Paplašinātā meklēšana
Meklējam ala.
Atrasts vārdos (216):
- ala:1
- čala:1
- mala:1
- sala:1
- alata:1
- koala:1
- piala:1
- skala:1
- alauns:1
- ārmala:1
- atkala:1
- ežmala:1
- kabala:1
- palabs:1
- palaco:1
- palags:1
- palakt:1
- palama:1
- salabt:1
- salaka:1
- salami:1
- salate:1
- upmala:1
- uzkala:1
- uzmala:1
- balanda:1
- balanss:1
- balasts:1
- bezgala:1
- ceļmala:1
- cimbala:1
- čaumala:1
- falanga:1
- gaigala:1
- galants:1
- humpala:1
- jūrmala:1
- kritala:1
- kuitala:1
- malacis:1
- mandala:1
- masalas:1
- mežmala:1
- pagalam:1
- paipala:1
- palaide:1
- palaist:1
- palamāt:1
- palasīt:1
- palasīt:2
- palasts:1
- palauzt:1
- pārmala:1
- piesala:1
- pussala:1
- salabot:1
- salaide:1
- salaist:1
- salamāt:1
- salapot:1
- salasīt:2
- salasīt:1
- salašņa:1
- salauzt:1
- sānmala:1
- sēnalas:1
- sētmala:1
- sūkalas:1
- talants:1
- upurala:1
- vadmala:1
- žogmala:1
- augšmala:1
- balagāns:1
- balamute:1
- balansēt:1
- birztala:1
- ezermala:1
- grāvmala:1
- iekšmala:1
- kalandrs:1
- laukmala:1
- malahīts:1
- paladīns:1
- palaikam:1
- palaisks:1
- palaizīt:1
- palatāls:1
- palaupīt:1
- palauzīt:1
- parpalas:1
- pastalas:1
- piestala:1
- pļavmala:1
- purvmala:1
- salaizīt:1
- salaulāt:1
- salaupīt:1
- salauzīt:1
- sētsmala:1
- siekalas:1
- sienmala:1
- stalažas:1
- strimala:1
- sudmalas:1
- šaušalas:1
- virsmala:1
- akvalangs:1
- alabastrs:1
- apakšmala:1
- badalaiki:1
- bakalaurs:1
- balalaika:1
- dalailama:1
- debesmala:1
- drumstala:1
- džindžala:1
- gabalains:1
- gadalaiks:1
- galaktika:1
- galaktoze:1
- galasiena:1
- galavārds:1
- kalambūrs:1
- kalandrēt:1
- karalaiks:1
- karalauks:1
- krastmala:1
- malajieši:1
- nepagalam:1
- palabināt:1
- palaidnis:1
- palaistīt:1
- palakties:1
- palankīns:1
- palantīns:1
- paralakse:1
- robežmala:1
- salabināt:1
- salaidums:1
- salaistīt:1
- salakties:1
- salavecis:1
- sēnalains:1
- talantīgs:1
- ūdensmala:1
- balamutīgs:1
- darbalaiks:1
- darbalauks:1
- disbalanss:1
- eskalators:1
- galaktisks:1
- galamērķis:1
- galapunkts:1
- izbalansēt:1
- kalanētika:1
- lakstīgala:1
- nesalasāms:1
- nobalansēt:1
- palaidnīgs:1
- palaisties:1
- palamāties:1
- palauzties:1
- palavīties:1
- priekšmala:1
- puskuitala:1
- sabalansēt:1
- salaisties:1
- salamandra:1
- salamāties:1
- salasīties:2
- salasīties:1
- siekalains:1
- sienalaiks:1
- skrimstala:1
- stalagmīti:1
- stalaktīti:1
- strautmala:1
- viengabala:1
- virspalags:1
- balansieris:1
- galantērija:1
- galastacija:1
- kalašņikovs:1
- malahītzaļš:1
- nesalaužams:1
- palaimēties:1
- palaizīties:1
- palatalizēt:1
- palaunadzis:1
- palauzīties:1
- platmalains:1
- salaizīties:1
- salaulāties:1
- ultralabējs:1
- zaķapastala:1
- zemčaumalas:1
- akvalangisms:1
- akvalangists:1
- balastvielas:1
- drumstalains:1
- galaktometrs:1
- galaprodukts:1
- kalambūrisks:1
- palaidņoties:1
- palaiskoties:1
- palaistīties:1
- palakstoties:1
- salaistīties:1
- sīkgabalains:1
- galarezultāts:1
- palaidelēties:1
- viengabalains:1
- starpgalaktiku:1
- atkalapvienošanās:1
- tekstilgalantērija:1
Atrasts etimoloģijās (109):
- No itāļu virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs)
- No franču gala 'svinības, svētki galmā'. (šķirklī galā)
- No latīņu regionalis 'apgabala, novada'. (šķirklī reģionāls)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No vācu Kante 'šķautne, mala; apmale'. (šķirklī kante)
- No vācu Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze)
- No latīņu palatinus 'galma'. (šķirklī paladīns)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No grieķu phalanx (ģen. phalangos). (šķirklī falanga)
- No malajiešu agar-agar. (šķirklī agars)
- No vācu Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No malajiešu amok. (šķirklī amoks)
- Aizguvums no latīņu baccalaureus. (šķirklī bakalaurs)
- No franču balancer. (šķirklī balansēt)
- No franču balance. (šķirklī balanss)
- No holandiešu bamboes, kam pamatā ir malajiešu mambu. (šķirklī bambuss)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- Pēc vietvārda Bikini (atols Māršala salās). (šķirklī bikini)
- No franču bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- No latīņu diffractus 'pārlauzts, salauzts'. (šķirklī difrakcija)
- No latīņu dividendus 'tāds, kas jāsadala'. (šķirklī dividende)
- No franču drap 'vadmala'. (šķirklī draps)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- No angļu escalation. (šķirklī eskalācija)
- No angļu escalator, kam pamatā latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī eskalators)
- No grieķu phalara 'metāla rotājums'. (šķirklī faleristika)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No itāļu finale, kam pamatā latīņu finalis 'gala-'. (šķirklī fināls)
- No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No franču galant. (šķirklī galants)
- No grieķu galaxias 'piena ceļš' (gala, galaktos 'piens'). (šķirklī galaktika)
- No grieķu gala (galaktos) 'piens' un metreō 'mērīju'. (šķirklī galaktometrs)
- No itāļu galanteria. (šķirklī galantērija)
- No malajiešu gong, gung. (šķirklī gongs)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No insulinum, latīņu insula 'sala'. (šķirklī insulīns)
- No franču isolation, itāļu isolazione, isola 'sala', kam pamatā latīņu insula 'sala'. (šķirklī izolācija)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No vācu Kakadu, kam pamatā malajiešu kakatua. (šķirklī kakadu)
- No franču calandre. (šķirklī kalandrs)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma. (šķirklī karakuls)
- No franču casse-tête (casser 'salauzt' un tête 'galva'). (šķirklī kastete)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No latīņu caverna 'ala, dobums'. (šķirklī kaverna)
- No franču casoar, malajiešu kasuvāri. (šķirklī kazuārs)
- No angļu koala. (šķirklī koala)
- No latīņu collectio 'salasīšana, savākšana'. (šķirklī kolekcija)
- No portugāļu copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- No grieķu vietvārda Lesbios, Lesbos – Lesbas sala Egejas jūrā. (šķirklī lesbisms)
- No grieķu malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- No sanskrita mandala 'aplis'. (šķirklī mandala)
- No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele)
- No latīņu marginalia, marginalis (margo, marginis 'mala, robeža'). (šķirklī marginālija)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No malajiešu orang hutan 'meža cilvēks'. (šķirklī orangutans)
- No itāļu palazzo. (šķirklī palaco)
- No portugāļu palanquin. (šķirklī palankīns)
- No franču palatine. (šķirklī palantīns)
- No latīņu palatium 'pils'. (šķirklī palasts)
- No latīņu palatium 'pils'. (šķirklī palāta)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No vācu Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns)
- No grieķu palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija)
- No angļu P(olyethylen)e t(erephthalate). (šķirklī PET)
- No malajiešu rāmī. (šķirklī rāmija)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No grieķu salamandra. (šķirklī salamandra)
- No itāļu salami. (šķirklī salami)
- No itāļu (in)salata 'sālījums', kam pamatā latīņu sal 'sāls'. (šķirklī salāti)
- No malajiešu valodas. (šķirklī saronga)
- No angļu friziera Vidala Sasona (Vidal Sassoon, 1928–2012) uzvārda. (šķirklī sasons)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu tonos 'saspringums'. (šķirklī serotonīns)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī seroloģija)
- No latīņu serum 'sūkalas'. (šķirklī serums)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī skala)
- Malajiešu soi, kam pamatā japāņu vārds. (šķirklī soja)
- No grieķu stalagma 'pile, lāse'. (šķirklī stalagmīti)
- No grieķu stalaktos 'pilināts'. (šķirklī stalaktīti)
- No grieķu talanton, latīņu talentum. (šķirklī talants)
- No latīņu talaris (talus 'potīte'). (šķirklī talārs)
- No angļu terrier, franču terrier 'ala'. (šķirklī terjeri)
- No angļu terminal, kam pamatā latīņu terminalis 'gala, beigu'. (šķirklī terminālis)
- No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No Salacas lībiešu zuš. (šķirklī zutis)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No grieķu palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu spēlaion 'ala' un logos 'mācība'. (šķirklī speleoloģija)
Atrasts normatīvajos komentāros (5):
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
Atrasts vārdu savienojumos (80):
- alatu dzimta
- apkraut visas malas
- augšgala krautuve
- balandu dzimta
- beigts un pagalam
- bez gala un (bez) malas
- bez sava gala
- cilvēks no malas
- dabūt pie malas
- gala atzīme
- gala eksāmeni
- gala morēna
- gala pārbaudījumi
- gala pārbaudījums
- gala vārds
- griezt apkārt (visas malas)
- iesala cukurs
- izdzert līdz galam
- jokus pie malas
- kalambūriskas atskaņas
- kaut vai līdz pasaules galam
- kaut vai līdz pasaules malai
- kontinentālā sala
- koraļļu sala
- lejasgala krautuve
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.)
- līdz kapa malai
- likt pie malas
- mest pie malas
- miera sala
- nav nekāda gala
- ne gala, ne malas
- nedz gala, nedz malas
- no laika gala
- no sākta gala
- no viena gala līdz otram
- nobīdīt pie malas
- nocelt no degungala
- nolikt pie malas
- nosviest pa roku galam
- novākt pie malas
- novest līdz galam
- pa ausu galam
- pa roku galam
- palaist apkārt
- palaist gar ausīm
- palaist muti
- palaist nagus
- palaist pasaulē
- palaist rokas
- palaist sveikā
- palaist tautās
- palaist vaļīgāk grožus
- palaist vējā
- palaisties dzeršanā
- palaunadža laiks
- palauzīt galvu
- pasaules mala
- sākt (atkal) no gala
- sākt no gala
- sākties (atkal) no gala
- sala mēnesis
- sala tētis
- salaist dēlī
- salaist grīstē
- salaist kļūdas
- salaist matos
- salaist ragos
- salaist šreijā
- salamandru dzimta
- salauzt ledu
- sāp visas malas
- šaušalas iet pār kauliem
- šaušalas iet pār muguru
- šaušalas pārskrien pār kauliem
- šaušalas pārskrien pār muguru
- siekalas saskrien mutē
- siekalas tek
- starpgalaktiku vide
- Tantala mokas
Atrasts skaidrojumos (400):
- robežmala (Kā) robežas mala.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- upurala ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- saboksterēt Ar grūtībām, lēni salasīt.
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- ārmala Ārējā mala.
- apmale Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
- atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
- paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
- puse Attiecīgais gadalaiks.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- augšmala Augšējā mala.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- borts Automobiļa kravas kastes mala.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- balodene Balandai līdzīgs augs (nezāle).
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- pa pliko bez neviena apģērba gabala.
- porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
- siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
- salt Būt, pastāvēt salam, aukstumam.
- kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
- skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- C Celsija (temperatūras) skala.
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- čaula Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
- virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
- trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
- darbs Darbalaiks.
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
- palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
- eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- saliņa Dem. --> sala.
- sudmaliņas Dem. --> sudmalas.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- limbs Diska mala (debess spīdeklim).
- mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
- apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
- nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- drumsla Drumstala.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- slīdošās kāpnes eskalators.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- ezermala Ezera mala, krasts; vieta ap ezeru.
- sniedze Ezera salaka [Osmerus eperlanus].
- stinte Ezera salaka.
- F Fārenheita (temperatūras) skala.
- lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
- stūra sitiens futbolā – sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- gadskārta Gadalaiks.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
- gala vārds galavārds.
- ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- dzimumhormoni Hormoni, kurus izdala dzimumdziedzeri.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
- atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- iekšmala Iekšējā mala.
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
- rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
- centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- granulēt Ietvert (sēklas) minerālvielu, balastvielu apvalkā.
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- izcilība Īpaši talantīgs, labs sniegums (kādā jomā).
- šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
- ziepju trauks īpašs trauks ziepju gabala novietošanai vai šķidro ziepju ieliešanai.
- rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
- dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
- ģēnijs Izcils talants, izcilas radošās spējas.
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
- paveikties Izdoties; palaimēties.
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- nokare Jumta pārkaru mala.
- mare Jūrmalas ezers, ezerveida jūras līcis.
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
- pasalt Kādu laiku būt salam, aukstumam.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- sietiņkauls Kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm.
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
- nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- kritenis Kritala.
- purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- borts Kuģa ārsienas augšmala; kuģa, lidaparāta sāni.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
- izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
- salāpīt Lāpot salabot (piem., apģērba gabalu, apavus).
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
- atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- līdz kapa malai līdz mūža galam.
- uz mūžu līdz mūža galam.
- līdz kapam līdz mūža galam.
- pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
- gubmākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
- monolīts Liels akmens bluķis; liels, viengabalains veselums.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
- siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
- nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
- izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
- gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
- sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
- līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
- pakoriģēt Mazliet precizēt, palabot.
- autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- dzelzs aizkars metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
- sanaglot Naglojot sastiprināt, salabot; naglojot izgatavot (ko).
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- paņemt rokā grāmatu nedaudz palasīt; arī iesākt lasīt.
- eģe Neirstošā mala (audumam).
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
- ķeburains Nelīdzens, ar izvirzījumiem; grūti salasāms.
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
- ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
- cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
- vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
- nogriezt Nodalīt (kādu daļu no zemes gabala).
- nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- nogulēt Nokavēt, palaist garām (ko).
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
- piebeigt Nonāvēt; nonāvēt līdz galam.
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
- krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- čupa Pagalam.
- atbrīvot ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
- rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
- resgalība Palaidnība, nerātnība.
- stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
- bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
- razbainieks Palaidnis.
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
- uzšaut Palaist Zemes orbītā.
- katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
- izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
- palakties Palakt.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
- piesacīt Parādīt, atklāt (savas spējas, talantu u. tml.).
- izpaust Parādīt, atklāt savas spējas, talantu, personību u. tml.
- rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs tērps, ko nēsā aizsardzības nolūkā.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
- apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
- piešuve Piešūta apakšējā mala (apģērba gabalam).
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
- griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums.
- šķēlējplakne Plakne, kas šķeļ, dala ģeometrisku ķermeni.
- aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
- riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
- bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- nags Plāna ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala.
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
Atrasts piemēros (200):
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- pukšķināt "Ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- sveiciens "Salam Aleikum" ir tradicionāls musulmaņu sveiciens.
- galantērija Ādas galantērija.
- atirt Adītā džempera mala sāk atirt.
- sēsties Agrā rītā sēdos Jūrmalas vilcienā.
- locīt Agrāk talantīgā sportista vārdu locīja vien speciālisti.
- strupināt Ainažu un Salacgrīvas dialektā ir strupinātas galotnes un nav dzimšu formu.
- saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
- bezdibenis Aiz klints malas ir bezdibenis.
- ņirbēt Aiz loga ņirbēja ceļmalas koki.
- aizart Aizart līdz vagas galam.
- grāvmala Aizaugušas grāvmalas.
- aizbūvēt Aizbūvēt stacijai priekšā veikala ēku.
- aizdejot Aizdejot līdz zāles galam.
- aizdzīt Aizdzīt vagu līdz galam.
- aizgrūt Aizgruvusi ala.
- gals Aiziet līdz vagona galam.
- viņš Aiziet līdz viņam ceļa galam.
- aizkuģot Aizkuģot līdz Roņu salai.
- aizlaiki Aizlaiku ala.
- aizlaist Aizlaist līdz veikalam.
- aizlīst Aizlīst kaktā palasīt grāmatu.
- pukšķināt Aizmigušais suns palaikam pukšķināja.
- pārtecēt Aizmirsu aizgriezt krānu, un ūdens pārtecēja pāri vannas malai uz grīdas.
- aizplombēt Aizplombēt veikala durvis.
- aizrakstīt Aizrakstīt tekstu līdz pašai lapas malai.
- aizskriet Aizskriet līdz veikalam.
- aizspert Aizspert bumbu līdz laukuma galam.
- aizstūrēt Aizstūrēt jahtu līdz salai.
- aizsviest Aizsviest bumbu līdz laukuma malai.
- aiztipināt Aiztipināt līdz veikalam.
- aizvelt Aizvelt akmeni alai priekšā.
- ak Ak (tu) palaidnis tāds!
- drumstala Akmens drumstalas.
- uzplaukt Aktiera talants ir uzplaucis neatlaidīgā darbā.
- uzziedēt Aktrises talants īsti uzzied traģiskās lomās.
- plezna Akvalangista pleznas.
- pārlūkot Akvalangisti pārlūkoja upes gultni.
- akvalangists Akvalangists ar 35 gadu stāžu.
- akvalangists Akvalangistu apmācība.
- nozarojums ala ar diviem nozarojumiem.
- ALA ala ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno tūkstošiem latviešu visā Amerikā.
- alabastrs alabastra vāze.
- mitrs alas bija drēgnas un mitras.
- dibens alas dibenā tek avotiņš.
- palīst alas griesti kļuva tik zemi, ka kādu gabalu nācās palīst uz vēdera.
- piebrukt alas ieeja piebrukusi ar smiltīm.
- olveida alas ieejai ir olveida forma.
- mute alas mute.
- sānzars alas priekštelpā ir divi sānzari.
- sadure alas Saltupītes un Amatas sadurē.
- alata alata ir Latvijā reti sastopama saldūdens zivs.
- vienots Alpīnisti līdz pat galamērķim rīkojās vienoti.
- stalažas Alumīnija stalažas.
- aviokonstruktors Ambiciozs, talantīgs aviokonstruktors.
- ampērmetrs Ampērmetra skala.
- sudrabnauda Anglijā kalta visa Latvijas sudrabnauda, metāla latus kala no 835° sudraba.
- pastalas Apaut pastalas.
- talants Apbrīnot dzejnieka talantu.
- apdzīvots Apdzīvota sala.
- apgabals Apgabala centrs.
- pašpārvalde Apgabalam piešķirtas ierobežotas pašpārvaldes tiesības.
- apgriezt Apgriezt lapai malas.
- apgriezt Apgriezt riņķī visas malas.
- pārmala Apģērba aizdares pārmala.
- aizvīties Apiņi aizvijušies līdz kārts galam.
- izvīties Apiņi izvijušies līdz kārts galam.
- apkārt Apkārt rieksta kodolam bija cieta čaumala.
- apklust Apklust čalas un smiekli.
- apložņāt Apložņāt visas malas.
- orientēt Apmeklētāju telpā orientē gaismas ķermeņi, kas gan vieno un sakārto telpu, gan sadala to zonās.
- apmētāt Apmētāt auduma malas, lai neirst.
- apokšķerēt Apokšķerēt visas malas.
- appļaut Appļaut tīruma malas.
- aprakt Aprakt savu talantu.
- dot Aprēķināt laukumu, ja dotas malas.
- virspalags Apsegties tikai ar virspalagu.
- tīkliņsaite Apsēju uz ceļgala nostiprināt ar tīkliņsaiti.
- ierīkot Āpsis ierīko alas līdzenumā vai stāvās nogāzēs.
- atlikt Apskatīt kurpes un atlikt veikala plauktā atpakaļ.
- apspļaudīt Apspļaudīt visas malas.
- mala Apstaigāt visas malas.
- apstāties Apstāties pie veikala skatloga.
- ietaisīt Āpši ietaisījuši alas.
- izkašņāt Āpši izkašņājuši dziļas alas.
- ala Āpšu ala.
- āpsis Āpšu alas.
- aptecēt Aptecēt malu malas.
- apveltīt Apveltīts ar lielu talantu.
- jods Apziest brūces malas ar jodu.
- pievelt Ar grābekli zāliena sēklas ierušina, pieveļ un kārtīgi salaista.
- pussala Ar laivu apbraukt apkārt pussalai.
- ienirt Ar metro eskalatoru ienirt pazemē.
- noķepēt Ar mīklu noķepējušas bļodas malas.
- aizkļūt Ar mokām aizkļūt līdz ūdens malai.
- mokas Ar mokām nokļūt galamērķī.
- aizēnot Ar savu talantu aizēno citus.
- ziķeris Ar tehniku viņš ir īsts ziķeris, prot salabot gandrīz visu.
- telūrijs Ar telūriju var novērot gadalaiku maiņu.
- ielaisties Ar virvi ielaisties stāvajā alas ieejā.
- areometrs Areometra skala.
- ārpus- Ārpusgalaktikas.
- stingt Ārsts pārklāja palagu vecā vīra stingt sākušajām miesām.
- ass Asa stikla mala, akmens šķautne.
- asiņains Asiņains palags.
- kalambūrs Asprātīgs kalambūrs.
- atbīdīt Atbīdīt sēdekli līdz galam.
- atcelt Atcelt lēmumu par zemesgabala privatizāciju.
- atgrābt Atgrābt āboliņu no lauka malas.
- atgrūst Atgrūst logu līdz galam vaļā.
- atgulties Atgulties jūrmalas smiltīs.
- apakšmala Atirusi svārku apakšmala.
- priekšmala Atirusi svārku priekšmala.
- zīmēties Atkala zīmējas uz salnām – ja rudenī ir atkala, pavasarī būs salnas.
- pussolis Atkāpos pussoli, lai palaistu garām sievieti.
- atkāpties Atkāpties, lai palaistu garām.
- šaušalas Atklājās padomju režīma šaušalas.
- dzirkstele Atklāt bērnā talanta dzirksteli.
- atklāt Atklāt jaunu talantu.
- atklepot Atklepot ieelpotās maizes drumstalas.
- angstrēms Atomu mērīšanas skalas mērvienība angstrēms ir desmitmiljardā daļa no metra.
- atraisīt Atraisīt talantu.
- atrakt Atrakt aizgruvušo alas ieeju.
- izeja Atrast alas izeju.
- izdevīgs Atrast izdevīgu vietu veikala celtniecībai.
- vieta Atrast un salabot bojājuma vietu elektroierīcē.
- līdz Atraut durvis vaļā līdz galam.
- atraut Atraut logu līdz galam vaļā.
- salabt Ātri salabt.
- atsijāt Atsijāt sēnalas no graudiem.
- saskaņot Atskaņas rodas, saskaņojot neakcentētās gala zilbes.
- atstaigāt Atstaigāt līdz ostmalai.
- drumstala Atstāstīt tikai kādas drumstalas no notikušā.
- palaunadzis Atstāt gardumu palaunadzim.
- stāvlaukums Atstāt mašīnu veikala stāvlaukumā.
- atstāt Atstāt suni pie veikala durvīm.
- atsvars Atsvars automobiļa riteņa balansēšanai.
- attīstīties Attīstījies dziedātājas talants.
- talants Attīstīt savu talantu.
- pagalam Atvaļinājums pagalam.
- paipala Audzēt paipalas.
- zāģzobains Auga lapu malas robojums ir dziļi zāģzobains.
- sīkgabalains Augsne ar sīkgabalainu struktūru.
- palantīns Augšdaļā atkailinātas kleitas papildina ar palantīnu.
- augš- Augšmala.
- lakstīgala Augu nakti pogo lakstīgalas..
- piltuvveida Auss skrimstala ar piltuvveida sašaurinājumu.
- skrimstala Ausu skrimstalas sikspārņiem.
- iznākt Autobuss jau iznācis no gala pieturas.
- iziet Autobuss no galastacijas iziet ik pēc stundas.
- sasniegt Autobuss sasniedz gala pieturu.
- palaide Automātiskā palaide.
- sīkdarbi Autoservisā veic riepu montāžu un balansēšanu, metināšanas darbus, rezerves daļu maiņu un citus sīkdarbus.
- pieturpunkts Autoveikala pieturpunkts.
- sēnalas Auzu sēnalas zirgiem.
- augšmala Avīzes lapas augšmala.
- tiesībzinātne Bakalaura grāds tiesībzinātnē.
- trīsstīgu Balalaika ir trīsstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- balamutīgs Balamutīga runāšana.
- balamutīgs Balamutīgs vīrs.
- balansēt Balansēt ar rokām.
- balansēt Balansēt automašīnas riteņus.
- balansēt Balansēt kuģa sānsveri.
- komercija Balansēt starp komerciju un mākslu.
- balansēt Balansēt uz baļķa, laipas, virves.
- balastvielas Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas.
- nokarens Balkona malas rotā nokarenās pelargonijas.
- balts Balti palagi.
- palags Balti sniega palagi.
- spodrs Balti, spodri palagi.
- pieziedēt Baltiem vizbuļiem pieziedējusi mežmala.
- salaidums Baļķu salaidums.
- sildierīce Bargā sala dēļ pieaudzis pieprasījums pēc dažādām sildierīcēm.
- stindzināt Bargā sala stindzinātie putni satupuši ap barotavu.
- apsalt Bargajā ziemā apsala ābeles un plūmes.
- barometrs Barometra skala.
- salaulāt Baznīcā salaulāts pāris.
- siekalas Bērnam nāk zobi un visu laiku tek siekalas.
- prāts Bērnam prāts uz palaidnībām.
- palaidņoties Bērni palaidņojas.
- pavirzīties Bērni pavirzījās tuvāk skatuvei, lai neko nepalaistu garām.
- pārrausties Bērns centās pārrausties pāri gultas malai.
- čala Bērnu čala.
- birztala Bērzu birztala.
- pagalam Bez palīdzības mēs būtu pagalam.
- bezgala Bezgala daudz jāmācās.
- bezgala Bezgala garas vagas.
- bezgala Bezgala līksme.
- bezgala Bezgala plašums.
- bezgala Bezgala priecāties, ilgoties, skumt.
- bezgala Bezgala skaists, jauks.
- bezgala Bezgala tāls, plašs.
- bezgala Bezgala žēl, sāpīgi, grūti.
- sienalaiks Bija jūlijs, sienalaiks.
ala citās vārdnīcās:
LLVV