Paplašinātā meklēšana
Meklējam celt.
Atrasts vārdos (36):
- celt:1
- apcelt:1
- atcelt:1
- celtne:1
- iecelt:1
- izcelt:1
- necelt:1
- nocelt:1
- pacelt:1
- sacelt:1
- uzcelt:1
- aizcelt:1
- celties:1
- celtnis:1
- pārcelt:1
- piecelt:1
- puscelts:1
- apcelties:1
- celtnieks:1
- celtspēja:1
- izcelties:1
- pacelties:1
- piepacelt:1
- sacelties:1
- uzcelties:1
- jaunceltne:1
- pārcelties:1
- pārceltuve:1
- piecelties:1
- augstceltne:1
- autoceltnis:1
- celtniecība:1
- jauniecelts:1
- palīgceltne:1
- celtniecisks:1
- portālceltnis:1
Atrasts etimoloģijās (15):
- No grieķu architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No franču existence, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistence)
- No franču exister, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistēt)
- No latīņu elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators)
- No latīņu instruere 'celt, mācīt'. (šķirklī instruēt)
- No latīņu constructor (construere 'būvēt, celt'). (šķirklī konstruktors)
- No latīņu celtae, grieķu Keltoi. (šķirklī ķelti)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No angļu pick-up 'pacelt'. (šķirklī pikaps)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimācija)
- No grieķu tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika)
- No latīņu sublimare 'pacelt uz augšu'. (šķirklī sublimēt)
- No lejasvācu forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (68):
- (iz)celt (dienas) gaismā
- ar paceltu galvu
- celt (vai) debesīs
- celt augšā
- celt āzi par dārznieku
- celt degunu debesīs
- celt degunu gaisā
- celt degunu mākoņos
- celt gaisa pilis
- celt galdā
- celt godā
- celt iebildumus
- celt ierunas
- celt naidu
- celt priekšā
- celt saulē
- celt trauksmi
- celties (kāda) acīs
- celties augšā
- celties kājās
- celties spārnos
- celties un krist (par ko)
- iecelt āzi par dārznieku
- iecelt saulē
- iecelt saulītē
- kā celties, tā velties
- kapitālā celtniecība
- ļauties apcelties
- necelt (ne savu) kāju
- necelt ne ausis (arī ausu)
- nocelt no deguna (priekšas)
- nocelt no degungala
- nocelt valdziņu
- pacelt balsi
- pacelt buras
- pacelt cepuri
- pacelt enkuru
- pacelt glāzi (par kādu, par ko)
- pacelt rokas
- pacelt roku (pret kādu)
- pacelt tvaiku
- pacelties kājās
- pacelties no drupām
- pacelties no gruvešiem
- pacelties pirkstgalos
- pacelties spārnos
- pacelties uz pakaļkājām
- pacelties uz pirkstgaliem
- piecelt kājās
- piecelt no kapa
- piecelt no miroņiem
- piecelties no kapa
- piecelties no miroņiem
- portāla celtnis
- portālais celtnis
- sacelt kājās
- sacelt seksti
- sacelt spuras
- sacelties kājās
- sacelties spārnos
- tilta celtnis
- uz pjedestāla (uz)celt
- uz pjedestāla pacelt
- uzcelt no kapa
- uzcelt no miroņiem
- uzcelt uz pjedestāla
- uzcelties no kapa
- uzcelties no miroņiem
Atrasts skaidrojumos (400):
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- apcelties Apcelt.
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- korpuss Apveids (celtnei).
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
- pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
- uzsliet Ar grūtībām piecelt.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
- noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
- izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- celties augšā atmosties no miega un piecelties.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
- pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
- tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
- izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
- statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
- būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
- atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
- zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
- izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
- būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
- margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu).
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- bozt celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
- dot celt ar dakšām (sienu, labību).
- rakt celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
- putināt celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- blamēt celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- bozties celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
- uzcelt celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- uzcelt celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- vēzt celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
- sviest celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
- nocietināt celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- vēzēties celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- stutēties celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
- pacelties celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
- kūpēt celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
- mutuļot celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
- slieties celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- kazarma celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- krogs celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
- divlīmeņu celtne divos līmeņos.
- māja celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- klēts celtne graudu uzglabāšanai.
- angārs celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
- mošeja celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
- pilons celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- ferma celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- morgs celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- nams celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
- jaunceltne celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- kūpinātava celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
- blokmāja celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- augstceltne celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
- palīgceltne celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- pagastmāja celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
- pagastnams celtne, kurā atradās pagastvalde.
- rātsnams celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- krematorija celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
- vējdzirnavas celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
- kapliča celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
- garāža celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
- manēža celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
- sūknētava celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- klubs celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
- pamats celtnes apakšējā daļa.
- kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- interjers celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
- virspamats celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- piesaiste celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- aila celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- sienmala celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- pagrabstāvs celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- trinītis celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
- ferma celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- būvstrādnieks celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
- būvniecība celtniecība.
- hidroizolācija celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- būvdarbi celtniecības darbi.
- arhitektūra celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- dzelzsbetons celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- pildbetons celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- robežbūve celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- jaunbūve celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- būve celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
- autoceltnis celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
- portālceltnis celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- krāns celtnis; ceļamkrāns.
- ceļamkrāns celtnis.
- izlice celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- strēle celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- televīzija celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
- pārceltuve celtuve, prāmis.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā; [celtniecības]{s:66} speciālists.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
- celtniecība Darbība, process --> celt; ēku celšana; attiecīgā ražošanas nozare.
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
- cēlājs Darītājs --> celt.
- cēlējs Darītājs --> celt.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
- rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
- pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
- lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
- izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
- sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
- spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
- paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
- kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
- sastutēt Izveidot; uzcelt.
- celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
- izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- ņemt uz zoba izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
- kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- stalts Liels, augsts, samērīgs (par celtni, tās daļām u. tml.).
- sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
- ļauties apcelties ļaut sevi apcelt.
- debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
- uzsprāgt Ļoti strauji piecelties.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
- celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- piepacelt Mazliet pacelt.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
- sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
- ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
- atzīmēt Minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt.
- nomirkšķināt Mirkšķinot nolaist un pacelt plakstiņus.
- panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
- lēkt no miega (augšā) mosties un celties.
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- mūris Mūrēta celtnes daļa, siena.
- uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
- kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
- necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- serde No urbuma izcelts cilindrisks iežu stabiņš.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- pārcelt Norīkot, iecelt (citā darbā, citā darbavietā).
- nozīmēt Norīkot, iecelt (kādu).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- templis Nozīmīga kultūras celtne.
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- sasliet Pacelt (ko) stāvus un atbalstīt (vienu pret otru).
- padot Pacelt (piem., ar dakšām sienu, labību).
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (ķermeņa daļu).
- skrūvēt cenas pacelt, palielināt cenas.
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- sakāpt Pacelties (piem., par ūdens līmeni).
- uzlidot Pacelties (piemēram, no skrejceļa).
- putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
- uzviļņot Pacelties viļņveida kustībā.
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- nosēde Pakāpeniska neliela (ēkas, celtnes) iegrime, nosēšanās.
- sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- fundaments Pamats (celtnei u. tml.).
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
- iedabūt Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
- aizcelt Pārcelt.
- pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
- izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
- pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- pasliet Pastiept, pacelt (uz augšu, gaisā u. tml.).
- mērija Pašvaldība, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pašvaldība.
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt.
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (2).
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
- Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- pietrūkties Pēkšņi, strauji piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- pacelt Piecelt (kādu).
- piesliet kājās piecelt.
- piestutēt kājās piecelt.
- pietrausties kājās piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- uzķepuroties Piecelties (parasti ar grūtībām).
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus.
- uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām).
- uzslieties Piecelties stāvus.
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- pierausties Piecelties, parasti ar grūtībām.
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- izcelties Piecelties, uzcelties.
- pacelties kājās piecelties.
- piestutēties kājās piecelties.
- pieslieties Piecelties.
- uztikt Piecelties.
- arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- palasts Pils, grezna reprezentācijas celtne.
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
Atrasts piemēros (200):
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
- svērtuve 17. gs. celtajā svērtuvē tika turēti precīzi svari tirgotāju vajadzībām.
- palīgceltne Administratīvās ēkas ar palīgceltnēm.
- aģitēt Aģitēt pret rūpniecības celtniecību.
- aizcelt Aizcelt darbā uz Rīgu.
- aizcelt Aizcelt krēslu durvīm priekšā.
- aizcelt Aizcelt rakstāmgaldu citur.
- aizcelt Aizcelt solu aiz galda.
- celt Aizskartā persona nevar celt iebildumus pret valsts notāra administratīvo aktu.
- aizvilkt Aizvilkt gāzes vadu līdz jaunceltnei.
- gineja Angļu zelta ginejas vērtība sāka strauji celties.
- sarkofāgs Ap bojāto kodolreaktoru uzcelts dzelzsbetona sarkofāgs.
- apcelt Apcelt mazākos bērnus.
- apsvērt Apsvērt iespēju pārcelties uz dzīvi pilsētā.
- apturēt Apturēt rūpnīcas celtniecību.
- apzaļumot Apzaļumot jaunuzceltās skolas apkārtni.
- kuteris Ar kuteri pārcelties otrā krastā.
- lepnums Ar lepnumu vērot jaunceltni.
- slokšņains Ar slīpējumu izcelt koka virsmas slokšņaino tekstūru.
- ķēriens Ar strauju ķērienu nocelt klausuli.
- svira Ar sviru celt akmeni uz augšu.
- arbitrs Arbitrāžas lēmumus, ko pieņēmuši katrā atsevišķā lietā ieceltie arbitri.
- sapludināt Arhitekts šai celtnē pratis sapludināt austrumu krāšņumu ar rietumu racionālismu.
- atāķēt Atāķēt celtņa āķi no trosēm.
- amats Atbrīvot, atcelt no amata.
- at- Atcelt (kasti no sienas).
- apgrūtinājums Atcelt apgrūtinājumus bērnu adopcijai.
- atcelt Atcelt direktoru.
- atcelt Atcelt krēslu atpakaļ pie galda.
- atcelt Atcelt ķeblīti pie gultas.
- atcelt Atcelt lādes vāku.
- atcelt Atcelt lēmumu par zemesgabala privatizāciju.
- vai Atcelt lidojumu vai mainīt tā laiku, vai piedāvāt citu maršrutu.
- atcelt Atcelt muitas punkta priekšnieku.
- atcelt Atcelt no ieņemamā posteņa.
- noliegums Atcelt noliegumu.
- atcelt Atcelt pasākumu, izrādi.
- rājiens Atcelt rājienu.
- atcelt Atcelt rīkojumu, pavēli.
- atcelt Atcelt solu nost no sienas.
- režīms Atcelt, atjaunot vīzu režīmu.
- piepildījums Atcelti reizi, kuros bijis mazāks piepildījums.
- amatalus Atcelts nedēļas nogalē plānotais amatalus festivāls.
- atgaiņāties Atgaiņājoties pacelt roku.
- celt Atjaunināt personālu un palīdzēt celt kvalifikāciju esošajam personālam.
- atkāpties Atkāpties no izstrādātā celtniecības projekta.
- piecelties Atradu sevī spēku piecelties un aiziet.
- izdevīgs Atrast izdevīgu vietu veikala celtniecībai.
- attīstīt Attīstīt individuālo celtniecību.
- atturēt Atturēt slimnieku, kas grib celties.
- puscelts Atvēlēt līdzekļus pusceltu jaunbūvju pabeigšanai.
- atvieglots Atvieglotas celtniecības konstrukcijas.
- celt Atzīt sevi par vainīgu celtajā apsūdzībā.
- turiene Augstceltnē bija skatu tornis, no turienes pavērās plaša panorāma.
- augstceltne Augstceltņu rajons.
- autoceltnis Autoceltņa operators.
- pacelt Balsojot pacelt roku.
- lūgsna Balts gaismas spožums rasoja.. Pār lūgsnā celtām rokām.
- BAM BAM celtniecība.
- baroks Baroka stilā celta pils.
- vēlēt Barons vēlējis uzcelt šķūni.
- manierisms Baznīca celta manierisma stilā.
- pārvērtība Baznīca vairākkārt piedzīvojusi pārvērtības – tai uzcelts tornis, pārveidota altāra daļa.
- apcelties Beidz apcelties!
- celt Bērna bioloģiskais tēvs var celt prasību par paternitātes noteikšanu.
- izcelties Bērnam gribējās izcelties ar savu uzvedību un klaigāšanu.
- uzcelt Bērns agri uzcelts.
- plastifikators Betona, celtniecības javu plastifikatori.
- kopmītne Bijusī celtnieku kopmītne.
- sacelt Bijušajās ganībās saceltas privātmājas.
- stils Bīriņu pils celta neogotikas stilā.
- ziedojums Brīvības pieminekļa celtniecība finansēta no tautas ziedojumiem.
- būvbrigāde Būvbrigāde veic kvalitatīvus celtniecības darbus.
- vasarnīca Būvēt, uzcelt vasarnīcu.
- celt Būvnieki plāno celt jaunu modernu bibliotēku.
- celšus Celšus iecelt ratos.
- augšā celt augšā jaunu māju.
- celt celt augšā somas.
- barikāde celt barikādes.
- celt celt darba ražīgumu.
- celt celt darba tikumu.
- uzkalnis celt ēku uzkalnī.
- fabrika celt fabriku.
- bungalo celt jaunu bungalo.
- celt celt jaunu dzīvi.
- celt celt kāju pār slieksni.
- komunisms celt komunismu.
- latiņa celt latiņu arvien augstāk.
- celt celt laukā zivju tīklus.
- celt celt ļaudis cīņai.
- celt celt maisus uz svariem.
- tufs celt māju no tufa.
- šaipus celt māju šaipus ceļam.
- celt celt no zemes ārā akmeņus.
- panika celt paniku.
- robežupe celt pār abu valstu robežupi tiltu.
- celt celt par priekšnieku.
- pretprasība celt pretprasību.
- radiolokators celt radiolokatoru.
- celt celt roku sveicienam.
- prestižs celt savas valsts prestižu.
- pašlepnums celt savu pašlepnumu.
- profesionāls celt savu profesionālo līmeni.
- trīsis celt smago spaini uz jumta ar trīsi.
- klēpis celt smagus labības klēpjus.
- pašapziņa celt tautas pašapziņu.
- termoelektrocentrāle celt termoelektrocentrāli.
- celt celt trauksmi, naidu.
- celties celties agri no rīta.
- celties celties augšā no krēsla.
- augšā celties augšā no soliņa.
- divkājās celties divkājās.
- celties celties kājās.
- gaisma celties līdz ar gaismu.
- dižciltīgs celties no dižciltīgas dzimtas.
- atkrist celties no gultas un atkrist atpakaļ.
- celties celties no pēcpusdienas snaudas.
- agrs celties no rīta agri.
- plosts celties pāri upei ar plostu.
- celties celties pāri upei ar prāmi.
- gailis celties pirms gaiļiem.
- sauleslēkts celties pirms sauleslēkta.
- saullēkts celties pirms saullēkta.
- pusastoņi celties pusastoņos no rīta.
- gaita celties un sākt savas dienas gaitas.
- ampīrs celtne ampīra stilā.
- šļaupums celtne ar augstu divu šļaupumu jumtu.
- pagalms celtne ar iekšējo pagalmu.
- pacelties celtne paceļas aizvien augstāk.
- dominēt celtnes arhitektūrā dominē stikls.
- armatūra celtnes armatūra.
- nepabeigtība celtnes nepabeigtība.
- konfigurācija celtnes ovālveida konfigurācija.
- nest celtnes pamati spēj nest lielu slodzi.
- sānskats celtnes sānskats.
- šķērsbaļķis celtnes šķērsbaļķi.
- šķērsgriezums celtnes šķērsgriezums.
- mitēties celtniecības darbi mitējās.
- pārvirzīties celtniecības darbi pārvirzījās uz ielas otru pusi.
- nobeigums celtniecības darbi tuvojas nobeigumam.
- darbs celtniecības darbi.
- intensifikācija celtniecības darbu intensifikācija.
- mehanizācija celtniecības darbu mehanizācija.
- papildizdevumi celtniecības gaitā radīsies papildizdevumi, kurus tāmē nevar paredzēt.
- ģeodēzija celtniecības ģeodēzija.
- iesākums celtniecības iesākumā jāveido būvbedre.
- industrializācija celtniecības industrializācija.
- inženieris celtniecības inženieris.
- mastika celtniecības mastika.
- materiāls celtniecības materiāli.
- tektonisks celtniecības materiālu tektoniskais izmantojums.
- ugunsdrošība celtniecības materiālu ugunsdrošība.
- metālkonstrukcija celtniecības metālkonstrukcijas.
- objekts celtniecības objekts.
- apsekot celtniecības objektus apsekoja īpaša komisija.
- sīkdarbi celtniecības sīkdarbi.
- silikons celtniecības silikons.
- tehnoloģija celtniecības tehnoloģija.
- trests celtniecības trests.
- ugunsaizsardzība celtniecības ugunsaizsardzība.
- kantoris celtniecības un remontu kantoris.
- attālināt celtniecības uzsākšanu attālinājis naudas trūkums.
- zemesdarbi celtniecības zemesdarbi.
- apdarināt celtnieki apdarināja baļķus.
- izdauzīt celtnieki izdauzīja sienā caurumu.
- izjaukt celtnieki izjauca tiltu.
- vīlēt celtnieki jaunbūvē vīlē no rīta līdz vakaram.
- plēst celtnieki kūtij plēsa nost veco jumtu.
- sagrābties celtnieki sagrābās darbus, bet nespēja laikā paveikt.
- beidzamais celtnieki veic beidzamos apdares darbus.
- celtnieks celtnieku brigāde.
- pretsvars celtnis ar pretsvaru.
- āķis celtņa āķis.
- dīkstāve celtņa dīkstāve.
- pontons celtņa pontons.
- ratiņi celtņa ratiņi.
- strēle celtņa strēle.
- traversa celtņa traversa.
- celtspēja celtņa, lifta, kuģa, lidmašīnas celtnis.
- saistījums celtņu savstarpējais saistījums.
- stopētājs Ceļa malā stāv stopotāji ar paceltu īkšķi.
- izcelt Censties sevi izcelt.
- uzcelt Cenšamies uzcelt brīvu, demokrātisku sabiedrību.
- pārcelt Darbdienu plānots pārcelt uz nākamās nedēļas sestdienu.
- darbināt Darbināt celtni, pacēlājmehānismu.
- daudzstāvīgs Daudzstāvīga celtne.
- iesākt Dēls iesācis vēlu celties.
- demonstratīvs Demonstratīvi piecelties un aiziet.
- pacelt Divi cilvēki to nevar pacelt.
- stāvu Diviem tumšiem kambariem izskrējuse cauri, viņa dzirdēja, ka trepju durvis no jauna dārdēdamas aizkrita: viņš viņai tiešām dzinās pakaļ! Kristīnei tā bija, it kā viņai mati celtos stāvu.
- piespiest Dzīve piespieda mūs pārcelties uz pilsētu.
- atpalikt Dzīvokļu celtniecība atpaliek no pieprasījuma.
- solīds Dzīvot solīdā, paša celtā, mājā.
- ultimāts Eiropas Komisijas ultimāts Ungārijas valdībai, prasot atcelt iecerētās reformas.
- palaco Ēka celta kā Venēcijas palaco.
- pālis Ēka uzcelta uz pāļiem.
- pavirzīties Ēkas celtniecība pavirzījusies krietni uz priekšu.
- apjomīgs Ēkas celtniecībā tika ieguldīti apjomīgi naudas līdzekļi.
celt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV