Paplašinātā meklēšana
Meklējam raisīt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (468):
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
- piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
- hipnotiskais transs ar hipnozes palīdzību izraisīts transa stāvoklis.
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
- aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- izpelnīties Ar savu rīcību izraisīt (ko).
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
- kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
- atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
- atmudžināt Atraisīt (ko samudžinātu).
- atšķetināt Atraisīt (ko samudžinātu).
- atpīt Atraisīt (ko sapītu).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
- atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
- atjozt Atraisīt, attaisīt (ko sajoztu).
- birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
- nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
- atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
- atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
- atnākt Attaisīties; atirt, atraisīties.
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
- kapracis Bojā ejas izraisītājs.
- durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
- baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- biedēt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
- kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- nest Dot, izraisīt, radīt.
- sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- štīme Dzērums, alkohola izraisīts reibums.
- sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
- detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
- elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
- kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
- iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
- iestrāvot Ieplūst; izraisīties.
- iekairināt Ierosināt, izraisīt.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
- sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
- iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
- iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
- paralizēt Izraisīt (kā) paralīzi.
- ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
- glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
- vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
- pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
- taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- radīt Izraisīt (ko).
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanos.
- spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
- stindzināt asinis izraisīt (lielas) bailes, šausmas.
- dvest Izraisīt (piem., jūtas).
- sacelt Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- modināt Izraisīt (psihisku stāvokli).
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dot Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- aizkustināt Izraisīt aizkustinājumu.
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- aizžņaugt Izraisīt apgrūtinātu elpošanu.
- svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
- dzelt Izraisīt asu kairinājumu (par gaismu, krāsām).
- salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
- iedrosmināt Izraisīt drosmi (kādā).
- nonākt līdz sirdij izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
- paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- sagrauzt Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
- eiforizēt Izraisīt eiforiju.
- pacilāt Izraisīt emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, možumu.
- garlaikot Izraisīt garlaicību.
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- dzīt izmisumā izraisīt izmisumu.
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
- iekairināt Izraisīt kairinājumu.
- karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
- koagulēt Izraisīt koagulāciju.
- paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sēt naidu izraisīt naidu.
- celt naidu izraisīt naidu.
- šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
- urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
- plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
- plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu kairinājumu.
- iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- naidot Izraisīt nesaskaņas, nesaticību.
- kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
- pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
- glāstīt Izraisīt patīkamas izjūtas.
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
- patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
- imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
- tikt Izraisīt patiku.
- sasildīt Izraisīt pozitīvu emocionālu un fizisku stāvokli.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
- reibināt Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
- pieriebties Izraisīt riebumu.
- aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (ko iedarbinot); ierūcināt.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (piem., par salu, vēju, spilgtu gaismu).
- kost sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durties sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- sātināt Izraisīt sāta (1) sajūtu.
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- sakārdināt Izraisīt seksuālu tieksmi.
- kārdināt Izraisīt seksuālu vēlmi.
- sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
- reibināties Izraisīt sev reibumu; apreibināties.
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
- kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
- iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- iekarot sirdis izraisīt simpātijas, savaldzināt.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- smīdināt Izraisīt smaidu.
- saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
- (sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
- aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā).
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
- iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
- dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
- cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
- iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- tīksmināt Izraisīt tīksmi (kādam).
- lauzt Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- uzbudināt Izraisīt uzbudinājumu (2).
- kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- uzšķilt Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
- atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna; atjaunot apziņā.
- iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
- iekairināt Izraisīt, pastiprināt; uzbudināt.
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- rosināt Izraisīt, veicināt (piem., kādu procesu).
- celt Izraisīt.
- izsaukt Izraisīt.
- ieplūst Izraisīties (par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- uzrasties Izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pamosties Izraisīties (par psihisku stāvokli, emocijām).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sisties Izraisīties (parasti bieži) par slimībām.
- uzplaukt Izraisīties (sejā).
- lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
- pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
- noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
- saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
- panesties Izraisīties, rasties.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
- dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
- atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- sajūta Kairinātāju izraisīts (kā) atspoguļojums smadzenēs.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- atplaukt Kļūt spirgtam, atraisītam, priecīgam.
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā, atraisīt.
- nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- uzkūdīt Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
- piekūkot Kūkojot izraisīt (ko).
- pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
- lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
- kancerogēns Ļaundabīgu audzēju izraisītājs.
- nomocīt Ļoti nogurdināt, izraisīt psihisku diskomfortu.
- katarse Mākslas darba izraisītā pārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
- onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
- gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- urdīt Neatlaidīgi nodarbināt, izraisīt nemieru.
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
- kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- negods Negodīga rīcība, kas var izraisīt šādu stāvokli.
- necelt Neizraisīt.
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
- piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
- nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- kokains Neveikls; sasaistīts, neatraisīts.
- iezagties Neviļus parādīties (piem., sejā); neviļus izraisīties (par psihisku stāvokli).
- pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- kniest Niezēt, kņudēt, sūrstēt, arī izraisīt niezēšanas, kņudēšanas sajūtu.
- piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
- noindēt Nonāvēt ar indi vai vielu, kas var izraisīt nāvi.
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties un pastiprināties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām u. tml.).
- saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt (kādā) skumjas.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst; izraisīt nogurumu.
- apmulsināt Panākt, ka apmulst; izraisīt apmulsumu.
- iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (pret sevi).
- riest Panākt, ka rodas, izraisīt (piem., asaras).
- pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
- helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
- parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
- pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
- pamodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt dzīvības procesus (par parādībām dabā).
- modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus.
- iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- izbaidīt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
- iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
- iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
- iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurties.
- detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
- piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, psihisku stāvokli u. tml.).
- iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
- iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- sist galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- sisties galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
- sprukt Pēkšņi, strauji raisīties, slīdēt u. tml. (vaļā, ārā).
- nobiedēt Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
- sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
- apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
- pārņemt Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- ienest Radīt, izraisīt, arī ieviest; būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās.
- novest Radīt, izraisīt.
- ģenerēt Radīt; izraisīt.
- atplaukt Radoši, atraisīties, attīstīties.
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piemesties Rasties, izraisīties (par slimību, tās simptomiem).
- uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
- plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- raisīties Refl. --> raisīt (1); tikt raisītam.
- atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
- melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
- kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
- jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
- kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža dūriens (sirdī) saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
- dedzināt Sāpīgi kairināt, izraisīt sūrstošas sāpes.
- sataisīt Sarīkot; izraisīt.
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; izbaidīt.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
- seismogramma Seismisko viļņu izraisīto svārstību pieraksts, ko veic seismogrāfs.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
- piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
- iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
- grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
- noskaust Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
- epidēmiska slimība slimība, kas var izraisīt epidēmiju.
- toksoplazmoze Slimība, ko cilvēkam vai dzīvniekam var izraisīt toksoplazmas.
- vējslotas Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
- sirds iedegas spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzvārīties Spēcīgi izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, apžilbināt (par gaismu).
- iedzelt Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
- iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
- iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- uzvirt Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvirmot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvilnīt Spēji izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirst Spēji izraisīties.
- iespēt Spēt, varēt (ko veikt, izraisīt u. tml.).
- nospiest Spiežot izraisīt (kādas ķermeņa daļas) notirpumu, sāpes u. tml.
- pasprukt Sprūkot izslīdēt, atraisīties (vaļā).
- sastaipīties Staipoties izraisīt sev sāpes.
- cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
- atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
- uzmutuļot Strauji, pēkšņi izraisīt (ko).
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
- pārestība Šādas rīcības izraisīts emocionālais stāvoklis.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- nelaimīgs Tāds, kam ir nelaimes izraisītas lielas bēdas, ciešanas; tāds kurā izpaužas lielas bēdas, ciešanas.
- savāds Tāds, kam ir nelieli (piem., slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās dabas traucējumi.
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
- kokains Tāds, kam trūkst lokanuma, veiklības; stīvs, neatraisīts.
- mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
- katastrofāls Tāds, kas ir raksturīgs katastrofai; tāds, kas var izraisīt katastrofu, traģiskas sekas.
- sasaistīts Tāds, kas nespēj atraisīties, justies brīvi; samulsis, bikls.
- seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
- kancerogēns Tāds, kas var izraisīt ļaundabīgu audzēju.
- nevēlams Tāds, kas var izraisīt negatīvas sekas.
- sprāgstošs Tāds, kas var izraisīt sprādzienu, eksploziju.
- atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas uz darbības izraisītāju.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- jūtīgs Tāds, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus; tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi.
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas, parasti, lai izraisītu līdzjūtību.
- pastīvs Tāds, kurā jūtams saspringums, atraisītības trīkums (piem., par norisi, notikumu).
- rosinātājs Tas, kas ir (kā) izraisītājs, veicinātājs.
- mutants Tas, kurā ir notikusi mutācija; tas, kam ir mutācijas izraisīta jauna ģenētiskā pazīme.
- noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
- vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (parasti par domām).
- inficēties Uzņemt (organismā) slimības izraisītājus mikroorganismus; saslimt ar infekcijas slimību.
- urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
- šarmēt Valdzināt (kādu), izraisīt patiku.
- lapot Veidot, raisīt lapas (par augiem).
- plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
- pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- diabēts Vielmaiņas traucējumu izraisīta slimība, kuras pazīmes ir slāpes un liela urīna daudzuma izdalīšanās.
- koherence Viļņu vai svārstību saskaņotība, kas var izraisīt interferenci.
- SARS Vīrusa izraisīta slimība – atipiskā pneimonija.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
- bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
- kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kam raksturīgas iesnas, acu asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, izsitumi, arī paaugstināta temperatūra.
- medicīniskā mikoloģija zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanu cilvēkiem.
- patoloģija Zinātne, kas pēta slimību izraisītās pārmaiņas organismā.
- irt Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties, šķetināties vaļā, piem., par adījumu.
raisīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV