Paplašinātā meklēšana
Meklējam iks.
Atrasts vārdos (197):
- iks:1
- čiks:2
- čiks:1
- ikss:1
- niks:1
- šiks:2
- šiks:1
- tiks:2
- tiks:1
- ariks:1
- baiks:1
- čiksa:1
- fiksi:1
- fikss:1
- laiks:1
- laiks:2
- pliks:1
- šeiks:1
- špiks:1
- štiks:1
- triks:1
- afikss:1
- aspiks:1
- bikses:1
- bobiks:1
- bosiks:1
- breiks:1
- čiksts:1
- fiksēt:1
- gaziks:1
- kotiks:1
- kubiks:1
- liksta:1
- miksēt:1
- mokiks:1
- onikss:1
- pižiks:1
- riksis:1
- siksna:1
- slaiks:1
- steiks:1
- sveiks:1
- toniks:1
- tvaiks:1
- bašliks:1
- beisiks:1
- bikstīt:1
- fēnikss:1
- fiksāža:1
- grafiks:1
- infikss:1
- kniksēt:1
- kniksis:1
- komikss:1
- kortiks:1
- kriksis:1
- kubriks:1
- maikste:1
- maiksts:1
- mikslis:1
- nelaiks:2
- nelaiks:1
- ņurņiks:1
- papliks:1
- persiks:1
- pikniks:1
- pončiks:1
- portiks:1
- remikss:1
- rimeiks:1
- seimiks:1
- septiks:1
- streiks:1
- sufikss:1
- susliks:1
- šašliks:1
- teiksma:1
- veiksme:1
- baziliks:1
- biksītes:1
- bojeviks:1
- eliksīrs:1
- garlaiks:1
- īsbikses:1
- knikstēt:1
- krikstēt:1
- mikseris:1
- mikstūra:1
- nofiksēt:1
- noviksēt:1
- ordoviks:1
- paslaiks:1
- pēclaiks:1
- pikselis:1
- pliksals:1
- prefikss:1
- premikss:1
- puslaiks:1
- puspliks:1
- Riksdags:1
- samiksēt:1
- sandriks:1
- satiksme:1
- vaikstīt:1
- vareņiks:1
- asfiksija:1
- atomlaiks:1
- boļševiks:1
- brīvlaiks:1
- fiksācija:1
- fiksators:1
- frīkbaiks:1
- gadalaiks:1
- iebikstīt:1
- izbikstīt:1
- izteiksme:1
- karalaiks:1
- kriksītis:1
- kviksteps:1
- ķīļsiksna:1
- noteiksme:1
- pabikstīt:1
- pakniksēt:1
- panoptiks:1
- piefiksēt:1
- plaiksnīt:1
- plikstiņš:1
- postfikss:1
- rasoļņiks:1
- sabikstīt:1
- serdoliks:1
- snaikstīt:1
- sprikstēt:1
- sprikstis:1
- stāvlaiks:1
- stražņiks:1
- sufiksāls:1
- uzbikstīt:1
- veiksmīgs:1
- zeķbikses:1
- darbalaiks:1
- diksilends:1
- dzensiksna:1
- krucifikss:1
- pamatlaiks:1
- peldbikses:1
- piebikstīt:1
- prefiksāls:1
- savaikstīt:1
- sienalaiks:1
- sikspārnis:1
- starplaiks:1
- teiksmains:1
- virsbikses:1
- ziedulaiks:1
- apakšbikses:1
- atplaiksnīt:1
- badastreiks:1
- gaiļbiksīte:1
- gumiarābiks:1
- izteiksmīgs:1
- kaklasiksna:1
- kukuruzņiks:1
- nenoteiksme:1
- noplaiksnīt:1
- papildlaiks:1
- praporščiks:1
- rekordlaiks:1
- sufiksācija:1
- tālsatiksme:1
- tuvsatiksme:1
- uzplaiksnīt:1
- uzsprikstēt:1
- vaikstīties:1
- vēdersiksna:1
- vizītbikses:1
- autosatiksme:1
- kikstarteris:1
- kontrollaiks:1
- mauntinbaiks:1
- prefiksācija:1
- pusdienlaiks:1
- sabikstīties:1
- snaikstīties:1
- treniņbikses:1
- varoņteiksma:1
- veiksminieks:1
- autiņbiksītes:1
- neizteiksmīgs:1
- novaikstīties:1
- savaikstīties:1
- atplaiksnīties:1
- ģenerālstreiks:1
- ieplaiksnīties:1
- neveiksminieks:1
- stringbiksītes:1
- nacionālboļševiks:1
Atrasts etimoloģijās (28):
- No franču sans-culottes 'bez īsām biksēm'. (šķirklī sankiloti)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No grieķu ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms)
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- No grieķu dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija)
- No latīņu expressio 'izteiksme'. (šķirklī ekspresija)
- No franču expressionisme, expression 'izteiksme, izpausme'. (šķirklī ekspresionisms)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No latīņu frustratio 'neveiksme, vilšanās'. (šķirklī frustrācija)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No latīņu chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija)
- No grieķu chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No vācu Kniff 'triks'. (šķirklī knifs)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- No zviedru riksdag. (šķirklī Riksdags)
- No grieķu synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- Latīņu tempus 'laiks'. (šķirklī temps)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No grieķu emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze)
- No latīņu Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs)
Atrasts normatīvajos komentāros (16):
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
Atrasts vārdu savienojumos (86):
- aplaist riksi
- atlantiskais laiks
- atstāstījuma izteiksme
- auru laiks
- bada streiks
- dabūt (ar) siksnu
- dot pa biksēm
- dzīve visu noliks savās vietās
- dzīvo (sveiks un) vesels
- Dzīvo sveiks!
- funkcijas grafiks
- gadi visu noliks savās vietās
- garantijas laiks
- garš laiks
- iks stunda
- īss laiks
- izlaist riksi
- izlēkt no biksēm
- izteiksmes līdzekļi
- joslu laiks
- kā fēnikss no pelniem
- kā maikste
- kā maiksts
- kā štiks
- kuļas kā pliks pa nātrēm
- kur (nu) paliks
- kur tas laiks
- Labu veiksmi!
- laidens laiks
- laiks visu noliks savās vietās
- lēkt no biksēm laukā
- mitrs tvaiks
- mūsu laiks
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.)
- nekur nepaliks
- nepiesātināts tvaiks
- ogu laiks
- palaunadža laiks
- Paliec sveiks!
- pareizs laiks
- pārejas laiks
- pārkarsēts tvaiks
- pārsātināts tvaiks
- patiesais laiks
- pavēles izteiksme
- pēdējais laiks
- peras kā pliks pa nātrēm
- pieejas laiks
- piesātināts tvaiks
- pļaujas laiks
- pliks kā baznīcas žurka
- pliks pauris
- pliks un nabags
- plikstiņu ģints
- precīzs laiks
- pulksteņa laiks
- reverberācijas laiks
- satiksmes līdzeklis
- satiksmes negadījums
- sauss tvaiks
- siena laiks
- sikspārņu dzimta
- sikspārņu kārta
- sitas kā pliks pa nātrēm
- slapjš tvaiks
- slaucamais laiks
- snaikstīt kaklu
- staigā (sveiks un) vesels
- sveiks un vesels
- tautiskās atmodas laiks
- tīrais laiks
- tvaiks kāpj
- tvaiks krīt
- tvaiks krītas
- tvaiks nokrīt
- uztaisīt kniksi
- vācu laiks
- vajadzības izteiksme
- vasaras laiks
- veiksme (uz)smaida
- vēlējuma izteiksme
- veļu laiks
- vietējais laiks
- zelta laiks
- ziedu laiks
- ziemas laiks
Atrasts skaidrojumos (200):
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- trusenes Apakšbikses.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
- atplaiksnīt Atplaiksnīties.
- cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
- relatīvais mods atstāstījuma izteiksme.
- mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
- puse Attiecīgais gadalaiks.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
- pampers Autiņbiksītes.
- autosatiksme Automobiļu satiksme.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
- kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- ūzas Bikses.
- čakarēt Bikstīt, bakstīt.
- urdīt Bikstīt, rušināt.
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
- izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- lielinieks Boļševiks.
- ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
- suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
- brīvdiena Brīvlaiks.
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- būt uz viļņa būt veiksmei, panākumiem.
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
- CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
- bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
- virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
- dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
- darbs Darbalaiks.
- fiksācija Darbība, rezultāts --> fiksēt.
- plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
- indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
- imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
- tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
- plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- biksītes Dem. --> bikses.
- kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
- pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
- tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
- tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
- voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
- ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- gadskārta Gadalaiks.
- samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
- gaiļpiesis Gaiļbiksīte.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
- galifeikas Galifē bikses.
- galifejas Galifē bikses.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
- tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- puskombinezons Garās bikses ar nelielu krūšu daļu.
- sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
- pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iebuktēt Iegludināt (biksēm vīles).
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
Atrasts piemēros (200):
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- krikstēt ..žvadzēja dzelzs ķēdes, krikstēja dzelzs asis..
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- nervozēt "Mani ļoti nomāc un nervozē šis laiks."
- tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
- pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
- streiks 24 stundas ilgs streiks.
- atplaiksnīties Acīs atplaiksnās uzvaras prieks.
- noplaiksnīt Acīs noplaiksnīja naidīgas ugunis.
- plaiksnīt Acīs plaiksnī zibeņi.
- uzplaiksnīt Acīs uzplaiksnī interese.
- tiks Acs plakstiņa tiks.
- noplaiksnīt Acu priekšā noplaiksnī gaismas stars.
- bašliks Adīts bašliks.
- afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
- atplaiksnīties Aiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
- zeķbikses Aizķēros aiz kāda asuma un uzplēsu zeķbikses.
- aiztaisīt Aiztaisīt pulksteņa siksniņu.
- pelēcis Aizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.
- aizvakardiena Aizvakardiena ilgi paliks atmiņā.
- plūst Aktiera vārdi plūst izteiksmīgi un sirsnīgi.
- ziedulaiks Aktiera ziedulaiks bija septiņdesmitie gadi.
- portrets Aktrise izrādēs atveidojusi psiholoģiski un emocionāli izteiksmīgus portretus.
- šiks Aktrisei piemīt īpašs šiks.
- snaikstīt Akvārijā galvu snaikstīja zivs.
- alegorisks Alegoriska izteiksme.
- algebrisks Algebriska izteiksme.
- izteiksme Algebriska izteiksme.
- krucifikss Altāra krucifikss.
- sprikstēt Aparātā kaut kas sprikst.
- noviksēt Apavi izskatās kā tikko noviksēti.
- apčurāt Apčurāt bikses.
- tiks Apdares tiks.
- apdoma Apdomas laiks.
- apgarots Apgarota sejas izteiksme.
- maikste Apiņu maikstes.
- apjozt Apjozt ap vidukli siksnu.
- apjukt Apjukusi sejas izteiksme.
- apledojums Apledojuma dēļ tika traucēta satiksme.
- hologramma Apliecībās tiks iestrādātas hologrammas.
- siksna Aplikt sunim kakla siksnu.
- kaklasiksna Aplikt sunim kaklasiksnu.
- apmeklētājs Apmeklētāju pieņemšanas laiks slimnīcā.
- pieņemšana Apmeklētāju pieņemšanas laiks.
- riksis Apmest riksi ap kvartālu.
- peldbikses Apspīlētas peldbikses.
- apsprādzēt Apsprādzēt ap roku pulksteņa siksniņu.
- apstāstīt Apstāstīt savas likstas.
- apsvilināt Apsvilināt pie ugunskura bikses.
- subatlantisks Aptuveni pirms 3000 gadiem, kad klimats kļuva vēsāks un mitrāks, sākās subatlantiskais laiks.
- apvemt Apvemt kreklu un bikses.
- ikss Apzīmēt ar iksu.
- hronometrs Ar hronometru fiksēt skrējiena laiku.
- izraibināt Ar krāsu plankumiem izraibinātas bikses.
- uzkult Ar mikseri uzkult putukrējumu.
- vilciens Ar precīziem ogles vilcieniem mākslinieks radījis izteiksmīgu portretu.
- sedulka Ar sedulkas siksnu uzsien ilksis tādā augstumā, lai zirgam ērti.
- sasprādzēt Ar siksniņu sasprādzējamas kurpes.
- skenogramma Ar skeneri uz papīra vai fotofilmas tiek fiksēts orgāna attēls un novietojums, iegūto attēlu sauc par skenogrammu.
- formēt Ar speciālu vasku matus fiksē un formē.
- piefiksēt Ar stingru pārsēju piefiksē traumēto locītavu.
- grausts Ar šito graustu tu tālu netiksi.
- nelaiks Ārā ir pilnīgs nelaiks.
- šausmīgs Ārā ir šausmīgs laiks.
- pasalts Ārā laiks ir krietni pasalts.
- nelādzīgs Ārā nelādzīgs laiks.
- raganisks Ārā raganisks laiks – putenis, vētra.
- pieredze Arī neveiksmīga pieredze var dot labumu.
- zutenis Arvien tuvāk nāk brīdis, kad mūsu valsts uzņēmējiem tiks atvērts jaunais Eiropas Savienības fondu naudas zutenis.
- asiņains Asiņains steiks.
- snaikstīt Astoņkājis snaiksta taustekļus uz visām pusēm.
- tuvs Atbilde tiks sniegta vistuvākajā laikā.
- anesteziologs Atkarībā no veicamās operācijas anesteziologs ieteiks vispārējo vai lokālo narkozi.
- atķerties Atķerties, ka laiks doties mājup.
- atlaist Atlaist siksnu par pāris caurumiem.
- atlocīt Atlocīt bikses pāri ceļiem.
- atplaiksnīt Atmiņā atplaiksnī agrāk redzētais.
- atplaiksnīties Atmiņā atplaiksnījās kādreiz lasītais.
- uzplaiksnīt Atmiņā uzplaiksnīja skolas gaitas.
- atom- Atomlaiks.
- atplaiksnīt Atplaiksnī zibens.
- atplaiksnīt Atplaiksnīja spilgta elektrometināšanas gaisma.
- at- Atplaiksnīties.
- atrasties Atradās laiks īsai sarunai.
- atrast Atrast neveiksmju cēloni.
- atrotīt Atrotīt biksēm galus.
- atsprādzēt Atsprādzēt bikšu siksnu.
- attaisīt Attaisīt siksnu.
- vēdersiksna Auduma vēdersiksna.
- piefiksēt Audumu ar līmlenti piefiksē pamatam.
- fiksācija Augu un dzīvnieku audu fiksācija.
- atlaisties Aukstais laiks atlaidies.
- laiks Auksts, vējains, drēgns laiks.
- skrimstala Ausu skrimstalas sikspārņiem.
- laiks Autobusa pienākšanas laiks.
- satiksme Autobusu satiksme.
- siksna Automašīnas drošības siksnas.
- eksterjers Automašīnas modelim tiks atjaunots gan interjers, gan eksterjers.
- izbraukt Autovadītājs veiksmīgi izbrauca pa līkumaino kalnu ceļu.
- azaids Azaida laiks.
- savilcējs Bagāžas nostiprināšanas siksna ar savilcēju.
- siksna Bagāžas nostiprināšanas siksna.
- baika Baikas bikses, jaka.
- saskanēt Baltā nokrāsas interjerā veiksmīgi saskan ar citiem maigajiem toņiem.
- biksītes Baltas biksītes.
- uzspļaut Baļķu vedēji uzspļauj satiksmes noteikumiem.
- bards Bardi savās dziesmās saglabāja tautas atmiņas par slaveno pagātni un senajām teiksmām.
- barista Baristu sacensībās tiks noskaidrots labākais kafijas pagatavošanas meistars.
- viengadīgs Baziliks ir viengadīgs garšaugs.
- oratorija Baznīcā tiks atskaņota G. F. Hendeļa oratorija "Mesija".
- kalpot Baznīca, kurā kalpojis mācītājs Gliks.
- bažīgs Bažīga sejas izteiksme.
- kolonija Bēniņos mitinājās sikspārņu kolonija.
- savaikstīties Bērna seja savaikstījās uz raudāšanu.
- sapnīgs Bērnība – sapnīgs laiks.
- piekakāt Bērns aiz uztraukuma piekakājis bikses.
- nospārdīties Bērns pa nakti nospārdījies gluži pliks.
- snaikstīties Bērns snaikstās aiz tēva garā stāva.
- vaikstīties Bērns vaikstās un neēd.
- siksna Bērnu sēdeklītis ar siksnām.
- bezsniega Bezsniega laiks.
- bezvējš Bezvēja laiks.
- biblisks Bibliska izteiksme, valoda.
- samiksēt Biezpienu samiksē viendabīgā masā.
- sienalaiks Bija jūlijs, sienalaiks.
- posties Bija laiks posties uz vilcienu.
- pušu Biksēm ceļgali pušu.
- spuroties Biksēm gali no valkāšanas sākuši spuroties.
- sažulgt Biksēm ir dubļos sažulguši plankumi.
- šekums Biksēm izdilis šekums.
- kājstarpe Biksēm kājstarpē atirusi vīle.
- lampass Bikses ar sarkaniem lampasiem.
- štrumbante Bikses ar štrumbantēm.
- atloks Bikses bez atlokiem.
- stulms Bikses bija tiešām neparastas – viens bikšu stulms džinsu auduma un otrs – velveta.
- garš Bikses ir par garu.
- knaps Bikses ir par knapām.
- izdegt Biksēs izdedzis caurums.
- vīle Bikses izirušas pa vīli.
- nopirkties Bikses nopirkušās par īsām.
- pakaļa Bikses pakaļā izdilušas.
- notirkšķēt Bikses pārplīsa pa šuvēm, ka notirkšķēja vien.
- samitrināt Bikses pirms gludināšanas samitrina.
- sašūt Bikses sašuj no mīkstas kokvilnas.
- vazāties Bikses vazājas pa zemi.
- šļukt Bikses, zeķubikses šļūk nost.
- ieliktnītis Biksīšu ieliktnīši.
- bikstīt Bikstīt blakussēdētājam ar elkoni.
- bikstīt Bikstīt krāsnī pagales.
- kruķis Bikstīt pagales ar kruķi.
- bikstīt Bikstīt sūnas ar spieķi.
- triks Bīstams triks ar dzīvnieku līdzdalību.
- piekombinēt Blūzītei piekombinēti attiecīgi svārki vai bikses.
- kriksītis Bļodā palicis kriksītis biezputras.
- bojeviks Bojeviks amerikāņu stilā.
- čiksts Braukt pa čikstu.
- streiks Brīdinājuma streiks.
- dežavū Brīžiem var pārņemt dežavū sajūta, prātā uzplaiksnīt pagātnes ainiņas, atgriezties reiz bijušas izjūtas.
- brokastis Brokastu laiks.
- buls Bula laiks.
- praporščiks Cara armijas praporščiks.
- nokraut Celmi tiks nokrauti atsevišķās krautnēs.
- krucifikss Ceļa malā liels koka krucifikss.
- izspīlēt Ceļgalos izspīlētas bikses.
- negadījums Ceļu satiksmes negadījums.
- ceļš Ceļu satiksmes noteikumi.
- noteikums Ceļu satiksmes noteikumi.
- satiksme Ceļu satiksmes noteikumi.
- noskaidroties Cerēsim, ka laiks drīz noskaidrosies.
- tvaiks Ceriņziedu smaržu tvaiks.
- tautskaite Ceturtajā tautskaitē 1935. gadā tiek fiksēts, ka Latvijā dzīvo gandrīz 2 miljoni cilvēku.
- sajozt Cieši sajozta siksna.
- sašļukt Ciešot neveiksmes, nedrīkst sašļukt un padoties.
- ciets Cieta sejas izteiksme.
- nepielūdzams Cieta un nepielūdzama sejas izteiksme.
- kontemplācija Cik ilgs laiks ir dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
- panduss Cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiks izveidota ieeja ar pandusu.
- uzskaņot Cilvēks uzskaņojis sevi uz veiksmi.
- cirst Cirst ar siksnu sunim.
- uzsūkties Cista veiksmīgi uzsūcās.
- čiv Čiv! Šī diena ir bijusi ļoti veiksmīga.
- snaikstīt Čūska rāpo, snaikstīdama mēli.
- sasūknēt Dabasgāze tiks sasūknēta pazemes krātuvē.
- onikss Dabiskais onikss.
- piepildīt Darba dienas beigās satiksmes autobuss ir piepildīts līdz malām.
- veiksme Darba veiksme.
- sataisīt Darbi pamesti pusceļā, jāšaubās, vai šis ceļš vispār tiks sataisīts.
- apmēram Darbi tiks pabeigti apmēram pēc mēneša.
- izteiksme Darbības vārda izteiksmes.
- nenoteiksme Darbības vārdi nenoteiksmē – iet, smieties.
- dzensiksna Darbināt dzensiksnas.
- tūkstoškārtīgs Darbs tiks atalgots tūkstoškārtīgi.
- virzīties Darbs virzās veiksmīgi uz priekšu.
- nostāties Darītāja nosaukums pie darbības vārda vajadzības izteiksmē nostājas datīvā.
- mikslis Dārzeņu mikslis.
- mikslis Dažāda stila deju mikslis.
- zibens Debesīs plaiksnās zili zibeņi.
iks citās vārdnīcās:
Tēzaurs