Paplašinātā meklēšana
Meklējam spa.
Atrasts vārdos (121):
- spa:1
- spals:1
- spaļi:1
- spams:1
- spars:1
- spaidi:1
- spaile:1
- spaiss:1
- spalgs:1
- spalva:1
- spamot:1
- spanga:1
- spazma:1
- gaspaža:1
- spageti:1
- spaidīt:1
- spainis:1
- spalīši:1
- sparīgs:1
- asparāgs:1
- atspaids:1
- iespaids:1
- paspartū:1
- sasparot:1
- spaidīgs:1
- spaļains:1
- spaniels:1
- sparings:1
- espanders:1
- iespaidīt:1
- iespaidot:1
- izspaidas:1
- izspaidīt:1
- nospalvot:1
- paspaidīt:1
- pretspars:1
- saspaidīt:1
- segspalva:1
- spalvains:1
- spararats:1
- sparģelis:1
- sparkšķēt:1
- sparkšķis:1
- sparoties:1
- spartieši:1
- spartisks:1
- spastisks:1
- apspalvots:1
- dispansers:1
- dūnspalvas:1
- ekspansija:1
- ekspansīvs:1
- iespaidīgs:1
- kokospalma:1
- lidspalvas:1
- pauspapīrs:1
- piespalvot:1
- pildspalva:1
- polispasts:1
- puspagrabs:1
- puspajokam:1
- puspamests:1
- puspasaule:1
- puspavērts:1
- spaidīties:1
- spalvojums:1
- spalvoties:1
- spazmveida:1
- virspalags:1
- virspamats:1
- virspavārs:1
- īsspalvains:1
- kopiespaids:1
- puspadarīts:1
- pusparazīts:1
- puspateikts:1
- sasparoties:1
- spalvaskāts:1
- spalvmākoņi:1
- spartakiāde:1
- spartānisks:1
- spazmatisks:1
- šmucspainis:1
- trīspadsmit:1
- trīspakāpju:1
- vērtspapīrs:1
- vispasaules:1
- apspalvojums:1
- apspalvoties:1
- garspalvains:1
- izspaidīties:1
- lakmuspapīrs:1
- leduspagrabs:1
- pirmspadomju:1
- puspatiesība:1
- saspaidīties:1
- spazmofilija:1
- stūresspalva:1
- transparence:1
- transparents:1
- transparents:2
- dispanserizēt:1
- kokerspaniels:1
- kontūrspalvas:1
- rakstāmspalva:1
- spazmolītisks:1
- strauspaparde:1
- ūdensizspaids:1
- ekspansionisms:1
- iesparkšķēties:1
- naktspatversme:1
- puspagrieziens:1
- pusparazītisks:1
- sparģeļkāposti:1
- virspavēlnieks:1
- lodīšpildspalva:1
- dispanserizācija:1
- virspavēlniecība:1
- ekspansionistisks:1
- līdzāspastāvēšana:1
- trīspadsmitgadīgs:1
Atrasts etimoloģijās (24):
- Kalks no angļu cyberspace (vārdu radījis V. Gibsons romānā "Neuromancer"). (šķirklī kibertelpa)
- No grieķu spasmos, spasma. (šķirklī spazma)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- No grieķu asparagos. (šķirklī asparāgs)
- No angļu dispatcher. (šķirklī dispečers)
- No franču impression 'iespaids'. (šķirklī impresija)
- No franču impressionisme, impression 'iespaids'. (šķirklī impresionisms)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No grieķu Lakōnikos (Lakōn 'spartietis'). (šķirklī lakonisks)
- No grieķu lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No vācu Pennal, kam pamatā latīņu penna 'spalva'. (šķirklī penālis)
- No vācu Spargel, kam pamatā grieķu asparagos. (šķirklī sparģelis)
- No franču plumage 'apspalvojums'. (šķirklī plimāža)
- No grieķu polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- Angļu spam. (šķirklī spams)
- No angļu sparring. (šķirklī sparings)
- No krievu шпага, itāļu spada. (šķirklī špaga)
- No vācu spaßig 'jocīgs'. (šķirklī špāsīgs)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No vācu Pauspapier. (šķirklī pauspapīrs)
- No angļu cocker spaniel. (šķirklī kokerspaniels)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
Atrasts vārdu savienojumos (28):
- ar pilnu sparu
- ar vienu spalvas vilcienu
- asparāgu dzimta
- dīgšanas spars
- galva kā spainis
- gāzt kā ar spaiņiem
- glaudīt pa spalvai
- greznoties ar cita spalvām
- greznoties ar svešām spalvām
- izput kā spaļi vējā
- ka spalvas vien pajūk
- ka spalvas vien put
- ķerties pie spalvas
- kokospalmu ģints
- lepoties ar cita spalvām
- lepoties ar svešām spalvām
- līt kā ar spaiņiem
- lodīšu pildspalva
- militārā ekspansija
- ņemt (rokā) spalvu
- ņemt rokā spalvu
- pilnā sparā
- spaidu darbi
- spalvu drāna
- spalvu mākoņi
- spara rats
- spartiskā audzināšana
- strauspaparžu dzimta
Atrasts skaidrojumos (400):
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
- vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
- akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
- bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- apspalvoties Apaugt ar spalvām.
- summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
- safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
- nospalvot Aplipināt ar spalvām.
- tērps Apspalvojums, apmatojums.
- spalvojums Apspalvojums.
- kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
- bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
- iecirst Ar sparu iesist.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- puspliks Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
- satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
- plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- šmucspainis Atkritumu spainis.
- reminiscence Atmiņas, iespaidi.
- kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
- dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
- piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
- kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
- fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
- sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
- radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
- spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
- svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
- bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
- uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
- apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem).
- iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
- kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
- nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
- čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
- antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
- zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
- rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- ņiprs Enerģisks, sparīgs.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
- akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
- raibaļa Govs ar raibu apspalvojumu vai raibumiem.
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un pārstāt.
- atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
- iestrāva Iespaids, ietekme.
- efekts Iespaids; izskats.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
- influence Ietekme, iespaids.
- izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga noskaņa.
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- noiet Izkrist (par apmatojumu, apspalvojumu).
- emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
- atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
- valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
- saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
- pinkas Izspūrušas, samudžinājušās (matu, apspalvojuma) šķipsnas.
- mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
- hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
- saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
- piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
- paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
- nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
- laide Koka daļa, spals (šaujamieročiem).
- kokers Kokerspaniels.
- kokosrieksts Kokospalmas auglis.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
- kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- lēlis Kukaiņēdājs naktsputns ar brūnganpelēku apspalvojumu.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- koeksistence Līdzāspastāvēšana.
- efekts Līdzekļi, paņēmieni šāda iespaida radīšanai.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
- lidspalvas Lielās spalvas (putna spārnā), kas nodrošina (tā) lidspēju.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
- dobermanis Liels suns ar slaidu ķermeni, gludu spalvu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
- monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
- emu Liels, strausam līdzīgs skrējējputns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un kailu kaklu.
- lodene Lodīšu pildspalva.
- lodīšpildspalva Lodīšu pildspalva.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, spilgtām īpašībām, spēku u. tml.).
- graujošs Ļoti iespaidīgs; satriecošs.
- dogs Ļoti liels suns ar īsu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
- caururbjošs Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs.
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
- ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
- spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- kulstāmā mašīna mašīna (linu) šķiedras atbrīvošanai no spaļiem.
- galva Mati (cilvēkam); apspalvojums, apmatojums šajā ķermeņa daļā (dzīvniekam).
- lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- seters Medību suns ar garu apspalvojumu un nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apspalvojumu.
- bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
- dūnspalvas Mīkstas putna spalvas zem segspalvām; dūnas.
- dūnas Mīkstas putna spalvas, kas klāj tā ķermeni zem segspalvām.
- maigs Mīksts, gluds, līdzens (piem., par ādu, apmatojumu, apspalvojumu).
- pūkains Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
- pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
- sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo šādus iespaidus, noskaņas.
- tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
- mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piem., rotaļājoties).
- keratīns Olbaltumviela – matu, nagu, ragu, spalvu galvenā sastāvdaļa.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
- atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
- melnā dzilna paliels putns ar melnu apspalvojumu.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- dīgt Parādīties, sākt augt (par apmatojumu, apspalvojumu u. tml.)
- uzdīgt Parādīties, sākt augt (par pamatojumu, apspalvojumu).
- pašķidrs Parets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- apaugt Pārklāties (ar spalvām, apmatojumu u. tml.).
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
- svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
- spartieši Pilntiesīgie spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- spalvu mākoņi plāni mākoņi, kas pēc formas atgādina putna spalvas.
- laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
- pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- noplucināt Plucinot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
- noplūkāt Plūkājot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
- birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
- pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
- melnsvārcis Putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
- šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
- šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
- klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
- iespaidot Radīt iespaidu.
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
- kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
- kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
- kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
- spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
- uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
- velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- šķidrs Rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- rakstāmrīks Rīks rakstīšanai (pildspalva, zīmulis, flomāsters u. tml.).
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- kulstīkla Roku darbarīks linu šķiedru attīrīšanai no spaļiem.
- retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
- sabiezēt Saaugt biezākam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- izbozt Sabozt (matus, spalvas).
- saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
- sabozt Sacelt stāvus (apmatojumu, spalvas u. tml.).
- uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) – par dzīvniekiem; sabozt.
- sabozties Sacelt stāvus (piem., spalvas, apmatojumu).
- uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelties stāvus (piem., par spalvām, apmatojumu).
- saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar sodu, spaidiem, apspiešanu.
- spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
- spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
- sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
- jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
- flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- samurcīt Saņurcīt, saspaidīt.
- samīcīt Saspaidīt, saburzīt (ko).
- pluskains Savēlies, sapinkojies (par apmatojumu, apspalvojumu).
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums, apspalvojums.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- mežazoss Savvaļas zoss ar sudrabaini pelēku apspalvojumu; meža zoss [Anser anser].
- ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- vīstīt spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- maidzīt spaidīt, mīcīt, masēt; burzīt.
- mīcīt spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
- knaibīt spaidīt, spiest.
- mīcīties spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- iespaidīt spaidot iedabūt (kur iekšā).
- izspaidīt spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
- izžņaudzīt spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspaidīt spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
- saspaidīt spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
- burzīt spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
- iemīcīt spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
- samuļļāt spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- knaģis spaile, spīle (veļas piestiprināšanai pie virves).
- klemme spaile; skava.
- papīrgrozs spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- iekaukties spalgā, stieptā balsī ievaimanāties.
- putns spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
- kontūrspalvas spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
- akotmati spalvas, kas veido akotu (2).
- apspalvojums spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni.
- plimāža spalvu pušķis (kā, piem., tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
- čija Spānijas salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas izmanto pārtikā.
- spara rats spararats.
- sist sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
- ka put vien sparīgi, braši, ātri, viegli.
- sirdīgs sparīgi, enerģiski.
- švuncīgs sparīgs; ātrs, straujš.
- štīme spars, uzņēmība.
- švunka spars, uzņēmība.
- spartānisks spartisks.
- žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- cirst Spēcīgi, sparīgi sist.
- izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- murdzīties Spiesties, spaidīties (par cilvēkiem).
- piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
- saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
- efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piem., kāda parādība.
- brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
- žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
- sars Stingrs, rupjš mats (cūku apspalvojumā).
- rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
- kalpot Strādāt algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā); būt ierēdnim.
- jonis Strauja, spēcīga kustība; spars.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
- aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
- atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
- pieklupt Strauji, ar sparu cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- cirst zobus strauji, ar sparu ēst.
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par lielu ļaužu daudzumu.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
- pārgāzt Strauji, ar sparu pārliet.
- piecirst Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
- piespert Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
- piešaut Strauji, ar sparu pievienot.
- piesviest Strauji, ar sparu pievirzīt.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- cirst Strauji, ar sparu vērt.
- iegāzties Strauji, sparīgi iesteigties (kur iekšā); ierasties.
Atrasts piemēros (200):
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- rasties 1894. gadā radās Aspazijas luga "Vaidelote".
- urbānistisks 20. gs. beigu urbānistiskā ekspansija.
- spelgonis Aiz loga spalgoņa.
- šīpasaule Aiziet no šīspasaules.
- aizlodēt Aizlodēt caurumu spainī.
- aizplīst Aizplīsis koka spals.
- aizplivināt Aizplivināt spalvas pa vējam.
- vērtspapīrs Akcijas vērtspapīrs.
- pasalds Aktiera spēlētais personāžs atstāj pasaldu iespaidu.
- spaile Akumulatora spailes.
- paspartū Akvareļa paspartū.
- sastiķēt Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- kokerspaniels Amerikāņu kokerspaniels.
- andele Andele rit pilnā sparā.
- īsspalvains Angļu īsspalvainais kaķis.
- spaile Antenas spaile.
- puspasaule Apceļot puspasauli.
- apgrozīt Apgrozīt rokās pildspalvu, grāmatu.
- spa Apmeklēt spa.
- virspalags Apsegties tikai ar virspalagu.
- puspasaule Apskriet vai puspasaules.
- apspalvots Apspalvotas drēbes.
- apsvilināt Apsvilināt vistu pēc spalvu noplūkšanas.
- lidplēve Ar biezu spalvu apaugušas lidplēves.
- vigvams Ar bifeļu ādām izklāts un ērgļa spalvām izrotāts vigvams.
- spars Ar lielu sparu sevi piesaka rudi sarkanā krāsa.
- uzbrāzt Ar lielu sparu uzbrāž vējš.
- spelgonis Ārā tāds spalgonis!
- spars Ārā vējš nebija mitējies, bet gaudoja ar tādu pašu sparu.
- spaile Ārdīt spailes.
- virspavēlniecība Armijas virspavēlniecības rīkojums.
- asparāgs Ārstniecības asparāgs.
- izspaidīt Ārsts izspaida sāpošo vietu.
- trīspadsmit Ārsts pieņem līdz pulksten trīspadsmitiem.
- spaidīt Ārsts spaida slimnieka vēderu.
- spaile Asinsvadu spailes.
- lirika Aspazijas lirika.
- taksis Asspalvainais taksis.
- foksterjers Asspalvainie foksterjeri.
- lejpuse Astes lejpusē spalvas sunim krīt skaistās bārkstīs.
- spaidi Atbrīvoties no sociāliem spaidiem.
- atgrābt Atgrābt no kaudzes vairākus spaiņus grants.
- spars Atgūt dzīves sparu.
- jau Atkritumu spaini jau nu gan varēji iznest!
- puspilns Atkritumu spainis bija puspilns.
- atkritumi Atkritumu spainis, tvertne.
- uzviļņot Atmiņā uzviļņo to laiku iespaidi.
- atmodināt Atmodināt zaudēto cīņas sparu.
- spaidīties Atpūtniekiem jāspaidās pārpildītos vilcienos.
- atspaids Atspaids grūtā brīdī.
- atstāstīt Atstāstīt vasaras iespaidus.
- dziļš Atstāt dziļu ietekmi, iespaidu.
- gaisīgs Atstāt gaisīga cilvēka iespaidu.
- neizdzēšams Atstāt neizdzēšamu iespaidu.
- virspamats Atstāt virspamatos caurumus gaisa cirkulācijai.
- sasparoties Atvaļinājumā sasparojos un beidzot veicu mājas ģenerāltīrīšanu.
- sparģelis Audzēt sparģeļus.
- augstākais Augstākais virspavēlnieks.
- virspavēlnieks Augstākais virspavēlnieks.
- virspamats Augsts virspamats.
- ievīties Auklā ievijušies spaļi.
- plosīt Ausis plosa spalgās motorzāģa skaņas.
- pinčers Austrijas īsspalvainais pinčers.
- trīspadsmit Autobuss pienāk trīspadsmitos un desmit minūtēs.
- tafts Ballē viņas violetais tafta tērps ar mežģīņu korseti izceļ ķermeņa formas un rada iespaidu par pilnīgi citu personību.
- pusparazītisks Baltais āmulis ir daudzgadīgs, pusparazītisks krūms.
- uzaugt Baltajam zaķim uzaug ziemas spalva.
- paspartū Baltas krāsas paspartū fotogrāfiju ierāmēšanai.
- spaidīt Bankas spaida zemniekus.
- gaspaža Barons un viņa gaspaža.
- bērnība Bērnības iespaidi, atmiņas.
- iespaids Bērnības iespaidi.
- spazmatisks Bērns klepo spazmatiski.
- izlaist Bērns nespēja noturēt un izlaida no rokām spaini.
- sapilēt Bērza sula sapil noliktajā spainī.
- blakus- Blakusparādība.
- blarkšķēt Blarkšķēdams nokrīt spainis.
- blarkšķināt Blarkšķināt spaini.
- apjozt Braucot ar velosipēdu, varētu apjozt puspagastu.
- puspajokam Britiem mēdz puspajokam pārmest, ka tie suņus mīlot vairāk nekā bērnus.
- noparkšķēt Brīžiem spalgi noparkšķēja automātu un ložmetēju kārtas.
- virspavēlniecība Bruņoto spēku virspavēlniecība.
- trīspadsmit Būt trīspadsmit mēnešu ilgā prombūtnē.
- iztecēt Caurais spainis iztecējis.
- turēties Caurajā spainī ūdens neturējās.
- caurs Caurs spainis.
- trīsis Celt smago spaini uz jumta ar trīsi.
- iespaids Ceļojuma iespaidi.
- izlieties Ceļot spaini, no tā izlējās ūdens.
- salīgs Cik salīgi ir īsspalvainie sunīši?
- spalīši Cilvēka spalītis.
- noslāpt Cīņas spars pamazām noslāpa.
- spars Cīņas spars.
- iekviekties Cūka spalgi iekviecas.
- puspasaule Čingishans, puspasaules iekarotājs.
- pusparazīts Dabā āmulis ir pusparazīts, kas mitinās koku vainagos.
- sparoties Daba sparojas pretī.
- saķerties Dadži saķērušies suņa spalvā.
- iespaids Dalīties iespaidos.
- spars Darba spars.
- ritēt Darbi rit pilnā sparā.
- vērtspapīrs Darījumi ar vērtspapīriem.
- puspagrieziens Dejā puiši izpilda puspagriezienu pa kreisi.
- spalva Depilēt padušu spalvas.
- trīspadsmit Desmit plus trīs ir trīspadsmit.
- vājš Diemžēl cilvēks ir vājš un tikai reti spēj rīkoties tā, kā pats atzinis par vispareizāko.
- dispanserizācija Dispanserizācijas sistēma.
- dispanserizēt Dispanserizēt iedzīvotājus.
- dispanserizēt Dispanserizēt un ārstēt bērnus ar iedzimtām slimībām.
- strauspaparde Dobe veidota no meža augiem – kreimenēm un strauspapardēm.
- kokerspaniels Doties pīļu medībās ar vairākiem kokerspanieliem.
- durstīt Durstīt ar pildspalvu kartē.
- aizkrist Durvis aizkrīt ar tādu sparu, ka visa ēka norīb.
- spalva Dzenim ir raibas spalvas.
- izgrūst Dzērves purvā izgrūda spalgas klaigas.
- žests Dziesmu pārtrauc diriģenta sparīgais žests.
- ievērpties Dzijā ievērpušies spaļi.
- spaidi Dzimtbūšanas spaidi.
- apspalvojums Dzīvnieka apspalvojums.
- ekspansija Ekonomiskā ekspansija.
- ekspansionistisks Ekspansionistiskas ambīcijas.
- ekspansionistisks Ekspansionistiski plāni.
- ekspansīvs Ekspansīva runa.
- ekspansīvs Ekspansīvs cilvēks.
- ekspansīvs Ekspansīvs raksturs.
- polispasts Elektriskais polispasts.
- spainis Emaljēts, koka, plastmasas spainis.
- apspalvots Ērglim kājas apspalvotas līdz pat pirkstiem.
- sasparot Es zināju, ko vēlos savā dzīvē paveikt, tas mani sasparoja un neļāva padoties.
- iespaidot Faktori, kas iespaido cilvēka mūža ilgumu.
- filatēlists Filatēlists ar trīspadsmit gadu stāžu.
- iespaids Filma atstāj spēcīgu iespaidu.
- satriekt Filma satriec gan ar dramatisko sižetu, gan iespaidīgo aktierspēli.
- puspagrieziens Fotogrāfijā meitene redzama puspagriezienā.
- iezaļš Gailis ar iezaļi melnām astes spalvām.
- saskurināt Gailis saskurina spalvas.
- spalva Gaiļa, strausa spalva.
- villoties Gaiļi villojas, ka spalvas vien put.
- blīvēties Galvā nepārtraukti blīvējās dienas iespaidi.
- sparkšķēt Gaļa sparkšķ uz pannas.
- garspalvains Garspalvaina kaķene.
- garspalvains Garspalvaina kažokāda.
- saradoties Garspalvainie austrumu kaķi saradojās ar Eiropas īsspalvainajiem, izveidojot jaunu sugu.
- savelties Garspalvainie suņi regulāri jāķemmē, lai to spalva nesaveltos.
- garspalvains Garspalvains suņuks.
- virspavārs Gatavot pusdienas ārzemju viesiem virspavāra vadībā.
- retrīvers Gludspalvainais retrīvers.
- izspert Govs izspēra piena spaini.
- spalvaskāts Grābeklis viegls kā spalvaskāts.
- saukt Grāmatā ainotie ceļojuma iespaidi sauktin sauc lasītājus doties ceļā pašiem.
- iespaidot Grāmata, kas mani iespaidojusi.
- kliedziens Griezīgs, spalgs kliedziens.
- sasparot Grūtības un šķēršļi sasparo mūsu radošo garu.
- virspalags Gultas veļas komplekts no virspalaga, palaga un spilvendrānas.
- spaidīties Ģimene spaidās mazā istabiņā.
- trūkums Hokejista trūkums iespaidoja spēles rezultātu.
- iegrābt Iegrābt pilnu spaini rupjas grants.
- ielasīt Ielasīt kartupeļus spainī.
- ieliet Ieliet mucā dažus spaiņus ūdens.
- virspavēlnieks Ieņemt virspavēlnieka posteni.
- pildspalva Iepildīt tinti pildspalvā.
- spainis Iesmelt ūdeni spainī.
- iespaidīgs Iespaidīga celtne.
- iespaidīgs Iespaidīga izrāde.
- iespaidīgs Iespaidīga klints.
- iespaidīgs Iespaidīga persona politiķu aprindās.
- iespaidīgs Iespaidīga runa.
- debesskrāpis Iespaidīgi debesskrāpji.
- mākulis Iespaidīgs dūmu mākulis.
- faķīrs Iespaidīgs faķīru uguns šovs.
- iespaidīgs Iespaidīgs sienas gleznojums.
- iespaidīt Iespaidīt sviestu burciņā.
- gūzma Iespaidu gūzma.
- pasalkans Iespaidu par filmu sabojā pasalkanais fināls.
- iesparkšķēties Iesparkšķas lidojošais sisenis.
- iesparkšķēties Iesparkšķas motocikla motors un noslāpst.
- sasparoties Iestādīti aukstā augsnē, puķu sīpoliņi uz augšanu sasparojas gausi.
- spainis Iestrādāt divus spaiņus mēslu.
- iešķindēties Iešķindas spainis.
- ievērpt Ievērpt stāstā bērnības iespaidus.
- imažinisms Imažinisma iespaids Aleksandra Čaka agrīnajā dzejā.
- galvasrota Indiāņu galvasrota ar spalvām.
- puspateikts Informācijā, ko saņemam daudz kas tiek noklusēts, puspateikts.
- varietāte Ir divas varietātes – garspalvainais un īsspalvainais krievu toiterjers.
- spaidīgs Ir spaidīgi ar finansēm.
- spalva Īsa spalva.
- taksis Īsspalvainais taksis.
- sanbernārs Īsspalvainais, garspalvainais sanbernārs.
- vannot Īsspalvainos suņus nav nepieciešams bieži vannot.
- īsspalvains Īsspalvains suns.
- suns Īsspalvains suns.
- spaile Izcelt spaili.
- izcirpt Izcirpt spalvas uz suņa ķepām.
- izkratīt Izkratīt spaini.
- izķeksēt Izķeksēt no dīķa spaini.
- izķemmēt Izķemmēt kaķim garo spalvu.
spa citās vārdnīcās:
Tēzaurs