Paplašinātā meklēšana
Meklējam roks.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (200):
- aizducināt Ar dobju troksni aizbraukt.
- aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
- aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
- aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- izšaut Ar troksni pārplīst (par riepu).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
- stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
- norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
- pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
- zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
- dārdēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās šāds troksnis.
- klaudzēt Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
- rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
- šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
- klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
- šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
- būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
- brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
- kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
- žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
- strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
- žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
- švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- elles mašīna ierīce, kas rada lielu troksni; spridzeklis.
- ellesmašīna Ierīce, kas rada lielu troksni.
- iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
- ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
- klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- brikšķis Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
- šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
- tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
- sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena troksnis.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
- tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- nopaukšķēt Īsu brīdi paukšķēt, atskanēt šādam troksnim.
- nošņākt Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- nošņākties Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
- plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
- plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- ņigu Juku jukām, ar lielu troksni, kņadu.
- nodunēt Kādu brīdi dunēt un pārstāt dunēt; kādu brīdi atbalsot šādu troksni.
- kaļķūdens Kalcija hidroksīda (veldzēto kaļķu) šķīdums ūdenī.
- piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
- skraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar skraukšķošu troksni.
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu asu, īsu troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu šķēru, naža grieziena troksni.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- kaustiskā soda nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rīb, ka atskan troksnis.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., troksnis).
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- noklust Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- pārskābe Peroksīds.
- plaukšķene Pirotehnikas izstrādājums, kas izšaujot rada troksni.
- čala Plūstoša, viļņojoša ūdens radīts troksnis.
- čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
- detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) dobju, sēcošu troksni (piem., sāpēs, agonijā); būt ar šādu troksni (piem., par balsi); atskanēt šādam troksnim.
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; būt ar šādu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- stirkšķēt Radīt asu troksni, kas rodas, piem., plīstot audumam; atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piem., par motoru, ierīci); atskanēt šādam troksnim.
- tarkšķināt Radīt asu, samērā ritmisku troksni.
- ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni (par priekšmetiem).
- rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- blaukšķēt Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
- būkšķēt Radīt dobju troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- švirkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par ko tādu, kas strauji deg, par priekšmetiem, kas beržas, tiek berzti); atskanēt šādam troksnim.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piem., par ko tādu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Radīt īslaicīgu troksni (piem., par krītošām šķidruma lāsēm); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
- sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena troksni; atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
Atrasts piemēros (148):
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- decibels 80 decibelu stiprs troksnis.
- aizdomīgs Aizdomīgs troksnis.
- apdullināt Apdullinošs troksnis.
- apslāpt Ar grīdsegu izklātajā istabā soļu troksnis apslāpa.
- kserokss Ar kseroksu kopēta ziņu lapa.
- iegāzties Ar lielu troksni iegāzties pie drauga.
- troksnis Ar skaļu troksni aizcirtās durvis.
- ar Ar troksni aizcirst durvis.
- atrauties Ar troksni atrāvās durvis.
- baidīt Ar troksni baidīt strazdus.
- cirst Ar troksni cirst durvis.
- uzspurgt Ar troksni uzspurdz pīles.
- tāds Atskanēja tāds kā šāviena troksnis.
- attāls Attāls troksnis.
- sulfīds Avota ūdens satur dzelzi hidroksīdu un sulfīdu veidā.
- šķīst Bija briesmīgs troksnis, šķīda stikli.
- pārkliegt Censties pārkliegt motora troksni.
- tiroksīns Daudzi uztura bagātinātāji satur jodu vai pat vairogdziedzera ražoto hormonu tiroksīnu, kas var neatgriezeniski bojāt vairogdziedzera darbību.
- detonācija Detonācijas troksnis.
- dzist Dienas troksnis vakarā dziest.
- dobjš Dobjš sprādziena troksnis.
- uztvert Dzirde uztver motora troksni.
- saspicēt Dzirde zirgam ir ļoti laba, viņš sadzird vismazākos troksnīšus, saspicēdams ausis.
- elle Elles karstums, tumsa, troksnis.
- ellišķīgs Ellišķīgs troksnis.
- sintezēt Filmas ainās tika sintezēts pilsētas troksnis, jūras šalkas.
- uztramdīt Gulētāju uztramdīja troksnis.
- ierobežot Ierobežot skaļo troksni ar aizsargmūri.
- ievērojams Ievērojami mazāks troksnis.
- troksnis Ilgstošs, intensīvs troksnis.
- izbiedēt Izbiedēt bērnu ar skaļu troksni.
- steigt Izdzirdējis troksni, steidzu ārā lūkoties, kas noticis.
- aprīt Izteiktos vārdus pa pusei aprija skaļais troksnis.
- noslāpēt Jaunie materiāli troksni noslāpē gandrīz pilnībā.
- satraukts Kaķis ir satraukts – apkārt valda troksnis, skraida bērni, rausta vai kaitina dzīvnieku.
- hidroksīds Kālija hidroksīds.
- likt Katrs troksnītis lika satrūkties.
- sacelties Klasē sacēlās troksnis.
- klau Klau, kas tas par troksni?
- uzbangot Kliedzienu troksnis te pierimst, te uzbango.
- tramīgs Ko tu tāds tramīgs, rausties no katra troksnīša?
- kserokss Kseroksa papīrs.
- alkohols Ķīmijā "alkohols" jeb "spirti" ir plaša vielu grupa, kuru molekulas satur hidroksilgrupu.
- apklust Līdz ar nakts iestāšanos troksnis ielās apklusa.
- iekliegt Lielajā troksnī censties iekliegt ko blakusstāvētāja ausī.
- liels Liels troksnis.
- motortelpa Mazināt troksni motortelpā.
- hārdroks Melodisks 80. gadu hārdroks.
- atbalsoties Mežā tālu atbalsojas zāģa troksnis.
- milzīgs Milzīgs troksnis.
- milzu Milzu troksnis.
- troksnis Ministra pēkšņā atkāpšanās bija liela mēroga troksnis politikā.
- monotons Monotons troksnis.
- attālināties Motora troksnis pamazām attālinās.
- radīt Motors rada troksni.
- pārcirst Nakts klusumu pārcērt šāviena troksnis.
- hidroksīds Nātrija hidroksīds.
- peroksīds Nātrija peroksīds.
- neaprakstāms Neaprakstāms troksnis.
- troksnenis Nebalsīgie, balsīgie troksneņi.
- nebalsīgs Nebalsīgs troksnenis.
- negants Negants troksnis.
- neizturams Neizturams troksnis.
- nejēdzīgs Nejēdzīgs troksnis.
- nelāgs Nelāgs troksnis.
- nemitīgs Nemitīgs troksnis.
- apkārtējais No apkārtējām ielām bija dzirdams troksnis.
- nākt No gaiteņa nāk troksnis.
- troksnis Notikušais izraisīja nopietnas diskusijas un troksni sabiedrībā.
- ārtroks Novatoriskais ārtroks.
- padobjš Padobjš troksnis.
- paliels Paliels troksnis.
- pamatīgs Pamatīgs troksnis.
- parasts Parastais ielas troksnis.
- pārbalināt Pārbalināt zobus ar peroksīdu saturošiem balinātājiem.
- troksnenis Pareiza troksneņa artikulācija.
- paskaļš Paskaļš troksnis.
- nobaidīt Pēkšņais troksnis mūs visus nobaidīja.
- pāršķelt Pēkšņi klusumu pāršķeļ nedzirdēts troksnis.
- pērkondimdošs Pērkondimdošs troksnis.
- pērkonīgs Pērkonīgs troksnis.
- pretstats Pretstatā lauku mieram un klusumam pilsētā valdīja burzma un troksnis.
- proksimāls Proksimāls asinsvadu bojājums.
- pārkliegt Putni pārkliedz ikdienas troksni.
- roksvira Regulēšanas roksvira.
- troksnis Sacēlās liels troksnis.
- sacelt Sacelt briesmīgu troksni.
- drausmīgs Sacelt drausmīgu troksni.
- ellīgs Sacelt ellīgu troksni.
- izcelt Sadzirdot troksni, suns izcēla ausis.
- samazināt Samazināt kaitīgo troksni.
- sataisīt Sataisīt troksni.
- sauss Sauss troksnis.
- sūroties Sieviete sūrojas par lielo troksni no kaimiņu dzīvokļa.
- sist Sist durvis ciet ar skaļu troksni.
- sistolisks Sistolisks troksnis.
- skaidrs Skaidri sadzirdēt tuvojamies soļu troksni.
- skarbs Skarbs troksnis.
- tetroksīds Slāpekļa tetroksīds.
- troksnis Soļu troksnis pagalmā.
- spēcīgs Spēcīgs troksnis.
- troksnis Sprādziena, motora troksnis.
- stiprs Stiprs troksnis.
- roksvira Stūres vadības roksvira.
- svešāds Svešāds troksnis.
- šausmīgs Šausmīgs troksnis.
- šaušana Šaušanas troksnis.
- nobiedēt Šāviena troksnis nobiedēja bērnu un suni.
- saplakt Šāviena troksnis saplok.
- satramdīt Šāvienu troksnis satramda suņus visā apkārtnē.
- šāviņš Šāviņu troksnis.
- pārklausīties Tādā troksnī varēja viegli pārklausīties
- izturēt Tāds troksnis nav izturams.
- taisīt Taisīt troksni.
- ņirboņa Tirgus troksnis un ņirboņa.
- trīsvērtīgs Trīsvērtīgās dzelzs hidroksīds.
- atkliegt Troksnī atkliegt.
- troksnis Troksni mēra decibelos.
- beigties Troksnis aiz durvīm beidzās.
- aiz Troksnis aiz durvīm.
- izbaidīt Troksnis izbaidīja gulētājus.
- tā Troksnis kļūst tik skaļš, tā ka ausis jābāž ciet.
- aizvien Troksnis kļuva aizvien skaļāks.
- troksnis Troksnis pamazām noklust.
- sasāpināt Troksnis sasāpina galvu.
- sasaukt Troksnis un skaļie izsaucieni sasauca ziņkārīgo pūli.
- pierimt Troksnis uz brīdi pierima.
- peroksīds Ūdeņraža peroksīds.
- stumburs Un troksnis ap egli ceļas, Un bultas augšup skrien, Un asu cirvju zobi Egles stumburā lien.
- uzķert Uzķert vismazāko troksnīti.
- uzreiz Uzreiz tuvumā liels troksnis.
- vājš Vājš troksnis.
- apslāpēt Vārdus apslāpēja motora troksnis.
- sadzirdēt Varēja sadzirdēt upes troksni.
- roksargs Vārtsarga roksargi.
- virmot Vēja troksnis virmo cauru nakti.
- noplakt Vēlās vakara stundās ielu troksnis noplaka.
- vienmuļš Vienmuļš troksnis.
- hārdroks Viņam tuvs ir hārdroks.
- bailulis Viņš ir liels bailulis, baidās pat no vismazākā troksnīša tumsā.
- kā Viņš nometa nesamo ar tādu troksni, it kā gribētu pamodināt visu māju.
- pazust Viņš runā tik klusu, ka balss pazūd apkārtējā troksnī.
- sarādīties Vīri sarādījās ar zīmēm, jo tādā troksnī balsis nevarēja dzirdēt.
- vienvakar Vīrieti vienuvakar iztraucēja troksnis pagalmā.
roks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV