirtspēja.
spirts Divvērtīgs spirts.
ecēt Dod, dieviņ, tā nomirt, Kā nomira tēvs, māmiņa! Tēvs nomira ecēdams, Māte – maizi mīcīdama.
nosaukums Dot, piešķirt nosaukumu.
talka Doties talkā meža cirtējiem.
doties Doties uz virtuvi, citu istabu, lejup pa kāpnēm.
draisks Draiskas acis, matu cirtas.
dravnieks Dravnieki cirta dores.
dūmains Dūmaina virtuve ar nokvēpušiem griestiem.
atnākt Dūmi no virtuves atnāk līdz istabai.
dūmi Dūmu pilna virtuve.
klikt Durvis aizcirtās – klikt!
pirts Dzert tēju pēc pirts.
strupausis Dziesmiņā pa pirti pērās pulks zaķu, un pa pakrēslu tipināja strupausis sunītis.
ienirt Dziļi ieelpot un ienirt līdz pašam dibenam.
robežšķirtne Dzimusi uz gaismas un tumsas robežšķirtnes – 25. decembrī.
nošķirtība Dzīvot vientulībā un nošķirtībā no sabiedrības.
virtuozs Džeza virtuozs Kurts Elings.
kutināt Ēdiena smaržas no virtuves kutina nāsīs.
ekonomisks Ekonomiski izlietot piešķirtos līdzekļus.
flirtēt Flirtēt ar jaunām meitenēm.
cirta Gaišas cirtas.
apcirsties Gājēju pulciņš pēkšņi apcirtās ap ielas stūri.
galināt Galināt ļaundarus, virtuālos monstrus.
paņēmiens Galvenajā cirtē kokus cērt vairākos paņēmienos.
virtene Gar ceļmalu sastādītā egļu virtene aizturēja motoru skaņas.
garš Gara pērļu virtene.
virtene Garām aizbrauca vilciena vagonu virtene.
pakrēsla Garausīt's zaķīt's pa pakrēslu Kurina pļaviņā pirtiņu.
pirtsslota Gatavot pirtsslotas.
rudacains Gide aizlika aiz auss kādu nepaklausīgu matu cirtu un vēlreiz pārlaida rudacaino skatienu pāri visiem ceļotājiem.
tvirts Gleznai raksturīgi tvirti akcenti.
sadaļa Grāmatā neliela sadaļa veltīta virtuves iekārtojumam.
grozīties Grozīties pa virtuvi ap plīti.
izšķirties Grūti izšķirties, kādu dāvanu pirkt.
grūts Grūti šķirties no draugiem.
virtuve Gruzīnu virtuve.
lejā Guļamistaba ir augšstāvā, virtuve – lejā.
ganīties Ģimenes vīrieši regulāri ganās virtuvē.
virtuozs Ģitāras virtuozs.
beigties Iebrauktais ceļš beidzas izcirtumā.
iebūvējams Iebūvējamā virtuves tehnika.
iecirtīgs Iecirtīga balss.
iecirtīgs Iecirtīgi turēties pie sliktiem paradumiem.
iecirtot Iecirtoti mati.
tvirts Ieelpot tvirto pavasara gaisu.
iegādāties Iegādāties virtuves iekārtu.
ieiet Ieiet istabā, virtuvē.
ieirt Ieirt laivu attekā.
palisandrs Ielu grezno ziedoši palisandri, tagad violetie ziediņi jau sāk birt zemē un kokiem aug zaļas lapiņas.
sirtaki Iemācīties sirtaki dejas soļus.
iemūrēt Iemūrēt virtuvē plīti.
uzpeldēt Ienirt un uzpeldēt krietnu gabalu tālāk.
ieost Ieost ožamo spirtu.
cirtums Iepriekšējos cirtumos mežs nav atjaunots noteiktajos termiņos.
kamparspirts Ierīvēt ceļgalus ar kamparspirtu.
iesmilkstēties Iesmilkstas mežacirtēju zāģi.
iesniegums Iesniegumā lūgt piešķirt pabalstu.
iešļākt Iešļākt pirts krāsnī kausu ūdens.
izcirtums Iet dziļāk mežā pa izcirtumu.
pirts Iet uz pirti.
iecirst Iet, zodu krūtīs iecirtis.
jēlspirts Ievest, ražot jēlspirtu.
institucionāls Institucionāli nošķirtas publiskās un privātās tiesības.
skrajcirte Intensīva skrajcirte.
irt irt laivu uz krastu.
niedrājs irties ar laivu cauri niedrājam.
irties irties cauri niedrēm.
durvis Istabas, virtuves, dzīvokļa durvis.
pirmatklājums Īsts pirmatklājums bija turku pirts.
asinspirts Izbeigt asinspirti.
paparde Izcirtuma gravās bija daudz paparžu, vienas bija parastās, citas – kā kupls pušķis uz viena kāta.

irt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV