Paplašinātā meklēšana
Meklējam Z.
Atrasts vārdos (11):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (1274):
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
- valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
- ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
- astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
- kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirzes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
- prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm.
- Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
- cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
- gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
- sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
- gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
- zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
- tukšs Mēness mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
- ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
- uzšaut Palaist Zemes orbītā.
- līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- antarktisks Saistīts ar Zemes dienvidu polāro apvidu.
- ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
- ģeotermāls Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermisks.
- tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
- zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
- tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
- Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
- zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
- vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- smaguma spēks spēks, ar kuru Zeme pievelk jebkuru ķermeni; svars.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- seismiskie viļņi svārstības, kas izplatās Zemes slāņos.
- egle Šāds Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznots skujkoks.
- zemgalieši Šī novada iedzīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
- polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- subpolārs Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes polāro un mēreno joslu.
- subtropisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes tropu un mēreno joslu.
- subantarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
- subarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
- ģeoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeoloģiju, saistīts ar Zemes uzbūvi, attīstības vēsturi.
- horizontāls Tāds, kas ir paralēls Zemes virsmai; līmenisks.
- hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- ģeocentrisks Tāds, kas saistīts ar Zemi kā centru.
- lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
- čečeni Tauta Ziemeļkaukāzā, Čečenijas pamatiedzīvotāji.
- inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
- kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
- osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
- eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
- čukči Tauta, kas dzīvo Krievijas ziemeļaustrumos ap Ziemeļu polāro loku.
- korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
- zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdzīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
- arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
- paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
- moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
- artēziskā aka urbums ūdens ieguvei no Zemes dziļākajiem slāņiem.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- berberi Vairāku Ziemeļāfrikas iezemiešu tautu grupa.
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zīdītājs ar garu, taisnu ilkni (Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās).
- ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
- skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
- zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna.
- puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
- kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- Dienvidpols Viens no diviem Zemeslodes poliem (pretējs Ziemeļpolam).
- kvarcs Viens no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (piem., atmosfēra, hidrosfēra).
- vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- lauva Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- strēlnieks Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- svari Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- ūdensvīrs Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- epicentrs Vieta uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
- magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- augstums Vieta, kas atrodas lielā attālumā no Zemes, ļoti augstu.
- koijots Vilkam līdzīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
- stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
- septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
- stulmzābaki Zābaki, kam ir stulmi; stulmu zābaki.
- šņorzābaki Zābaki, kas sienami ciet ar auklām (šņorēm).
- puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
- slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
- kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- kabatzaglis Zaglis, kas zog ko tādu, kas cilvēkam ir klāt (piem., kabatā, somā).
- burlaks Zaglis, laupītājs.
- aizzagties Zagšus aiziet, doties prom.
- iezagties Zagšus iekļūt (kur iekšā).
- izzagties Zagšus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nozagties Zagšus noiet lejā, zemē, prom u. tml.
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piezagties Zagšus pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- čiept Zagt (ko sīku, kam nav lielas vērtības).
- palaist nagus Zagt.
- spert Zagt.
- apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piem., koka zarus).
- iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
- izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
- pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
- sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
- iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
- sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
- sazāģēt Zāģējot sagatavot.
- zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi).
- laist Zāģēt, cirst (koku).
- gāzt Zāģēt, cirst (kokus).
- metālzāģis Zāģis metāla priekšmetu apstrādei.
- šķērszāģis Zāģis, ar ko zāģē šķērsām šķiedru virzienam.
- ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
- svārstzāģis Zāģis, kas sastāv no metāla ķermeņa, kuram ar šarnīru ir piestiprināta zāģa ripa.
- motorzāģis Zāģis, ko darbina ar benzīna motoru vai elektrodzinēju.
- lokzāģis Zāģis, kura plātni savelk lokveida rāmis.
- planka Zāģmateriāls – biezs, plats dēlis.
- lata Zāģmateriāls – gara, samērā plāna un šaura kokmateriāla sloksne.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
- iezaigoties Zaigojot parādīties (acīs).
- nozaimot Zaimojot nonicināt, nonievāt.
- nozākāt Zākājot nopelt; nicinoši nolamāt.
- zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
- zaķauss Zaķa auss.
- zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
- zaķkāposts Zaķskābene.
- trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
- zaķene Zaķu mātīte.
- zālaine Zālaina vieta; zālājs.
- eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
- zāļains Zālains.
- ganības Zālājs, kur tiek ganīti mājlopi.
- zāļaugs Zālaugs.
- zāle Zālaugs.
- pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- kinozāle Zāle kinofilmu demonstrēšanai.
- koncertzāle Zāle koncertiem; celtne, kurā ir šāda zāle.
- kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
- atāls Zāle, kas ataugusi tajā pašā gadā pēc nopļaušanas.
- spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti spoguļi.
- vingrotava Zāle, telpa vingrošanai.
- raiders Zāles pļāvējs – neliels traktoriņš, kam pļaušanas mehānisms atrodas priekšpusē.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
- indeve Zāles, arī inde.
- jāņuzāles Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu pīšanai, telpu rotāšanai u. tml.
- drapes Zāles.
- zāļveida Zālveida.
- zaļvārna Zaļā vārna.
- dzegužlini Zaļās sūnas; lāčsūnas.
- smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos [Tricholoma flavovirens].
- sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- zaļgs Zaļgans; ļoti gaiši zaļš.
- hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
- zaļmēsli Zaļmēslojums.
- nefrīts Zaļš (dažreiz pienbalts), labi pulējams pusdārgakmens.
- dzeltenzaļš Zaļš ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un zaļi krāsu laukumi.
- rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zaļš.
- sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
- zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilganzaļš Zaļš ar zilganu nokrāsu.
- zilizaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- zilzaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
- pilula Zāļu forma – zirnītis (2).
- pampa Zāļu stepe Dienvidamerikā.
- pastila Zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
- ZVA Zāļu valsts aģentūra.
- furacilīns Zāļu viela (dzeltenā krāsā) ar dezinficējošām īpašībām.
- kodeīns Zāļu viela ar narkotisku iedarbību – pretklepus un pretsāpju līdzeklis.
- efedrīns Zāļu viela, kas sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes.
- zāļviela Zāļu viela.
- injekcija Zāļu vielas, vakcīnas u. tml. ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar šļirci.
- barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
- dražeja Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.
- zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
- žampa Zampa.
- zamšs Zamšāda.
- ziemišķāda Zamšāda.
- velūrs Zamšam līdzīga āda.
- zapiņš Zaporožecs.
- pūpols Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
- mūža māja Zārks.
- šķirsts Zārks.
- polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
- hidrozoji Zarndobumaiņu tipa ūdens dzīvnieki, pie kuriem pieder hidras, polipi, medūzas u. tml.
- dispepsija Zarnu darbības traucējumi.
- salmoneloze Zarnu infekcijas slimība, ko izraisa salmonellas.
- enterovīruss Zarnu vīruss.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
- sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
- zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
- vainags Zaru kopums kokam.
- beigts Zaudējis dzīvību (par dzīvnieku); miris (par cilvēku).
- gāzties Zaudējot līdzsvaru, smagi krist (par cilvēku).
- izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
- padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (piem., par augiem); tiekot grieztam, pļautam, krist.
- paspēle Zaudējums (sporta spēlē u. tml.).
- laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).
- pazaudēt Zaudēt (ko), nespējot (to) saglabāt, nosargāt.
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
- pazaudēt Zaudēt (piem., kādu ķermeņa daļu, orgāna funkciju).
- pazaudēt Zaudēt (piem., spēli, tiesas procesu).
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pagrūst Zaudēt (sporta spēli, sporta spēlē).
- pakāst Zaudēt (sportā).
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- aizsmakt Zaudēt balss skanīgumu.
- noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
- nosisties Zaudēt dzīvību, atsitoties, triecoties pret ko.
- (aiz)iet bojā Zaudēt dzīvību.
- sašļukt Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
- nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
- atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, dzīvotspēju.
- dehermetizēties Zaudēt hermētiskumu.
- atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
- brukt Zaudēt iespēju īstenoties.
- aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
- beigties Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
- atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu.
- apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
- noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
- izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
- balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
- ciest Zaudēt kvalitāti; pasliktināties.
- izjukt Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
- apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
- savelties Zaudēt mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
- nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
- atmirt Zaudēt nozīmi un pakāpeniski izzust.
- sajukt Zaudēt parasto kārtību.
- izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
- regresēt Zaudēt pozitīvās īpašības, pasliktināties, kļūt sliktākam.
- aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
- sajukt Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
- nojūgties Zaudēt prātu.
- deģenerēties Zaudēt raksturīgās (bioloģiskās) īpašības; pasliktināties no paaudzes uz paaudzi.
- nojukt Zaudēt regularitāti, izjukt (par ritmisku, ciklisku darbību vai procesu).
- jukt Zaudēt sakārtojuma veidu.
- paģībt Zaudēt samaņu; noģībt.
- ģībt Zaudēt samaņu.
- atvilgt Zaudēt saspringumu, kļūt labvēlīgam, atmaigt.
- aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
- aizsmakt Zaudēt skanīgumu (par balsi).
- piesmakt Zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- atmaigt Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam; iegūt maigāku izteiksmi.
- atkust Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam.
- iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
- noiet Zaudēt spilgtumu, izzust (par krāsu).
- bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu.
- sašļukt Zaudēt stingrumu (piem., par ķermeņa daļām).
- nolaist Zaudēt stingrumu un noliekties, nokarāties (par augiem, to daļām).
- liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
- satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
- lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
- vaba Zedenis; arī zedeņu žogs.
- stādaigs Zedenis.
- zediņš Zedenis.
- kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
- stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
- papēdis Zeķes daļa, kas sedz pēdas pakaļējo daļu.
- pirkstgals Zeķes vai cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
- īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
- nozelēt Zelējot apsūkāt, nosiekalot.
- apzelēt Zelējot apsūkāt.
- nozelēt Zelējot nosūkāt, noēst.
- sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
- ģēvele Zelminis.
- zeltraktuve Zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- luidors Zelta monēta (Francijā, 17.–18. gs.).
- gineja Zelta monēta Anglijā (no 1663. līdz 1817. gadam).
- imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā.
- červoncs Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā (trīs rubļu vērtībā).
- guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs no 13. gs. līdz 19. gs.
- dorāda Zeltainā jūras karūsa [Sparus aurata].
- zelta zivtiņa Zeltainā karūsa.
- bronza Zeltaini brūns metāls – vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
- okerdzeltens Zeltaini dzeltens, arī gaiši dzeltenbrūns.
- sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un zelta krāsas laukumi.
- sārtzeltains Zeltains ar sārtu nokrāsu.
- zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzeltains Zeltains ar zaļu nokrāsu.
- zeltots Zeltains; zeltīts.
- zelts Zeltainums; spoži zeltaina krāsa.
- zeltslotiņa Zeltgalvīte.
- zeltot Zeltīt.
- zeltalietus Zeltlija; zelta lietus.
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- apakša Zem kaut kā (likt, klāt u. tml.).
- apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts; pazeme.
- sviedrene Zem zirga segliem stiprināms elements, kas paredzēts sviedru uzsūkšanai.
- parapets Zema akmens, betona aizsargjosla, kas norobežo terasi, krastmalu, kāpnes u. tml.
- rūkt Zemā balsī (arī nepareizi) dziedāt.
- iedūkties Zemā balsī iedziedāties.
- dūkt Zemā balsī, neskaidri dziedāt (parasti bez vārdiem); neskaidri runāt, murmināt.
- nodūkt Zemā balsī, paklusu noteikt, pateikt.
- lanka Zema pļava (upes palienē), kas pavasaros pārplūst.
- basģitāra Zema reģistra ģitāra (parasti elektriskā).
- basklarnete Zema reģistra klarnete.
- bass Zema reģistra mūzikas instruments.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- zemiene Zema vieta.
- rūciens Zema, dobja skaņa, troksnis, kāds dzirdams, kam ierūcoties, rūcot.
- nodūkt Zemā, dūcošā balsī nodziedāt.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- plakantārpi Zemāk attīstīto tārpu tips, pie kura pieder tārpi ar saplacinātu, lentveidīgu ķermeni [Plathelminthes].
- lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu.
- lejāk Zemāk.
- zemessargs Zemākā dienesta pakāpe šajā formējumā.
- lejpuse Zemākā puse, zemākā daļa.
- palīgskolotājs Zemāka ranga skolotājs.
- kontralts Zemākā sieviešu balss.
- bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
- leja Zemākā vietā; apakšā.
- atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
- licenciāts Zemākais zinātniskais grāds (dažās valstīs); persona, kam ir šāds grāds.
- asistents Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- apakšstāvs Zemākais, pirmais stāvs.
- pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
- neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
- lapoņaugi Zemāki augi (piem., aļģes, sēnes, ķērpji), kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
- laponis Zemāko augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- nēģis Zemāko mugurkaulnieku ūdensdzīvnieks ar čūskveidīgu ķermeni un kailu, gļotainu ādu.
- plebejs Zemas kārtas cilvēks.
- brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
- skeletons Zemas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremžu un kurās braucējs guļ uz vēdera.
- rūciens Zemas, dobjas skaņas, kas rodas, kam runājot, dziedot.
- ne šāds, ne tāds Zemas, nenosakāmas kvalitātes.
- sauszeme Zeme – pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme.
- zemnīca Zemē daļēji ierakta, neliela būve ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
- blindāža Zemē iedziļināta neliela aizsardzības būve karavīriem.
- caurteka Zemē ierakta caurule ūdens novadīšanai.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- depozīts Zemē noglabātu senlietu kopums (piem., monētas, rotas, ieroči u. c.)
- kritala Zemē nokritis nokaltis, arī satrupējis koks, koka daļa.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- svešatne Zeme, kas (kādam) nav dzimtene; nepazīstama, sveša zeme, vieta.
- fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
- šīzeme Zeme, vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs.
- zemenājs Zemene, zemeņu cers; arī zemeņu audze.
- zemeņoga Zemenes oga.
- zemeņābols Zemeņābeles auglis.
- spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
- mēnešzemenes Zemeņu šķirnes, kas izveidotas no meža zemenēm un ražo nepārtraukti līdz vēlam rudenim; attiecīgo šķirņu augi.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, pēc kuras laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi zemes īpašniekam atlīdzināja ar daļu (parasti pusi) ražas.
- agrotehnika Zemes apstrādes un kultūraugu audzēšanas paņēmienu kopums.
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 15 kilometru augstumam).
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis apmēram no 50 līdz 80 kilometru augstumā.
- stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 8 līdz 55 km augstumam.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- mēness Zemes dabiskais pavadonis, kas naktī atspoguļo saules gaismu.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, miteklis (parasti neliels).
- rieža Zemes gabals muižas laukos, ko iedalīja zemniekiem apstrādāšanai un nokopšanai.
- streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
- dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
- parcelācija Zemes gabalu sadalīšana vairākās vienībās (parcelēs).
- Arktika Zemes galējais ziemeļu polārais apgabals.
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži.
- uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
- sials Zemes garozas virsējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un alumīnija minerāliem.
- kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
- lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
- agrārreforma Zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma.
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- jūrmala Zemes josla gar jūru; jūras krasts.
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- zemaramkārta Zemes kārta, kas atrodas zem aramkārtas.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
- satelīts Zemes mākslīgais pavadonis.
- sākummeridiāns Zemes meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- vecaine Zemes platība, kas nav apstrādāta vismaz vienas cilvēku paaudzes laikā.
- sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
- akrs Zemes platības mērvienība – aptuveni 0,4 hektāru (angļu mērvienību sistēmā).
- mērniecība Zemes platību mērīšana un zemes gabalu robežu noteikšana.
- Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un Ziemeļpolu.
- kultūrslānis Zemes slānis, kurā atrodamas arheoloģiskas liecības par cilvēku dzīvi.
- ģeoloģija Zemes un Zemes garozas sastāvs un uzbūve (kādā noteiktā vietā).
- meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- ģeohronoloģija Zemes vēstures iedalīšana secīgos laika posmos (ērās, periodos, epohās).
- virszeme Zemes virsa, virspuse.
- augstiene Zemes virsas daļa, kas atrodas augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
- līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
- virsotne Zemes virsas paaugstinājums (attiecībā pret jūras līmeni), ko norobežo līdzenums.
- kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
- ieplaka Zemes virsas pazeminājums, ko norobežo nogāzes.
- morfoģenēze Zemes virsas reljefa formu izcelšanās un attīstība.
- pamatne Zemes virsējais slānis; grunts.
- grunts Zemes virskārtas ieži (arī augsne), kas atrodas iežu dēdēšanas zonā.
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
- apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
- irigācija Zemes, augsnes mākslīga apgāde ar ūdeni; apūdeņošana.
- austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
- ārzemes Zemes, valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām.
- pasaule Zemeslode ar visu, kas uz tās atrodas.
- planēta Zemeslode.
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- litosfēra Zemeslodes ārējā, viscietākā daļa, ko veido Zemes garoza un mantijas augšējā daļa.
- garoza Zemeslodes ārējais cietais apvalks (līdz 75 kilometru dziļumam).
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, ko ierobežo kontinenti.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta; pasaule (2).
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- rags Zemesrags.
- arahiss Zemesrieksts.
- zemessargs Zemessardzes (1) karavīrs.
- zemessargs Zemessardzes (2) karavīrs.
- ķirelis Zemesvēzis, racējcircenis.
- zemgalieši Zemgales novada iedzīvotāji.
- galošas Zemi gumijas apavi, ko valkā virs parastajiem apaviem, lai pasargātu tos no dubļiem un mitruma.
- paklājaugi Zemi krāšņumaugi, ko izmanto dekoratīvos stādījumos.
- apakša Zemie toņi (par skaņām).
- ķengāt Zemiski apvainot, apmelot (kādu).
- ķengas Zemisks apvainojums, apmelojums.
- aramzeme Zemkopībā izmantojamā, apstrādājamā zeme.
- zemniecība Zemkopība; lauksaimniecība.
- zemturība Zemkopība.
- kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
- ZM Zemkopības ministrija.
- arājs Zemkopis.
- laukkopis Zemkopis.
- zemturis Zemkopis.
- zemniekmāja Zemnieka sēta; lauku māja.
- zemnieksieva Zemnieka sieva; zemniece.
- šķūtis Zemniekiem uzlikts pienākums ar savu transportu veikt (kā) pārvadāšanu.
- brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
- dzimtcilvēks Zemnieks, kas ir piesaistīts noteiktam feodāļa īpašumam.
- līdumnieks Zemnieks, kas izcērt mežu, lai tā vietā ierīkotu tīrumus.
- pušelnieks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- piensaimniecība Zemnieku saimniecība, kas specializējusies piena lopkopībā piena iegūšanai.
- zemnieksaimniecība Zemnieku saimniecība.
- saimniekdēls Zemnieku saimniecības, lauku māju saimnieka dēls.
- saimniekmeita Zemnieku saimniecības, lauku māju saimnieka meita.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (vidulaiku Eiropā).
- locīt muguru Zemoties, izrādīt pazemību.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- tumšs Zems, arī dobjš (par skaņu).
- piezemēt Zems, pazemināts.
- sofa Zems, plats dīvāns.
- ducīgs Zems, plecīgs (par cilvēku).
- rupjš Zems, skarbs, dobjš (par skaņu).
- apakšstraume Zemstraume.
- apakšstrāva Zemstraume.
- apakšstrāva Zemstrāva; apakštrāvojums.
- zemstraume Zemstrāva.
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
- fagots Zemu skanošs koka pūšaminstruments ar divkāršu mēlīšu iemuti.
- krioterapija Zemu temperatūru izmantošana ārstniecībā; ārstēšana ar aukstumu.
- rūkt Zemu, dobji skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
- rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
- burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- niršana Zemūdens sporta veids – peldēšana zem ūdens.
- torpēda Zemūdens šāviņš, kas pildīts ar sprāgstvielām.
- zēnīgs Zēnisks.
- zēnišķs Zēnisks.
- zenītbaterija Zenītartilērijas baterija.
- zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
- zenītartilērists Zenītartilērijas karaspēka karavīrs.
- zenītuguns Zenītartilērijas uguns.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
- bērns Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
- puika Zēns.
- zēnistaba Zēnu tualetes istaba (skolā).
- zibsnis Zibens uzplaiksnījums.
- zibēt Zibeņot (par zibeni).
- zibināt Zibeņot (par zibeni).
- zibsnīt Zibeņot (par zibeni).
- zibšņot Zibeņot (par zibeni).
- dzalkstīt Zibēt, laistīties.
- iezibēties Zibot parādīties (acīs) – piem., par asarām, mirdzumu, spīdumu.
- brokāts Zīda audums, kurā ieausti spoži metāliski pavedieni.
- zīdaine Zīda lakats; zīdene.
- zīdauts Zīda lakats.
- zīdene Zīda lakats.
- muarē Zīda vai puszīda audums ar viļņveida lāsojumu.
- bēbis Zīdainis; arī mazulis.
- zīdīgs Zīdains.
- zīžains Zīdains.
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals – bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
- handlings Zīdaiņa, arī maza bērna aprūpe, kas veicina tā harmonisku attīstību.
- lācītis Zīdaiņu apģērba gabals – bikses ar pēdām un lencēm.
- zīdeklis Zīdals.
- pupiņš Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
- izzīdīt Zīdīt (jaundzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei.
- zīdināt Zīdīt.
- jaunpiens Zīdītājdzīvnieka (parasti govs) piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
- kažokzvērs Zīdītājdzīvnieks, no kura iegūst kažokādu.
- kažoks Zīdītājdzīvnieku apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu.
- zīdītājdzīvnieki Zīdītāji.
- skudrlācis Zīdītājs ar pagarinātu galvu, cauruļveida purnu, bez zobiem, mazu mutes atveri un garu, lipīgu mēli, ar ko ķer skudras un termītus.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
- pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
- ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
- vīģe Zīdkoku dzimtas koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem [Ficus carica].
- nozīdīt Zīdot nobarot.
- nozīdīt Zīdot novājināt.
- pazīdīt Zīdot paēdināt.
- zīdvērpējs Zīdtauriņa kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
- zīdkāpurs Zīdtauriņa kāpurs.
- zīdtārpiņš Zīdtauriņa kāpurs.
- zīdkopība Zīdtauriņu audzēšana zīda kokonu ieguvei.
- ziedaizmetnis Zieda aizmetnis.
- svešappute Zieda appute ar cita zieda putekšņiem.
- pašappute Zieda apputeksnēšanās ar paša putekšņiem vai arī tā paša auga citu ziedu putekšņiem
- ziedgultne Zieda ass pamats.
- drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
- sēklotne Zieda auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
- irbulis Zieda auglenīcas sašaurinātā daļa, uz kuras atrodas drīksnas.
- auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- ziedkāts Zieda kāts.
- apziednis Zieda kauss un vainags.
- putekšnīca Zieda sastāvdaļa, kurā nogatavojas putekšņi.
- putekšņlapa Zieda vairošanās orgāns, kurā veidojas putekšņi.
- embrijs Ziedauga dīglis, kas ieslēgts sēklā.
- putekšņi Ziedauga sporas ar vīrišķām dzimumšūnām.
- divdīgļlapji Ziedaugu (segsēkļu) klase, kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas.
- iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- smāķis Ziede.
- smēre Ziede.
- zieķis Ziede.
- ziedulaiks Ziedēšanas laiks.
- puķkāposti Ziedkāposti.
- ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
- kurvītis Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
- čemurs Ziedkopa ar vienu galveno asi, no kuras starveidīgi atiet vienāda garuma sānasis – ziedkāti.
- ritulis Ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
- pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
- vairogs Ziedkopa, kurā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem.
- ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
- ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
- spurdze Ziedkopa, kuras ziedi atrodas kā nokarena vārpa uz ziedkopas galvenās ass.
- ziedpārsla Ziedlapa.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- ziedoklis Ziedojums.
- zieds Ziedojums.
- upurtrauks Ziedojumu trauks baznīcā.
- pieziedēt Ziedot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to).
- atdot Ziedot, veltīt.
- ziedputekļi Ziedputekšņi.
- appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- puķe Zieds (parasti ar kātu).
- ziedkauss Zieds, kam ir kausa forma, veids.
- ziedčemurs Ziedu čemurs.
- ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
- pilnzieds Ziedu pilnīgs plaukums (augam, augu kopumam).
- ziedpilns Ziedu pilns.
- ikebana Ziedu sakārtošanas māksla Japānā; kompozīcija, kas veidota pēc šīs mākslas likumiem.
- pižiks Ziemas kažokādas cepure; ausaine.
- Ziemas svētki Ziemas saulgriežu svētki.
- Ziemassvētki Ziemas saulgriežu svētki.
- tramplīnlēkšana Ziemas sporta sacensību veids – lēkšana ar slēpēm no tramplīna.
- biatlons Ziemas sporta veids – divcīņa, kurā slēpošana mijas ar šaušanu.
- slidošana Ziemas sporta veids – pārvietošanās pa ledu ar slidām.
- slēpošana Ziemas sporta veids – pārvietošanās pa sniegu ar slēpēm.
- ātrslidošana Ziemas sporta veids – slidošana speciālā skrejceļā dažādās distancēs.
- šorttreks Ziemas sporta veids, kurā sportistam jāslido pa apli uz ledus laukuma ledus hallē.
- sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem zaļiem, dzelteniem, iesārtiem, punktotiem saldskābiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
- zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem, augļiem zemeņu sārtumā; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Ziemsvētki Ziemassvētki (1).
- Ziemsvētki Ziemassvētki (2).
- eglīte Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznota egle (parasti neliela).
- egle Ziemassvētku (arī Jaungada) sarīkojums; eglīte.
- Ziemsvētku kaujas Ziemassvētku kaujas.
- eglīte Ziemassvētku vai Jaungada sarīkojums (piem., bērniem).
- Santaklauss Ziemassvētku vecītis (piem., angļu, amerikāņu tradīcijās).
- Ziemsvētku vecītis Ziemassvētku vecītis.
- lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnām zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
- ziemcietis Ziemciete (1).
- mokasīni Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas šūti no zvērādas.
- mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas pirms kolonizācijas dzīvoja Hudzonas upes ielejā.
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- ZA Ziemeļaustrumi.
- ziemeļrīti Ziemeļaustrumi.
- ziemeļaustrenis Ziemeļaustrumu vējš.
- ziemeļrītenis Ziemeļaustrumu vējš.
- kāvi Ziemeļblāzma, polārblāzma.
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
- ziemeļzemes Ziemeļi (2); arī ziemeļvalstis.
- N Ziemeļi.
- Z Ziemeļi.
- unionisti Ziemeļīrijas unionistu partija, kas aizstāv ūniju ar Lielbritāniju; šīs partijas biedri.
- ziemeļvakari Ziemeļrietumi.
- ZR Ziemeļrietumi.
- ziemeļrietenis Ziemeļrietumu vējš.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
- jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
- ziemelis Ziemeļu vējš.
- ziemeļvējš Ziemeļu vējš.
- ziemeļnieks Ziemeļu zemju iedzīvotājs.
- ziemains Ziemīgs.
- salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
- izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
- ziepene Ziepenīte.
- ziepēties Ziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- ziepene Ziepju opera.
- ziepjūdens Ziepju šķīdums ūdenī.
- eļļot Ziest (ko) ar eļļu; pievadīt (kur) eļļu.
- ķellēt Ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
- klāt Ziest plānā kārtā.
- ziesties Ziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- tepēt Ziest, blīvēt ar tepi.
- piķot Ziest, piesūcināt ar piķi.
- smērēt Ziest.
- zieķēt Ziest.
- smērēties Ziesties (piem., ar ziedi, krēmu u. tml.).
- smēreļļa Ziežeļļa.
- saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
- ziest Ziežot (ko) virsū, gatavot (parasti sviestmaizi).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to ko).
- uzsmērēt Ziežot (ko) virsū, sagatavot.
- svaidīt Ziežot (piem., ar eļļu), arī slakot (piem., ar ūdeni) svētīt.
- aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest.
- pieziest Ziežot bagātīgi pārklāt, piesūcināt (ko).
- izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
- saziest Ziežot izlietot (kādu vielu) lielākā daudzumā; ziežot izlietot (kādas vielas lielāku daudzumu).
- izsmērēt Ziežot izlietot.
- uzziest Ziežot ko virsū, pagatavot.
- noziest Ziežot noklāt (kā virsmu).
- izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- ieziest Ziežot pārklāt, piesūcināt (piem., ar ziedi, šķidrumu).
- uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- smērviela Ziežviela.
- zigzagots Zigzagveida.
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju).
- zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai).
- puķīte Zilā vizbulīte.
- balsiens Zilbe.
- akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars (2).
- bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dzilāka satura.
- izzīlēt Zīlējot pareģot; zīlējot uzzināt.
- zilenājs Zileņu cers; zilene; zileņu audze.
- laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.
- hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir skābekļa trūkums asinīs.
- baložpelēks Zilgani pelēks.
- jūraszaļš Zilgani zaļš.
- tēraudpelēks Zilganpelēks.
- sārtzilgans Zilgans ar sārtu nokrāsu.
- elektrozaļš Zilganzaļš.
- zilga Zilgme.
- zilgmājs Zilgme.
- zilot Zilgot.
- zilgmains Zilgs.
- zīle Zīlīte [2].
- elefants Zilonis.
- ziloņkauls Ziloņu ilkņu dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa ilkņiem.
- ziloņmāte Ziloņu mātīte, kurai ir mazulis.
- zilonēns Ziloņu mazulis.
- zilnēt Zilot; zilgot.
- zilt Zilot; zilgot.
- sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir zilas un sarkanas krāsas laukumi.
- sudrabzils Zils ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganzils Zils ar zaļganu nokrāsu.
- zaļzils Zils ar zaļu nokrāsu.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
- cianīds Zilskābes sāls.
- zilums Zilu krāsvielu maisījums veļas zilināšanai.
- pentagramma Zīme – piecstūru zvaigzne.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- apostrofs Zīme ('), ar ko norāda, piem., burta izlaidumu.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- cirkumflekss Zīme (^) patskaņa izrunas veida apzīmēšanai.
- pluss Zīme (+), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.
- cirkumflekss Zīme (~), ko latviešu valodniecībā lieto stieptās zilbes intonācijas apzīmēšanai.
- bekars Zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai.
- dubultdiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni; dubultdiēzs.
- bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
- dubultbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni; dubultbemols.
- mīnuss Zīme [–], ar ko apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu.
- diēzs Zīme nošu rakstā (#), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni.
- fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- robežzīme Zīme, ar ko norāda (kādas teritorijas) robežu.
- komats Zīme, ar kuru decimāldaļskaitlī veselo skaitli atdala no decimālcipariem.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- simbols Zīme, ko izmanto jēdzienu, darbību u. tml. apzīmēšanai.
- krusts Zīme, ornamenta elements, ko veido divas līnijas, kuras krustojas.
- vēstnesis Zīme, pazīme, kas liecina (par kā) iespējamību, tuvošanos.
- rādītājs Zīme, uzraksts informēšanai (piem., par kustības virzienu).
- simbols Zīme, zīmju kopums (piem., attēls, priekšmets, krāsa), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā u. tml.
- apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot kādu laukumu.
- nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
- iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
- izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
- sangīna Zīmējuma tehnika, kurā izmanto šādu zīmuli; šādā tehnikā veidots zīmējums.
- sēpija Zīmējums, kas darināts ar šādu krāsu.
- grafiks Zīmējums, kurā attēlota kādu lielumu skaitliskā sakarība.
- kontūrzīmējums Zīmējums, kurā attēlotas (kā) kontūras.
- shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
- mets Zīmējums, skice, pēc kura veido, piem., skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus.
- logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logo.
- logo Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas, firmas u. tml. nosaukums, ko galvenokārt lieto dokumentos un reklāmas materiālos; logotips.
- uzzīmēt Zīmēt un pabeigt zīmēt.
- zīmējums Zīmēts attēls.
- cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
- cedele Zīmīte; paziņojums.
- puķu valoda Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- valoda Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
- kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
- štempelēt Zīmogot.
- zieģelēt Zīmogot.
- ģerboņzīmogs Zīmogs ar ģerboņa attēlu.
- štempelis Zīmogs; spiedogs.
- zieģelis Zīmogs.
- tabele Zināmā secībā veidots saraksts, kurā iekļautas dažādas ziņas, skaitļi, dati u. tml.; tabula.
- parafrāze Zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml. radošs izmantojums jauna veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
- zinības Zināšanas (2); zinātne (2).
- karamāksla Zināšanas un prasme vadīt karadarbību.
- izglītība Zināšanas, ko iegūst mācoties (parasti mācību iestādē).
- pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- kurss Zināšanu kopums, ko apgūst kādā mācību iestādē.
- gudrība Zināšanu kopums; arī prasme, māka.
- priekšmets Zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas.
- eksāmens Zināšanu vai prasmju pārbaude.
- redzeslauks Zināšanu, interešu kopums (kādam cilvēkam); redzesloks (2).
- redzesloks Zināšanu, interešu kopums.
- redzes lauks Zināšanu, interešu vai pētījumu kopums.
- nezināšana Zināšanu, izpratnes trūkums.
- pamats Zināšanu, praktisko iemaņu kopums, kas aptver pašu galveno, nepieciešamo (kādā mācībā, nozarē).
- pārbaudījums Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā); eksāmens.
- tests Zināšanu, prasmes pārbaude ar standartizētiem uzdevumiem.
- balle Zināšanu, prasmju u. tml. novērtēšanas mērvienība.
- zināties Zināt (1).
- zināties Zināt (2).
- pazīt Zināt un prast izmantot (ko).
- gaidīt Zināt, paredzēt, ka (kas) būs, notiks, norisināsies.
- pazīt Zināt, pārzināt (ko).
- mācēt Zināt.
- farmakoloģija Zinātne par ārstniecisko vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu un jaunu vielu radīšanu.
- taksonomija Zinātne par augu un dzīvnieku klasifikāciju un identifikāciju.
- bakterioloģija Zinātne par baktērijām – mikrobioloģijas nozare.
- antropoloģija Zinātne par cilvēku, par tā izcelšanos un evolūciju, rasu veidošanos.
- defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, viņu audzināšanas un mācīšanas problēmām.
- anatomija Zinātne par dzīva organisma sastāvu, uzbūvi un formu; attiecīgais mācību priekšmets.
- epizootoloģija Zinātne par dzīvnieku infekcijas slimību izcelšanos un apkarošanu.
- veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi; veterinārija.
- filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
- tehnoloģija Zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā; attiecīgo darba metožu, tehnisko paņēmienu kopums.
- vēsture Zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets.
- felinoloģija Zinātne par kaķiem, to šķirnēm, audzēšanu un kopšanu.
- kartogrāfija Zinātne par kartēm, to sastādīšanas, izgatavošanas metodēm; karšu sastādīšana.
- klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
- navigācija Zinātne par kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšanu.
- poētika Zinātne par literāra darba izveidi un tajā izmantotajiem mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem; dzejas teorija.
- metalurģija Zinātne par metālu rūpniecisko ražošanu un pirmapstrādi.
- mikrobioloģija Zinātne par mikroorganismiem.
- ekoloģija Zinātne par organismu un vides savstarpējām attiecībām.
- loģika Zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
- uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
- agronomija Zinātne par racionālu zemes izmantošanu, augu audzēšanu.
- kibernētika Zinātne par sakariem un automātiskām vadības un kontroles sistēmām.
- planetoloģija Zinātne par Saules sistēmas planētām un pavadoņiem.
- hebraistika Zinātne par senebreju valodu un rakstiem.
- mikoloģija Zinātne par sēnēm, to īpašībām, taksonomiju, izmantošanu.
- matemātika Zinātne par skaitļiem, lielumiem un to attiecībām.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- kinoloģija Zinātne par suņiem, to šķirnēm, audzēšanu un kopšanu.
- hidraulika Zinātne par šķidrumu līdzsvara un kustības likumsakarībām un to praktisko izmantošanu.
- citoloģija Zinātne par šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijām.
- tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeoloģija Zinātne par Zemes uzbūvi un attīstības vēsturi.
- ģeomorfoloģija Zinātne par Zemes virsas reljefu, tā izveidošanos un attīstību.
- ģeogrāfija Zinātne par Zemi un parādībām, kas saistītas ar Zemes virsmu un atmosfēru, tur atrodamajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, to izvietojumu un sabiedrības attīstības īpatnībām dažādās zemeslodes vietās.
- semiotika Zinātne par zīmēm, simboliem un to lietojumu.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums par Indijas vēsturi, literatūru, filozofiju un kultūru.
- sinoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- mežzinātne Zinātne, kas pēta meža uzbūvi un funkcionēšanu – mežkopības teorētiskais pamats.
- ģenētika Zinātne, kas pēta organismu iedzimtības un mainības likumības.
- patoloģija Zinātne, kas pēta slimību izraisītās pārmaiņas organismā.
- lingvistika Zinātne, kas pēta valodu; valodniecība.
- ķīmija Zinātne, kas pēta vielas, to pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
- etnoloģija Zinātne, kas pētī dažādas tautas, etniskās grupas un attiecības starp tām.
- bioķīmija Zinātne, kas pētī dzīvo organismu ķīmisko sastāvu un ķīmiskos procesus.
- biofizika Zinātne, kas pētī fizikālas un fizikāli ķīmiskas parādības dzīvos organismos, fizikālo faktoru ietekmi uz tiem.
- demogrāfija Zinātne, kas pētī iedzīvotāju sastāvu un tā mainīšanos.
- bionika Zinātne, kas pētī iespējas izmantot dzīvu sistēmu darbības principus un bioloģiskos procesus tehnikas attīstībā.
- epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
- ballistika Zinātne, kas pētī izšauta ķermeņa (piem., lodes) kustību.
- socioloģija Zinātne, kas pētī likumsakarības, saskaņā ar kurām attīstās un funkcionē sabiedrība un tās sastāvdaļas.
- mitoloģija Zinātne, kas pētī mītus.
- embrioloģija Zinātne, kas pētī organismu embrionālo attīstību (līdz dzimšanai).
- arheoloģija Zinātne, kas pētī sabiedrības vēsturi pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus iegūst arheoloģiskos izrakumos.
- okeanogrāfija Zinātne, kurā pēta jūru un okeānu ūdeņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, procesus tajos.
- radioekoloģija Zinātne, kurā pēta radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā un to ietekmi uz vidi.
- zootehnika Zinātne, kurā pēta, kā labāk audzēt, izmantot mājdzīvniekus.
- hidroloģija Zinātne, kurā pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus un ķīmisko sastāvu.
- scientisms Zinātnes lomas absolutizācija sabiedrības garīgajā dzīvē.
- orientālistika Zinātnes nozare par Austrumu tautu valodām, kultūru, vēsturi.
- radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
- kristalogrāfija Zinātnes nozare par kristāliem, to uzbūvi un īpašībām.
- agroķīmija Zinātnes nozare par ķīmijas izmantošanu zemkopībā.
- pedagoģija Zinātnes nozare par mācīšanu, audzināšanu, izglītību; attiecīgais mācību priekšmets.
- metroloģija Zinātnes nozare par mēriem, mērīšanas metodēm un etaloniem.
- mežsaimniecība Zinātnes nozare par mežu audzēšanu un izmantošanu.
- agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare.
- inženierzinātnes Zinātnes nozare, kas apvieno fizikas, materiālu pretestības, celtniecības un ģeodēzijas atziņas tehnisku problēmu risināšanai.
- topogrāfija Zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā veikt ģeodēzisko mērīšanu, lai sastādītu Zemes virsmas topogrāfiskās kartes un plānus.
- paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pēc fosilijām pēta pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to evolūciju.
- literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru; literatūras zinātne.
- sociālantropoloģija Zinātnes nozare, kas pēta dažādas kultūras un sabiedrības sistēmas salīdzinošā aspektā.
- fizioloģija Zinātnes nozare, kas pēta dzīva organisma, tā orgānu darbību (funkcionēšanu).
- gerontoloģija Zinātnes nozare, kas pēta organisma novecošanās procesu un ar to saistītās problēmas.
- politoloģija Zinātnes nozare, kas pēta politikas jautājumus, iztirzā un analizē valstu iekšpolitiku un ārpolitiku.
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pēta semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu kultūru.
- neirolingvistika Zinātnes nozare, kas pēta smadzeņu darbības un valodas, runas attieksmes.
- kosmoloģija Zinātnes nozare, kas pēta Visumu kā vienotu veselumu, tā īpašības un attīstību.
- zinātniecība Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, tās mijiedarbību ar citām sociālajām parādībām; scientioloģija.
- scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
- imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- speleoloģija Zinātnes nozare, kas pētī alas.
- arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu.
- baltistika Zinātnes nozare, kas pētī baltu valodas.
- ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku darba efektivitāti saistībā ar darba apstākļiem.
- statistika Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības, dabas parādību u. tml. kvantitatīvās pārmaiņas.
- psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību; psihisko norišu likumsakarības.
- fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
- datorzinātne Zinātnes nozare, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus, to izmantošanu.
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dažādu cilvēka un dzīvnieka organismu kroplību, anomāliju izcelsmi un iedzimtības faktorus.
- zooģeogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem.
- zooloģija Zinātnes nozare, kas pētī dzīvniekus; arī mācību priekšmets.
- limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes (piem., ezerus, upes).
- infektoloģija Zinātnes nozare, kas pētī infekcijas slimības, to ārstēšanu.
- dendroloģija Zinātnes nozare, kas pētī kokaugus un to īpašības.
- politekonomija Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; ekonomika (3).
- ekonomika Zinātnes nozare, kas pētī ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības.
- sociobioloģija Zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās izturēšanās bioloģisko pamatu.
- slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
- artilērija Zinātnes nozare, kas pētī šāda tipa ieroču konstruēšanu un izmantošanu.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- virusoloģija Zinātnes nozare, kas pētī vīrusus.
- informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
- akvanautika Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar jūras pētniecību un veic novērojumus zem ūdens.
- robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
- meteoroloģija Zinātnes nozare, kurā pēta atmosfēru un tajā notiekošās fizikālās parādības un procesus.
- paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
- meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
- mineraloģija Zinātnes nozare, kurā pēta minerālus, to sastāvu, īpašības un rašanos, kā arī izmantošanas iespējas.
- radioķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta radioaktīvo elementu un izotopu iegūšanu, to ķīmiskās īpašības.
- paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
- fenoloģija Zinātnes nozare, kurā pēta tās periodiskās parādības dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi (piem., pumpuru plaukšanu, putnu atlidošanas un aizlidošanas laiku).
- valodniecība Zinātnes nozare, kurā pēta valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību; lingvistika.
- hidrometeoroloģija Zinātnes nozare, kurā pētī ar Zemes meteoroloģisko un hidroloģisko režīmu saistītus procesus, piem., ūdens riņķojumu dabā.
- historiogrāfija Zinātnes nozare, kurā pētī vēstures zinātnes attīstību.
- glacioloģija Zinātnes nozare, kurā pētī visus dabiskā ledus veidus, īpaši ledājus.
- palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt vai papildina plašāku nozaru pētniecības darbu.
- disciplīna Zinātnes nozare; mācību priekšmets.
- atlants Zinātnes nozares attēlu krājums.
- aeronautika Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem; šādu lidojumu teorija un prakse.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana feodālisma apstākļos 17.–18. gadsimtā.
- siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
- telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais elektrosakaru veids.
- telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi; attiecīgais sakaru veids.
- automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas sistēmas, kas bez cilvēka tiešas līdzdalības regulē kādu tehnisko procesu norisi.
- elektronika Zinātnes un tehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektronu īpašību pētīšanu un to izmantošanu dažādās ierīcēs; šādu ierīču izstrādāšana.
- telemehānika Zinātnes un tehnikas nozare, kas nodarbojas ar līdzekļiem un metodēm dažādu ražošanas procesu vai tehnisko līdzekļu vadīšanai no attāluma.
- biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes dzīvu šūnu un audu audzēšanai un savairošanai (piem., fermentu, vitamīnu ražošanā).
- elektrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas saistīta ar elektromagnētisko parādību praktisku izmantošanu.
- hidrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens resursu izmantošanu un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanu.
- kosmonautika Zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas saistīts ar lidojumiem kosmosā.
- nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- pētnieks Zinātnieka amata nosaukums.
- referāts Zinātnieka darba, pētījuma rezultātu izklāsts; priekšlasījums, ziņojums par kādu tematu; šāda ziņojuma rakstveida teksts.
- kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pēta kultūras vēsturi.
- vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Zinātniskā darbinieka nosaukums (Latvijā līdz 20. gs. beigām).
- promocija Zinātniska grāda piešķiršana.
- monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
- disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
- maģistrs Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu pētniecisku darbu.
- doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu promocijas darbu; persona, kam piešķirts šis grāds.
- docents Zinātniskais nosaukums augstskolas pasniedzējam, kam (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir ārštata docētājam dažās ārvalstu augstskolās (arī pirmskara Latvijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
- observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir teleskops un kurā veic astronomiskus novērojumus un pētījumus.
- akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
- komentārs Zinātniskas piezīmes, papildinājumi, paskaidrojumi (kādam tekstam).
- fantasts Zinātniski fantastisku darbu autors.
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
- sinhronija Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.
- aspirantūra Zinātnisko darbinieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma; attiecīgā institūta vai augstskolas nodaļa.
- traktāts Zinātnisks apcerējums.
- disertācija Zinātnisks darbs, ko autors izstrādā un publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu (tagad – promocijas darbs).
- hipotēze Zinātnisks pieņēmums kādas parādības cēloņu un likumsakarību izskaidrošanai.
- ZA Zinātņu akadēmija.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma (zinātniskās pētniecības iestādēs, augstskolās).
- ģeofizika Zinātņu komplekss (seismoloģija, vulkanoloģija, meteoroloģija u. tml.), kas pēta Zemes fizikālās īpašības un fizikālos procesus, kas norit Zemes garozā, ūdeņos un gaisā.
- bioloģija Zinātņu komplekss par dzīvību un dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu u. tml. līmenī).
- toksikoloģija Zinātņu komplekss par indīgu vielu iedarbību uz organismu.
- baltistika Zinātņu komplekss, kas pētī baltu tautu (lietuviešu, latviešu, senprūšu) izcelšanos, materiālo un garīgo kultūru.
- filoloģija Zinātņu kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- ģermānistika Zinātņu kopums, kurā ietilpst ģermāņu valodniecība, ģermāņu tautu literatūras, folkloras, mitoloģijas, etnogrāfijas, arheoloģijas un vēstures izpēte; ģermāņu (galvenokārt vācu) filoloģija.
- rusistika Zinātņu kopums, kurā pēta krievu valodu, literatūru, kultūru; krievu filoloģija.
- romānistika Zinātņu kopums, kurā pēta romāņu valodas, kultūru, literatūru; romāņu filoloģija.
- mežkopība Zinātņu nozare par meža īpašībām, meža audzēšanu un kopšanu.
- dabaszinātnes Zinātņu nozares (piem., bioloģija, botānika, ķīmija, ekoloģija), kas pētī dzīvo un nedzīvo dabu.
- letonika Zinātņu nozares, kas pēta Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
- lituānistika Zinātņu nozaru kopums, kas pēta Lietuvu, lietuviešus, to kultūru, vēsturi, valodu, literatūru, folkloru; šaurākā nozīmē – lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika).
- eģiptoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Senās Ēģiptes vēsturi, kultūru, rakstību un arheoloģiskos pieminekļus.
- veterinārija Zinātņu sistēma, kas pētī dzīvnieku slimības un nodarbojas ar dzīvnieku slimību ārstēšanu, profilaksi un uzraudzīšanu.
- bibliogrāfija Zinātņu un praktiskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana.
- zintes Zintis.
- vēsts Ziņa, paziņojums par ko nezināmu.
- mesidžs Ziņa, vēstījums; (daiļdarba) idejiskais saturs.
- informācija Ziņas, dati u. tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam.
- liecība Ziņas, dati, informācija (par ko).
- dati Ziņas, fakti, kas savākti noteiktam mērķim (piem., analīzei).
- ziņkārs Ziņkārīgs cilvēks.
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
- pārskats Ziņojums par paveikto kādā noteiktā laika posmā; atskaite.
- reportāža Ziņojums, apraksts (plašsaziņas līdzekļos) par kādu aktuālu notikumu, parasti no aculiecinieka viedokļa.
- līdzziņojums Ziņojums, kas papildina galveno referātu, ziņojumu.
- radiogramma Ziņojums, ko pārraida, izmantojot radioviļņus.
- informācija Ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām.
- raports Ziņojums.
- e-pasts Ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos; īpašs pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina, ka tīklam pievienoto datoru lietotāji var nosūtīt un saņemt ziņojumus.
- referēt Ziņot (piem., par kādiem faktiem, datiem).
- signalizēt Ziņot ar noteiktiem signāliem (1).
- brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
- raportēt Ziņot.
- denuncētājs Ziņotājs, kas kādu slepeni, bez pierādījumiem nosūdz; ziņu pienesējs.
- zondāža Ziņu ievākšana (par kādu, par ko).
- raduraksti Ziņu kopums par (parasti dzīvnieku) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- receptūra Ziņu kopums par (piem., ēdiena, produkta) sastāvu un pagatavošanu.
- zirdzenājs Zirdzene [1]; gārsa.
- mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
- zirgs Zirdziņš (2).
- zirgāda Zirga āda (parasti izstrādāta).
- astri Zirga astes vai krēpju sari.
- zirgābols Zirga ekskrementu gabals.
- zirglietas Zirga iejūga piederumi – priekšmeti (piem., apauši, iemaukti, sakas) zirga iejūgšanai.
- vēzītis Zirga kāju posms starp kronīša locītavu un pēdu.
- kučieris Zirga vilktu ratu, karietes u. tml. vadītājs; cilvēks, kas pārvadā pasažierus zirga vilktā karietē, ekipāžā u. tml.
- kiangs Zirgam līdzīgs kalnu stepju dzīvnieks (Tibetā, Nepālā) ar brūnganu apmatojumu [Equus hemionus kiang].
- zirgkastanis Zirgkastaņa; kastaņa; kastanis.
- zirgkastanis Zirgkastaņas auglis; kastanis.
- kumeļš Zirgs (parasti stalts).
- laucis Zirgs ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- bēris Zirgs ar brūnu apmatojumu, tumšākām krēpēm un asti.
- loss Zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu un tumšām krēpēm.
- melnis Zirgs ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- sirmis Zirgs ar pelēku vai pelēcīgu apmatojumu.
- jaunzirgs Zirgs no viena līdz trīs gadu vecumam.
- bērs Zirgs šādā krāsā.
- dūkans Zirgs šādā krāsā.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- jājamzirgs Zirgs, ko izmanto jāšanai; jāšanai paredzētas zirgu šķirnes zirgs.
- salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- kumeliņš Zirgs.
- zirgspēks Zirgspēja.
- ēzelis Zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm, īsām un stāvām krēpēm un astriem tikai astes galā [Equus asinus].
- pieguļa Zirgu ganīšana naktī.
- kulans Zirgu ģints dzīvnieks ar garām ausīm, īsām stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā [Equus hemionus].
- zebra Zirgu ģints savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar baltām un melnām svītrām pa visu ķermeni un īsām, vertikāli stāvošām krēpēm.
- ķēve Zirgu mātīte.
- kumeļš Zirgu mazulis.
- važonis Zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
- stadula Zirgu un pajūgu novietne pie kroga; iebraucamā vieta.
- ragavas Zirgu vilkts transportlīdzeklis ar sliecēm kravu vešanai pa sniegu vai ledu; kamanas.
- zirgvilces Zirgvilkmes.
- lēcējzirneklis Zirneklis, kas neauž tīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu.
- tīkls Zirnekļa tīmekļa pavedienu veidojums.
- tīmeklis Zirnekļu un dažu citu posmkāju darināts tīkls.
- skorpions Zirnekļveidīgo klases indīgs sīks dzīvnieks (tropos, subtropos) ar posmotu ķermeni.
- ērce Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
- cukurzirņi Zirņi ar lielām pākstīm un saldām sēklām; šo zirņu sēklas.
- zirnājs Zirņu stublājs; zirņu (augu) kopums.
- zīst māti Zīst pienu no dzīvnieka mātītes pupa.
- zīst māti Zīst pienu no mātes krūts.
- skrimšļzivis Zivis, kurām raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis (piem., haizivis, rajas).
- dīķsaimniecība Zivju audzēšana ūdenskrātuvēs (dīķos).
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- dzēse Zivju gārnis [Ardea cinerea].
- inkubācija Zivju ikru turēšana ūdenstilpnē speciālā aparātā zivju mazuļu iegūšanai.
- pacēlums Zivju kopums, ko zvejā (piem., ar trali) izceļ no ūdens vienā reizē.
- mušiņmakšķerēšana Zivju ķeršana ar mušiņmakšķeri, izmantojot mākslīgās mušiņas.
- necope Zivju neķeršanās (makšķerējot).
- zveja Zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
- ikri Zivju, arī dažu ūdens dzīvnieku un abinieku olas.
- platgalve Zivs ar platu, gludu galvu un dzeloņainu žaunu vāku [Cottus gobio].
- zāģzivs Zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un 7 m platu) ķermeni, zobenveidīgi pagarinātu purnu un ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm.
- zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
- zivkopība Zivsaimniecības nozare – zivju audzēšana, to resursu saglabāšana un palielināšana.
- zivtele Zivtiņa.
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- zīšļāt Zīžļāt.
- iezīst Zīžot iesūkt.
- izzīst Zīžot izsūkt.
- izzīst Zīžot iztukšot.
- nozīst Zīžot nosūkt, noēst.
- piezīsties Zīžot piesaistīties (pie sievietes krūtsgala, dzīvnieka mātītes pupa).
- sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
- piezīsties Zīžot uzņemt mātes pienu pietiekamā daudzumā.
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zobu žokļa kaulā.
- kariess Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja un dobuma veidošanās.
- periodontīts Zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums.
- kašalots Zobaino vaļu (zobvaļu) apakškārtas jūras dzīvnieks, kam galva aizņem 1/3 daļu no ķermeņa.
- zobārsts Zobārstniecības speciālists; stomatologs.
- dentists Zobārstniecības speciālists.
- zobenbrālis Zobenbrāļu ordeņa loceklis.
- apsmiekls Zobgalība, ņirgāšanās.
- zvaigāt Zobgalīgi smieties, apsmiet.
- zobgalība Zobgalīgs izteikums.
- garzobis Zobgalis.
- izzobot Zobojot, ar zobgalībām izsmiet, arī nopelt.
- apsmiet Zobojoties, ņirgājoties pazemot, apkaunot.
- nerrot Zobot, izsmiet; arī kaitināt.
- irgoties Zoboties; zobgalīgi smieties, jokoties.
- smieties Zoboties.
- zobrats Zobpārvada daļa – rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3); ķēdes pārvada rats.
- zobritenis Zobrats (parasti liels).
- ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem; spēcīgi attīstīts zobs (dzīvniekiem).
- apakšzobs Zobs, kas atrodas apakšžoklī.
- augšzobs Zobs, kas atrodas augšžoklī.
- pazode Zoda apakšējā daļa.
- bārda Zoda un vaigu apmatojums (vīriešiem).
- smakrs Zods.
- sazagt Zogot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zogot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- nozagt Zogot iegūt, piesavināties.
- izzagt Zogot izņemt (no kurienes).
- izzagt Zogot paņemt (daudz vai visu).
- apzagt Zogot paņemt, piesavināties (kāda mantu, naudu); zogot (kādā vietā), paņemt, piesavināties.
- starpzole Zole, ko (apavos) novieto, iestrādā zem saistzoles vai zem kājas pēdas.
- zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā.
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- starpzona Zona, kas atrodas starp citām (galvenajām) zonām.
- ornitoloģija Zooloģijas nozare, kas pēta putnus.
- herpetoloģija Zooloģijas nozare, kas pēta rāpuļus.
- entomoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī kukaiņus.
- terioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zīdītājus.
- ihtioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zivis, to uzbūvi, dzīvesveidu, izplatību u. tml.
- zoologs Zooloģijas speciālists, kas pēta dzīvniekus.
- zoopsihologs Zoopsiholoģijas speciālists, kas pētī dzīvnieku psihi.
- gāga Zoss; arī pīle.
- gāgans Zostēviņš.
- zoslēns Zosu mazulis.
- zostēviņš Zosu tēviņš.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- beigts Zudis, izbeigts (par stāvokli, attiecībām); zaudēts (par īpašumu, materiālām vērtībām).
- žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
- irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties, šķetināties vaļā, piem., par adījumu.
- rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
- biezeņzupa Zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī.
- zudība Zust, izzust.
- bālēt Zust, mazināties (piem., par slavu, jūtām).
- iet Zust, tikt laistam zudumā.
- irt Zust; iet bojā.
- aizzuzēt Zuzot aizvirzīties.
- Orions Zvaigznājs debess ekvatora rajonā, kas sastāv no 7 spožām un 3 vidēja spožuma zvaigznēm.
- saule Zvaigzne, ap kuru rotē Zeme.
- superzvaigzne Zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un izmēri.
- pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
- supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
- pārnova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; supernova.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kurai nevar novērot kustības.
- maiņzvaigzne Zvaigzne, kuras spožums mainās.
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās.
- zvaigznājs Zvaigžņu grupējums debess sfērā.
- plejāde Zvaigžņu kopa, kas sastāv no septiņām zvaigznēm; Sietiņš.
- sietiņš Zvaigžņu kopa; Plejādes.
- kvazārs Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā).
- mēle Zvana sastāvdaļa kustīgi piestiprināts, garens metāla priekšmets, kas, sitoties pret zvana sienām, rada skaņas.
- piezvanīt Zvanīt (kam) pa telefonu, lai sazinātos.
- nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt.
- telefonēt Zvanīt, runāt pa telefonu.
- piezvanīt Zvanot (piem., durvju zvanu), panākt, ka (tas) noskan.
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
- nozvanīt Zvanot pavēstīt (noteiktu laiku).
- izzvanīt Zvanot radīt (skaņas).
- izzvanīt Zvanot signalizēt par (kā) beigām.
- iezvanīt Zvanot signalizēt par (kā) sākumu.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo zivju, arī ūdens bezmugurkaulnieku kopums.
- loms Zvejā, makšķerēšanā iegūtās zivis.
- traļmeistars Zvejas kuģa komandas loceklis, kas vada zveju ar trali.
- seiners Zvejas kuģis zvejošanai jūrā ar riņķa vadu.
- lunka Zvejas osta.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
- žebērklis Zvejas rīks – kātam piestiprināti smaili dakšveida zari ar atkarpēm.
- naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- riņķvads Zvejas rīks – vads, ko apvelk apkārt zivju baram.
- velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
- murds Zvejas rīks, kas veidots pēc lamatu principa un ko novieto, piem., upē, ezerā.
- linums Zvejas tīkla audums.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- nozvejot Zvejojot iegūt (ko).
- izzvejot Zvejojot izķert (daudzas vai visas zivis).
- izzvejot Zvejojot izvilkt, iegūt (parasti zivis).
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- makšķerēt Zvejot (ko) ar makšķeri.
- tralēt Zvejot ar trali.
- velcēt Zvejot ar velci (3).
- bļitkot Zvejot zivis ar bļitku.
- žibulēt Zvejot zivis, izmantojot žibuli.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- zvērēns Zvēru mazulis.
- nozvetēt Zvetējot piekaut, arī nopērt (kādu).
- S Zviedrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Riksdags Zviedrijas parlaments.
- SAAB Zviedru autobūves uzņēmums; tā ražoto automobiļu marka.
- sazviegties Zviedzot sazināties (par zirgiem).
- nozvilnēt Zvilnot pavadīt (kādu noteiktu laikposmu).
- zvīguļot Zvīļot, vizuļot.
- zvīgot Zvīļot; zvīguļot.
- segzvīņa Zvīņa, kas sedz (ko).
- zvīņots Zvīņains.
- zvīņas Zvīņlapas.
- zvīņojums Zvīņu (1) kopums (zivīm, rāpuļiem).
- žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
- mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns, kas veikli kāpelē pa koka stumbru, meklējot kukaiņus.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
- dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spēcīgu, galā krustenisku knābi.
- vārnveidīgie Zvirbuļveidīgo kārtas putnu dzimta, kurā ietilpst vārnas, žagatas, kraukļi, kovārņi; vārnu dzimta [Corvidae].
Z citās vārdnīcās: