Paplašinātā meklēšana

Meklējam atrast.

Atrasts vārdos (3):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (315):

starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
sadzīt vainīgo atrast vainīgo.
pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
dabūt rokā atrast, sameklēt; noķert.
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā.
pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
izciest sodu atrasties ieslodzījumā.
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
(būt) krietni gabalā atrasties samērā tālu.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
būt galdā atrasties uz galda.
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
apgrozīties Bieži būt, atrasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
lidināties Būt, atrasties (gaisā).
noslēgt Būt, atrasties (kā) beigās.
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
pastāvēt Būt, atrasties (kur, kādā stāvoklī).
novietoties Būt, atrasties (kur, kādā vietā).
trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
nosēt Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
ieņemt Būt, atrasties (piem., kādā amatā).
pavadīt Būt, atrasties (piem., kādā stāvoklī).
patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
izklaidēt Būt, atrasties izklaidus.
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
meklēt Censties atrast (ko) lietošanai, izmantošanai.
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
meklēt Censties iegūt, atrast (ko).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
meklēt Censties pamanīt, atrast.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
noslīdēt Fizioloģisku iemeslu dēļ būt, atrasties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
zvilus Guļus, pusguļus vai pussēdus (atrasties, atpūsties).
nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
izurķēt Ilgi meklējot, atrast.
nosēdēties Ilgi un daudz sēdēt, atrasties sēdus stāvoklī.
nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
iegult Ilgstoši atrasties (kur).
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
vārgt Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
mirkt Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
notrāpīt Izvēlēties, atrast.
atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, pārziņā u. tml.).
atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
sarakāt Meklēt un atrast (ko).
uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
(gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
tuvu Nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
nozaudēt Nespēt atrast (ko).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
nonākt Nokļūt, atrasties (īpašā vidē, kādos apstākļos, kādā stāvoklī u. tml.).
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
šķirt Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
uzostīt Ostot atrast (par dzīvniekiem).
uzošņāt Ošņājot atrast (par dzīvniekiem).
pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
revidēt Pārmeklēt (ko), lai ko atrastu, izšķirotu u. tml.
maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
iejaukt Pavirši ielikt (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
atrisināt Pētījot, risinot atrast atbildi, risinājumu.
būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
uzpļaut jumi pļaujot atrast dubultvārpu (divas kopā saaugušas labības vārpas uz viena stiebra).
uzpļaut Pļaujot uziet, atrast (ko).
meklēt Radošajā darbībā censties atrast (ko).
uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
aprēķināt Rēķinot noteikt, atrast (meklējamo lielumu, rezultātu).
noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
atrisināt Risinot atrast pareizo atbildi; risinot, rēķinot atrast pareizo rezultātu.
uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzrušināt Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
nevar ne ar uguni atrast saka, ja ko nevar sameklēt, atrast.
nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
uzurķēt Sameklēt, atrast.
tālums Samērā tālu (atrasties, pastāvēt, norisēt).
izciest Saņemt (sodu); atrasties soda režīmā.
labirints Sarežģītu eju sistēma, kur ir grūti atrast ceļu; vieta, kur ir šāda eju sistēma.
gulties slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
(no)gulties slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
iegulties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
okšķerēt Slepus pārmeklēt, censties (ko) atrast.
klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtās telpās.
nogulēt uz gultas slimot tā, ka nepieciešams (kādu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
nogulēt slimības gultā slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
nostāvēt Spēt stāvēt, atrasties (kādā stāvoklī).
nostāvēt Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
iecirst galvu krūtīs strauji noliekt galvu pie krūtīm, atrasties šādā stāvoklī.
nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.)
šķērsoties Šķērsot vienam otru, citam citu; būt novietotam, atrasties vienam pret otru, citam pret citu; krustoties.
stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lappusi grāmatā, bloknotā u. tml.).
starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
atminējums Tas, kas atklāts minot; pareizā atbilde, kas atrasta uzminot.
atradums Tas, kas atrasts meklējot, nejauši pamanot; tas, kas atrasts pētījumos, radošos meklējumos.
atradums Tas, kas ir veiksmīgi atrasts, ļoti noderīgs (kādam nolūkam).
tvarstīties Taustīties, tvarstīt, lai satvertu (ko, atrastu ko).
aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
atrasties Tikt atrastam, sameklētam.
noklīst Tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast; pazust.
iejukt Tikt pavirši ieliktam (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm u. tml.).
iet Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) – par dzīvniekiem.
uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
malties Vairākkārt, ilgstoši staigāt, braukāt (kur); ilgstoši atrasties (kur).
slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
nogulēt Varēt, spēt atrasties guļus stāvoklī.
pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam (kā) starpā.
izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
liekties Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
līkločot Virzīties līkloču; atrasties, būt novietotam līkloču.
liekt līkumu virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
liekt loku virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
līkloču Virzīties, atrasties, būt novietotam tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi.
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
distribūcija Visas iespējamās valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārda) pozīcijas, kurās šī vienība var atrasties.

atrast citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV