Paplašinātā meklēšana

Meklējam iks.

Atrasts vārdos (197):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (777):

modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
apenes Apakšbikses; biksītes.
trusenes Apakšbikses.
kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
atplaiksnīt Atplaiksnīties.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
relatīvais mods atstāstījuma izteiksme.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
puse Attiecīgais gadalaiks.
vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
pampers Autiņbiksītes.
autosatiksme Automobiļu satiksme.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
monotons Bāls, neizteiksmīgs.
vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
ūzas Bikses.
čakarēt Bikstīt, bakstīt.
urdīt Bikstīt, rušināt.
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
lielinieks Boļševiks.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
brīvdiena Brīvlaiks.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
būt uz viļņa būt veiksmei, panākumiem.
rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
darbs Darbalaiks.
fiksācija Darbība, rezultāts --> fiksēt.
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
biksītes Dem. --> bikses.
kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
gadskārta Gadalaiks.
samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
gaiļpiesis Gaiļbiksīte.
rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
galifeikas Galifē bikses.
galifejas Galifē bikses.
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
puskombinezons Garās bikses ar nelielu krūšu daļu.
sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
iebuktēt Iegludināt (biksēm vīles).
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
putotājs Ierīce putošanai; mikseris.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
mods Izteiksme.
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
lokans Izteiksmīgs, niansēts.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
krislītis Kriksītis.
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
zaļas dienas labs, bezrūpīgs laiks, laba, bezrūpīga dzīve.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
ziedu laiki laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
ziedu laiks laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
ogu laiks laiks, kad nogatavojas ogas; kad jāievāc ogu raža.
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
pļaujas laiks laiks, kad var gūt peļņu.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
apmērs Lielums naudas izteiksmē.
lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
jozt zobenu likt ap ķermeni un sastiprināt siksnu kopā ar zobena maksti un zobenu.
izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
maiksts Maikste.
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
zīlēt Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
cūkas laime negaidīta, necerēta veiksme.
cūcene Negaidīta, necerēta veiksme.
liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
pastarpa Neliels starplaiks.
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
kļūme Neveiksme, liksta; arī kļūda.
fiasko Neveiksme, neizdošanās; pilnīga izgāšanās.
neraža Neveiksme.
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
kinoieraksts Notikuma, parādības u. tml. fiksējums kinolentē.
artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
pagātne Pagājušais laiks, laikposms; apstākļi šādā laikposmā.
uztaisīt kniksi pakniksēt.
uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
cerības Paļāvība (ka notiks vēlamais).
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
sataisīt Panākt, ka (kam) rodas noteikta izteiksme.
palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
izmēģināt roku pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
suņudienas Pārošanās laiks (suņiem).
auru laiks pārošanās laiks dažiem dzīvniekiem.
hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
grimase Pārvērsta sejas izteiksme (piem., dusmās, sāpēs).
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
peldbikses Peldei paredzētas bikses.
firziķis Persiks.
kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
vicot Pērt, sist ar vicu, siksnu u. tml.
piebadīt Piebakstīt, piebikstīt.
sabikstīties Piebikstīt vienam otru, citam citu.
iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties, sveiks.
noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
krahs Pilnīga neveiksme, neizdošanās.
ausma Pirmā gaisma, blāzma pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
produktīvs Ražīgs, auglīgs; veiksmīgs, rezultatīvs.
iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, fiksēt.
aklā zarna resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
pātaga Rīks, parasti dzīvnieku skubināšanai, arī pēršanai – kāts ar tam piestiprinātu auklu, siksnu u. tml.
pontifikāts Romas pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas laiks.
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
piebikstīt Sabikstīt.
sarakstīt Sacerēt un ar rakstu zīmēm fiksēt (daiļdarbu, skaņdarbu u. tml.).
uzrakstīt Sacerēt un fiksēt nošu rakstā.
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu).
uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
riskants Saistīts ar iespējamu zaudējumu, neveiksmi; bīstams.
tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
kas to dos saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
kas to deva saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
pa galvu neviens nesitīs saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Uz veselībām! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
ar Dieva palīgu saka, novēlot veiksmi ceļā, darbā.
Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
Dievs palīdz! saka, sveicinot kādu, kas strādā, arī vēlot veiksmi darbā.
uzmetums Sākotnējais (teksta, zīmējuma u. tml.) variants, ideju fiksējums.
atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes līnijai).
stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
stīvs Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
paslaiks Samērā slaiks; paslaids.
kuģniecība Satiksme ar kuģiem pa ūdenstilpēm.
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas nelielā attālumā.
tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
brauciens Satiksmes līdzekļu kustība pa maršrutu no viena galapunkta līdz otram.
līnija Satiksmes maršruts; īpaša veida ceļš, iekārta šādam maršrutam.
korķis Satiksmes sastrēgums.
ģīmis Seja; sejas izteiksme.
vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
sienalaiks Siena laiks.
siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks.
stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
biksītes Sieviešu apakšbikses.
bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
laiviņa Sieviešu kurpes ar padziļu ovālu izgriezumu bez sprādzēm, siksniņām u. tml.
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals – zeķes kopā ar biksēm.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
štripe Siksniņa (apaviem).
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
signālsistēma Sistēma signālu (1) pārraidīšanai, uztveršanai un fiksēšanai.
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
rezultāts Skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos.
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
faktūra Skaņdarba izteiksmes līdzekļu kopums, mūzikas materiāla izklāsts.
raksturdeja Skatuves deja (piem., baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
urķis Smails, parasti tievs priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis.
Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
lente Speciāla, samērā šaura sloksne (kā, piem., skaņas, attēla) fiksēšanai.
gaišredzība Spēja paredzēt, kas notiks nākotnē.
manšete Spiedošs, fiksējošs riņķveida pārsējs.
pamatlaiks Sporta spēles norisei paredzētais laiks.
zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
piesprādzēt Sprādzējot piefiksēt, piestiprināt.
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
stulms Stara (biksēm).
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
bezvējš Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks.
oksimorons Stilistisks izteiksmes līdzeklis – kontrastainu, loģiski nesavienojamu vārdu apvienojums (piem., saldas mokas, skanīgs klusums).
turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
kā pēc notīm tā kā iecerēts, ļoti veiksmīgi.
rakstveida Tā, ka ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pieaugot pārvadājuma attālumam.
himnisks Tāds (galvenokārt mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums.
auksts Tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) zema gaisa temperatūra.
ātrs Tāds (parasti ēdiens), kā pagatavošanai nepieciešams samērā īss laiks; tāds (piem., ēdienreize), kas var norisināties samērā īsā laikā.
izdevīgs Tāds (piem., laiks, laika pastākļi), kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai.
daiļrunīgs Tāds (piem., žests), kas izteiksmīgi, nepārprotami ko izsaka, pauž.
laikietilpīgs Tāds, kā veikšanai nepieciešams samērā ilgs laiks.
dzestrs Tāds, kad ir auksts, skaidrs laiks (piem., par dienu, tās daļu).
vaļīgs Tāds, kam ir brīvs laiks; tāds, kas nav aizņemts.
nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme.
vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
nedzīvs Tāds, kam nav dzīvīguma, možuma; tāds, kas ir bez spilgtuma, izteiksmības.
mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju; bāls, neizteiksmīgs.
daudzsološs Tāds, kam paredzama veiksmīga karjera, iespējas gūt panākumus (kādā nozarē).
gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
ekspresīvs Tāds, kam piemīt, ir raksturīga ekspresija; izteiksmīgs.
artistisks Tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs.
sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma; garlaicīgs, neinteresants.
priekšāstāvošs Tāds, kas būs, notiks turpmākajā laikposmā, nākotnē.
rakstveida Tāds, kas ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
tabulārs Tāds, kas ir fiksēts tabulā.
smeķīgs Tāds, kas ir izteiksmīgs, piesaistošs.
teiksmains Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem; neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs; pasakains (1); arī fantastisks.
pelēcīgs Tāds, kas ir neinteresants, neizteiksmīgs; tāds, kurā trūkst krāsu.
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
daudzsološs Tāds, kas liecina par (kā) veiksmīgu attīstību, iespējamiem panākumiem.
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
vulgārs Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem).
pasauss Tāds, kas neizraisa emocijas, diezgan neizteiksmīgs; neinteresants.
neizvēlīgs Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību savai valodas izteiksmei, vārdu izvēlei.
paliekošs Tāds, kas netiks pārvietots, nomainīts.
daiļrunīgs Tāds, kas runā skaistiem vārdiem, izteiksmīgi, pārliecinoši; tāds, kas satur izteiksmīgus, skaistus vārdus.
bīstams Tāds, kas saistīts ar iespējamu nelaimi, briesmām, risku; tāds, kas var būt par cēloni nelaimei, lielai neveiksmei.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
bikšains Tāds, kas valkā bikses.
tāls Tāds, ko no tagadnes (pagātnē vai nākotnē) šķir samērā ilgs laiks.
retorisks Tāds, ko valodā izmanto izteiksmīguma radīšanai vai pastiprināšanai.
paklausīgs Tāds, ko var veiksmīgi lietot, izmantot; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pilns Tāds, kur (kas, piem., tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
tvaikains Tāds, kur ir tvaiks (par telpu, vietu, vidi).
heroisks Tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu).
septiņklasīgs Tāds, kurā izglītošanās laiks ir septiņi gadi – septiņas klases (par skolu).
smaidīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
neizteiksmīgs Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs.
rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
auglīgs Tas, kas dod labus rezultātus; intensīvs, veiksmīgs, sekmīgs.
sviests Tas, kas ir neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
atradums Tas, kas ir veiksmīgi atrasts, ļoti noderīgs (kādam nolūkam).
numurs Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu; arī triks.
acu valoda tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām.
dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne.
zilais putns teiksmains putns, kas simbolizē laimi.
dīvs Teiksmains, brīnumains; dīvains.
leģenda Teiksmains, fantastisks, arī reliģiska satura nostāsts par kādu vēsturisku notikumu, personu, vietu; literārs sacerējums ar šādu raksturu.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
gleznains Tēlains, izteiksmīgs.
radioteleskops Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un fiksēšanai.
grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
akadēmisks Teorētisks, abstrakts; sauss, neizteiksmīgs.
pidžama Tērps gulēšanai, kas sastāv no krekla un biksēm.
tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
izdoties Tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi.
štamps Trafarets, daudzkārt izmantots paņēmiens, izteiksmes līdzeklis.
satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
nākotne Turpmākā dzīve, izredzes, veiksme; turpmākā (kā) attīstība.
gars Tvaiks, garaiņi (pirtī).
štīme Tvaiks, garaiņi.
garaiņi Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
garaiņi Tvaiks, kas paceļas gaisā no karsta šķidruma.
mitrs tvaiks tvaiks, kurā ir šķidruma pilieni.
sauss tvaiks tvaiks, kurā nav šķidruma pilienu.
nepiesātināts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pārkarsēts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
slapjš tvaiks tvaiks, no kura izdalās šķidruma pilieni.
mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām.
segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
uzurķēt Uzbikstīt.
pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
pazibināt Uzplaiksnīt (par zibeni).
izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt.
uzdzert laimes uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
uzdzert laimi uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
notvert Uztvert un piefiksēt.
restorānvagons Vagons (tālsatiksmes vilcienos), kurā var paēst siltos ēdienus.
kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
debitīvs Vajadzības izteiksme.
figūra Valodas konstrukcija izteiksmīguma pastiprināšanai.
lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
stilistika Valodniecības nozare, kas pēta valodas stilistiskos izteiksmes līdzekļus un to lietojumu.
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem mākslas darbā.
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
stiķis Veids, paņēmiens (kā veikšanai); triks.
raisīgs Veikls, raits (par valodu, izteiksmi).
Labu ceļa vēju! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
dievpalīgs Veiksmes novēlējums; sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara).
kondicionālis Vēlējuma izteiksme.
vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
velvetenes Velveta bikses.
apakšbikses Veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
novērtēt Vērtējot noteikt (kā vērtību skaitliskā izteiksmē).
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
kas būs, būs vienalga, kas notiks un kā notiks.
kas ir, ir vienalga, kas notiks un kā notiks.
bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
jēzenes Vienkāršas sandales ar divām siksniņām, kuras ievelk starp kājas īkšķi un blakus esošo pirkstu.
iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
ceļgals Vieta (biksēs, zeķubiksēs) ap ceļiem.
patiesais laiks vietējais laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
uzvalks Vīriešu apģērbs (parasti no viena auduma), kas sastāv no žaketes un biksēm, dažkārt arī vestes.
šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; īsbikses.
īsbikses Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; šorti.
primitīvisms Virziens 19. gs. beigu un 20. gs. tēlotājmākslā, kurā apzināti izmantoti vienkāršoti izteiksmes līdzekļi, pirmatnējās mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. 60.–70. gados), kura pārstāvji precīzi un detalizēti fiksē vizuālo realitāti.
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
ģenerālstreiks Vispārējs streiks.
normālforma Visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma.
nerādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
rādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
atmaigt Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam; iegūt maigāku izteiksmi.
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
zibsnis Zibens uzplaiksnījums.
rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals – bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
lācītis Zīdaiņu apģērba gabals – bikses ar pēdām un lencēm.
ziedulaiks Ziedēšanas laiks.
ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
gaidīt Zināt, paredzēt, ka (kas) būs, notiks, norisināsies.
poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.

iks citās vārdnīcās:

Tēzaurs

iks