Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Z.

Atrasts vārdos (11):

Atrasts etimoloģijās (47):

No vācu Zucker. (šķirklī cukurs)
No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
No grieķu apogeios 'tāls no Zemes'. (šķirklī apogejs)
Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
No vācu Ziffer 'cipars'. (šķirklī cipars)
No vācu Zeche. (šķirklī cehs)
No vācu Zement, kam pamatā latīņu caementum 'saskaldīti akmeņi'. (šķirklī cements)
No vācu Zentimeter. (šķirklī centimetrs)
No vācu Zentner, kam pamatā latīņu centum 'simts'. (šķirklī centners)
No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
No vācu Zitze 'pups'. (šķirklī cicis)
No vācu Zigarette, franču cigarette (deminutīvs no cigare). (šķirklī cigarete)
No krievu цигейка, kam pamatā vācu Ziege 'kaza'. (šķirklī cigeika)
No vācu Zink. (šķirklī cinks)
No vācu Zinnober, kam pamatā latīņu cinnabris, grieķu kinnabari. (šķirklī cinobrs)
No vācu botāniķa J. G. Cinna (Zinn) uzvārda. (šķirklī cinnija)
No vācu Zypresse, kam pamatā latīņu cupressus. (šķirklī ciprese)
No vācu Zirkon. (šķirklī cirkons)
No vācu Zither, kam pamatā grieķu kithara. (šķirklī cītara)
No vācu Zoll. (šķirklī colla)
No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
Termins apstiprināts 2003. gadā, LZA TK sēdē. (šķirklī namrunis)
No grieķu ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns)
No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
Zilbju abreviatūra no krievu парт(йный) орг(анизатор) 'partijas organizators'. (šķirklī partorgs)
No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
Rakstnieka Z. Skujiņa jaunvārds. (šķirklī tālrunis)
Pēc Zviedrijā dibinātā uzņēmuma Tetrapak nosaukuma. (šķirklī tetrapaka)
No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
Pēc vācu elektrotehniķa un uzņēmēja V. Zīmensa (W. Siemens) vārda. (šķirklī sīmenss)
No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
No vācu Zunft. (šķirklī cunfte)
No igauņu pajalaud 'dēlis pie bīdāma loga'. (V. Zeps) (šķirklī paloda)
No krievu запорожец 'aizkrācietis; Zaporižjas iedzīvotājs'. (šķirklī zaporožecs)
No vācu Selterswasser 'Zeltersas ūdens'. (šķirklī zelteris)

Atrasts normatīvajos komentāros (11):

Atrasts vārdu savienojumos (26):

Atrasts skaidrojumos (400):

pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
platuma grāds 1/360 daļa no Zemes meridiāna.
garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot Zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
mauri Āfrikas Ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
polārais apgabals apgabals starp Zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uZ māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uZ Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas iZveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dZimis šādā Zodiaka zīmē.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dZīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, Zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
dedzināt eglīti dedZināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
pasaules daļas Eiropa, ĀZija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
enciklopēdists Franču domātāji, Zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā seZona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
atmosfēra GāZes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
gaiss GāZu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
dabasgāze GāZveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
seismika ĢeofiZikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas noZare, kurā pēta Zemes virsmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uZskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirZiens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
tektonika Ģeoloģijas noZare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
stratigrāfija Ģeoloģijas noZare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padZiļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
sagulums Iežu telpiskais iZvietojums Zemes garozā.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdZīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
Ziemassvētku vecītis iZdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
magma IZkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreiZējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uZ Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
dilt Kļūt ar maZāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
deklinācija Kompasa magnētadatas novirZes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm.
Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdZīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uZlabotu to īpašības [Zr].
cinks Ķīmisks elements – Zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
advente Laiks pirms Kristus dZimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot AiZsardzības spēkus un Zemessardzi).
LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
prērija LīdZens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
krokodils Liels rāpuļu klases dZīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
leduslācis Liels, masīvs lāču dZimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
polārlācis Liels, masīvs lāču dZimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uZ Zemes virsmas.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uZ Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
mikroreljefs MaZi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
pilns mēness mēness fāZe, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāZe, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
vecs mēness Mēness fāZe, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
pusmēness Mēness tādā fāZē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
tukšs Mēness mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
reindžers Mežu un dabas reZervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
zemeņkoks MūžZaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
sekvoja MūžZaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
meteorīts No starpplanētu telpas uZ Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu bieZumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
ūdensšķirtne Nosacīta robeža uZ Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
bazalta slānis nosacīts apZīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
ozona caurums oZona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
uzšaut Palaist Zemes orbītā.
līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fiZikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samaZināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas iZcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
karte Proporcionāli samaZināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
ziemeļu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
dienvidu puslode puslode, kas veidojas, nosacīti sadalot Zemeslodi pa ekvatoru.
kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
nesējraķete Raķete, ko iZmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēZiju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
antarktisks Saistīts ar Zemes dienvidu polāro apvidu.
ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
ģeotermāls Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermisks.
tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
retzemju Savienojumos "retZemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
smaguma spēks spēks, ar kuru Zeme pievelk jebkuru ķermeni; svars.
visums Starpplanētu, starpZvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uZ Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virZienā (skatoties no Zemes).
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
seismiskie viļņi svārstības, kas iZplatās Zemes slāņos.
egle Šāds Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznots skujkoks.
zemgalieši Šī novada iedZīvotājs; cilvēks, kura dzimtā vieta ir Zemgale.
polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
zemzeme Tāds, kas atrodas, ir iZveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
subpolārs Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes polāro un mēreno joslu.
subtropisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes tropu un mēreno joslu.
subantarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
subarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
ģeoloģisks Tāds, kas attiecas uZ ģeoloģiju, saistīts ar Zemes uzbūvi, attīstības vēsturi.
horizontāls Tāds, kas ir paralēls Zemes virsmai; līmenisks.
hidroloģisks Tāds, kas saistīts ar Zemes virsas ūdeņiem, tiem raksturīgs.
ģeocentrisks Tāds, kas saistīts ar Zemi kā centru.
lejasvācu Tāds, kurā runā Ziemeļvācijas zemienes vācieši (par izloksnēm, to grupām u. tml.).
čečeni Tauta Ziemeļkaukāzā, Čečenijas pamatiedzīvotāji.
inguši Tauta Ziemeļkaukāzā, Ingušijas pamatiedzīvotāji.
kabardieši Tauta Ziemeļkaukāzā, vieni no Kabardas-Balkārijas pamatiedzīvotājiem.
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (GruZijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
eskimosi Tauta, kas dZīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
čukči Tauta, kas dZīvo Krievijas ziemeļaustrumos ap Ziemeļu polāro loku.
korejieši Tauta, Korejas (Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas) pamatiedzīvotāji.
zviedri Tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji.
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kurus sāka rīkot, atceroties pārdZīvoto badu Vidzemes un Zemgales novados (1601–1603) un badacietēju ēdināšanu pie Rīgas.
arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdZīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīZijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
puansetija Telpaugs, kura sīkos Ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdZ 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
artēziskā aka urbums ūdens ieguvei no Zemes dziļākajiem slāņiem.
ģeocentrisms UZskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
berberi Vairāku Ziemeļāfrikas iezemiešu tautu grupa.
narvalis Vaļveidīgo kārtas Zīdītājs ar garu, taisnu ilkni (Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās).
ventiņš Ventas lejteces krastu apdZīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
bizons Vēršu dZimtas savvaļas dzīvnieks Ziemeļamerikā; Amerikas bifelis [Bison bison].
skunkss Vidēja lieluma dZīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna.
puslode Viena no divām Zemeslodes sfēriskās virsas pusēm.
kukurūza Viengadīgs graudZāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uZ Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
Dienvidpols Viens no diviem Zemeslodes poliem (pretējs Ziemeļpolam).
kvarcs Viens no iZplatītākajiem minerāliem Zemes garozas iežos; silīcija dioksīds.
ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (piem., atmosfēra, hidrosfēra).
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā iZlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
lauva Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
strēlnieks Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
svari Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
ūdensvīrs Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
epicentrs Vieta uZ Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
augstums Vieta, kas atrodas lielā attālumā no Zemes, ļoti augstu.
koijots Vilkam līdZīgs plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks Ziemeļamerikā [Canis latrans].
feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
septiņjūdžu Zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties, arī acumirklī nokļūt no vienas vietas citā (pasakās).
stulmzābaki Zābaki, kam ir stulmi; stulmu zābaki.
šņorzābaki Zābaki, kas sienami ciet ar auklām (šņorēm).
puszābaki Zābaki, kuru stulmi sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
slidas Zābakiem piestiprināmas, parasti metāla, nelielas, šauras asmenim līdzīgas slieces braukšanai pa ledu, slidošanai.
kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
kabatzaglis Zaglis, kas zog ko tādu, kas cilvēkam ir klāt (piem., kabatā, somā).
burlaks Zaglis, laupītājs.
aizzagties Zagšus aiziet, doties prom.
iezagties Zagšus iekļūt (kur iekšā).
izzagties Zagšus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nozagties Zagšus noiet lejā, zemē, prom u. tml.
pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piezagties Zagšus pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
čiept Zagt (ko sīku, kam nav lielas vērtības).
palaist nagus Zagt.
spert Zagt.
apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
izzāģēt Zāģējot atdalīt (piem., koka zarus).
iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
sazāģēt Zāģējot sagatavot.
zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi).
laist Zāģēt, cirst (koku).
gāzt Zāģēt, cirst (kokus).
metālzāģis Zāģis metāla priekšmetu apstrādei.
šķērszāģis Zāģis, ar ko zāģē šķērsām šķiedru virzienam.
ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
svārstzāģis Zāģis, kas sastāv no metāla ķermeņa, kuram ar šarnīru ir piestiprināta zāģa ripa.
motorzāģis Zāģis, ko darbina ar benzīna motoru vai elektrodzinēju.
lokzāģis Zāģis, kura plātni savelk lokveida rāmis.
planka Zāģmateriāls – biezs, plats dēlis.
lata Zāģmateriāls – gara, samērā plāna un šaura kokmateriāla sloksne.
dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
iezaigoties Zaigojot parādīties (acīs).
nozaimot Zaimojot nonicināt, nonievāt.
nozākāt Zākājot nopelt; nicinoši nolamāt.
zaķāda Zaķa āda (parasti kažokāda).
zaķauss Zaķa auss.
zaķenīca Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
zaķkāposts Zaķskābene.
trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
zaķene Zaķu mātīte.
zālaine Zālaina vieta; zālājs.
eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
zāļains Zālains.
ganības Zālājs, kur tiek ganīti mājlopi.
zāļaugs Zālaugs.
zāle Zālaugs.
pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
kinozāle Zāle kinofilmu demonstrēšanai.
koncertzāle Zāle koncertiem; celtne, kurā ir šāda zāle.
kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
atāls Zāle, kas ataugusi tajā pašā gadā pēc nopļaušanas.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti spoguļi.
vingrotava Zāle, telpa vingrošanai.
raiders Zāles pļāvējs – neliels traktoriņš, kam pļaušanas mehānisms atrodas priekšpusē.
sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles.
indeve Zāles, arī inde.
jāņuzāles Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu pīšanai, telpu rotāšanai u. tml.
drapes Zāles.
zāļveida Zālveida.
zaļvārna Zaļā vārna.
dzegužlini Zaļās sūnas; lāčsūnas.
smiltene Zaļgandzeltena ēdamā lapiņu sēne, kas aug vēlā rudenī sausos skujkoku mežos [Tricholoma flavovirens].
sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
zaļgs Zaļgans; ļoti gaiši zaļš.
hloroplasti Zaļie augu šūnu veidojumi, kuros notiek fotosintēze.
zaļmēsli Zaļmēslojums.
nefrīts Zaļš (dažreiz pienbalts), labi pulējams pusdārgakmens.
dzeltenzaļš Zaļš ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un zaļi krāsu laukumi.
rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zaļš.
sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
zilganzaļš Zaļš ar zilganu nokrāsu.
zilizaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
zilzaļš Zaļš ar zilu nokrāsu.
pilula Zāļu forma – zirnītis (2).
pampa Zāļu stepe Dienvidamerikā.
pastila Zāļu tablete ar cukuru, šokolādi.
ZVA Zāļu valsts aģentūra.
furacilīns Zāļu viela (dzeltenā krāsā) ar dezinficējošām īpašībām.
kodeīns Zāļu viela ar narkotisku iedarbību – pretklepus un pretsāpju līdzeklis.
efedrīns Zāļu viela, kas sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes.
zāļviela Zāļu viela.
injekcija Zāļu vielas, vakcīnas u. tml. ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar šļirci.
barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
dražeja Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.
zirnītis Zāļu, vitamīnu u. tml. lodveida graudiņš ar kūstošu, gludu apvalku.; dražeja.
žampa Zampa.
zamšs Zamšāda.
ziemišķāda Zamšāda.
velūrs Zamšam līdzīga āda.
zapiņš Zaporožecs.
pūpols Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
mūža māja Zārks.
šķirsts Zārks.
polips Zarndobumaiņu tipa (parasti jūras) dzīvnieks ar cilindrisku ķermeni, kura vienā galā tam ir taustekļi, bet ar otru galu tas ir piestiprinājies pie kāda pamata.
hidrozoji Zarndobumaiņu tipa ūdens dzīvnieki, pie kuriem pieder hidras, polipi, medūzas u. tml.
dispepsija Zarnu darbības traucējumi.
salmoneloze Zarnu infekcijas slimība, ko izraisa salmonellas.
enterovīruss Zarnu vīruss.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot cerus.
sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
vainags Zaru kopums kokam.
beigts Zaudējis dzīvību (par dzīvnieku); miris (par cilvēku).
gāzties Zaudējot līdzsvaru, smagi krist (par cilvēku).
izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (piem., par augiem); tiekot grieztam, pļautam, krist.
paspēle Zaudējums (sporta spēlē u. tml.).
laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).
pazaudēt Zaudēt (ko), nespējot (to) saglabāt, nosargāt.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
pazaudēt Zaudēt (piem., kādu ķermeņa daļu, orgāna funkciju).
pazaudēt Zaudēt (piem., spēli, tiesas procesu).
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pagrūst Zaudēt (sporta spēli, sporta spēlē).
pakāst Zaudēt (sportā).
reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
aizsmakt Zaudēt balss skanīgumu.
noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
nosisties Zaudēt dzīvību, atsitoties, triecoties pret ko.
(aiz)iet bojā Zaudēt dzīvību.
sašļukt Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, dzīvotspēju.
dehermetizēties Zaudēt hermētiskumu.
atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
brukt Zaudēt iespēju īstenoties.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
beigties Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu.
apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
ciest Zaudēt kvalitāti; pasliktināties.
izjukt Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
savelties Zaudēt mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
atmirt Zaudēt nozīmi un pakāpeniski izzust.
sajukt Zaudēt parasto kārtību.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
regresēt Zaudēt pozitīvās īpašības, pasliktināties, kļūt sliktākam.
aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
sajukt Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
nojūgties Zaudēt prātu.
deģenerēties Zaudēt raksturīgās (bioloģiskās) īpašības; pasliktināties no paaudzes uz paaudzi.
nojukt Zaudēt regularitāti, izjukt (par ritmisku, ciklisku darbību vai procesu).
jukt Zaudēt sakārtojuma veidu.
paģībt Zaudēt samaņu; noģībt.
ģībt Zaudēt samaņu.
atvilgt Zaudēt saspringumu, kļūt labvēlīgam, atmaigt.
aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
aizsmakt Zaudēt skanīgumu (par balsi).
piesmakt Zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
atmaigt Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam; iegūt maigāku izteiksmi.
atkust Zaudēt skarbumu, kļūt laipnākam, maigākam.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
noiet Zaudēt spilgtumu, izzust (par krāsu).
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu.
sašļukt Zaudēt stingrumu (piem., par ķermeņa daļām).
nolaist Zaudēt stingrumu un noliekties, nokarāties (par augiem, to daļām).
liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
vaba Zedenis; arī zedeņu žogs.
stādaigs Zedenis.
zediņš Zedenis.
kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
papēdis Zeķes daļa, kas sedz pēdas pakaļējo daļu.
pirkstgals Zeķes vai cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
nozelēt Zelējot apsūkāt, nosiekalot.
apzelēt Zelējot apsūkāt.
nozelēt Zelējot nosūkāt, noēst.
sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
ģēvele Zelminis.
zeltraktuve Zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
luidors Zelta monēta (Francijā, 17.–18. gs.).
gineja Zelta monēta Anglijā (no 1663. līdz 1817. gadam).
imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā.
červoncs Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā (trīs rubļu vērtībā).
guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs no 13. gs. līdz 19. gs.
dorāda Zeltainā jūras karūsa [Sparus aurata].
zelta zivtiņa Zeltainā karūsa.
bronza Zeltaini brūns metāls – vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
okerdzeltens Zeltaini dzeltens, arī gaiši dzeltenbrūns.
sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un zelta krāsas laukumi.
sārtzeltains Zeltains ar sārtu nokrāsu.
zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
zaļzeltains Zeltains ar zaļu nokrāsu.
zeltots Zeltains; zeltīts.

Atrasts piemēros (200):

apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārZā ievākt Zaķa nesumu..
nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
tipoloģisks ..redZams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
simbolizēties "Klusa nakts" ir dZiesma, kas daudziem simbolizējas ar Ziemassvētkiem.
nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
atmosties "Vai es drīkstu jūs pavadīt?" Zigī atmodās bijušais kavalieris.
kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
nomierināt "Zila krāsa nomierina," viņa sacīja, dalīdama ziedus.
nočerkstēt "Zinu!" viņš nočerkstēja.
slapjš "Zirgs man bija .. slapjš – bija noskrējis kādas divdesmit verstis."
streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
decembris 25. decembrī ir Ziemassvētki.
terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
zināties Acis darba iZbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
valdīt Agrāk valdīja uZskats, ka Zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
pastkarte AiZsūtīt skaistu pastkarti uz Ziemassvētkiem.
izrietēt Apdāvināšanās iZriet no Ziemsvētku būtības.
apdāvināt Apdāvināt bērnus Ziemassvētkos.
pareizticīgs Apsveikt pareiZticīgos Ziemassvētkos.
apveltīt Apveltīt savus tuviniekus Ziemassvētkos ar dāvanām.
pēc Ar savu balto bārdu un labsirdīgo acu skatienu viņš iZskatās pēc Ziemassvētku vecīša.
vizulis Ar viZuļiem pārkaisīta Ziemassvētku kartīte.
Ziemeļpols Arktika ir polārais apgabals, kas atrodas apkārt Ziemeļpolam.
nolidot Asteroīds nolido tuvu garām Zemei.
palidot Asteroīds palidojis tuvu garām Zemei.
atgādāt Atgādāt uZ pilsētu Ziemassvētku egles.
atkuģot Atkuģot ar prāmi no Zviedrijas.
zintes Atradu grāmatiņu ar virsrakstu "Zintes", tajā bija dažādi rituāli, kā gūt panākumus.
sasniegt Attālums līdZ Saulei ir liels, un paiet 8 minūtes, kamēr tās stari sasniedz Zemi.
auts Autiem klāta baltu baltiem, Zeme maigu miegu snauž.
speciālnumurs AvīZes Ziemassvētku speciālnumurs.
saklupt Bērni saklūp virsū Ziemassvētku vecīša maisam.
pelus Bet, kas lielīdamies pārdot Ved uZ tirgu pelavas, Tas kā pelus, vējam ārdot, Zūd no ļaužu piemiņas.
brīkš Brīkš brīkš, brākš brākš, Kas krūmos brikšināja? Raibas govis brikšināja, Zaļu zāli meklēdamas.
ehinācija Brīvā dabā ehinācija sastopama galvenokārt Ziemeļamerikā.
sudrabvīts Buras tīra Zelta, Irklis sudrabvīts, Zvaigznes ceļu rāda, Vada auseklīt's.
nekā Cerēju uZ Ziemassvētku brīnumu, bet nekā.
cirst Cirst Ziemassvētku eglīti.
čečeni Čečenu ciemati Ziemeļkaukāzā.
pirmmateriāls Dažus dZīvības pirmmateriālus uz Zemes nogādājuši meteorīti.
pieskandēt Dievnamu pieskandēja Ziemassvētku dziesmas.
kazaki Dņipras koZaks no Zaporižjas sičas.
Ziemassvētki Doties uZ baznīcu Ziemassvētkos.
dramaturgs Dramaturgs Mārtiņš Zīverts.
Ziemsvētki DZiedāt Ziemsvētku dziesmas.
Ziemeļpols Ekspedīcija uZ Ziemeļpolu.
spelte Filmēt Ziemassvētkus vasaras speltē.
piedāvāt Firma piedāvā braucienu pa Ziemeļvalstīm.
neoromantisms Friča Bārdas dZejoļu krājums "Zemes dēls" – viens no latviešu neoromantisma spilgtākajiem darbiem.
sniegots Gaidāmi sniegoti Ziemassvētki.
sērst Gara smilga ceļmalā, Zelta rasa galiņā; Tur māsiņa mazgājās, Sērst iedama bāliņos.
greznot GreZnot Ziemassvētku eglīti.
dievs Grieķu dievs Zevs.
ģimenisks Ģimeniski Ziemassvētki.
brīvpilsēta Hamburga ir sena ostas pilsēta un federālā Zeme Vācijā, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
egle Iedegt pilsētas galveno Ziemsvētku egli.
puansetija Iekļaut Ziemassvētku interjerā puansetijas.
kūtrs Iekrīt mēness kā rausis Zaļi tumšajās eglēs. Rudens rīts, kūtri ausis, Ilgi viņu tur meklēs.
ierakstīt Ierakstīt Zemi Zemesgrāmatā.
korespondētājloceklis Ievēlēt jaunus Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļus.
nevaid Imanta nevaid miris, Viņš tikai apburts kluss – No darbošanās rimis, Zem Zilā kalna dus.
epifānija Imanta Ziedoņa epifānijas.
pasaka Imanta Ziedoņa pasakas.
tūkstošveidis Imants Ziedonis – latviešu literatūras tūkstošveidis.
zemessardze Ir iZveidoti trīs Zemessardzes novadi: Liepājā, Rēzeknē un Rīgā.
priekš Īsi priekš Ziemassvētkiem uznāca sals.
izlaist IZlaist Ziemassvētku pastmarku sēriju.
dekors IZmantot telpu rotāšanai Ziemassvētku dekorus.
izpušķot IZpušķot Ziemassvētku eglīti.
izgreznot IZrotāt Ziemassvētku eglīti.
madarains Jānīšam maZa sieva, Ziediņiem apabirusi; Pēterami tieva gara, Dzīparaina, madaraina.
nasta Jānīts sēd kalniņā, Zāļu nasta mugurā..
šefredaktors KādreiZējais "Jaunāko Ziņu" šefredaktors.
parādīties Kailsēkļi uZ Zemes parādījās pēc paparžaugiem.
Lieldienas Klāt bija Pūpolu svētdiena, kad tika sameklēti un vāZē ielikti pūpolu zari, tad nāca Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, pēc tam pašas Lieldienas ar krāsainām olām, kuras atnesis zaķis.
apdegt Ko mēs, bērni, darīsim Ziemassvētku vakarā? Pīrāgam, nabagam, Abi gali apdeguši.
komercializēt KomercialiZēt Ziemassvētkus.
aizlidot Komēta aiZlidos Zemei garām.
sials Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss – sials, kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu.
aplidot Kosmonauti vairākas reiZes aplidoja Zemi.
nolaisties Kosmosa kuģis veiksmīgi nolaidies uZ Zemes.
kristīgs Kristīgo Ziemassvētki.
kronēt Kronēt Zviedrijas karali.
ziemeļzemes Lai sastaptu Ziemassvētku vecīti, jādodas uz tālo ziemeļzemi Somiju.
teiksma Lasīt Dagnijas Zigmontes teiksmu "Melnais zirgs".
Ziemsvētki Latviešiem Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu.
prozaiķis Latviešu proZaiķis Zigmunds Skujiņš.
akadēmija Latvijas PSR Zinātņu akadēmija.
novads Latvijas vēsturiskie novadi – VidZeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Sēlija.
lieltirgotājs Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija.
padome Latvijas Zinātnes padome.
loceklis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
padome Latvijas Zvērinātu advokātu padome.
uzsliet Laukumā uZsliet Ziemassvētku egli.
patāls LīdZ Ziemassvētkiem vēl patālu.
ūnikums LīdZenajā Zemgalē šī kalnu slēpošanas trase ir ūnikums.
karaliste Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.
bruņuzivis Lodes māla karjerā atrastas unikālas veselas bruņuZivis un pat zivju mazuļi, kas patiesi liecina par strauju Zemes garozas celšanos.
puspelēks Mākonītei balti svārki Zeltītām kroķītēm, Mākonītim puspelēki, Melniem sprogu pušķīšiem.
liecība Mana laika sūrākā liecība – Zobos iekosta mēle.
kvēpt Manu bērnību pavarda dūmi vij, Zemi griesti un kvēpušas sienas..
partita Marģera Zariņa "Partita baroka stilā".
meistarot Meistarot putnu būrīti, Ziemassvētku dāvanas, dažādas jaukas lietas.
riņķot Mēness riņķo apkārt Zemei.
pirmatskaņot Mesu pirmatskaņos Ziemassvētku koncertos.
māceklis Mocarta māceklis Zīsmaiers.
muižturis Muižturis Henriks Plāters-Zībergs.
pārjūras Mūsu pārjūras kaimiņvalsts Zviedrija.
stratosfēra Mūsu pirmā kosmiskā Zonde "Zinoo-1" sasniegs stratosfēru.
telecentrs Mūsu uZdevums bija apsargāt telecentru Zaķusalā.
zooveikals Mūsu Zooveikals ir viens no nedaudzajiem mūsu Zooliepas tīklā, kas cenšas izpildīt gan ņaudošo, gan rejošo draudziņu vēlmes.
saksofonists MuZicē saksofonistes no Zviedrijas.
drafts Nacionālās basketbola asociācijas drafts ir ikgadējs Ziemeļamerikas basketbola notikums.
zūdīties Nav lielas jēgas Zūdīties, ka ziema ar baltu sniegu kavējas un ka pat Ziemassvētkus sola pelēkus un bez sala.
virsotne No Ziemeļvidzemes virsotnes Dēliņkalna paveras plaša panorāma uz apkārtni.
nocirst Nocirst mežā Ziemassvētku eglīti.
nokāpt Nokāps no debesīm Zvaigzne, Tevī Gaisma lai dzimst!
nolalināt Nolalināt Ziemassvētku dziesmiņu.
pakļautība Nonākt Zviedrijas pakļautībā.
nostatīt Nostatīt taisni Ziemassvētku eglīti.
tuvs Nosvinēt Ziemassvētkus ar saviem tuvajiem.
atomlaiks Notiek atomlaika saskaņošana ar to laiku, ko mēra pēc Zemes.
uzmirdzēt OperdZiedone uzmirdz uz Zalcburgas skatuves.
zagšus Padomju laikā Ziemassvētkos baznīcā gāju zagšus.
nostāsts Par Burtnieku eZeru un Zilo kalnu ir daudz nostāstu.
siltummīlis Par Ziemu Zooloģiskajā dārzā priecājas arī tādi siltummīļi kā lauvas un zebras.
MAZ PašiZgāzējs MAZ.
pastiepties Pēc Ziemassvētkiem diena jau ir pastiepusies par dažām minūtēm garāka.
stiepties Pēc Ziemassvētkiem dienas sāk stiepties garākas.
pērnais Pērnie Ziemassvētki.
paviesoties Pie bērniem paviesojies Ziemassvētku vecītis.
piebīdīt Piebīdīt bērnu blakus Ziemassvētku vecītim.
scēna Pindacīša apnāk ap klētiņas stūri, ierauga abus bučojamies, ātri atpakaļ. Sāk aiZ scēnas dikti kāsēt. Zāra un Joske viens otru palaiž vaļā. Pindacīša atkal uznāk.
sarakstīt Pirmā Blaumaņa sarakstītā luga ir "Zagļi".
skaņufilma Pirmā latviešu skaņufilma "Zvejnieka dēls".
septembris Pirmais septembris ir Zinību diena.
ēdamlietas Pirmās Ziemassvētku eglītes tika rotātas ar vienkāršām un skaistām ēdamlietām – miltos apkaisītiem riekstiem, āboliem, cukura gabaliņiem, piparkūkām.
retrogrāds Planētas retrogrādais (no Zemes raugoties – atpakaļejošais) stāvoklis.
atribūts Populārais Ziemassvētku atribūts – egle.
melodija Populāras Ziemassvētku melodijas.
portretists Portretista un klusās dabas meistara Induļa Zariņa darbi.
pats Prasījuši Zirgu. Zālītis [skolas pārzinis] nav devis. Iebēdzis skolā. Tad krievi skolai pielikuši uguni.. Zālītis otrā pusē izlēcis pa logu un meties uz Gaujas pusi. Tur tad arī palicis. Pati nošauta pie ogulājiem.
ģenerālgubernators Provinci pārvaldīja Zviedrijas karaļa iecelts ģenerālgubernators.
pirmsācējs PsihoanalīZes pirmsācējs Z. Freids.
pušķot Pušķot Ziemassvētku eglīti.
radioteātris Radioteātrī iestudēta Ziemassvētku luga.
speciālizlaidums Raidījuma Ziemassvētku speciālizlaidums.
sarmot RedZi: laukos migla gumst, Zāles rūsā brūni kalni, Ceļa malā bērzi skumst. Sirdī auksti sarmo salna.
retranslēt Reģionālā televīZija retranslē Latvijas Ziņu kanālu.
sīkīpašnieks Romānā "Dāmu paradīZe" Emils Zolā izdevies reālistiski parādīt monopolu augšanu un sīkīpašnieku izputēšanu.
spīdums Rotāt Ziemassvētku eglīti ar dažādiem spīdumiem.
sīpoliņš Saglabāt sīpoliņus līdZ Ziemassvētkiem.
kartīte Saņemt Ziemassvētku kartīti.
atomledlauzis Sasniegt Ziemeļpolu ar atomledlauzi.
zvaigzne Saule ir Zemei tuvākā zvaigzne.
žemaiši Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeņa karavīrus.
straume Saules uZliesmojuma ietekmē pret Zemi turpina triekties protonu straume.
teriofauna Savvaļas Zirgi ir Ziemeļeiropas teriofaunas pārstāvji.
rudacis Sēdies, māsiņa, Saulītes pusē; Tautu dēls rudacis Ziemeļa pusē.
sekvoja Sekvojas ir vieni no augstākajiem kokiem uZ Zemes.
Ziemassvētki Senie latvieši tradicionāli svinējuši četrus saulgriežu svētkus: Lieldienas, Jāņus, Miķeļus un Ziemassvētkus.
sikhs Sikhu svētvieta Zelta Templis.
turp Sirds man mūžīgi nokļūt vēl ilgojas Turpu, kur Zemgales klajumi zilgojas.
skulptors Skulptora Teodora Zaļkalna monumentālā tēlniecība.
slāņains Slāņaina Zemes garoza.
skulptors Slavenais latviešu skulptors Kārlis Zāle.
sniegaroze SniegaroZe mēdz saukt arī par Kristus vai Ziemassvētku rozi, jo tā zied decembrī, janvārī.
svars Spēku, kas iedarbojas uZ ķermeņiem, kuri atrodas Zemes pievilkšanas spēka laukā, sauc par svaru.
naturālisms Spilgtākais naturālisma pārstāvis – E. Zolā.
papildapgaismojums SpuldZīšu virtenes, kas domātas Ziemassvētkiem, labi var izmantot arī kā papildapgaismojumu.
strāvplūsma Strāvplūsmām ir noZīme Saules siltuma sadalījumā uz Zemes.
svētulīgs Svētulīgs kā brālis Teodors no "Zvejnieka dēla".
šeitan Šeitan es sapņoju Zeltmātes dienas. Sentēvu bijušo laimību..
panāksnieki Tādi vien panāksnieki Jauni kungi sanākuši, Zīda svārki mugurā, Sudrabiņa zābaciņi.
sengultne Tagadējā Zasulauka teritorija izvietojusies Daugavas sengultnes krastā uz plaša kāpu smiltāja līdzenuma.
pieejamība Tēlnieka pieejamība, prasme ātri tuvoties citiem dažu labu pavedināja sevi pieskaitīt Zāles tuviem paziņām vai pat draugiem.
portrets Teodora Zaļkalna portrets granītā.
liedināt Tēva brālis pūru kala, Mātes brālis atslēdZiņu, Manas pašas īstais brālis Zelta vāku liedināja.
titāns Titāni cīnijās ar Zevu par to, kam piederēs debesis.
ordenis Triju Zvaigžņu ordenis.
zīme Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme.
kavalieris Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
virsnieks Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
tūliņ Tūliņ pēc Ziemassvētkiem sāka puteņot.
tuvināt Tuvināt Ziemassvētku noskaņu.
pirmelements Ūdens ir dabas pirmelements un pamats Zemes eksistencei.
bandūrists Ukraiņu Ziemassvētku skaņdarbus izpildīs slaveni bandūristi.
portretēt Ulda Zemzara portretētais aktieris Kārlis Sebris.
urbties Urbties cauri vairākiem kilometriem Zemes garozas.
izklaidēt UZ šaurās Zāļupes krasta, izklaidētas .. cita no citas.., stāv Zvīņu ciema mājas.
sažēlot UZ Ziemsvētkiem visus sažēlo.
malējs UZņēmums ir lielākais miltu malējs Zviedrijā.
uzskats UZskati par dzīvības rašanos uz Zemes.
solokoncerts UZstāties Ziemassvētku solokoncertā.
meistardziedonis Vācu meistardZiedonis un komponists Hanss Zakss.
kas Vai tās bij magones vai kādi citi Ziedi, Ir nesvarīgi tagad, svarīgi, lūk, kas: Zieds paliek zieds – tam savā laikā jāzied Un savā laikā sēklās jāpārtop..
lūk Vai tās bij magones, vai kādi citi Ziedi, Ir nesvarīgi tagad, svarīgi, lūk, kas: Zieds paliek zieds – tam savā laikā jāzied Un savā laikā sēklās jāpārtop..

Z citās vārdnīcās:

Tēzaurs