Paplašinātā meklēšana
Meklējam mis.
Atrasts vārdos (194):
- mis:1
- āmis:1
- misa:1
- mise:1
- mist:1
- bomis:1
- ģīmis:1
- jumis:1
- kāmis:1
- misis:1
- rāmis:1
- dzimis:1
- iemist:1
- izmist:1
- kumiss:1
- kurmis:1
- ķirmis:1
- memmis:1
- misija:1
- misiņš:1
- mistrs:1
- prāmis:1
- samist:1
- sirmis:1
- širmis:1
- čomisks:1
- emisārs:1
- emisija:1
- gliemis:1
- izmisis:1
- komisks:1
- komisms:1
- ķīmisks:1
- ķīmisms:1
- misters:1
- mistika:1
- mistrot:1
- neģīmis:1
- piemist:1
- premisa:1
- retumis:1
- šķelmis:1
- zemisks:1
- anēmisks:1
- animisms:1
- atomisms:1
- bālģīmis:1
- demisija:1
- filmisks:1
- izmisība:1
- izmisīgs:1
- izmisums:1
- izsamist:1
- karmisks:1
- komisārs:1
- komisija:1
- kosmisks:1
- misēklis:1
- misēties:1
- misionēt:1
- miskaste:1
- mistiķis:1
- mistisks:1
- mistrājs:1
- mistrāls:1
- reizumis:1
- remisija:1
- ritmisks:1
- termisks:1
- termists:1
- tiramisu:1
- urēmisks:1
- vietumis:1
- aritmisks:1
- bohēmisks:1
- bohēmists:1
- dinamisks:1
- dinamisms:1
- dūmistaba:1
- eifēmisms:1
- endēmisks:1
- islāmisks:1
- keramisks:1
- līgumisks:1
- likumisks:1
- misionārs:1
- mistērija:1
- mistrains:1
- numismāts:1
- optimisms:1
- optimists:1
- padomisks:1
- padomisms:1
- pesimisms:1
- pesimists:1
- polemisks:1
- polemists:1
- rotmistrs:1
- samistrot:1
- seismisks:1
- tikumisks:1
- totēmisks:1
- totēmisms:1
- vahmistrs:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- anatomisks:1
- bioķīmisks:1
- demisionēt:1
- ēdamistaba:1
- ekonomisks:1
- ekonomists:1
- epidēmisks:1
- jaundzimis:1
- kompromiss:1
- krītširmis:1
- misticisms:1
- mistificēt:1
- mistraudze:1
- mistrojums:1
- neotomisms:1
- reformisms:1
- reklāmisks:1
- reklāmists:1
- samisēties:1
- sistēmisks:1
- slalomists:1
- termistors:1
- tilpumisks:1
- velnaģīmis:1
- agroķīmisks:1
- agronomisks:1
- animistisks:1
- augstdzimis:1
- ekstrēmisms:1
- ekstrēmists:1
- fotoķīmisks:1
- guļamistaba:1
- ģeotermisks:1
- izotermisks:1
- komisariāts:1
- komisionārs:1
- konformisms:1
- metonīmisks:1
- monosēmisks:1
- netikumisks:1
- numismātika:1
- panorāmisks:1
- polisēmisks:1
- sinonīmisks:1
- toponīmisks:1
- toponīmists:1
- transmisija:1
- transmisīvs:1
- uniformists:1
- algoritmisks:1
- astronomisks:1
- logaritmisks:1
- misionārisms:1
- numismātisks:1
- optimistisks:1
- pesimistisks:1
- taksonomisks:1
- termoķīmisks:1
- traģikomisks:1
- traģikomisms:1
- virskomisārs:1
- aerodinamisks:1
- apakškomisija:1
- bezkompromisa:1
- eirooptimists:1
- gastronomisks:1
- jaunpiedzimis:1
- kodoltermisks:1
- mistifikācija:1
- mistifikators:1
- rakstāmistaba:1
- reformistisks:1
- reihskomisārs:1
- taksidermists:1
- temporitmisks:1
- transformisms:1
- ekstrēmistisks:1
- elektroķīmisks:1
- hidrodinamisks:1
- kristālķīmisks:1
- metālkeramisks:1
- termodinamisks:1
- makroekonomisks:1
- mikroekonomisks:1
- politekonomisks:1
- ūdensslalomists:1
- reihskomisariāts:1
- sociālekonomisks:1
Atrasts etimoloģijās (75):
- No latīņu commissio, committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komisija)
- No franču misérable. (šķirklī mizerabls)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No franču commis. (šķirklī komijs)
- No franču commis voyageur. (šķirklī komivojažieris)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No franču démissioner. (šķirklī demisionēt)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No latīņu emissio 'izlaišana'. (šķirklī emisija)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No lietuviešu gỹmis. (šķirklī ģīmis)
- No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No angļu comics (comic strips 'komiskās strēmeles'). (šķirklī komikss)
- No franču commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No latīņu compromissum. (šķirklī kompromiss)
- No latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī komža)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- No franču messe, itāļu messa, kam pamatā latīņu missa. (šķirklī mesa)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No angļu miss. (šķirklī mis)
- No latīņu missa. (šķirklī mise)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No angļu missis. (šķirklī misis)
- No angļu mister. (šķirklī misters)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No franču mistral. (šķirklī mistrāls)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No grieķu misanthrōpos. (šķirklī mizantrops)
- No latīņu modulatio 'ritmiskums, vienmērīgums'. (šķirklī modulācija)
- No grieķu pyramis, pyramidos. (šķirklī piramīda)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No latīņu numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No franču reformisme. (šķirklī reformisms)
- No latīņu remissio 'atslābšana; pārtraukums'. (šķirklī remisija)
- No krievu ротмистр, poļu rotmistrz. (šķirklī rotmistrs)
- No vācu synonymisch. (šķirklī sinonīmisks)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No vācu schelmisch. (šķirklī šķelmīgs)
- No itāļu tiramisu 'cel mani augšup'. (šķirklī tiramisu)
- No angļu totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms)
- No latīņu transmissio 'pārsūtīšana, nodošana'. (šķirklī transmisija)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No vācu chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks)
- No latīņu missio (mittere 'sūtīt'). (šķirklī misija)
- No vācu Reichskommissariat. (šķirklī reihskomisariāts)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No krievu замш, vācu Sämisch. (šķirklī zamšs)
- No franču missionnaire. (šķirklī misionārs)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No angļu economist, franču économiste. (šķirklī ekonomists)
Atrasts normatīvajos komentāros (45):
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (74):
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- astronomiskā vienība
- astronomiskais gads
- astronomiskais pavasaris
- astronomiskais pulkstenis
- astronomiskās koordinātas
- astronomisks skaitlis
- brīvā ekonomiskā zona
- dzimis avīžnieks
- dzimis laimes krekliņā
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- dzīt izmisumā
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena
- Eiropas Komisija
- ekonomiskā bāze
- emisijas akcijas
- epidēmiska slimība
- garš ģīmis
- grauž (kā) ķirmis
- Habla kosmiskais teleskops
- hidrodinamiskais spiediens
- izotermiskais automobilis
- izotermisks process
- kā no jauna piedzimis
- kā ūdeni mutē ieņēmis
- kara komisariāts
- kara komisārs
- ķīmiskā bumba
- ķīmiskā rūpniecība
- ķīmiskā šķiedra
- ķīmiskais elements
- ķīmiskais ierocis
- ķīmiskais uzbrukums
- ķīmiskais zīmulis
- ķīmisko elementu periodiskā tabula
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis
- komiskā opera
- kosmiskā raķete
- kosmiskā stacija
- kosmiskais ātrums
- kosmiskais lidaparāts
- kosmiskie putekļi
- kosmiskie stari
- krist izmisumā
- līgumiskā pārstāvība
- likumiskā pārstāvība
- linu jumis
- logaritmiskais lineāls
- mandātu komisija
- nodot komisijā
- pieņemt komisijā
- ritmiskā proza
- runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis
- sabiedriski ekonomiskā formācija
- sadales komisija
- seismiskie viļņi
- seksuāli transmisīvās slimības
- širmis aiziet ciet
- šķībs ģīmis
- tautas komisariāts
- tautas komisārs
- transmisiju eļļa
- transmisīvās slimības
- urēmiskā koma
- vella ģīmis
- velna ģīmis
Atrasts skaidrojumos (400):
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- numismāts [Numismātikas]{s:141} speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
- appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
- pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
- planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
- apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
- brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
- mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- virskomisārs Augstākā ranga komisārs.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
- pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
- neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- lauzīt rokas būt izmisumā, ļoti bēdāties.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
- pārceltuve Celtuve, prāmis.
- sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- optimists Cilvēks, kam raksturīgs optimisms.
- ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
- špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
- polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
- plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
- bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
- klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
- šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
- ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
- noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- rāmītis Dem. --> rāmis.
- dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
- dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- austere Ēdams jūras divvāku gliemis.
- EK Eiropas Komisija.
- Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
- normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
- tautsaimnieks Ekonomists.
- ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- ētisks Ētikas prasībām atbilstošs; tikumisks, tikumīgs.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
- kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
- enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- dialīze Fizikāli ķīmiska šķidruma attīrīšana.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
- enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
- seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
- dzimšanas gads gads, kurā kāds ir dzimis.
- mažors Gaišs, priecīgs, optimistisks; mažorīgs.
- maršs Gājiens ierindā ritmiskā, vienmērīgā solī.
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- gliemene Gliemis ar divvāku čaulu.
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- molusks Gliemis, mīkstmiesis.
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
- mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- aizņemts (pats) ar sevi iegrimis savās domās, rūpēs, savrupā darbā u. tml.
- sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
- iemist Iemājot; piemist.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
- ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
- ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
- iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
- komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
- kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- krist izmisumā izmist.
- izsamist Izmist.
- izmisība Izmisums.
- bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
- izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- dzīt izmisumā izraisīt izmisumu.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
- relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- jaunpiedzimis Jaundzimis (parasti par bērnu).
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- mesa Katoļu dievkalpojums; mise.
- velnaģīmis Kaza, vella ģīmis.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu.
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- nokārt galvu kļūt bēdīgam, noskumt; padoties izmisumam.
- nokārt degunu kļūt bēdīgam, noskumt; zaudēt optimismu.
- panīkt Kļūt ekonomiski vājam.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- kokgrauzis Koksngrauzis; ķirmis.
- satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
- muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
- bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
- kosmosa raķete kosmiskā raķete.
- magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
- bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
- kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
- pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
- plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
- kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
- kult rakstā kult (ar spriguļiem) ritmiski.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
- plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
- reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- fluorīds Ķīmiskā elementa un fluora savienojums.
- oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
- pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
- mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
- sintētiskā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no sintētiskajiem savienojumiem.
- insekticīds Ķīmiska viela kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai.
- patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
- kodne Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodinātājs.
- kodinātājs Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodne.
- indiferenta viela ķīmiska viela, kas vāji reaģē ar citām vielām.
- galvaniskais elements ķīmiskais elektriskās enerģijas avots.
- antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
- ksenons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto īpašu spuldžu ražošanā [Xe].
- hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
- neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
- hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
- platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
- fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
- stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
- vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
- niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- rubīdijs Ķīmiskais elements – ļoti aktīvs sudrabbalts sārmmetāls [Rb].
- irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
- osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
- cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
- berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
- litijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
- lourensijs Ķīmiskais elements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
- cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- tallijs Ķīmiskais elements – mīksts zilgani balts metāls [Tl].
- indijs Ķīmiskais elements – mīksts, balts, viegli kūstošs metāls [In].
- cērijs Ķīmiskais elements – mīksts, pelēks metāls [Ce].
- gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- bārijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabains metāls [Ba].
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
- jods Ķīmiskais elements – pelēkmelna kristāliska viela ar metālisku spīdumu [J].
- selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
- titāns Ķīmiskais elements – plastisks, pelēks metāls [Ti].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- tehnēcijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, iegūts mākslīgi kodolreaktoros [Te].
- kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
- skandijs Ķīmiskais elements – reti sastopams viegls metāls [Sc].
- broms Ķīmiskais elements – sarkanbrūns šķidrums ar asu smaku [Br].
- varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
- tūlijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls [Tu].
- lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
- rādijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
- kalcijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ķīmiski aktīvs sārmzemju metāls [Ca].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- nātrijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts un ķīmiski aktīvs sārmu metāls [Na].
- alva Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls [Sn].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
- dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
- bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
- rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- torijs Ķīmiskais elements – sudrabbalts radioaktīvs metāls [Th].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements – šķidrs metāls sudraba krāsā (Hg).
- tantals Ķīmiskais elements – tēraudpelēks plastisks, mehāniski izturīgs metāls [Ta].
- volframs Ķīmiskais elements – tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls [W].
- svins Ķīmiskais elements – zilganpelēks, smags, mīksts, viegli kūstošs metāls [Pb].
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
- katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
- tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
- cēlgāze Ķīmiski neaktīva gāze.
- ķimikālijas Ķīmiski produkti, ķīmiskas vielas.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties.
- ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
- nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
- sāļi Ķīmiskie savienojumi, kas rodas, ja ūdeņraža atomus skābēs aizstāj ar metāliem.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
- anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
- balinātājs Ķīmisks līdzeklis, ko lieto balināšanai.
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- hidrāts Ķīmisks neorganisku vai organisku vielu savienojums ar ūdeni.
- herbicīds Ķīmisks preparāts nezāļu iznīcināšanai.
- sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
- monoksīds Ķīmisks savienojums ar vienu skābekļa atomu.
- organisks savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
- sintēze Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
- attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums eksponētu gaismjūtīgu materiālu attīstīšanai.
- pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
Atrasts piemēros (200):
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
- samierinošs Abas puses samierinošs kompromiss.
- mistrs Āboliņa un timotiņa mistrs.
- acetilēns Acetilēna nozīme ķīmiskajā rūpniecībā pakāpeniski mazinās.
- aerodinamisks Aerodinamiskās īpašības.
- svari Aerodinamiskie svari.
- aerodinamisks Aerodinamisks pētījums.
- mis Agatas Kristi radītā mis Mārpla.
- laboratorija Agroķīmiskā laboratorija.
- agroķīmisks Agroķīmiskās metodes.
- agronomisks Agronomiskais raksturojums, vērtējums.
- izmēģinājums Aizliegt ķīmisko ieroču ražošanu un izmēģinājumus.
- aizliegt Aizliegt ķīmiskos ieročus.
- mistika Aizraušanās ar mistiku.
- misticisms Aizrauties ar misticismu.
- kosmisks Aizskriet ar kosmisku ātrumu.
- akadēmisks Akadēmiskā glezniecība.
- akadēmisks Akadēmiskā izglītība.
- diskurss Akadēmiskais diskurss.
- akadēmisks Akadēmiskais koris.
- akadēmisks Akadēmiskais rakstu izdevums.
- akadēmisks Akadēmisks strīds.
- akadēmisms Akadēmisms glezniecībā.
- akcelerācija Akcelerācija vērojama visās iedzīvotāju sociālajās grupās un attiecas galvenokārt uz anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām.
- pielūgsme Aktieris ir saņēmis gan mīlestību un pielūgsmi, gan ņirgas un nievas.
- raksturloma Aktrise seriālā spēlē komisku raksturlomu.
- ķīmisms Alerģijas ķīmisms.
- algoritmisks Algoritmiska metode.
- paritāte Algu ekonomiskā paritāte.
- mazulis Aļņu pārim piedzimis mazulis.
- analizēt Analizēt ķīmisku vielu.
- anatomisks Anatomiskās atšķirības.
- preparāts Anatomisks preparāts.
- anēmisks Anēmisks stāvoklis.
- animisms Animisma teorija.
- animisms Animisms ir mūsdienu reliģiju pamatavots.
- animistisks Animistiskie priekšstati.
- sesija ANO Cilvēktiesību komisijas sesija.
- misija ANO palīdzības misija.
- virskomisārs ANO virskomisārs.
- keramisks Apgleznošana ar keramiskām krāsām.
- režīms Apkures ieslēgšana ekonomiskajā režīmā.
- sistēmisks Aplūkot jautājumu sistēmiski.
- apmēbelēt Apmēbelēt guļamistabu, virtuvi.
- mise Apmeklēt rīta misi.
- aprimt Aprimis vulkāns.
- zālaugi Apsēt pļavas ar zālaugu mistru.
- apskaužams Apskaužams optimisms.
- apstrīdēt Apstrīdēt komisijas lēmumu.
- mistraudze Apšu un bērzu mistraudzes.
- apvienot Apvienot ēdamistabu ar virtuvi.
- nogrimt Ārā ir ziemas nakts, un mans nams ar visu jumtu ir nogrimis tumsā kā jūras dibenā.
- sūkstīties Arī es reizumis sūkstos par dzīvi.
- uzgult Arī saimnieks šoruden staigāja sadrūmis. Likās, ka visai mājai būtu uzgulis ļauna likteņa sūtīts posts.
- aritmisks Aritmisks pulss.
- misija Ārsta, skolotāja misija.
- atzinums Ārstu komisijas atzinums.
- komisija Ārstu komisijas slēdziens.
- slēdziens Ārstu komisijas slēdziens.
- refrakcija Astronomiskā refrakcija.
- astronomisks Astronomiskas summas.
- astronomisks Astronomiskie novērojumi.
- novērojums Astronomiskie novērojumi.
- atbrīvot Atbrīvot no komisijas vadītāja pienākumiem.
- atdot Atdot mēteli ķīmiskajā tīrītavā.
- atestācija Atestācijas komisija.
- atrādīt Atrādīt projektu komisijai.
- ātrgaitas Ātrgaitas prāmis.
- rotmistrs Atsevišķā jātnieku pulka rotmistrs.
- atšķirties Atšķirties pēc ķīmiskā sastāva.
- neģīmis Attēlā redzamās personas neģīmis.
- misija Atvērt jaunu diplomātisko misiju.
- mazgātava Atvērta jauna veļas mazgātava un ķīmiskā tīrītava.
- pārņemt Audzējs pārņēmis visu organismu.
- mistrojums Audzēt auzu un zirņu mistrojumu.
- anatomisks Auga anatomiskā uzbūve.
- rādītājs Augsnes agroķīmiskie rādītāji.
- konkurētspēja Augsta ekonomiskā konkurētspēja.
- stūrēt Automašīnu stūrēja 1986. gadā dzimis vīrietis.
- uzstumt Automobilis uzstūmis priekšējo mašīnu citai.
- mistrs Auzu un vīķu mistrs.
- pašsaindēšanās Bailes un izmisums var izraisīt ķermeņa pašsaindēšanos.
- izmisība Balsī dzirdama izmisība.
- iegrimt Baļķis iegrimis līdz dibenam.
- ekonomists Banku ekonomists.
- misija Baznīcas misija.
- ģīmis Bēdīgs ģīmis.
- misija Beigusies Latvijas karavīru misija Irākā.
- apslimt Bērns ir apslimis.
- dzimt Bērns ir dzimis pirms nedēļas.
- pažēlot Bērns ir noskumis un vēlas, lai viņu pažēlo.
- pievemt Bērns pa nakti pievēmis gultu.
- ūdensgalva Bērns piedzimis ar ūdensgalvu.
- zaķalūpa Bērns piedzimis ar zaķalūpu – šķeltu augšlūpu.
- saslimt Bērns saslimis.
- mistrājs Bērzu, apšu, ošu, ozolu, baltalkšņu mistrājs.
- dzīt Bezdarbs dzina izmisumā.
- izmisis Bezdelīgas izmisušas šaudījās iekšā un ārā.
- bezkompromisa Bezkompromisa cīņa.
- bezkompromisa Bezkompromisa lēmums.
- bezpilota Bezpilota kosmiskais lidojums.
- bezsvara Bezsvara stāvoklis kosmiskajā stacijā.
- biheiviorisms Biheiviorisms uzlūko indivīdu sistēmiski, kā atsevišķu sistēmu saistībā ar citām apkārtējām sistēmām.
- panīkuļot Biju apslimis, tāpēc pāris dienas panīkuļoju pa māju.
- bioķīmiķis Bioķīmiķis pēta visus ķīmiskos procesus, kas notiek dzīvos organismos.
- bioķīmisks Bioķīmiskā analīze.
- bioķīmisks Bioķīmiska norise smadzenēs.
- bio- Bioķīmisks.
- bohēmisks Bohēmisks dzīvesveids.
- veidgabals Bronzas, misiņa veidgabals.
- kompromiss Būt gatavam uz kompromisiem.
- pilnvarot Būt pilnvarotam pildīt komisijas locekļa pienākumus.
- celebrēt Celebrēt Svēto misi.
- vietumis Celiņš vietumis bija apledojis.
- apsekot Celtniecības objektus apsekoja īpaša komisija.
- parazitoze Ceļotājs saslimis ar parazitozi.
- iegrimt Ciemats iegrimis dārzu zaļumā.
- plosīt Cilvēkus plosa smaga ekonomiskā krīze.
- konformisms Cīnīties pret konformismu.
- mērens Cīņa starp ekstrēmistiem un mērenajiem.
- seismisks Cunami ir seismisks jūras vilnis, ko galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces.
- čomisks Čomiska veču saruna.
- vecis Čomiska veču saruna.
- čomisks Čomiski iedzert.
- taksidermists Dabas muzeja taksidermists.
- tekstilšķiedra Dabiskās, ķīmiskās, mākslīgās tekstilšķiedras.
- kopsēde Darba grupas un redakcijas komisijas kopsēde ar ekspertiem.
- saskare Darbā viņam ir saskare ar ķīmiskām vielām.
- darbaspēks Darbaspēka ekonomisks patēriņš.
- notvīkt Darbos noguris un notvīcis, pēc pirts viņš jutās kā no jauna piedzimis.
- darboties Darboties konkursa žūrijas komisijā.
- rakstāmistaba Darījumus tirgotājs galvenokārt vadīja no rakstāmistabas.
- samisēties Datoram kaut kas samisējās.
- mamons Daudzu cilvēku sirdis ir pārņēmis mamons.
- mistrojums Dažādu valodu mistrojums.
- izmist Daži cilvēki grūtību priekšā pilnīgi izmist.
- pielavīties Dažreiz viņam pielavās pesimisms.
- polemists Dedzīgs, asprātīgs polemists.
- iedzimt Dēls iedzimis tēvā.
- liturģija Dieva vārda liturģija Svētajā misē.
- dinamisks Dinamiska attīstība.
- slodze Dinamiskā, statiskā slodze.
- dinamisks Dinamiskas kustības.
- dinamisks Dinamiskie rādītāji.
- misija Diplomātisko misiju vadītāju sanāksme.
- dīzeļlokomotīve Dīzeļlokomotīve ar elektrisko transmisiju.
- dīzeļmotors Dīzeļmotora ekonomiskums.
- misija Doties misijā.
- skaitīt Draugi viņu skaita par optimistu.
- saverkšķēt Dusmās saverkšķēts ģīmis.
- piesātināt Dzerot šos medikamentus, tiek ķīmiski piesātināts viss organisms.
- kumiss Dzert kumisu.
- izmisums Dziļš izmisums.
- pārcēlājs Dzimis Daugavas pārcēlāja ģimenē.
- dzimis Dzimis latgalietis.
- dzimis Dzimis mākslinieks.
- posts Dzimto māju pamešana radīja izmisumu un postu.
- dzirkstīgs Dzirkstīgs optimisms.
- savs Dzīve savā ziņā ir kompromiss.
- ķīmisms Dzīvības procesu ķīmisms.
- mistērija Dzīvības un nāves mistērija.
- renesanse Ēdamistabas iekārta renesanses stilā.
- EDSO EDSO komisārs.
- EDSO EDSO misija.
- mandāts EDSO misijas mandāts.
- ģenerāldirektorāts Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta mājas lapa.
- ultimāts Eiropas Komisijas ultimāts Ungārijas valdībai, prasot atcelt iecerētās reformas.
- virskomisārs Eiropas Savienības virskomisārs.
- sastapt Eju pa ielu, un manu skatienu sastop tik daudz izmisušu, vientuļu acu.
- EK EK komisārs.
- ekonomisks Ekonomiskā analīze.
- augšupeja Ekonomiskā augšupeja.
- ekonomisks Ekonomiska automašīna.
- blokāde Ekonomiskā blokāde.
- ekonomisks Ekonomiskā efektivitāte.
- ekspansija Ekonomiskā ekspansija.
- ekonomisks Ekonomiskā ģeogrāfija.
- ģeogrāfija Ekonomiskā ģeogrāfija.
- posts Ekonomiskā krīze daudzām ģimenēm atnesa postu.
- buržuāzija Ekonomiskā krīze ir skārusi ievērojamu daļu Rietumeiropas vidējā un augstākā buržuāzijas slāņa.
- depresija Ekonomiskā krīze un depresija.
- ekonomisks Ekonomiskā krīze.
- krīze Ekonomiskā krīze.
- mazattīstība Ekonomiskā mazattīstība.
- nevienlīdzība Ekonomiskā nevienlīdzība.
- paradigma Ekonomiska rakstura paradigma.
- ekonomisks Ekonomiskā reforma.
- sacensība Ekonomiskā sacensība.
- spuldze Ekonomiskā spuldze.
- stagnācija Ekonomiskā stagnācija.
- superlielvalsts Ekonomiska superlielvalsts.
- šantāža Ekonomiska šantāža pret valsti.
- kohēzija Ekonomiskā un sociālā kohēzija.
- trimda Ekonomiskā, politiskā trimda.
mis citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV