Paplašinātā meklēšana
Meklējam pāri.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (23):
- cirst pāri
- darbs pāri galvai
- darīt pāri
- dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem
- dzīvot pāri līdzekļiem
- iet pāri
- iet pāri līķiem
- kāpt pāri slieksnim
- laist pāri galvai
- nākt pāri
- nelaist pāri slieksnim
- netikt pāri (kam)
- nodarīt pāri
- pārdabūt pāri lūpām
- pāri galvai
- pāri mēram
- pāri par
- pāri sejai pārlaižas ēna
- pārkāpt pāri slieksnim
- sist pāri
- stāvēt (kam) pāri
- strīpa pāri
- svītra pāri
Atrasts skaidrojumos (748):
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
- pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
- pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
- nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
- karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
- pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
- pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko).
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
- pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
- pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
- būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
- izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
- pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
- šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
- būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
- būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
- pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
- pāreja Darbība, process --> pāriet.
- piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
- simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
- plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
- paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
- pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
- pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
- nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
- kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
- nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- pārklāt Klāt (kam) pāri kā kārtu, segumu u. tml.
- jumties Klāties, plesties (kam pāri).
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
- tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
- pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
- rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
- divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
- monoplāns Lidmašīna ar vienu spārnu pāri; vienplāksnis.
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
- kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
- kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
- pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
- līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
- kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
- papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
- monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
- krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
- pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
- griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
- tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
- pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
- zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
- tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- nodarīt gauži nodarīt pāri.
- pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- pārkrist Nokarāties pāri (kam), pār (ko) – piem., par matiem.
- pārkārties Nokārties pāri (kam), pār (ko).
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko) – par parādībām dabā.
- pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- tu Norāda uz vispārinātu personu.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
- pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
- izkristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
- krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
- nolaisties uz ceļiem pāriet balstā uz ceļgaliem.
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- pārsegt Pārklāt (ko) kam pāri; pārklāt, apsedzot (ar ko).
- pārtikt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
- pāriet Pārplūst (pāri trauka malām).
- pārlīst Pārrāpties (pāri kam, pār ko).
- pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
- skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
- pārlaist Pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
- pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par acīm, skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- pārmanīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- līkt Plesties (pāri kam, pār ko).
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
- iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
- nākt pāri Plūst pāri (piem., trauka malām).
- applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
- urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
- vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
- aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
- izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
- paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārritināt Ritinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- noritēt Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārrīvēt Rīvējot (ko), pārklāt (kam pāri).
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
- mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- (nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
- uzskicēt Sākotnēji, vispārināti attēlot, iezīmēt (piemēram, daiļdarbā).
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
- egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
- nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
- garie cimdi sieviešu cimdi pāri elkonim.
- kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); skrienot šķērsot (ko).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārsoļot Soļojot, ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
- pārspļaut Spļaut pāri (kam), pār (ko).
- kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), nopēdot.
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
- izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
- pārstiept Stiepjot pārvilkt (pāri kam, pār ko).
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- pārstrādāties Strādājot pāri saviem spēkiem, pārpūlēties.
- pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
- pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
- nokrist ceļos strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
- nokrist uz ceļiem strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
- pārskriet Strauji pārplūst (pāri malām).
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- pārlēkšot Straujiem lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
- pārstumties Stumjot (ko), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārsukāt Sukājot pārvietot (matus pāri kam, pār ko).
- nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
- rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), ievirzīties (kur).
- krustu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
- šķērsu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
- krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
- konceptuāls Tāds, kam ir vispārināta jēdziena, priekšstata raksturs.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- naturāls Tāds, kas atdarina īstenību tieši, kopējot to bez mākslinieciska vispārinājuma.
- krustenisks Tāds, kas atrodas krustām pāri; krustveida.
- pārjūras Tāds, kas atrodas pāri jūrai.
- diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) – par līniju, virzienu.
- saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
- tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam; pavecs.
- nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
- kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
- lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
- vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
- viensliežu Tāds, kur ir viens sliežu pāris.
- jumts Tas, kas hierarhijas ziņā atrodas pašā augšā, stāv pāri (kam), apvieno (ko).
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri, nav izlietots, realizēts.
- paliekas Tas, kas ir palicis pāri, saglabājies (pēc kā bojāejas, iznīcināšanas u. tml.); atliekas.
- nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) bojāejas.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādes u. tml.
- folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
- pārtecēt Teciņus, sīkiem solīšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- līt Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- shematiskums Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
- shematisms Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
- kušanas temperatūra temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
- galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
- gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
- gaisa tilts tilts, piem., pāri ceļam, dzelzceļam.
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
- pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
- pārtraukties Traucoties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- peļutaka Tumša svītra pāri (dzīvnieka) mugurai.
- karāties Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
- nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
- uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
- pārgulties Uzgulties ar visu ķermeni vai tā augšdaļu pāri (kam), pār (ko).
- pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
- pārvadīt Vadot panākt, ka (kāds, kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- sastaipīt Vairākkārt izstiept (ko), vairākkārt pārstiept (ko) pāri (kam).
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- vedējs Vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris.
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
- pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
- pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
- pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
- pārvilkt Velkot novietot, pārvirzīt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
- svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
- svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
- pārvelties Veļoties pārvirzīties, pārkrist (pāri kam, pār ko).
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
- riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
- kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
- augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai.
- pārslīdēt Vienmērīgi, lēni pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
- krustot Virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri; šķērsot.
- sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
- pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml.
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
- uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass [1].
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (3); vaļsirdība.
- augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1).
- banalitāte Vispārināta īpašība --> banāls; banāls izteiciens.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs.
- bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs; blīvuma, piesātinātības pakāpe.
- blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
- blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš.
- dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izsauksme.
- dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs.
- dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (2).
- draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
- dullums Vispārināta īpašība --> dulls.
- dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs; asa, dzēlīga, arī nicinoša piezīme, izteikums.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
- erotisms Vispārināta īpašība --> erotisks; pastiprināta seksuāla juteklība.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs.
- gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks.
- greznums Vispārināta īpašība --> grezns; greznība.
- greznība Vispārināta īpašība --> grezns; greznums.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierobežojums Vispārināta īpašība --> ierobežots.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots.
- iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2).
- impulsivitāte Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tendence rīkoties impulsīvi, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss.
- izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šis īpašības konkrēta izpausme.
- jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), pozitīvo morālo īpašību konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labums Vispārināta īpašība --> labs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība.
- laipnība Vispārināta īpašība --> laipns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumīgums.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārmērība, izšķērdība.
- līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīga, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
- masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mobilitāte Vispārināta īpašība --> mobils, šīs īpašības konkrēta izpausme; kustīgums, pārvietošanās spēja.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (1).
- nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs.
- negantība Vispārināta īpašība --> negants.
- negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1).
- neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs.
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs.
- nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
- nekaunība Vispārināta īpašība --> nekaunīgs.
- nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns.
- neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs.
- nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
- nepacietība Vispārināta īpašība --> nepacietīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
- nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams.
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nepareizība.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības, kārtības trūkums.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība.
- netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs.
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3).
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls; normālums.
- objektīvisms Vispārināta īpašība --> objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; objektivitāte (2).
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1).
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2).
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārdroša izturēšanās.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs vai pārgatavojies.
- pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
- pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
- piedauzība Vispārināta īpašība --> piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība.
- pilnums Vispārināta īpašība --> pilns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.
- plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs; šīs īpašības konkrēta izpausme; liela platība, teritorija.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- predikativitāte Vispārināta īpašība --> predikatīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
- realitāte Vispārināta īpašība --> reāls [1] (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- revolucionārisms Vispārināta īpašība --> revolucionārs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš (4); nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens, nepieklājīga, rupja izturēšanās.
- saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionāls (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums.
- saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šis īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: zema temperatūra: aukstums (1).
- samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
- savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība.
- siltums Vispārināta īpašība --> silts (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība.
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprība Vispārināta īpašība --> stiprs (6).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3).
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (2), tās konkrēta izpausme.
- tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1).
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
- termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns.
- tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
- utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
- utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2).
- uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs.
- vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viltība Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visuvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vokalitāte Vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- klausība Vispārināta īpašība, šīs īpašības konkrēta izpausme --> klausīgs.
- elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
- viss Vispārināti norāda uz (kā) kopumu.
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
- tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
- vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
- visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
- internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
- vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
- īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
- neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
- tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
pāri citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV