Paplašinātā meklēšana

Meklējam pāri.

Atrasts vārdos (17):

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (748):

akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko).
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
pāreja Darbība, process --> pāriet.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
izgaist Izbeigties, pāriet.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
pārklāt Klāt (kam) pāri kā kārtu, segumu u. tml.
jumties Klāties, plesties (kam pāri).
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
monoplāns Lidmašīna ar vienu spārnu pāri; vienplāksnis.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārliekt Liecot novietot (ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
nodarīt gauži nodarīt pāri.
pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
pārkrist Nokarāties pāri (kam), pār (ko) – piem., par matiem.
pārkārties Nokārties pāri (kam), pār (ko).
nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko) – par parādībām dabā.
pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
izkristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
nolaisties uz ceļiem pāriet balstā uz ceļgaliem.
mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
pārsegt Pārklāt (ko) kam pāri; pārklāt, apsedzot (ar ko).
pārtikt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
pāriet Pārplūst (pāri trauka malām).
pārlīst Pārrāpties (pāri kam, pār ko).
pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
pārlaist Pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par acīm, skatienu.
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
pārmanīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
līkt Plesties (pāri kam, pār ko).
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
nākt pāri Plūst pāri (piem., trauka malām).
applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ķirzaka Rāpulis ar slaidu ķermeni, kas klāts ragveida zvīņām, ar diviem pāriem kāju un garu asti.
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārritināt Ritinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
noritēt Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārrīvēt Rīvējot (ko), pārklāt (kam pāri).
pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
nacionālais ienākums sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
uzskicēt Sākotnēji, vispārināti attēlot, iezīmēt (piemēram, daiļdarbā).
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
garie cimdi sieviešu cimdi pāri elkonim.
kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); skrienot šķērsot (ko).
pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārsoļot Soļojot, ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
pārspļaut Spļaut pāri (kam), pār (ko).
kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), nopēdot.
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
pārstiept Stiepjot pārvilkt (pāri kam, pār ko).
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
pārstrādāties Strādājot pāri saviem spēkiem, pārpūlēties.
pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
nokrist ceļos strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
nokrist uz ceļiem strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
pārskriet Strauji pārplūst (pāri malām).
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
pārlēkšot Straujiem lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
pārstumties Stumjot (ko), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārsukāt Sukājot pārvietot (matus pāri kam, pār ko).
nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
laidnis Šaha figūra, kas pārvietojama pa diagonāli pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
tornis Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), ievirzīties (kur).
krustu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
šķērsu Tā, ka iet pāri cits citam, dažādos virzienos.
krustām šķērsām Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
konceptuāls Tāds, kam ir vispārināta jēdziena, priekšstata raksturs.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
naturāls Tāds, kas atdarina īstenību tieši, kopējot to bez mākslinieciska vispārinājuma.
krustenisks Tāds, kas atrodas krustām pāri; krustveida.
pārjūras Tāds, kas atrodas pāri jūrai.
diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) – par līniju, virzienu.
saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam; pavecs.
nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
viensliežu Tāds, kur ir viens sliežu pāris.
jumts Tas, kas hierarhijas ziņā atrodas pašā augšā, stāv pāri (kam), apvieno (ko).
pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri, nav izlietots, realizēts.
paliekas Tas, kas ir palicis pāri, saglabājies (pēc kā bojāejas, iznīcināšanas u. tml.); atliekas.
nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) bojāejas.
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādes u. tml.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
pārtecēt Teciņus, sīkiem solīšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
līt Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
shematiskums Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
shematisms Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
kušanas temperatūra temperatūra, kādā viela no cieta agregātstāvokļa pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
gaisa tilts tilts, piem., pāri ceļam, dzelzceļam.
pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
pārtraukties Traucoties ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
peļutaka Tumša svītra pāri (dzīvnieka) mugurai.
karāties Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
nobraukt Uzbraucot virsū, pārbraucot pāri, nonāvēt (kādu), sadragāt (ķermeņa daļu).
uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
pārgulties Uzgulties ar visu ķermeni vai tā augšdaļu pāri (kam), pār (ko).
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
pārvadīt Vadot panākt, ka (kāds, kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sastaipīt Vairākkārt izstiept (ko), vairākkārt pārstiept (ko) pāri (kam).
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
vedējs Vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris.
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
pārvilkt Velkot novietot, pārvirzīt (ko) pāri (kam), pār (ko).
slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
pārvelties Veļoties pārvirzīties, pārkrist (pāri kam, pār ko).
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
riksis Vidēji ātri (zirga) soļi, kad pamīšus tiek pārvietoti pa diagonāli esošie kāju pāri.
kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai.
pārslīdēt Vienmērīgi, lēni pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
krustot Virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri; šķērsot.
sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml.
pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1].
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (3); vaļsirdība.
augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
baltums Vispārināta īpašība --> balts (1).
banalitāte Vispārināta īpašība --> banāls; banāls izteiciens.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs.
bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs.
bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs.
biezums Vispārināta īpašība --> biezs; blīvuma, piesātinātības pakāpe.
blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs.
daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš.
dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izsauksme.
dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs.
dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (2).
draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
dullums Vispārināta īpašība --> dulls.
dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs; asa, dzēlīga, arī nicinoša piezīme, izteikums.
dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
erotisms Vispārināta īpašība --> erotisks; pastiprināta seksuāla juteklība.
ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs.
gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks.
greznums Vispārināta īpašība --> grezns; greznība.
greznība Vispārināta īpašība --> grezns; greznums.
grūtums Vispārināta īpašība --> grūts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
ierobežojums Vispārināta īpašība --> ierobežots.
ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots.
iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2).
impulsivitāte Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tendence rīkoties impulsīvi, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
īsums Vispārināta īpašība --> īss.
izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šis īpašības konkrēta izpausme.
jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), pozitīvo morālo īpašību konkrēta izpausme.
labilitāte Vispārināta īpašība --> labils, šīs īpašības konkrēta izpausme.
labums Vispārināta īpašība --> labs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība.
laipnība Vispārināta īpašība --> laipns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumīgums.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārmērība, izšķērdība.
līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīga, šīs īpašības konkrēta izpausme.
liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielums Vispārināta īpašība --> liels.
liesums Vispārināta īpašība --> liess.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
melnums Vispārināta īpašība --> melns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mobilitāte Vispārināta īpašība --> mobils, šīs īpašības konkrēta izpausme; kustīgums, pārvietošanās spēja.
moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (1).
nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs.
negantība Vispārināta īpašība --> negants.
negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1).
neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs.
nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs.
nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
nekaunība Vispārināta īpašība --> nekaunīgs.
nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns.
neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs.
nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens.
nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts.
nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
nepacietība Vispārināta īpašība --> nepacietīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams.
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams.
nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nepareizība.
nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības, kārtības trūkums.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība.
netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība.
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs.
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3).
nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns.
normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls; normālums.
objektīvisms Vispārināta īpašība --> objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; objektivitāte (2).
pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1).
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2).
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārdroša izturēšanās.
pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs vai pārgatavojies.
pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
piedauzība Vispārināta īpašība --> piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība.
pilnums Vispārināta īpašība --> pilns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.
plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains; šīs īpašības konkrēta izpausme.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
plašums Vispārināta īpašība --> plašs (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
plašums Vispārināta īpašība --> plašs; šīs īpašības konkrēta izpausme; liela platība, teritorija.
popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
predikativitāte Vispārināta īpašība --> predikatīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
realitāte Vispārināta īpašība --> reāls [1] (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
revolucionārisms Vispārināta īpašība --> revolucionārs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš (4); nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens, nepieklājīga, rupja izturēšanās.
saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionāls (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums.
saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šis īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: zema temperatūra: aukstums (1).
samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams.
sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
seklums Vispārināta īpašība --> sekls (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
seklums Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība.
siltums Vispārināta īpašība --> silts (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
skābums Vispārināta īpašība --> skābs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība.
smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
stiprība Vispārināta īpašība --> stiprs (6).
svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3).
svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (2), tās konkrēta izpausme.
tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1).
tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2).
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
treknums Vispārināta īpašība --> trekns.
tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2).
uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs.
vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
viltība Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
visuvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vokalitāte Vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
klausība Vispārināta īpašība, šīs īpašības konkrēta izpausme --> klausīgs.
elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
viss Vispārināti norāda uz (kā) kopumu.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.

pāri citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pāri

LLVV

pāri

MEV

pãri