Paplašinātā meklēšana
Meklējam atrast.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (200):
- dīkā (atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
- sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- piekasīties atrast (kam) ko kritizējamu.
- sarakt atrast (parasti intensīvi meklējot).
- atbildēt atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
- uzminēt atrast atminējumu (mīklai).
- pieķerties atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
- izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
- patverties atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
- sadzīt vainīgo atrast vainīgo.
- uzrakt atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- sagādāt atrast, iegūt.
- izvēlēt atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- notvert atrast, izraudzīties.
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- dabūt rokā atrast, sameklēt; noķert.
- dabūt atrast, sameklēt.
- atklāt atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- sazvejot atrast.
- uziet atrast.
- apiet atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
- karāties atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
- iegrimt atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
- iegult atrasties (kā vidū, ielokā).
- būt atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
- būt atrasties (kā) rīcībā.
- nostāties atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- vilcināties atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- nosēdēt atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
- apskaut atrasties (kam) apkārt.
- iekļaut atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
- aplipt atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
- ielenkt atrasties (kam) visapkārt.
- notupēt atrasties (kur kādu laiku).
- piesēt atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
- sēdēt atrasties (kur), būt (kur).
- būt atrasties (par priekšmetiem, vielām).
- ciemoties atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
- sēdēt atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
- krist atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
- klāt atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
- tupēt atrasties apcietinājumā, cietumā.
- sēdēt atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
- apgrozīties atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
- stāvēt atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
- karāties atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā.
- dimbā atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
- sadurties atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
- piegult atrasties cieši klāt, blakus.
- sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
- būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- nogulēt atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
- gulēt atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- izciest sodu atrasties ieslodzījumā.
- dzīvot līdzi atrasties kā iespaidā, varā.
- palikt atrasties kādā pozā, stāvoklī un to nemainīt.
- palikt atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
- dzīvot atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iet atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- atkāpties atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
- gulēt atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
- klusēt atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
- saprasties atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
- snaust atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- stāvēt atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
- pieplakt atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
- (būt) krietni gabalā atrasties samērā tālu.
- (būt) krietnā gabalā atrasties samērā tālu.
- mīties atrasties secīgi (citam aiz cita).
- nosēdēt atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
- degt atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
- kaist atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
- tupēt atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
- tupēt atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- sēdēt atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- nostāvēt atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
- stresot atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- peldēt atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- saiet atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- kulminēt atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
- būt galdā atrasties uz galda.
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
- stāvēt atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
- plūst atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
- ieslēgt atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
- ieskaut atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
- pludot atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- saskarties atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
- stāvēt atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- sēdēt atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
- klāt atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
- klāties atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- klāt atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
- slīdēt atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- izkaisīt atrasties, būt izvietotam izklaidus.
- ietvert atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- izkaisīt atrasties, būt izvietotiem, izklīdinātiem dažādās vietās.
- saskarties atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
- zvilnēt atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- nākt atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
- turēties atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
- gulēt atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- pieslēgties atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- piekļauties atrasties, būt novietotam cieši klāt.
- saliekties atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- krist atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
- saiet atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- pievirzīties atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- izvirzīties atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
- laisties atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzlīkumot atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sniegties atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- iziet atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
- mājot atrasties, darboties (kur).
- mitināties atrasties, darboties (kur).
- smakt atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- spietot atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
- tupēt atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
- aizkavēties atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- būt atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
- būt atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
- atradenis atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- atradenis atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
- apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
- glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
- apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- lidināties Būt, atrasties (gaisā).
- noslēgt Būt, atrasties (kā) beigās.
- rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
- nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
- krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
- robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
- nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
- pastāvēt Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
- novietoties Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
Atrasts piemēros (200):
- palimpsests Ar īpašas tehnikas palīdzību apskatot kādu senu lūgšanu grāmatu, zem tās rakstu zīmēm atrasts raksts sengrieķu valodā, tā dēvētais Aristoteļa palimpsests.
- aizvēsturisks Arheoloģiskajos izrakumos atrasti aizvēsturiski priekšmeti.
- superzvaigzne Astronomiem izdevies atrast neparasti spožu superzvaigzni, kas ir aptuveni 3 miljonus reižu spožāka nekā Saule.
- izeja atrast alas izeju.
- apslēpt atrast apslēptu mantu.
- manta atrast apslēptu mantu.
- atrast atrast bērnu aizmigušu.
- atrast atrast brīvu brīdi.
- kas atrast cilvēku, kam var uzticēties.
- līdzgājējs atrast citu līdzgājēju.
- piegājiens atrast citu piegājienu.
- nereāls atrast darbu šobrīd ir diezgan nereāli.
- zemnieksaimniecība atrast darbu zemnieksaimniecībā.
- atrast atrast domubiedrus, piekritējus.
- atrast atrast durvis aizslēgtas.
- helikobaktērija atrast helikobaktērijas.
- hlamīdija atrast hlamīdijas.
- pakasīties atrast iemeslu, kā pakasīties.
- ecēties atrast iemeslu, par ko ecēties.
- noblēdīties atrast iespēju noblēdīties.
- iedzelt atrast iespēju, kā iedzelt.
- auksts atrast istabā jau aukstu.
- īsts atrast īsto ceļu, māju.
- īsts atrast īstos mierinājuma vārdus.
- atrast atrast īstos vārdus.
- atrast atrast izdevīgu darbu.
- izdevīgs atrast izdevīgu vietu veikala celtniecībai.
- izklaidēšanās atrast izklaidēšanos.
- ūsas atrast izkritušu kaķa ūsu.
- līgot atrast jauku vietu, kur līgot.
- atrast atrast jaunas atradnes.
- līdzbraucējs atrast jaunu līdzbraucēju.
- atrast atrast jaunu vakcīnu.
- jumis atrast jumi.
- brīvs atrast kādu brīvu brīdi atpūtai.
- piepeļņa atrast kādu piepeļņu.
- sakarīgs atrast kaut cik sakarīgu darbu.
- utenis atrast ko noderīgu utenī.
- ielēkt atrast kolēģi, kas ielektu lomā.
- kompanjons atrast kompanjonu pastaigai.
- kopsaucējs atrast kopsaucēju.
- labs atrast labu darbu.
- haltūra atrast labu haltūru.
- lenčs atrast laiku nesteidzīgam lenčam.
- atrast atrast laiku teātra apmeklējumam.
- palīmēt atrast laiku, lai paspēlētos ar bērnu, pazīmētu, palīmētu.
- laime atrast laimes ziedu.
- mājvieta atrast mājvietu Pārdaugavā.
- pediatrs atrast mazulim labu pediatru.
- uzdancot atrast meiču, ar ko uzdancot.
- atrast atrast morālu atbalstu.
- atrast atrast neveiksmju cēloni.
- atrast atrast no ērtībām.
- atrast atrast no fiziska darba.
- nosalt atrast nosalušu putnu mežā.
- spēkrati atrast nozagtos spēkratus.
- pajumte atrast pajumti, kur pārgulēt nakti.
- atrast atrast pareizo pieeju.
- pieeja atrast pareizo pieeju.
- patvērums atrast patvērumu klosterī.
- atrast atrast pazudušo atslēgu.
- IP atrast pēc IP adreses.
- pielietojums atrast pielietojumu vecajai skolas ēkai.
- atrast atrast piemērotu dzīvokli.
- niša atrast piemērotu nišu.
- rocība atrast piemērotu un rocībai atbilstošu viesnīcu.
- dedzinātājs atrast rūpnīcas dedzinātāju.
- aicinājums atrast savu aicinājumu.
- tirgus atrast savu nišu Latvijas tirgū.
- šovbizness atrast savu nišu šovbiznesā.
- cits atrast sev citus draugus.
- kakts atrast sev kādu kaktu.
- vietnieks atrast sev vietnieku uz dažām dienām.
- piemērots atrast šādam amatam piemērotu cilvēku.
- atslēga atrast šifra atslēgu.
- kārot atrast to, ko sirds kāro.
- tuvs atrast tuvu nodarbošanos jaunieša interesēm.
- ūdensdzīsla atrast ūdensdzīslu, lai raktu aku.
- vieta atrast un salabot bojājuma vietu elektroierīcē.
- globuss atrast uz globusa Alpu kalnus.
- atrast atrast uz ielas monētu.
- trihomonas atrast uztriepē trihomonas.
- internets atrast vajadzīgās ziņas internetā.
- manuskripts atrast vecu manuskriptu.
- fragments atrast viduslaiku mūra fragmentus.
- nogruntēties atrast vietiņu, kur nogruntēties.
- nomesties atrast vietu, kur nomesties.
- noplūst atrast vietu, kur noplūst gāze.
- viņreiz atrast viņreiz pazaudēto gredzenu.
- nodurties atrast vīrieti nodūrušos.
- paslēptuve atrast zagtu mantu paslēptuvi.
- ligzda atrast zemē kamenes ligzdu.
- zemē atrast zemē naudu.
- mājoklis atrast, iekārtot sev mājokli.
- kļūme atrast, novērst kļūmi.
- izlīdzinošs atrast, pateikt izlīdzinošus vārdus.
- piestutēties atrast, pie kā piestutēties.
- optimums atrast, sasniegt optimumu.
- signatūra atrasta meistara signatūra uz ērģeļu koka stabulēm.
- noslepkavot atrasta noslepkavota sieviete.
- palisāde atrastas 3000 gadu vecas palisādes atliekas.
- relikvija atrastas nozīmīgas kristiešu relikvijas.
- attiekties atrastās senlietas attiecas uz 12. gadsimtu.
- neandertālietis atrasti neandertāliešu skeleti.
- šāviņš atrasti nesprāguši kara laika šāviņi.
- uzgalis atrasti šķēpu un bultu uzgaļi.
- aizgādnība atrasties aizgādnībā.
- apcietinājums atrasties apcietinājumā.
- arests atrasties arestā.
- ārkārtējs atrasties ārkārtējā situācijā.
- ārkārtīgs atrasties ārkārtīgi smagos apstākļos.
- hierarhija atrasties augstu ministrijas hierarhijā.
- krustpunkts atrasties austrumu un rietumu interešu krustpunktā.
- bēdīgs atrasties bēdīgā situācijā.
- atrasties atrasties bezsamaņā.
- prombūtne atrasties bezvēsts prombūtnē.
- briesmas atrasties briesmās.
- dreifs atrasties brīvā dreifā.
- atrasties atrasties ceļā.
- drošība atrasties drošībā.
- piekāje atrasties Eifeļa torņa piekājē.
- nostūris atrasties Eiropas nostūrī.
- postenis atrasties glābšanas dienesta postenī.
- stāvoklis atrasties guļus stāvoklī.
- atrasties atrasties istabā.
- jātenisks atrasties jāteniskā stāvoklī.
- kopā atrasties kopā.
- līdzsvars atrasties līdzsvarā.
- atrasties atrasties mājās, darbavietā.
- dziļums atrasties meža dziļumā.
- miermīlīgs atrasties miermīlīgā sabiedrībā.
- stāvoklis atrasties neērtā stāvoklī.
- neizdevīgs atrasties neizdevīgā situācijā.
- nelīdztiesīgs atrasties nelīdztiesīgā stāvoklī.
- nokauts atrasties nokautā.
- nokdauns atrasties nokdauna stāvoklī.
- epicentrs atrasties notikumu epicentrā.
- onlains atrasties onlainā.
- pašhipnoze atrasties pašhipnozes stāvoklī.
- atrasties atrasties pie loga.
- stāvoklis atrasties reibuma stāvoklī.
- centrs atrasties sabiedrības uzmanības centrā.
- sēdus atrasties sēdus pozā.
- dibens atrasties skatuves dibenā.
- zenīts atrasties slavas zenītā.
- komandtiltiņš atrasties uz kuģa komandtiltiņa.
- nebūtība atrasties uz nebūtības sliekšņa.
- rezervists atrasties uz rezervistu soliņa.
- starp atrasties uz robežas starp dzīvību un nāvi.
- atrasties atrasties vēsumā.
- aizbildnība atrasties vīra aizbildnībā.
- zem atrasties zem klajas debess.
- atdot atrasto mantu atdot īpašniekam.
- vārdlietojums atrasto vārdlietojumu avoti.
- pekinieši atrasts brūns pekinieši.
- nodurt atrasts nodurts vīrietis.
- noklīst atrasts noklīdis suns.
- līķis atrasts pazudušā cilvēka līķis.
- ātrums Ātrumā nevarēt atrast atbildi.
- attārpot Attārpot atrasto kucēnu.
- pletīzeris Bēniņos atrasts vecs pletīzeris.
- opozīcija Būt, atrasties opozīcijā.
- čamdīt Čamdīt visas kabatas, lai atrastu atslēgu.
- piesieties Darbs bija paveikts tā, ka pat pati piekasīgākā acs neatrastu neko, kam varētu piesieties.
- pagrūts Darbu atrast ir pagrūti.
- rokauts Dižciltīgo apbedījumos atrasti krāšņi rokauti.
- doma Domās atrasties tālajā pilsētā.
- stīvs Dzīvoklī atrastais vīrietis bija pavisam stīvs un auksts, kādas desmit stundas jau kā miris.
- svešatne Dzīvot, atrasties svešatnē.
- izdoties Ekskursantiem izdevās atrast labu naktsmītni.
- slīkonis Ezerā atrasts slīkonis.
- iespējams Gredzenu atrast nav iespējams.
- analogs Grūti atrast analogu žeņšeņam.
- līdzība Grūti atrast līdzību.
- sakarība Grūti atrast sakarību.
- izdomāties Izdomāties visādi, bet neatrast risinājumu.
- dekoratīvs Izrādē atrasti interesanti dekoratīvie izteiksmes līdzekļi.
- robains Izrakumos atrastais cirvis bija robains.
- izrakumi Izrakumos atrastās senlietas.
- rags Izrakumos atrasti raga cirvji ar krama asmeņiem.
- palmete Izrakumos atrastie māla trauki bija rotāti ar treju krāsu palmetēm.
- palīgdarbs Jaunietis cer atrast arī kādu palīgdarbu.
- jūtūbe Jūtūbā var atrast ļoti vērtīgas lekcija par visdažādākajām tēmām.
- strops Katram stropam ir savi izlūki, kuri izlido noteiktos maršrutos un izpēta, kur var atrast medu.
- matiņš Kukainim uz kutikulas virsmas var atrasties dažādi sīki izaugumi – matiņi, zvīņas un sariņi.
- saulesbrālis Lai arī ir bezdarbs, labu strādnieku nevar atrast, toties visādu saulesbrāļu gan pietiek.
- pārrakņāt Lai atrastu atslēgas, nācās pārrakņāt visu somu.
- likvidēt Likvidēt atrastos spridzekļus.
- bruņuzivis Lodes māla karjerā atrastas unikālas veselas bruņuzivis un pat zivju mazuļi, kas patiesi liecina par strauju Zemes garozas celšanos.
- sarežģīts Lugas varoņi mēģina atrast ceļu sarežģītajos sevis iepazīšanas labirintos.
- strupceļš Man vienmēr izdevies atrast izeju no šķietama strupceļa.
- strīdnieks Mediācijas būtība ir mēģināt samierināt strīdniekus un atrast abpusēju pieņemamu risinājumu vēl pirms tiesas.
- signatūra Meklēt katalogā noteiktu signatūru, lai bibliotēkā atrastu grāmatu.
- iegansts Meklēt, atrast ieganstu.
- izeja Meklēt, atrast izeju no sarežģījumiem.
- kompromiss Meklēt, atrast kompromisu.
- taustīt Melnajā tumsā taustīju sienu, mēģinot atrast izeju.
- svētcere Mēs drīkstam meklēt un svētcerē atrast Jēzus Kristus pārlaicīgo varenību un personīgo tuvību.
- suņuvilks Mežā atrasti suņuvilku mazuļi.
- naktsmājas Naktsmājas atrast šķūnī.
atrast citās vārdnīcās:
MEV