Paplašinātā meklēšana
Meklējam izraisīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (302):
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
- aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- izpelnīties Ar savu rīcību izraisīt (ko).
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
- atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
- kapracis Bojā ejas izraisītājs.
- durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
- baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- biedēt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
- kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- nest Dot, izraisīt, radīt.
- sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- štīme Dzērums, alkohola izraisīts reibums.
- sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
- detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
- elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
- kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
- iestrāvot Ieplūst; izraisīties.
- iekairināt Ierosināt, izraisīt.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- stindzināt asinis izraisīt (lielas) bailes, šausmas.
- nonākt līdz sirdij izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
- dzīt izmisumā izraisīt izmisumu.
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sēt naidu izraisīt naidu.
- celt naidu izraisīt naidu.
- plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- kost sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durties sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
- iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
- (sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
- dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- sajūta Kairinātāju izraisīts (kā) atspoguļojums smadzenēs.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- uzkūdīt Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
- piekūkot Kūkojot izraisīt (ko).
- pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
- lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
- kancerogēns Ļaundabīgu audzēju izraisītājs.
- nomocīt Ļoti nogurdināt, izraisīt psihisku diskomfortu.
- katarse Mākslas darba izraisītā pārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
- onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
- gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- urdīt Neatlaidīgi nodarbināt, izraisīt nemieru.
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
- kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- negods Negodīga rīcība, kas var izraisīt šādu stāvokli.
- necelt Neizraisīt.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
- piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
- nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- iezagties Neviļus parādīties (piem., sejā); neviļus izraisīties (par psihisku stāvokli).
- pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- kniest Niezēt, kņudēt, sūrstēt, arī izraisīt niezēšanas, kņudēšanas sajūtu.
- piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
- noindēt Nonāvēt ar indi vai vielu, kas var izraisīt nāvi.
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties un pastiprināties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām u. tml.).
- saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt (kādā) skumjas.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst; izraisīt nogurumu.
- apmulsināt Panākt, ka apmulst; izraisīt apmulsumu.
- iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (pret sevi).
- riest Panākt, ka rodas, izraisīt (piem., asaras).
- pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
- helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
- parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
- pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
- pamodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt dzīvības procesus (par parādībām dabā).
- modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus.
- iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- izbaidīt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
- iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
- iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
- iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurties.
- detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
- piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, psihisku stāvokli u. tml.).
- iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
- iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- sist galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- sisties galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
- nobiedēt Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
- sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
- apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
- pārņemt Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
- novest Radīt, izraisīt.
- ģenerēt Radīt; izraisīt.
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piemesties Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
- uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
- melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
- kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
- kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža dūriens (sirdī) saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
- dedzināt Sāpīgi kairināt, izraisīt sūrstošas sāpes.
- sataisīt Sarīkot; izraisīt.
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; izbaidīt.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
- seismogramma Seismisko viļņu izraisīto svārstību pieraksts, ko veic seismogrāfs.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
- piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
- iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
- grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
- noskaust Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
- epidēmiska slimība slimība, kas var izraisīt epidēmiju.
- toksoplazmoze Slimība, ko cilvēkam vai dzīvniekam var izraisīt toksoplazmas.
- vējslotas Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
- sirds iedegas spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzvārīties Spēcīgi izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, apžilbināt (par gaismu).
- iedzelt Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
- iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
- iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- uzvirt Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvirmot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvilnīt Spēji izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirst Spēji izraisīties.
- iespēt Spēt, varēt (ko veikt, izraisīt u. tml.).
- nospiest Spiežot izraisīt (kādas ķermeņa daļas) notirpumu, sāpes u. tml.
- sastaipīties Staipoties izraisīt sev sāpes.
- cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
- uzmutuļot Strauji, pēkšņi izraisīt (ko).
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
- pārestība Šādas rīcības izraisīts emocionālais stāvoklis.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- nelaimīgs Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- katastrofāls Tāds, kas ir raksturīgs katastrofai; tāds, kas var izraisīt katastrofu, traģiskas sekas.
- seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
- kancerogēns Tāds, kas var izraisīt ļaundabīgu audzēju.
- nevēlams Tāds, kas var izraisīt negatīvas sekas.
- sprāgstošs Tāds, kas var izraisīt sprādzienu, eksploziju.
- atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas uz darbības izraisītāju.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- jūtīgs Tāds, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus; tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi.
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
- rosinātājs Tas, kas ir (kā) izraisītājs, veicinātājs.
- mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
- noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
- vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
- šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
- pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
- koherence Viļņu vai svārstību saskaņotība, kas var izraisīt interferenci.
- SARS Vīrusa izraisīta slimība – atipiskā pneimonija.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
- medicīniskā mikoloģija zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanu cilvēkiem.
- patoloģija Zinātne, kas pēta slimību izraisītās pārmaiņas organismā.
izraisīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV