Paplašinātā meklēšana
Meklējam ieva.
Atrasts vārdos (45):
- ieva:1
- rieva:1
- sieva:1
- ievad-:1
- ievade:1
- ievads:1
- nievas:1
- aplieva:1
- ievadīt:1
- ievagot:1
- ievazāt:1
- pievade:1
- pievads:1
- ardievas:1
- ievainot:1
- ievalkāt:1
- ievandīt:1
- ievaskot:1
- pievadīt:1
- pievazāt:1
- rievains:1
- ievaddaļa:1
- pievakare:1
- pievalcēt:1
- pievaldīt:1
- civilsieva:1
- ievadvārdi:1
- pievadceļš:1
- sievasmāsa:1
- sievasmāte:1
- sievastēvs:1
- ievadraksts:1
- ievaicāties:1
- ievaidēties:1
- ievainojums:1
- ievainotais:1
- ievadlekcija:1
- pievaldīties:1
- sievasbrālis:1
- zemnieksieva:1
- ievaimanāties:1
- ievajadzēties:1
- ievankšķēties:1
- ievaukšķēties:1
- pievadcaurule:1
Atrasts etimoloģijās (14):
- No arābu 'dieva zīme'. (šķirklī ajatolla)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No grieķu gametē 'sieva', gametēs 'vīrs'. (šķirklī gameta)
- No grieķu charisma, charis 'labvēlība, (Dieva) svētība'. (šķirklī harisma)
- No latīņu mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- Pēc skandināvu pērkona dieva Tora vārda. (šķirklī torijs)
- No grieķu traùma 'bojājums; ievainojums; brūce'. (šķirklī trauma)
- No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
- No poli- un grieķu gynē 'sieva, sieviete'. (šķirklī poliginija)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
- No grieķu traùma (traùmatos) 'bojājums; ievainojums; brūce' un logos 'mācība'. (šķirklī traumatoloģija)
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- ar Dieva palīgu
- Desmit Dieva baušļi
- Dieva darbi
- Dieva dāvana
- Dieva dēļ
- Dieva dots
- Dieva griba
- Dieva kalps
- Dieva laime
- Dieva pirksts
- Dieva svētība
- Dieva tiesa
- Dieva vārds
- Dieva zīmes!
- Dieva ziņā
- Dievam žēl
- dzīvot Dieva mierā
- grābt Dievam acīs
- ievadīt (kādās) sliedēs
- kā Dieva ausī
- kā Dieva nepieņemts
- kā Dieva sūtīts
- no Dieva puses
- no Dieva žēlastības
- pie sievas sāniem
- pievaldīt mēli
- pievaldīt muti
- sacīt ardievas
- sievas brālis
- sievas mice
- stāties Dieva priekšā
- teikt ardievas
- vai Dievam dienu trūkst
- zāļu sieva
- zem sievas tupeles
Atrasts skaidrojumos (400):
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
- iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
- atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
- bajāriene Bajāra sieva.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
- bandiniece Bandinieka sieva.
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- mārša Brāļa sieva.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- brīvkundze Brīvkunga sieva.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- pušums Brūce, ievainojums.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- cariene Cara sieva.
- pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
- krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
- izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
- ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
- pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- vedekla Dēla sieva.
- sieviņa Dem. --> sieva.
- sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
- pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
- Dieva griba Dieva nodoms, rīcība.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
- pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
- Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
- ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
- sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- krokains Grumbains, rievains (par ādu, ķermeņa daļām).
- sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
- jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- hercogiene Hercoga sieva.
- iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
- elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
- terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
- aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
- un ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- gan ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- lai ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- uvertīra ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- ieskaņa ievadījums, sākums (kādai norisei).
- vakcinēt ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- pārliet ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
- čipēt ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- ozonēt ievadīt (kādā vielā) ozonu.
- iejundīt ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
- iezvanīt ievadīt (ko).
- apsēklot ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- uzņemt ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
- ieskandināt ievadīt ar mūziku.
- injicēt ievadīt ar šļirci (zāļu vielu, vakcīnu u. tml.).
- drukāt ievadīt datorā (tekstu).
- skenēt ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
- ieeļļot ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
- gāzēt ievadīt gāzi, piesātināt ar gāzi.
- sapotēt ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- iepotēt ievadīt organismā vakcīnu.
- sapotēt ievadīt organismā vakcīnu.
- iepotēt bakas ievadīt serumu pret bakām.
- sazāļoties ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- tamponēt ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- elpināt ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
- ievadvārdi ievads (2).
- ieskaņa ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, daiļdarbā).
- aizvaidēties ievaidēties.
- iegaudoties ievaimanāties, skaļi ieraudāties.
- savainot ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- sasitums ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- savainot ievainot (par organisma daļu).
- brūce ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- ienēsāt ievalkāt.
- aizvankšķēties ievankšķēties.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
- dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
- saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
- izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam, garam un vāram (par augiem, to daļām).
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
- pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
- izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
- sakalst Kļūt ļoti vājam, tievam; izkalst (2).
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- pārknābt Knābjot ievainot.
- kņaziene Kņaza sieva.
- skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
- pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
- iekost Kožot ievainot.
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- Jēzus Kristietībā – Dieva Dēls, pasaules pestītājs.
- trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
- sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
- krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
- kunigaite Kunigaiša sieva.
- ķeizariene Ķeizara sieva.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- lielkņaziene Lielkņaza sieva.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- ļaudava Līgava; jauna sieva.
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
- iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- marķīze Marķīza sieva vai meita.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
- šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- intramuskulārs Muskulī norisošs; muskulī ievadīts.
- neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- introdukcija Neliels ievads lielas formas skaņdarba sākumā.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
- ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
- godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
- ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- iniciācija Pāreja jaunā statusā; iesvētīšana, ievadīšana.
- ticība Pārliecība par Dieva esamību.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- sensitīvs Pastiprināti jūtīgs, emocionāli labils, viegli ievainojams.
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- piegādāt Pievadīt.
- vakarpuse Pievakare; vakara sākums.
- pavakare Pievakare.
- pierauties Pievaldīties.
- zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā.
- pilskundze Pilskunga sieva.
- peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
- strūkla Plūstošas vielas (piem., šķidruma) samērā tieva, spēcīga plūsma.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- aube Precētas sievas galvassega.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
- programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
- pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
- piepumpēt Pumpējot pievadīt, sagādāt (ko).
- mutes harmonikas pūšaminstruments ar 1–2 mēlīšu rindām, kam gaisu pievada ar muti.
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
- lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
- svētbilde Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
- grumba Rieva (parasti sejas ādā).
- krunka Rieva (piem., sejas ādā); grumba.
- līnija Rieva, grumba; šaura josla.
- uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
- uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
- pats Saimnieks, saimniece; vīrs, sieva.
- vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
- priekšspēle Sākuma epizode, kas ievada kādu skaņdarbu; ievads.
- prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
- nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, ievainot.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- sievele Sieva (1).
- sievene Sieva (1).
- laulātā draudzene sieva.
- tavējā sieva.
- laulene Sieva.
- vecene Sieva.
- sievasbrālis Sievas brālis; svainis.
- sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
- sievasmāte Sievas māte.
- sievastēvs Sievas tēvs.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- sievene Sievasmāte.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
- oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
- noskrambāt Skrambājot ievainot; nobrāzt.
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- iekaukties Spalgā, stieptā balsī ievaimanāties.
- datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- saspiest Spiežot ievainot, savainot.
- griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
- griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- degaukla Spridzeklim pievienota aukla, pa kuru tam pievada uguni.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- svilt Stipri smelgt (piem., par ievainojumu).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
Atrasts piemēros (200):
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- ievaidēties "Es nevaru..." viņš ievaidējās.
- jā "ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- ieliesmoties "Kaunies, sieva, pīkstēt!" Laurim acis ieliesmojās.
- kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
- aizsmaržot Aizsmaržoja baltās ievas, Aizsmaržoja sārtās rozes, Aizkūpēja, aizgaroja..
- pielūgsme Aktieris ir saņēmis gan mīlestību un pielūgsmi, gan ņirgas un nievas.
- iegult Ap muti iegūlušas dziļas rievas.
- sievasbrālis Apciemot sievasbrāļa ģimeni.
- aplieva Aplievas trupe.
- apsaitēt Apsaitēt ievainoto elkoni, pirkstu.
- ievazāt Ar apaviem ievazāt netīrumus.
- bīdmērs Ar bīdmēru mērīt stieņa diametru, ievirpotās rievas dziļumu.
- ievainot Ar cirvi ievainot kāju.
- palīgs Ar Dieva palīgu.
- izberzt Ar krēsla atzveltni sienā izberzta rieva.
- ienest Ar nestuvēm ienest ievainoto.
- piebeigt Ar šāvieniem galvā piebeigt ievainotos.
- ievainot Ar šāvienu briedi tikai ievainot.
- ievainot Ar trosi ievainot koka mizu.
- nekā Ar vārdu var ievainot dziļāk nekā ar zobenu.
- glābt Ārsti centās glābt ievainoto kāju.
- čips Ārsts ar šļirci ievada sunim zem ādas čipu.
- recēt Asinis ap ievainojumu sāk recēt.
- atbalstīt Atbalstīt ievainoto.
- steigt Atbraukusi mājās, sieva steidz apdarīt vakara darbus.
- caur Atdot sevi Dievam caur Jēzu Kristu.
- atgriezties Atgriezties pie Dieva.
- atgriezties Atgriezties pie sievas.
- atguldīt Atguldīt ievainoto uz nestuvēm.
- atstāt Atstāt uz galda zīmīti sievai.
- sievasmāte Attiecības starp znotu un sievasmāti.
- rievains Augam ir rievainas lapas.
- Fauns Auglības un ražības svētkus svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam.
- pievadcaurule Aukstā ūdens pievadcaurule.
- ievadvārdi Autora ievadvārdi grāmatas sākumā.
- ievagot Avarējušais automobilis ievagojis zemē garu vagu.
- ievadīt Balli ievada polonēze.
- balstīt Balstīt ievainoto.
- uzsmaržot Balti uzsmaržo ievas.
- uzplaukt Baltiem ziediem uzplaukst ievas.
- bezspēcīgs Bezspēcīgs slimnieks, ievainotais.
- pievākt Bijusī sieva grib bērnu pievākt sev.
- sieva Bijusī sieva.
- ievaicāties Bikli ievaicāties.
- blakne Blaknes pēc vakcīnas ievadīšanas.
- čadīgs Brālim sieva čadīga.
- sievasmāte Braukt ciemos pie sievasmātes.
- būdīgs Būdīga sieva.
- pievalcēt Burkām uzliek metāla vāciņus, nedaudz pievalcē un liek sterilizēt.
- kārta Būt precētas sievas kārtā.
- gods Būt sievas godā.
- pievārēt Ceļš līdz Sanktpēterburgai pievarēts 10 stundās.
- svešniecība Cilvēka svešniecību Dieva priekšā pazīst visas pasaules tautas, visas reliģijas.
- aizgriezties Cilvēks aizgriezies no Dieva.
- pievadcaurule Dabas gāzes pievadcaurule.
- ievajadzēties Darbā ievajagas zāģa.
- pamatdaļa Darbs sastāv no ievada, pamatdaļas, secinājumiem un pielikuma.
- datoroperators Datoroperators datubāzē ievada anketu datus.
- datubāze Datubāze ir savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību izveidots un organizēts tā, lai nodrošinātu tajā ievadītās informācijas izguvi, veiktu tās atlasi un kārtošanu.
- zagt Dieva bauslis saka: tev nebūs zagt.
- sātans Dieva Dēls dalījās ar mums, paņemdams sev visu grēka nastu, ko sātans bija mums uzlicis.
- malt Dieva dzirnavas maļ lēni, bet labi.
- eksistence Dieva eksistence.
- noliegums Dieva esamības noliegums.
- nolikt Dieva noliktā kārtība.
- pielūgsme Dieva pielūgsme.
- eņģelis Dieva sūtīts eņģelis.
- svētība Dieva svētība.
- liturģija Dieva vārda liturģija Svētajā Misē.
- vēstītājs Dieva vārda vēstītāja.
- svētīgs Dieva vārdi pacēla pretim labajam, svētīgajam.
- visuvarens Dieva visvarenā griba.
- visuvarenība Dieva visvarenība.
- dievs Dieva žēlastība un svētība.
- žēlastība Dieva žēlastība.
- dusmīgs Dusmīga sieva.
- sniegains Dzelteni nosniga kļavas. Sniegaini ievas snieg. Ar ziediem piesnigs pļavas. Vai, cik saldi tur stieg!
- slavinājums Dziedāt slavinājumu Dievam.
- dziedināt Dziedināt ievainoto kāju.
- vilkties Dziļa rieva vilkās pāri vectēva pierei.
- dziļš Dziļi iegulēta rieva vaigā.
- ievainojums Dziļš ievainojums koka stumbrā.
- sūtīt Dzimšanas dienās vīrs vienmēr sūta sievai ziedus.
- stenas Dzirdami ievainoto vaidi, stenas.
- paņaudēt Dzīvnieki ir tāda pati Dieva radība kā mēs, tikai nemāk sevi citādāk aizstāvēt kā vien paņaudēt un pariet.
- radība Dzīvnieki un augi, tāpat kā cilvēki, ir Dieva radības.
- gods Dzīvot Dievam par godu.
- sievasmāsa Dzīvot kopā ar sievasmāsu.
- ievads Elektrolīnijas ievads ēkā.
- elektro- Elektropievads.
- rieva Eļļošanas rieva.
- sapņot Es sapņoju, ka kādu dienu tu būsi mana sieva.
- plakans Esmu tik tieva un plakana.
- ugunslīnija Evakuēt ievainotos no ugunslīnijas.
- ievainotais Evakuēt ievainotos.
- teofānija Fanātiskie Lutera pretinieki Vecās Derības teofānijas, vīzijas un sapņus uzskatīja par nepastarpinātām, tiešām Dieva atklāsmēm.
- fermeris Fermera sieva.
- ievad- Filmas ievadkadrs.
- labs Gala mērķī gājēji nokļuva labā pievakarē.
- ievads Grāmatas ievads.
- grūts Grūta sieva.
- sievastēvs Ģimenes uzņēmumā darbojas sievastēvs kopā ar znotu.
- iefrēzēt Iefrēzēt vārpstā rievas.
- iegriezt Iegriezt priedēs atsveķošanas rievas.
- izlīdzināties Iegulētās rievas uz sejas pamazām izlīdzinājās.
- ieva Ielikt vāzē ievas.
- sakārdināt ieva sakārdināja Ādamu ar parastu ābolu.
- ievad- ievadbloks.
- ievad- ievadcaurule.
- ievad- ievadceremonija.
- ievad- ievaddaļa.
- ievad- ievadfrāze.
- ievad- ievadiekārta.
- ievadīt ievadīt apmeklētājus muzeja telpās.
- ievadīt ievadīt aramzemē organiskās vielas.
- ievadīt ievadīt asinīs kontrastvielu.
- kontrastviela ievadīt asinīs kontrastvielu.
- ievadīt ievadīt audzēkņus jūrnieka profesijā.
- ievadīt ievadīt baleta mākslā.
- ievadīt ievadīt ciemiņu no priekšnama istabā.
- dators ievadīt datorā informāciju.
- endoskops ievadīt endoskopu kuņģī.
- ievadīt ievadīt informāciju datorā.
- kompjūters ievadīt informāciju kompjūterā.
- ievadīt ievadīt insulīnu.
- ievadīt ievadīt jaunajā darbā, kolektīvā.
- ievadīt ievadīt kuģi ostā.
- grīva ievadīt kuģi upes grīvā.
- ievadīt ievadīt kuņģī zondi.
- lietotājvārds ievadīt lietotājvārdu.
- ievadīt ievadīt mācību gadu ar svinīgo aktu.
- narkoze ievadīt narkozi.
- ievadīt ievadīt notekūdeņus kolektorā.
- ievadīt ievadīt orbītā pavadoni, kosmisko staciju.
- ievadīt ievadīt organismā vakcīnu.
- parole ievadīt paroli datorā.
- ievadīt ievadīt sarunas.
- satelīts ievadīt satelītu orbītā.
- ievadīt ievadīt savus datus.
- ievadīt ievadīt studentus augstskolas dzīvē.
- ievadīt ievadīt šķīdumā nogulsnējošas vielas.
- ievadīt ievadīt teikumu.
- ievadīt ievadīt telpā siltu gaisu.
- uretra ievadīt uretrā katetru.
- vēna ievadīt vēnā kontrastvielu.
- ievadīt ievadīt zāles muskulī.
- ievad- ievadkabelis.
- ievadlekcija ievadlekcija leksikoloģijā.
- ievadlekcija ievadlekcijā nosaukt izmantojamās grāmatas.
- ievad- ievadlekcija.
- ievadraksts ievadrakstā minētās problēmas.
- ievad- ievadraksts.
- astronautika ievads astronautikā.
- ievads ievads literatūras zinātnē.
- socioloģija ievads socioloģijā.
- ievads ievads valodniecībā.
- ievad- ievadteikums.
- ievagot ievagot pirmo vagu tīrumā.
- ievaidēties ievaidas ārdurvis.
- sagumt ievaidēties un sagumt.
- ievainojums ievainojuma rēta.
- ievainojums ievainojuma vieta.
- vieta ievainojuma, apdeguma vieta.
- uztriept ievainojumam uztriepj linimentu.
- atstāt ievainojumi atstājuši rētas.
- ievainojums ievainojums kājā.
- kvalificēt ievainojums kvalificēts par smagu.
- satūkt ievainojums nedzija, satūka visa kāja, un suns sāka klibot.
- virsdaļa ievainojums plaukstas virsdaļā.
- dzīt ievainojums sāka dzīt.
- sarētot ievainojums sarētojis.
- durties ievainojums tā sāp, ka nevar durties klāt.
- kā ievainojums tikpat kā neasiņo.
- bungādiņa ievainot bungādiņu.
- kreiss ievainot kreiso aci.
- ievainot ievainot putnu spārnā.
- ievainot ievainot roku.
- apmilzt ievainotā vieta apmilzusi.
- aizrāpot ievainotais aizrāpojis līdz skolai, kur saņēmis palīdzību.
- vaidiens ievainotais apspiež vaidienu.
- kontuzēt ievainotais bija kontuzēts.
- izgārgt ievainotais izgārdza mežonīgu skaņu.
- dvest ievainotais izmisīgi dvesa pēc palīdzības.
- noasiņot ievainotais pamazām noasiņo.
- asinis ievainotais pārplūdis asinīm.
- pulsēt ievainotais plecs pulsēja.
- izdzīvot ievainotais putns tomēr izdzīvoja.
- gārgt ievainotais sāka skaļi gārgt un zaudēja samaņu.
- aizlīst ievainotais uz vēdera aizlīda līdz upei.
- miers ievainotajai kājai nepieciešams miers.
- iekšā ievainotajam iekšā palikusi šķemba.
- vaidas ievainoto vaidas.
ieva citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV