Paplašinātā meklēšana
Meklējam reiz.
Atrasts vārdos (85):
- reiz:1
- reize:1
- greizs:1
- ikreiz:1
- kreizī:1
- nereiz:1
- reizēm:1
- šoreiz:1
- toreiz:1
- uzreiz:1
- citreiz:1
- dažreiz:1
- divreiz:1
- kādreiz:1
- nereize:1
- otrreiz:1
- pareizs:1
- pašreiz:1
- sešreiz:1
- tikreiz:1
- vēlreiz:1
- viņreiz:1
- četrreiz:1
- kādureiz:1
- katrreiz:1
- kreizene:1
- piecreiz:1
- reizināt:1
- reizumis:1
- savureiz:1
- simtreiz:1
- tēvreize:1
- trīsreiz:1
- vienreiz:1
- astoņreiz:1
- daudzreiz:1
- deviņreiz:1
- ikreizējs:1
- nākamreiz:1
- nākošreiz:1
- nepareizs:1
- pirmoreiz:1
- toreizējs:1
- trešoreiz:1
- citreizējs:1
- desmitreiz:1
- divreizējs:1
- ēdienreize:1
- kādreizējs:1
- mēnešreize:1
- otrreizējs:1
- pareizināt:1
- pareizruna:1
- pašreizējs:1
- pēdējoreiz:1
- reizrēķins:1
- sareizināt:1
- septiņreiz:1
- sešreizējs:1
- vairākreiz:1
- četrreizējs:1
- greizsirdis:1
- katrreizējs:1
- piecreizējs:1
- pirmreizējs:1
- pirmreizīgs:1
- reizinājums:1
- reizināmais:1
- reizināšana:1
- reizinātājs:1
- trīsreizējs:1
- tūkstošreiz:1
- vēlvienreiz:1
- vienreizējs:1
- vienreizīgs:1
- daudzreizējs:1
- greizsirdība:1
- greizsirdīgs:1
- pareizticība:1
- pareizticīgs:1
- desmitreizējs:1
- vienreizviens:1
- pareizrakstība:1
- pirmreizinātāji:1
- vienreizlietojams:1
Atrasts etimoloģijās (53):
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No latīņu bis 'divreiz'. (šķirklī bis)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- No ķīniešu dao '(pareizais) ceļš'. (šķirklī dao)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No grieķu dilēmma (di(s) 'divreiz' un lēmma 'pieņēmums'). (šķirklī dilemma)
- No grieķu di(s) 'divreiz' un logos 'vārds, jēdziens'. (šķirklī diloģija)
- No vācu Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols)
- 20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem. (šķirklī gaisotne)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No grieķu glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No kādreizējā šīs valsts nosaukuma Holande. (šķirklī holandieši)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No ivrita kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- No vācu Quotient, kam pamatā latīņu quotiens 'cikreiz'. (šķirklī kvocients)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu orthoepeia 'pareiza runa'. (šķirklī ortoepija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No angļu picnic 'ēdienreize zaļumos'. (šķirklī pikniks)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No vācu richtig 'pareizs, īsts'. (šķirklī riktīgs)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No latīņu secundarius 'otrreizējs'. (šķirklī sekundārs)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No arābu šarī'ā 'pareizs ceļš'. (šķirklī šariats)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No franču jalousie 'greizsirdība'. (šķirklī žalūzijas)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (77):
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Sadzīvē lietotā abreviatūra PVC ir attiecīgā materiāla veida apzīmējums angļu valodā, savukārt latviešu valodā tā pareizi rakstāma PVH. (šķirklī PVC)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Praksē dažreiz šo vārdu lieto vīriešu dzimtē (samazināts libido). (šķirklī libido)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu partizāns dažreiz lieto arī kā 2. deklinācijas lietvārdu ar galotni -is: partizānis. Pareizā forma ir galotni -s: partizāns. (šķirklī partizāns)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
Atrasts vārdu savienojumos (43):
- (tikpat) kā divreiz divi
- cik reiz
- greiza sirds
- greizā spogulī
- greizais spogulis
- greizs solis
- iegriezt pareizās sliedēs
- īstā reizē
- iziet greizi
- jau kuro reizi
- jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.)
- kā kuro reizi
- kārtējā reize
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.)
- lieku reizi
- nav divreiz jāsaka
- ne reizes
- ne vienreiz vien
- nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta
- noiet greizi
- nošaut divus zaķus reizē
- nošaut greizi
- otrreizējā pārstrāde
- pareiza nauda
- pareizajās sliedēs
- pareizāk sakot
- pareizs laiks
- Pareizticīgā baznīca
- Pareizticīgo baznīca
- pašā reizē
- pie reizes
- pirmo reiz
- reiz par visām reizēm
- reizes rēķins
- reizi par visām reizēm
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos
- šaut greizi
- skaidrs kā vienreizviens
- šķībi (un) greizi
- slaucamā reize
- uzkāpt vēlreiz (arī vairākas reizes, atkal u. tml.) uz (tā paša) grābekļa
- vienā reizē
- zināt kā vienreizvienu
Atrasts skaidrojumos (200):
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- astoņkārtīgs Astoņas reizes lielāks.
- astoņreiz Astoņas reizes.
- astoņkārt Astoņreiz.
- jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
- jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs.
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
- balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
- pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
- pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- dažbrīd Brīžiem, dažreiz.
- laikiem Brīžiem, reizēm.
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
- apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
- valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
- rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
- rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
- četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
- četrreiz Četras reizes.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- četrkārt Četrreiz, četras reizes.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
- vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
- programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
- pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- simtkārt Daudzas reizes.
- simtreiz Daudzas reizes.
- tūkstošreiz Daudzas reizes.
- daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- cik reižu daudzreiz, bieži.
- cik reiz daudzreiz, bieži.
- ne vienreiz vien daudzreiz.
- daudzkārt Daudzreiz.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- pavirināt Dažas reizes virināt.
- pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
- pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
- pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
- palaikam Dažreiz, reizēm.
- kādreiz Dažreiz; šad tad.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
- dažkārt Dažreiz.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
- desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
- pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
- deviņreiz Deviņas reizes.
- deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
- likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
- uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
- divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
- divkārtīgs Divas reizes lielāks.
- divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
- otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
- divreiz Divas reizes.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- divkārt Divreiz.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
- pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
- čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
- pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
- lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- maltīte Ēdienreize.
- vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā; ēdienreize vakarā.
- brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
- pusdienas Ēdiens šādai ēdienreizei.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- greiza sirds greizsirdība.
- pārgremot Gremojot, atgremojot vēlreiz sasmalcināt.
- pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
- pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
- izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- pa gadskārtu ik gadu, reizi gadā.
- vienmēr Ik reizi; katrreiz.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
Atrasts piemēros (200):
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
- izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
- šķist 20 rubļi man toreiz šķita liela nauda.
- apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
- pārfilmēt Ainu vajadzēja pārfilmēt piecas reizes.
- kādreiz Aizmirst to, kas kādreiz bijis.
- izkliedētība Akmens skulptūru izkliedētība izcēla to vienreizību.
- uzreiz Apdedzināto vietu uzreiz turēt aukstā ūdenī.
- apgriezt Apgriezt atslēgu divas reizes.
- apgūt Apgūt svešvalodu, reizrēķinu.
- uzreiz Aplikt vairākas krelles uzreiz.
- adatterapija Apmeklēt adatterapiju 2–3 reizes mēnesī.
- apriņķot Apriņķot vairākas reizes apkārt Mēnesim.
- kopija Apstiprināt kopijas pareizību.
- pareizticīgs Apsveikt pareizticīgos Ziemassvētkos.
- sūkstīties Arī es reizumis sūkstos par dzīvi.
- sanākt Arodbiedrības kongress sanāk reizi piecos gados.
- brīvs Ārsts pašreiz ir brīvs.
- ieturēt Asinot zāģi, ieturēt pareizo leņķi.
- astoņreiz Astoņreiz pieci ir četrdesmit.
- būtība Atbilde būtībā ir pareiza.
- piepildījums Atcelti reizi, kuros bijis mazāks piepildījums.
- atcerēties Atcerēties kādreiz mācīto.
- kādreizējs Atcerēties kādreizējo tikšanos.
- kā Atceros, kā toreiz satikāmies.
- atjaunot Atjaunot cirvja asmenim pareizo leņķi.
- iekšsiena Atjaunot kādreizējo iekšsienu māksliniecisko apdari.
- atkāpt Atkāp kādreiz pie manis!
- tas Atkārtojas tas pats, kas iepriekšējā reizē.
- atkārtot Atkārtot jautājumu vēlreiz.
- ntais Atkārtot ntās reizes.
- atkārtot Atkārtot pareizrakstības likumus.
- divreiz Atkārtot paziņojumu divreiz.
- trešoreiz Atkārtot trešoreiz.
- vingrojums Atkārtot vingrojumu desmit reizes.
- atlēciens Atlēciens ar abām kājām reizē.
- paslinkot Atļauties reizēm paslinkot.
- atplaiksnīties Atmiņā atplaiksnījās kādreiz lasītais.
- nedalāms Atomu kādreiz uzskatīja par nedalāmu.
- atrast Atrast pareizo pieeju.
- pieeja Atrast pareizo pieeju.
- viņreiz Atrast viņreiz pazaudēto gredzenu.
- atsist Atsist nepareizi pienagloto dēli.
- atspēlēties Atspēlēties draugam par kādreizējo apvainojumu.
- ziedgultne Atšķirībā no avenēm kazeņu ogas atdalās reizē ar ziedgultni, pie kuras turas sulīgie kauleņi.
- reizēm Atziņas, kas reizēm noder.
- atzīt Atzīt spriedumu par pareizu.
- vienreizīgs Augs ar vienreizīgām dziednieciskām īpašībām.
- zapiņš Automašīnu vidū varēja redzēt kādreiz tik populāros zaporožecus, tautā sauktus par zapiņiem.
- uzmargot Autore reizēm uzmargo pa lugai.
- piebraukāt Autoveikals piebraukājot reizi nedēļā.
- nedēļa Avīze iznāk reizi nedēļā.
- krekšķēt Balss reizēm krekšķēja.
- ķerties Balss reizēm ķeras.
- reprezentēties Baltijas valstis forumā pirmo reizi reprezentējās 1993. gadā.
- nobūkšķināt Bebrs vairākas reizes nobūkšķina ar asti.
- reiz Beidz reiz čīkstēt!
- nosunīt Benita klusu iesmējās, bet reizē arī sevi nosunīja – vakar taču arī tu varēji apjēgt, ka vienas no durvīm ir vaļā, ko tu kā tāda stulba siti to logu?
- reize Bērns aug, un niķi aug reizē ar viņu.
- trūkties Bērns iemiga, bet vairākas reizes trūkās augšā un raudāja.
- vienreiz Berzēdamies ledus trokšņo. Tā ir tikai vienreiz dzirdamā sava, ledus valoda.
- improvizācija Bez improvizācijas šoreiz neiztikt.
- svešs Bez tevis viss kādreiz mīļais un gaišais man šķiet pelēks un svešs.
- vareņiks Bieži viņa nāca pie mums, ikreiz sagatavojusi īpašu cienastu — kāpostu pīrāgus, vareņikus, kotletes vai boršču.
- zaigs Bij vasara toreiz tik zaiga, un ziedēja pļavas un sils.
- noņemties Bille nekādi nevarēja saprast, ko mammucis noņemas ar to dārziņu. Viss tur auga trīsreiz sliktāk nekā citiem!
- izraudzīties Braucot izraudzīties pareizo ātrumu.
- brīvkundze Brīvkundzes senči kādreiz dzīvoja Liepājā.
- dežavū Brīžiem var pārņemt dežavū sajūta, prātā uzplaiksnīt pagātnes ainiņas, atgriezties reiz bijušas izjūtas.
- priecīgs Būšu priecīgs tevi vēlreiz satikt!
- atklāts Būšu šoreiz atklāts.
- greizsirdīgs Būt greizsirdīgai uz savu draugu.
- jel Būtu jel kaut reizi piezvanījis!
- dzinējraķete Ceturtā ceļojuma laikā 1982. gada vidū Kolumbijas dzinējraķete, kas palīdz kuģim sasniegt orbītu, atdalījās pareizi, taču tika zaudēta, jo par agru atvērās tās izpletņi.
- cietumnieks Cietumnieks agrāk tiesāts astoņas reizes.
- cik Cik ir desmit reiz trīs?
- kādreiz Cik tu kādreiz vari būt neattapīgs!
- tikreiz Cikreiz cilvēks var sajūsmināties, tikreiz viņš var atdzimt.
- tikreiz Cikreiz tu atnāc, tikreiz man kaut ko pārmet.
- personificēt Cilvēki Baznīcu personificē ar mācītāju, bet tas nav pareizi, jo Baznīcu personificē Dievs.
- nosvītrot Cilvēki un viņu likteņi, pagātne un šodiena veido rītdienu, un nosvītrot nevar neko, lai kā dažreiz gribētu.
- līkumains Cilvēks ir līkumains. Kad redzu sevi līkumā, cenšos apstāties, pavaicāt sirdij un prātam reizē.
- pakrākt Cilvēks var vairākas reizes naktī pakrākt.
- nokdaunēt Cīņas gaitā pretinieks tika nokdaunēts piecas reizes.
- cits Citā reizē būsi gudrāks.
- četrreiz Četrreiz četri ir sešpadsmit.
- četrreiz Četrreiz gadā.
- četrreiz Četrreiz īsāks.
- četrreiz Četrreiz mazāk.
- četrreizējs Četrreizēja uzvara sportā.
- četrreizējs Četrreizējs uzaicinājums.
- nomaukt Čūska nomauc ādu vairākas reizes gadā.
- rauties Darbā dažreiz rāvos arī pa brīvdienām.
- izkārtot Darba un atpūtas režīmam jābūt izkārtotam pareizi.
- pareizrakstība Darbības vārdu pareizrakstība.
- pats Darī to pašu darbu otrreiz.
- darīt Darīt pareizi, aplam.
- daudzreiz Daudzreiz braukts ceļš.
- daudzreiz Daudzreiz dzirdēta dziesma.
- pārspīlēt Daudzreiz pārspīlējam, ceļot kādu uz pjedestāla un slavējot.
- daudzreiz Daudzreiz saņemts pārmetums.
- daudzreizējs Daudzreizēji brīdinājumi.
- iekūkoties Dažas reizes iekūkojās dzeguze.
- sasāpināt Dažreiz ar saviem vārdiem nejauši sasāpinu citus.
- izmest Dažreiz brīvdienās rodas vēlme izmest kādu līkumu ar auto.
- dažreiz Dažreiz gadījās noķert prāvu līdaku.
- maukt Dažreiz gribas maukt sīkajiem par šitādu uzvedību.
- pārvilkt Dažreiz ir ērti iezīmēto teksta daļu nevis izgriezt vai kopēt un pievienot jaunajā vietā, bet vienkārši ar peli pārvilkt.
- izkauties Dažreiz kāzinieki savā starpā izkaujas.
- paķērkt Dažreiz kokā paķērc vārnas.
- saziedēt Dažreiz ķirbju šķirnes mēdz savstarpēji saziedēt.
- krimst Dažreiz man tas kremt..
- noķēpāties Dažreiz nākas pusdienu noķēpāties, kamēr atrod vainu.
- dažreiz Dažreiz nokavēt darbu.
- nosāpēt Dažreiz nosāp rokas.
- patrakot Dažreiz patrakot ar laivu pa upi.
- sazvanīties Dažreiz sazvanāmies.
- sašķirot Dažreiz skolotāji sašķiro bērnus mīluļos un nejaucēnos.
- bļauris Dažreiz tādi bļauri domā, ka taisnību var panākt tas, kurš skaļāk kliedz.
- kāre Dažreiz uznāk kāre panašķoties.
- satrenēt Dažreiz vecāki grib, lai bērnus īsā laikā satrenē par čempioniem.
- picikato Dažreiz vijoles stīgas strinkšķina – to sauc par picikato.
- pielavīties Dažreiz viņam pielavās pesimisms.
- paķildoties Dažreiz viņi paķildojas.
- žests Dažreiz žesti pasaka vairāk nekā vārdi.
- sastāstīt Dažreiz žurnālisti lasītājiem sastāsta briesmu lietas.
- vilt Dedzīga aizraušanās ar ko dažreiz arī viļ.
- pēcdarbība Deformācijai novērojama elastīgā pēcdarbība – pēc slodzes uzlikšanas deformācija neiestājas uzreiz.
- dekalogs Dekalogs pirmo reizi lasāms 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā.
- balotēties Deputāta kandidāts balotējas pirmo reizi.
- tūkstotis Desmit reiz simts ir tūkstotis.
- desmitreiz Desmitreiz atkārtot vingrinājumu.
- desmitreiz Desmitreiz pārlasīt dzejoli.
- desmitreiz Desmitreiz vairāk.
- desmitreizējs Desmitreizējs pārstāsts.
- deviņreiz Deviņreiz deviņi ir astoņdesmit viens.
- deviņreiz Deviņreiz lētāks.
- deviņreiz Deviņreiz vairāk.
- vājš Diemžēl cilvēks ir vājš un tikai reti spēj rīkoties tā, kā pats atzinis par vispareizāko.
- atbalsoties Diskusijas par literatūru atbalsojās toreizējā latviešu sabiedrībā.
- saturs Dīvaini, kā tas, kas reiz bijis visa saturs, ar laiku pārvēršas par tukšu neko.
- divi Divas reizes.
- pamirkšķināt Divas, trīs reizes pamirkšķināju pretim braucošajam vadītājam ar automašīnas ugunīm.
- reiz Divi reiz divi ir četri.
- divdesmit Divreiz desmit ir divdesmit.
- nokdaunēt Divreiz nokdaunēt pretinieku.
- pārākums Divreiz realizēts skaitliskais pārākums.
- divreiz Divreiz vairāk, ātrāk.
- divreizējs Divreizēja pārbaude.
- divreizējs Divreizēja vakcinācija.
- divreizējs Divreizējs brīdinājums, mēģinājums.
- reizinājums Divu skaitļu reizinājums.
- dokumentāls Dokumentāla liecība par pils kādreizējo izskatu.
- sasaukums Domes pašreizējais sasaukums.
- domstarpības Domstarpības par pareizāko rīcības variantu.
- redzēties Draugu kāzās redzējāmies pirmo reizi.
- drogas Drogu pareiza žāvēšana, uzglabāšana.
- pasalt Drusku pasalst un atkal līst, vai kādreiz iestāsies kārtīga ziema?
- dvīņumāsa Dvīņumāsa pirmo reizi kāpa uz skatuves kopā ar savu mammu.
- uzkūkot Dzeguze uzkūkoja vēl reizi.
- dzemdēt Dzemdēt pirmo reizi.
- nepareizs Dziedāt nepareizā melodijā.
- uzklaudzināt Dzinējs vēl pāris reizes uzklaudzina.
- dzīties Dzīties pēc diviem zaķiem reizē.
- uzlikt Dzīve reizēm uzliek lielus pārbaudījumus.
- mezgloties Dzīvei jābeidz reiz mezgloties.
- pietuvināties Dzīvojot Krievijā, viņa ir pietuvinājusies pareizticībai.
- greizsirdis Dzīvot kopā ar greizsirdi – elle!
- greizs Dzīvot pilnīgi greizi.
- vairoties Eiropas ūdeles vairojas reizi gadā.
- ekstraverts Ekstravertu turpretī vairāk interesē tas, kas apkārt – priekšmeti, notikumi, cilvēki. Un viņš arī uzreiz dod emocionālu atbildi uz redzēto, izjusto.
- tēvreize Es biju tik apstulbusi, ka nekritu ceļos, tikai Tēvreizi paspēju noskaitīt.
- nebēdnis Es reizēm esmu nebēdne.
- pieķerties Es šoreiz pieķēros vārdam "materiālists"..
- piezemēt Esmu emocionāla, tāpēc labi, ka vīrs mani reizēm piezemē.
- piefiksēt Esmu piefiksējusi, ka reizēm domāju angliski.
- pabadoties Esot veselīgi reizēm pabadoties.
- etnogrāfisks Etnogrāfiski pareizs tautas tērps.
- pārbalināt Frizieris solījās nākamajā dienā pārbalināt vēlreiz, jo droši vien par maz noturēts balinātājs.
- franči Futbolā šoreiz pārāki bija francūži.
- pieriebties Gadās reizes, kad nolaižas rokas un viss pieriebjas.
- gagauzi Gagauzi ir unikāli ar to, ka ir vienīgie pareizticīgie tjurki.
- nodziedāt Gailis nodziedāja pirmoreiz, tad otro reizi.
- apgrozīt Gaļu uz pannas vairākas reizes apgrozīja.
- rudacains Gide aizlika aiz auss kādu nepaklausīgu matu cirtu un vēlreiz pārlaida rudacaino skatienu pāri visiem ceļotājiem.
- nožāvēt Gladiolu sīpoli ir pareizi jānožāvē.
- difundēt Glicerīns atšķirībā no ūdens difundē 1000 reizes lēnāk nekā ūdens.
- gluds Gludi, pareizi teikumi.
reiz citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV