Paplašinātā meklēšana
Meklējam celt.
Atrasts vārdos (36):
- celt:1
- celtne:1
- apcelt:1
- atcelt:1
- iecelt:1
- izcelt:1
- necelt:1
- nocelt:1
- pacelt:1
- sacelt:1
- uzcelt:1
- celties:1
- celtnis:1
- aizcelt:1
- pārcelt:1
- piecelt:1
- puscelts:1
- celtnieks:1
- celtspēja:1
- piepacelt:1
- apcelties:1
- izcelties:1
- pacelties:1
- sacelties:1
- uzcelties:1
- jaunceltne:1
- pārcelties:1
- pārceltuve:1
- piecelties:1
- celtniecība:1
- augstceltne:1
- autoceltnis:1
- jauniecelts:1
- palīgceltne:1
- celtniecisks:1
- portālceltnis:1
Atrasts vārdu savienojumos (17):
Atrasts skaidrojumos (541):
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- apcelties Apcelt.
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- korpuss Apveids (celtnei).
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
- pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
- uzsliet Ar grūtībām piecelt.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
- noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
- atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
- izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- celties augšā atmosties no miega un piecelties.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
- pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
- tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
- izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
- statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
- būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
- atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
- zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
- izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
- būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
- margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu).
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā: celtniecības speciālists.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
- celtniecība Darbība, process --> celt; ēku celšana; attiecīgā ražošanas nozare.
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
- cēlājs Darītājs --> celt.
- cēlējs Darītājs --> celt.
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
- rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
- pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
- lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
- izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
- sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
- spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
- paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
- kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
- svaidīt Izraudzīt un iecelt.
- paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
- sastutēt Izveidot; uzcelt.
- celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
- izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- ņemt uz zoba izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
- kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
- priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- stalts Liels, augsts, samērīgs (par celtni, tās daļām u. tml.).
- sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
- ļauties apcelties ļaut sevi apcelt.
- debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
- uzsprāgt Ļoti strauji piecelties.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
- celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- piepacelt Mazliet pacelt.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
- sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
- ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
- atzīmēt Minēt, norādīt (runā, rakstos); izcelt, novērtēt.
- nomirkšķināt Mirkšķinot nolaist un pacelt plakstiņus.
- panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
- lēkt no miega (augšā) mosties un celties.
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- mūris Mūrēta celtnes daļa, siena.
- uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
- kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
- necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- serde No urbuma izcelts cilindrisks iežu stabiņš.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- pārcelt Norīkot, iecelt (citā darbā, citā darbavietā).
- nozīmēt Norīkot, iecelt (kādu).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- templis Nozīmīga kultūras celtne.
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- sasliet Pacelt (ko) stāvus un atbalstīt (vienu pret otru).
- padot Pacelt (piem., ar dakšām sienu, labību).
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (ķermeņa daļu).
- skrūvēt cenas pacelt, palielināt cenas.
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- sakāpt Pacelties (piem., par ūdens līmeni).
- uzlidot Pacelties (piemēram, no skrejceļa).
- putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
- uzviļņot Pacelties viļņveida kustībā.
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- nosēde Pakāpeniska neliela (ēkas, celtnes) iegrime, nosēšanās.
- sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- fundaments Pamats (celtnei u. tml.).
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
- iedabūt Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
- aizcelt Pārcelt.
- pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
- izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
- pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- pasliet Pastiept, pacelt (uz augšu, gaisā u. tml.).
- mērija Pašvaldība, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pašvaldība.
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt.
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (2).
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
- Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- pietrūkties Pēkšņi, strauji piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- pacelt Piecelt (kādu).
- piesliet kājās piecelt.
- piestutēt kājās piecelt.
- pietrausties kājās piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- uzķepuroties Piecelties (parasti ar grūtībām).
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus.
- uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām).
- uzslieties Piecelties stāvus.
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- pierausties Piecelties, parasti ar grūtībām.
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- izcelties Piecelties, uzcelties.
- pacelties kājās piecelties.
- piestutēties kājās piecelties.
- pieslieties Piecelties.
- uztikt Piecelties.
- arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- palasts Pils, grezna reprezentācijas celtne.
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- portālais celtnis portālceltnis.
- portāla celtnis portālceltnis.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
- dumpoties Pretoties, nepakļauties, piem., pastāvošai iekārtai; sacelties.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piem., kāda objekta celtniecībai).
- pusstāvs Puse no celtnes stāva.
- siluets Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
- mets Rasējums, zīmējums, kas sniedz priekšstatu par celtni.
- kapitālā celtniecība ražošanas uzņēmumu, dzīvokļu u. tml. celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu (padomju iekārtā).
- saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- pacelties Refl. --> pacelt (2).
- pacelties Refl. --> pacelt (3).
- pacelties Refl. --> pacelt (4).
- sacelties Refl. --> sacelt (1).
- mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
- pils Reprezentatīva rakstura grezna celtne; liela, grezna ēka.
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
- sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
- saspicēt Sacelt ausis, parasti uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
- sabozt Sacelt stāvus (apmatojumu, spalvas u. tml.).
- uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- sasliet Sacelt stāvus (ķermeņa daļas).
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) – par dzīvniekiem; sabozt.
- sabozties Sacelt stāvus (piem., spalvas, apmatojumu).
- uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko).
- sasliet Sacelt uz augšu (ko).
- sabozties Sacelties stāvus (piem., par spalvām, apmatojumu).
- stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei).
- šķūnis Saimniecības celtne lopbarības, malkas, darbarīku u. tml. glabāšanai.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību, tai raksturīgs.
- kā pils saka par varenu, lepnu, greznu celtni.
- ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties konflikts.
- pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem un kulta piederumu glabāšanai.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
- spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- sargbūda Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
- mūrēt Sastiprināt (piem., ķieģeļus, akmeņus) ar javu, celt (ko), veidot.
- uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos.
- uztrūkties Satrūkstoties strauji piecelties.
- likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
- pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
- detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
- sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
- skelets Slodzi nesošo daļu, elementu kopums (piem., celtnei, ierīcei).
- piesvempties Smagnēji, ar grūtībām piecelties vai pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
- mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
- zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
- uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
- spīdēt Spilgti izcelties (citu vidū ar ko).
- mirdzēt Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
- stadions Sporta laukums, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piem., celtnes, mēbeles detaļā); izmantojot stikla plāksnes, nosegt, nožogot (ko).
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
- pacirst Strauji pagriezt, pacelt (ķermeņa daļu).
- pieraut kājās strauji piecelt.
- traukties augšā strauji piecelties kājās.
- pielēkt Strauji piecelties, mainīt ķermeņa stāvokli.
- saslieties Strauji piecelties, pacelties (sēdus).
- uzrauties Strauji piecelties; uzmosties.
- pierauties kājās strauji piecelties.
- traukt kājās strauji piecelties.
- traukties kājās strauji piecelties.
- piešauties Strauji piecelties.
- uzšauties Strauji piecelties.
- saslieties Strauji sacelties stāvus.
- uzcirst apkakli strauji uzcelt apkakli.
- uzsist apkakli strauji uzcelt apkakli.
- uzraut Strauji uzcelt, uzlocīt u. tml. uz augšu.
- atrauties Strauji uzsākt braucienu un attālināties; pacelties.
- lēkt Strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- uzlēkt Strauji, pēkšņi piecelties.
- spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
- mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
- azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- lecīgs Tāds, kam patīk izcelties citu starpā; augstprātīgs, iedomīgs.
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkaniem ķieģeļiem.
- puscelts Tāds, kas ir iesākts celt, bet nav pabeigts (par celtni).
- uzsvērts Tāds, kas ir īpaši izcelts – par (kā, piemēram, darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni).
- gaiss Tāds, kas pacelts virs zemes un atrodas samērā augstu.
- jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piem., kādā amatā).
- lielpaneļu Tāds, kas veidots no lieliem paneļiem (par celtnēm, to daļām).
- frontāls Tāds, kas vērsts ar priekšpusi pret skatītāju (piem., par celtni).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piem., par telpām, celtnēm).
- četrtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir četras tonnas.
- trīstonnīgs Tāds, kura celtspēja ir trīs tonnas.
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
- svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
- operete Teātris, kurā galvenokārt iestudē šāda žanra darbus; šāda teātra celtne.
- varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- bareljefs Tēlniecības darbs, kurā skulpturālais veidojums tikai daļēji izcelts no plaknes.
- iekštelpa Telpa celtnes iekšienē.
- galerija Telpa vai celtne pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
- kalte Telpa, arī celtne ar iekārtu (piem., graudu) kaltēšanai; attiecīgā iekārta.
- veikals Telpa, arī celtne tirdzniecībai; tirdzniecības uzņēmums.
- tirgotava Telpa, arī celtne, kurā (ko) pārdod; veikals.
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- autogarāža Telpa, celtne automobiļu novietošanai un remontam.
- novietne Telpa, celtne vai vieta (kā) novietošanai, glabāšanai.
- skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- piedarbs Telpa, retāk atsevišķa celtne labības kulšanai, vētīšanai u. tml.
- pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
- tikt Tiekot ieceltam, ievēlētam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko).
- administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
- pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
- pacelties Tikt celtam, veidotam uz augšu.
- uzšauties Tikt paceltam uz augšu.
- pāriet Tikt pārceltam (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
- slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
- kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
- ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
- uzkare Traktoram piejūdzamās mašīnas (ierīces) pievienošanas veids, kurā, piemēram, mašīnu (ierīci) var pacelt un nolaist.
- satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- trobelēt Trokšņot; celt nekārtības.
- uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
- piebūvēt Uzbūvēt (ko) klāt, paplašinot jau esošo ēku, celtni.
- uzsliet Uzcelt (ko) ar stāvus novietotām daļām; arī uzbūvēt.
- uzraut Uzcelt ar īpašu svarcelšanas paņēmienu (raušanas disciplīnā).
- iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus.
- uzdot Uzcelt, padot (piemēram, ar dakšām) augšā (kur, arī kam).
- uztaisīt Uzcelt, uzbūvēt.
- sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
- uzstutēties Uzcelties, piecelties (parasti ar grūtībām).
- uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
- viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
- sadumpoties Uzsākt dumpi, sacelties.
- pasvītrot Uzsvērt, izcelt (piem., domu, atziņu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- vēzēt Vairākkārt celt un virzīt (ko), arī kustināt, parasti plašā amplitūdā.
- cilāt Vairākkārt celt uz augšu.
- apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
- izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē pār robežu vedamās preces un iekasē nodevas par preču kustību pāri robežai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- tiesa Valsts varas institūcija, kas likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas; celtne, telpas, kur darbojas šāda institūcija.
- pacelt varēt (spēt) celt.
- grausts Veca, izmantošanai nederīga celtne.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
- celt Veidot (piem., celtni, būvi).
- frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
- valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- svītrot Velkot pāri svītru (piem., kam sarakstā iekļautam), atzīt par nepiemērotu, nevajadzīgu u. tml.; atcelt, atzīt par nevajadzīgu u. tml.
- tīks Verbēnu dzimtas vasarzaļš koks (piem., Dienvidāzijā) ar augstvērtīgu, izturīgu koksni, ko izmanto, piem., kuģubūvē, celtniecībā, mēbelēm [Tectona grandis]; tīkkoks; šī koka koksne.
- kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
- smilšu vētra vētra, kas nes līdzi no zemes paceltās smiltis.
- putubetons Vieglā betona paveids, ko izmanto celtniecībā.
- paviljons Vieglas konstrukcijas celtne, kurā ir liela, plaša telpa.
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls, porainā betona paveids, ko iegūst, betona masai piejaucot īpašas vielas.
- korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopīga apbūves gabala.
- vienās sienās vienā un tai pašā telpā, celtnē.
- ģimenes māja vienas ģimenes vajadzībām celta dzīvojamā ēka.
- cēliens Vienreizēja paveikta darbība --> celt.
- baraka Vienstāva celtne liela cilvēku skaita izmitināšanai (armijā, slimnīcā, koncentrācijas nometnē u. tml.).
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- autostāvvieta Vieta, kas paredzēta automobiļu novietošanai; celtne automobiļu novietošanai.
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
- savāktuve Vieta, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piem., preču, priekšmetu) savākšanai.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātstrošu vai viensliedes ceļš.
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (ēkai, celtnei).
- konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
- izgaismot Viscaur apgaismot; apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkārtnē).
- koncertzāle Zāle koncertiem; celtne, kurā ir šāda zāle.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
celt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV