Paplašinātā meklēšana
Meklējam reiz.
Atrasts vārdos (85):
- reiz:1
- reize:1
- reizēm:1
- ikreiz:1
- nereiz:1
- šoreiz:1
- toreiz:1
- uzreiz:1
- greizs:1
- kreizī:1
- citreiz:1
- dažreiz:1
- divreiz:1
- kādreiz:1
- otrreiz:1
- pašreiz:1
- sešreiz:1
- tikreiz:1
- vēlreiz:1
- viņreiz:1
- nereize:1
- pareizs:1
- reizināt:1
- reizumis:1
- četrreiz:1
- kādureiz:1
- katrreiz:1
- piecreiz:1
- savureiz:1
- simtreiz:1
- trīsreiz:1
- vienreiz:1
- kreizene:1
- tēvreize:1
- astoņreiz:1
- daudzreiz:1
- deviņreiz:1
- nākamreiz:1
- nākošreiz:1
- pirmoreiz:1
- trešoreiz:1
- ikreizējs:1
- nepareizs:1
- toreizējs:1
- reizrēķins:1
- desmitreiz:1
- pēdējoreiz:1
- septiņreiz:1
- vairākreiz:1
- citreizējs:1
- divreizējs:1
- ēdienreize:1
- kādreizējs:1
- mēnešreize:1
- otrreizējs:1
- pareizināt:1
- pareizruna:1
- pašreizējs:1
- sareizināt:1
- sešreizējs:1
- reizinājums:1
- reizināmais:1
- reizināšana:1
- reizinātājs:1
- tūkstošreiz:1
- vēlvienreiz:1
- četrreizējs:1
- greizsirdis:1
- katrreizējs:1
- piecreizējs:1
- pirmreizējs:1
- pirmreizīgs:1
- trīsreizējs:1
- vienreizējs:1
- vienreizīgs:1
- daudzreizējs:1
- greizsirdība:1
- greizsirdīgs:1
- pareizticība:1
- pareizticīgs:1
- desmitreizējs:1
- vienreizviens:1
- pareizrakstība:1
- pirmreizinātāji:1
- vienreizlietojams:1
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (1012):
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- astoņkārtīgs Astoņas reizes lielāks.
- astoņreiz Astoņas reizes.
- astoņkārt Astoņreiz.
- jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
- jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs.
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
- balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
- pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
- pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- dažbrīd Brīžiem, dažreiz.
- laikiem Brīžiem, reizēm.
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
- apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
- valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
- rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
- rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
- četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
- četrreiz Četras reizes.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- četrkārt Četrreiz, četras reizes.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
- vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
- programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
- pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- simtkārt Daudzas reizes.
- simtreiz Daudzas reizes.
- tūkstošreiz Daudzas reizes.
- daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- cik reižu daudzreiz, bieži.
- cik reiz daudzreiz, bieži.
- ne vienreiz vien daudzreiz.
- daudzkārt Daudzreiz.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- pavirināt Dažas reizes virināt.
- pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
- pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
- pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
- palaikam Dažreiz, reizēm.
- kādreiz Dažreiz; šad tad.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
- dažkārt Dažreiz.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
- desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
- pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
- deviņreiz Deviņas reizes.
- deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
- likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
- uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
- divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
- divkārtīgs Divas reizes lielāks.
- divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
- otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
- divreiz Divas reizes.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- divkārt Divreiz.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
- pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
- čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
- pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
- lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- maltīte Ēdienreize.
- vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā; ēdienreize vakarā.
- brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
- pusdienas Ēdiens šādai ēdienreizei.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- greiza sirds greizsirdība.
- pārgremot Gremojot, atgremojot vēlreiz sasmalcināt.
- pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
- pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
- izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- pa gadskārtu ik gadu, reizi gadā.
- vienmēr Ik reizi; katrreiz.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- pabāzt Īsu brīdi, vienu reizi izbāzt (vai iebāzt).
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (par sirdi).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
- noskrapstēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapstēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
- neatkārtojams Izcils, vienreizējs.
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
- nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
- pārkāst Izkāst (1) (visu); kāst vēlreiz, no jauna.
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- likt lietā izmantot pareizi, atbilstoši, īstā vietā.
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
- pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
- pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
- pārsukāt Izsukāt vēlreiz, atkārtoti.
- pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna.
- kā kuro reizi kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs u. tml.).
- kā nākas kā vajag, kā pieklājas; arī kārtīgi, pareizi.
- pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
- reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē; kādreiz, reiz.
- pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- vienlaik Kādreiz agrāk; reiz.
- citkārt Kādreiz, senāk; dažreiz.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- kādureiz Kādu reizi; kādreiz.
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
- gājiens Kārta; (uzstāšanās) reize.
- pārkārtot Kārtot (ko) vēlreiz, mainot secību, izvietojumu u. tml.
- pārlikt eksāmenu kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
- cik Katru reizi – kad.
- tikreiz Katru reizi – kad.
- ikreiz Katru reizi; vienmēr.
- katrreiz Katru reizi; vienmēr.
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
- greizs Kļūdains, nepareizs.
- šaut greizi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut šķībi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
- nošaut greizi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
- nošaut šķībi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
- šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
- līdz ar kopā, reizē ar (ko).
- pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
- pārkravāt Kravāt vēlreiz, no jauna.
- lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
- nedēļas laikraksts laikraksts, kas iznāk reizi nedēļā.
- nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
- astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
- pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
- pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna; izlemt citādi.
- līdz šim līdz pašreizējam laika posmam.
- šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna.
- pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
- aktīvais logs logs, ar kuru pašreiz strādā.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
- Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
- šķībi (un) greizi ļoti nepareizi.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- likt galdā maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- celt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
- pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna.
- pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
- pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- reize Mēnešreizes.
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
- metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- pārmīcīt Mīcīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
- uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša savas nepareizās rīcības, attieksmes apzināšanās, negatīva attieksme pret tām.
- pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
- pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- nākošreiz Nākamreiz.
- pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
- neīstā gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- pa daļām ne visi uzreiz; ne visu uzreiz; pakāpeniski.
- kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt.
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt.
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- paglāstīt Neilgu laiku, dažas reizes glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, dažas reizes glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, dažas reizes glaust.
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
- pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
- greizs solis nepareiza rīcība.
- nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
- izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
- apskaitīt Nepareizi aprēķinot (naudu), apkrāpt (piem., pircēju).
- mānīt Nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- detonēt Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
- savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
- šreijā Nepareizi, greizi.
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (citā valodā).
- atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
- ačgārns Nepareizs, aplams.
- maldi Nepareizs, aplams.
- maldīgs Nepareizs, aplams.
- aplams Nepareizs, arī muļķīgs.
- neriktīgs Nepareizs.
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
- kļūmīgs Neprecīzs, nepareizs.
- aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
- nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
- pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
- nekad Nevienu brīdi, nevienu reizi.
- ne reizes nevienu reizi, nekad.
- nereiz Nevienu reizi, nekad.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna.
- pārkrāsot Nokrāsot vēlreiz; nokrāsot citā krāsā.
- paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
- aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
- pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- pārbaudīt Noskaidrot (kā) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
- pārslēgt Noslēgt vēlreiz, no jauna.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- noiet greizi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- noiet šķībi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- diakons Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- pa divi (arī trīs utt.) lāgi otro (trešo utt.) reizi.
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi).
- pa otram lāgam otrreiz.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
- replika Otrreizējs atveidojums.
- otrreiz Otru reizi; atkārtoti.
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; toreiz.
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- noklust Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
- pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
- ēna Palieka (no tā, kas kādreiz bijis).
- četrkāršot Palielināt četras reizes.
- desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
- divkāršot Palielināt divas reizes; dubultot.
- pieckāršot Palielināt piecas reizes.
- trīskāršot Palielināt trīs reizes.
- daudzkāršot Palielināt vairākas vai daudzas reizes.
- pieckāršoties Palielināties piecas reizes.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- bāze Pamatelements; skaitlis, ko reizina pašu ar sevi.
- pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
- reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- revidēt Pārbaudīt (piem., grāmatvedības dokumentu) pareizību.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
- rakstība Pareizrakstība.
- ortoepija Pareizruna.
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
- korekts Pareizs, precīzs, nevainojams.
- riktīgs Pareizs.
- Pareizticīgo baznīca pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Pareizticīgā baznīca pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- ortodoksāls Pareizticīgā baznīca.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
- eparhija Pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- reģents Pareizticīgās baznīcas kora diriģents.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas locekļi, pareizticības piekritēji.
- virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
- pops Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas garīdznieks.
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
- muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
- čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
- uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
- šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
- nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
- patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
- šodiena Pašreizējā diena.
- šodien Pašreizējā dienā.
- šogad Pašreizējā gadā.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- tagad Pašreizējā laikposmā; pašreizējā brīdī.
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien.
- šomēnes Pašreizējā mēnesī.
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šonedēļ Pašreizējā nedēļa.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šosezon Pašreizējā sezonā.
- šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- mūslaiki Pašreizējais laikposms.
- šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
- šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- malums Paveikta darbība; rezultāts --> malt; vienā reizē samaltais.
- pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
- apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
- pēdējoreiz Pēdējo reizi.
- gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- pieckārtīgs Piecas reizes lielāks.
- piecreiz Piecas reizes.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pieckārt Piecreiz.
- kaujas kristības piedalīšanās kaujā pirmo reizi.
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
- pirmās ugunskristības Piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
- Dievs gausina! pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
- kļūdīties Pieļaut kļūdas; rīkoties nepareizi.
- slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
- atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
- pārzvanīt Piezvanīt (pa telefonu) vēlreiz, atkārtoti.
- galīgi garām pilnīgi nepareizi, aplam.
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- reizināmais Pirmais no diviem reizinātājiem.
- pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
- pirmo reiz pirmo reizi.
- pirmoreiz Pirmo reizi.
- rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- oriģināls Pirmreizējs.
- pirmreizīgs Pirmreizējs.
- pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
- gadatirgus Plašs tirgus, ko parasti rīko vienu reizi gadā.
- pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
- pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
- rakstītprasme Prasme (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratība.
- rakstītprasme Prasme rakstīt (parasti pareizi) kādā svešvalodā.
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- preses balle preses darbinieku organizēts sarīkojums (vienreiz gadā).
- pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
- ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
- pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
- pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
- pusotrkārtīgs Pusotras reizes lielāks.
- pirmizrādīt Rādīt pirmo reizi (piem., lugu, kinofilmu).
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
- laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
- pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna; rakt (ko) visu, viscaur.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
- reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
- šķielēšana Redzes defekts – binokulārās redzes trūkums nepareiza acs stāvokļa dēļ.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- pārreģistrēt Reģistrēt vēlreiz, no jauna.
- pārreģistrēties Reģistrēties vēlreiz, no jauna.
- kādā jaukā dienā reiz, negaidot, pēkšņi.
- kādu jauku dienu reiz, negaidot, pēkšņi.
- cits caur citu reizē, viens otru pārtraucot.
- kā pēc komandas reizē.
- šad Reizēm, brīžiem; dažreiz.
- brīžiem Reizēm, dažreiz; laiku pa laikam.
- daždien Reizēm, dažreiz.
- lāgu lāgiem reizēm, vairākas reizes.
- lāgiem Reizēm; dažreiz, šad un tad.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- kāpināt skaitli kubā reizināt skaitli ar sevi divas reizes.
- kāpināt skaitli otrajā (arī trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
- kāpināt skaitli kvadrātā reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
- pareizināt Reizināt un pabeigt reizināt (piem., ar kādu skaitli).
- reizes rēķins reizrēķins.
- paretam reizumis; retos gadījumos.
- pārrēķināt Rēķināt vēlreiz, no jauna.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- pārremontēt Remontēt vēlreiz, no jauna.
- retumis Retos gadījumos; reizēm, šad tad.
- pārrevidēt Revidēt (piem., lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no jauna.
- atrisināt Risinot atrast pareizo atbildi; risinot, rēķinot atrast pareizo rezultātu.
- brokastis Rīta ēdienreize.
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
- šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
- šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
- diētisks Saistīts ar diētu, pareizu un veselīgu uzturu.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- šīsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī; šāsnakts.
- šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
- Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
- kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
- sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
- juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- kā uz pasūtījumu saka, ja kas notiek īstajā reizē, tad, kad vajag.
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- pirmējs Sākotnējs; pirmreizējs; pirmais.
- sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna.
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
- desmitkārt Samērā daudzas reizes.
- dezorientēt Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
- pārskaitīt Saskaitīt vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
- pārskaņot Saskaņot vēlreiz, no jauna.
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt (parasti sveicinot).
- savureiz Savā reizē; dažreiz.
- sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- proporcionāls Savstarpēji samērīgs, atbilstīgs; tāds, kura daļas ir pareizās, atbilstošās attiecībās.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks.
- septiņreiz Septiņas reizes.
- septiņkārt Septiņreiz.
- seškārtīgs Sešas reizes lielāks.
- sešreiz Sešas reizes.
- seškārt Sešreiz.
- pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
- pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna; skalot (ko) visu, viscaur.
- pasaules pirmatskaņojums skaņdarba atskaņojums pirmo reizi pasaulē.
- rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
- noskatīties Skatoties iegūt sapratni, māku u. tml. (kā kas ir darāms, pareizi veicams).
- pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna, citā vietā.
- pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
- vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
- zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālās skaņas.
- sapratne Spēja pareizi uztvert, izprast (ko).
- pārspēlēt Spēlēt vēlreiz, atkārtoti (sporta spēli).
- noturēt Spēt pareizi nodziedāt.
- meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- mačs Sporta spēle vai vienreizēja sacensība starp diviem sportistiem vai divām komandām.
- reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- ikonostass Starpsiena ar svētbildēm (ikonām) pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altāra daļu no draudzes telpas.
- jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna, lai (ko) uzlabotu, izmainītu u. tml.
- decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar atsvariem, kuri ir desmitreiz vieglāki par sveramo priekšmetu.
- aktualitāte Svarīgums, nozīmīgums (noteiktā laika posmā), atbilstība pašreizējam momentam.
- pārsvērt Svērt vēlreiz, atkārtoti.
- galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
- šoreiz Šajā reizē.
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; izkustināt.
- acumirklis Šobrīd, pašreiz.
- pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
- pāršūt Šūt vēlreiz, no jauna.
- ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
- pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās un rīkojas saskaņā ar tiem.
- neatkārtojams Tāds, kam nav līdzīgu; savdabīgs, vienreizējs.
- nelabs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nepareizs.
- greizsirdis Tāds, kam raksturīga greizsirdība.
- reprezentatīvs Tāds, kas (ko) reprezentē; tāds, kas ļauj iegūt pareizu informāciju.
- īsts Tāds, kas atbilst kādām vajadzībām, prasībām; pareizs.
- simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu; simtreizējs.
- četrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes.
- septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs.
- vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- ortoepisks Tāds, kas attiecas uz pareizrunu, saistīts ar to.
- patiess Tāds, kas balstās uz īstenību, atspoguļo (ko) pareizi, atbilstoši realitātei.
- iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā.
- citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz; kādreizējs.
- otrreizējs Tāds, kas bijis, noticis vai atkārtojas otru reizi.
- vienreizējs Tāds, kas derīgs tikai vienai reizei, ir spēkā tikai vienu reizi.
- duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- oficiāls Tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- pagājušais Tāds, kas ir bijis, noticis, norisējis pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms tagadējā, pašreizējā.
- īsts Tāds, kas ir likumīgs, juridiski pareizs; neviltots.
- nomaldīties Tāds, kas ir novirzījies no pareizā ceļa, virziena.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- paštaisns Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības, darbības uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
- pieckāršs Tāds, kas ir piecas reizes lielāks.
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par pareizāko (piem., no vairākiem teksta variantiem).
- pašpārliecināts Tāds, kas ir pilnīgi pārliecināts par sevi, savām spējām, iespējām, rīcības pareizumu u. tml.
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
- oriģināls Tāds, kas ir vienreizējs; autora paša radīts (parasti par mākslas darbu).
- reizināmais Tāds, kas jāreizina.
- pieckārtējs Tāds, kas ko izcīna piecas reizes.
- spilgts Tāds, kas ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem; izcils, vienreizējs.
- maldīgs Tāds, kas maldās, nepareizi atspoguļo īstenību.
- mānīgs Tāds, kas maldina, rada nepareizus priekšstatus.
- neprecīzs Tāds, kas nav precīzs, pilnīgi pareizs.
- vienlaicīgs Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- binokulārs Tāds, kas notiek ar abām acīm reizē (par redzi); tāds, kas dod iespēju aplūkot ar abām acīm reizē (par optiskām ierīcēm).
- sešreizējs Tāds, kas notiek vai ko veic sešas reizes.
- kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas laiku pa laikam; tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
- piecreizējs Tāds, kas notiek, norisinās piecas reizes.
- greizsirdīgs Tāds, kas pārdzīvo greizsirdību vai kam raksturīga greizsirdība; tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
- vienreizlietojams Tāds, kas paredzēts, derīgs tikai vienreizējai lietošanai.
- neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli.
- skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
- svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
- brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
- aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
- pašgudrs Tāds, kas pats ir pārliecināts par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piem., par aparātiem, instrumentiem); tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
- ikreizējs Tāds, kas saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu.
- šķobīgs Tāds, kas savilkts šķībi, greizi.
- vairākkārtīgs Tāds, kas tiek veikts, atkārtots vairākas reizes.
- četrkārtējs Tāds, kas veic (ko) četras reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) četras reizes.
- trīskārtējs Tāds, kas veic (ko) trīs reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) trīs reizes.
- divkārtējs Tāds, kas veicis (ko) divas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) divas reizes.
- vairākkārtējs Tāds, kas veicis (ko) vairākas reizes.
- daudzkārtējs Tāds, kas veicis (ko) vairākas vai daudzas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) vairākas vai daudzas reizes.
- vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi; tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
- divkārtējs Tāds, kas veikts divas reizes; divreizējs.
- trīskārtējs Tāds, kas veikts vai ko veic trīs reizes; trīsreizējs.
- daudzkārtējs Tāds, kas veikts vairākas vai daudzas reizes.
- monokarps Tāds, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iznīkst (par augiem).
- divreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas divas reizes; divkārtējs.
- trīsreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas trīs reizes; trīskārtējs.
- daudzreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes; daudzkārtējs.
- seškārtējs Tāds, ko iegūst, izcīna sešas reizes.
- galds Tāds, ko var lietot pie ēdiena ēdienreizēs.
- četrkārtējs Tāds, ko veic četras reizes; četrreizējs.
- desmitkārtējs Tāds, ko veic desmit reizes; tāds, kas notiek vai atkārtojas desmito reizi.
- vienkārtējs Tāds, ko veic vai kas notiek vienu reizi.
- vienreizējs Tāds, ko veic, kas notiek vienu reizi, vienā reizē; tāds, ko saņem tikai vienā reizē.
- pirmreizējs Tāds, ko veic, kas notiek, noris, ir radies pirmo reizi.
- kļūdains Tāds, kurā ir kļūdas; nepareizs.
- nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas; tāds, kas nav pareizi aprēķināts, izpildīts u. tml.
- šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
- ģeniāls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; ļoti izcils, vienreizējs.
- nekļūdīgs Tāds, kurā nav kļūdu, nepareizību; tāds, kas ir drošs, neizraisa šaubas.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
- nu Tagad; pašreiz.
- tad Tajā laikā, tajā reizē, toreiz.
- pie reizes tajā pašā reizē; vienlaicīgi ar ko citu.
- pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
- atminējums Tas, kas atklāts minot; pareizā atbilde, kas atrasta uzminot.
- traģikomisms Tas, kas izraisa skumjas un jautību reizē.
- māneklis Tas, kas maldina, nedod pareizu priekšstatu.
- lasāms Tas, kas paredzēts lasīšanai (parasti grāmata, žurnāls, laikraksts); tas, ko pašreiz lasa.
- adīklis Tas, ko (pašreiz) ada, iesākts adījums.
- lāpāms Tas, ko (pašreiz) lāpa.
- konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
- siloģistika Teorija, kas pēta siloģismu pareizības nosacījumus.
- pātari Tēvreize un citas lūgšanas.
- sajukt Tikt veiktam kļūdaini, nepareizi.
- pārtīrīt Tīrīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
- pārtīt Tīt vēlreiz, no jauna.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki tradicionāls kultūras notikums Latvijā, kas notiek reizi piecos gados un kurā piedalās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri u. tml. no visas Latvijas, kā arī ārvalstu kolektīvi.
- kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
- apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
- trešoreiz Trešo reizi.
- pa trešam lāgam trešoreiz.
- kubs Triju vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe.
- trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- trīskāršs Trīs reizes lielāks; trīskārtīgs (1).
- trīskārtīgs Trīs reizes lielāks.
- trīstik Trīs reizes tikpat (daudz, liels u. tml.).
- trīsreiz Trīs reizes.
- trīskārt Trīsreiz.
- čala Troksnis, kāds rodas, daudziem cilvēkiem reizē sarunājoties, tērzējot.
- rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
- uz aci Tūlīt, uzreiz.
- uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
- aizmigt kā nosistam uzreiz aizmigt.
- vienā rāvienā uzreiz, pēkšņi, bez starpkustībām.
- uz vietas Uzreiz, tūlīt; nekavējoties.
- noliegt Uzskatīt (ko) par nepieņemamu, nepareizu; noraidīt.
- atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
- apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
- aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
- dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
- pārvilkt Uzvilkt (stīgas) vēlreiz, no jauna.
- pārstīgot Uzvilkt, pārvilkt stīgas vēlreiz, no jauna.
- pārzīmēt Uzzīmēt vēlreiz, no jauna.
- pārvagot Vagot vēlreiz, atkārtoti.
- pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
- vairākkārtīgs Vairākas reizes lielāks.
- sapļaukāt Vairākas reizes pļaukāt (kādu).
- sapļaukāt Vairākas reizes pļaukāt (pa kādu ķermeņa daļu).
- saplūkt Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
- pērt Vairākas reizes sist (piem., ar roku, rīksti, pātagu), lai sodītu (cilvēku vai dzīvnieku).
- papliķēt Vairākas reizes viegli uzpliķēt (pa ko).
- vairākreiz Vairākas reizes.
- daudzkārtīgs Vairākas vai daudzas reizes lielāks, spēcīgāks u. tml.
- vairākkārt Vairākreiz; atkārtoti.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
- radīt Veidot, izveidot (pirmo reizi, no jauna).
- kā no grāmatas veikli, ātri; arī ļoti pareizi.
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums; sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara).
- revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
- reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
- vēlvienreiz Vēl vienu reizi; vēlreiz.
- vēlreiz Vēl vienu reizi.
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- restartēt Vēlreiz ieslēdzot, atjaunot (datora, programmas u. tml.) darbību.
- atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
- pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
- pārsijāt Vēlreiz, atkārtoti sijāt.
- atkal Vēlreiz, no jauna.
- vēl Vēlreiz; arī kādreiz.
- no jauna vēlreiz.
- lieku reizi vēlreiz.
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
- uzrēkt Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi rēkt; neilgu laiku, arī reizēm rēkt.
- uzriet Vēršoties (pret kādu), īsu brīdi riet; neilgu laiku, arī reizēm riet.
- pārvērtēt Vērtēt, noteikt (kā) vērtību vēlreiz, atkārtoti.
- pārvētīt Vētīt (ko) viscaur; vētīt (ko) vēlreiz, atkārtoti.
- vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- reizināšana Viena no četrām aritmētiskajām darbībām – kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju.
- kārtējā reize viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
- punkts Viena no reizināšanas zīmēm (!).
- pīpis Viena pīpēšanas, smēķēšanas reize.
- mālis Vienā reizē (rokas dzirnavās) maļama labība.
- metiens Vienā reizē dzimušo dzīvnieku mazuļu kopums.
- perējums Vienā reizē izperēto mazuļu kopums.
- pakāpe Vienādu reizinātāju reizinājums.
- koris Vienlaicīgi, reizē (piem., runāt, kliegt, smieties).
- vienā taktī vienlaicīgi, reizē.
- uzreiz Vienlaicīgi; vienā reizē.
- līdzās Vienlaikus, reizē (ar ko).
- vienā balsī Vienlaikus, reizē.
- tubrālības Vienošanās uzrunāt vienam otru ar "tu", ko apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena un (reizēm) veicot īpašu rituālu.
- derības Vienošanās, ka maksās, darīs (ko) tas, kura doma izrādīsies nepareiza.
- vienā reizē Vienreiz (2).
- reiz Vienreiz, beidzot.
- atlēciens Vienreizēja darbība --> atlēkt; atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
- šķaudiens Vienreizēja darbība --> šķaudīt; troksnis, kas rodas šādā darbībā.
- spiediens Vienreizēja iedarbība ar spēku, arī svaru (kur, kādā virzienā).
- vēciens Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
- piebrauciens Vienreizēja pabeigta darbība --> piebraukt (1).
- atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
- belziens Vienreizēja paveikta darbība --> belzt; spēcīgs sitiens.
- cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt.
- dūriens Vienreizēja paveikta darbība --> durt.
- grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
- iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
- ieskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> ieskriet.
- gājums Vienreizēja paveikta darbība --> iet (1); gājiens.
- izbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija.
- izlēciens Vienreizēja paveikta darbība --> izlēkt (1).
- kauciens Vienreizēja paveikta darbība --> kaukt; stipra, stiepta skaņa, kas rodas (kam) kaucot.
- kliedziens Vienreizēja paveikta darbība --> kliegt (1).
- kodiens Vienreizēja paveikta darbība --> kost; kodums.
- kritiens Vienreizēja paveikta darbība --> krist.
- ķēriens Vienreizēja paveikta darbība --> ķert (1).
- lēciens Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt.
- lējiens Vienreizēja paveikta darbība --> liet.
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
- metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest.
- nāciens Vienreizēja paveikta darbība --> nākt; nākšana.
- nesiens Vienreizēja paveikta darbība --> nest (1); tas, ko nes; nesamais.
- niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
- nobrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1); brauciens lejup.
- noskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> noskriet; skrējiens.
- ņēmiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņemt.
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> pagriezt [1] (1).
- pagrieziens Vienreizēja paveikta darbība --> pagriezt [1] (2), pagriezties (1).
- pārbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3); pārbraucot veiktais ceļa gabals, attālums.
- piesitiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesist.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
- spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
- spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
- sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs, vienreizējs troksnis, kas rodas (kam) sprāgstot.
- strēbiens Vienreizēja paveikta darbība --> strēbt.
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- šļāciens Vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata.
- šļupstiens Vienreizēja paveikta darbība --> šļupstēt; šļupsts.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1); troksnis, kas rodas šādas darbības laikā.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); neliels (piem., tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
- uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- vēdiens Vienreizēja paveikta darbība --> vēdīt (1).
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- vediens Vienreizēja paveikta darbība --> vest (1).
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt; līnija, arī svītra, kas ir (kā, piem., gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- tvēriens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> tvert.
- pelde Vienreizēja peldēšanās.
- pirdiens Vienreizēja skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- apskāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> apskaut; skāviens, skāvieni.
- brauciens Vienreizēja, paveikta darbība --> braukt.
- pieskāriens Vienreizēja, paveikta darbība --> pieskarties (1); pieskaršanās.
- rāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> raut.
- skāviens Vienreizēja, paveikta darbība --> skaut; apskāviens, apskāvieni.
- trieciens Vienreizēja, paveikta darbība, arī rezultāts --> triekt [1] (1).
- oriģināls Vienreizējs, paša autora radīts literārs darbs, arī teksts (pretstatā tulkojumam).
- vienreizējs Vienreizīgs.
- reizinātājs Viens no skaitļiem, kurus reizina.
- noblēt Vienu reizi blēt un pārstāt blēt.
- noglāstīt Vienu reizi glāstīt un beigt glāstīt (ko).
- noglaudīt Vienu reizi glaudīt un beigt glaudīt (ko); noglāstīt.
- noglaust Vienu reizi glaust un beigt glaust (ko).
- noņaudēt Vienu reizi ņaudēt un beigt ņaudēt.
- nopēkšķēt Vienu reizi pēkšķēt un pārstāt pēkšķēt.
- vienreiz Vienu reizi.
- pamēģināt Vienu vai vairākas reizes censties.
- pamāt Vienu vai vairākas reizes māt (ar roku vai galvu).
- pamēģināt Vienu vai vairākas reizes mēģināt (lomu, skaņdarbu u. tml.).
- pamērīt Vienu vai vairākas reizes mērīt.
- pamirkšķināt Vienu vai vairākas reizes mirkšķināt (ko).
- paņurdēt Vienu vai vairākas reizes ņurdēt (par dzīvnieku).
- paost Vienu vai vairākas reizes ost, paostīt.
- paostīt Vienu vai vairākas reizes ostīt; pasmaržot.
- noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
- uzsprauslot Vienu vai vairākas reizes sprauslot.
- papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
- pārvīlēt Vīlēt vēlreiz, atkārtoti.
- šķobīt Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- diktāts Vingrinājums pareizrakstībā, kur skolēni pēc dzirdes raksta skolotāja lasītu tekstu; šādā veidā uzrakstītais teksts.
- pārvirpot Virpot vēlreiz, atkārtoti.
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nepareizība.
- ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
- nefrīts Zaļš (dažreiz pienbalts), labi pulējams pusdārgakmens.
- rūkt Zemā balsī (arī nepareizi) dziedāt.
- fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- loģika Zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
- uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- pacēlums Zivju kopums, ko zvejā (piem., ar trali) izceļ no ūdens vienā reizē.
reiz citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV