Paplašinātā meklēšana
Meklējam ieva.
Atrasts vārdos (45):
- ieva:1
- rieva:1
- sieva:1
- ievad-:1
- ievade:1
- ievads:1
- nievas:1
- ievadīt:1
- ievagot:1
- ievazāt:1
- aplieva:1
- pievade:1
- pievads:1
- ievainot:1
- ievalkāt:1
- ievandīt:1
- ievaskot:1
- ardievas:1
- pievadīt:1
- pievazāt:1
- rievains:1
- ievaddaļa:1
- pievakare:1
- pievalcēt:1
- pievaldīt:1
- ievadvārdi:1
- civilsieva:1
- pievadceļš:1
- sievasmāsa:1
- sievasmāte:1
- sievastēvs:1
- ievadraksts:1
- ievaicāties:1
- ievaidēties:1
- ievainojums:1
- ievainotais:1
- ievadlekcija:1
- zemnieksieva:1
- pievaldīties:1
- sievasbrālis:1
- ievaimanāties:1
- ievajadzēties:1
- ievankšķēties:1
- ievaukšķēties:1
- pievadcaurule:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (465):
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
- iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
- atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
- bajāriene Bajāra sieva.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
- bandiniece Bandinieka sieva.
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
- mārša Brāļa sieva.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- brīvkundze Brīvkunga sieva.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- pušums Brūce, ievainojums.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- cariene Cara sieva.
- pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
- krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
- liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
- izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
- ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
- pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- vedekla Dēla sieva.
- sieviņa Dem. --> sieva.
- sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
- pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
- Dieva griba Dieva nodoms, rīcība.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
- pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
- Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
- ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
- sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- krokains Grumbains, rievains (par ādu, ķermeņa daļām).
- sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
- jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- hercogiene Hercoga sieva.
- iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
- elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
- terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
- aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
- iepotēt bakas ievadīt serumu pret bakām.
- izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
- dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
- špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
- saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
- izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam, garam un vāram (par augiem, to daļām).
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
- pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
- izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
- sakalst Kļūt ļoti vājam, tievam; izkalst (2).
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- pārknābt Knābjot ievainot.
- kņaziene Kņaza sieva.
- skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
- pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
- iekost Kožot ievainot.
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- Jēzus Kristietībā – Dieva Dēls, pasaules pestītājs.
- trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
- sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
- krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
- kunigaite Kunigaiša sieva.
- ķeizariene Ķeizara sieva.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- lielkņaziene Lielkņaza sieva.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- ļaudava Līgava; jauna sieva.
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
- iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- marķīze Marķīza sieva vai meita.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
- šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- intramuskulārs Muskulī norisošs; muskulī ievadīts.
- neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- introdukcija Neliels ievads lielas formas skaņdarba sākumā.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
- ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
- godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
- ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- iniciācija Pāreja jaunā statusā; iesvētīšana, ievadīšana.
- ticība Pārliecība par Dieva esamību.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- sensitīvs Pastiprināti jūtīgs, emocionāli labils, viegli ievainojams.
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- piegādāt Pievadīt.
- vakarpuse Pievakare; vakara sākums.
- pavakare Pievakare.
- pierauties Pievaldīties.
- zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā.
- pilskundze Pilskunga sieva.
- peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
- strūkla Plūstošas vielas (piem., šķidruma) samērā tieva, spēcīga plūsma.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- aube Precētas sievas galvassega.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
- programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
- pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
- piepumpēt Pumpējot pievadīt, sagādāt (ko).
- mutes harmonikas pūšaminstruments ar 1–2 mēlīšu rindām, kam gaisu pievada ar muti.
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
- lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
- svētbilde Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
- panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
- grumba Rieva (parasti sejas ādā).
- krunka Rieva (piem., sejas ādā); grumba.
- līnija Rieva, grumba; šaura josla.
- uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
- uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
- pats Saimnieks, saimniece; vīrs, sieva.
- vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
- priekšspēle Sākuma epizode, kas ievada kādu skaņdarbu; ievads.
- prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
- nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, ievainot.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- sievele Sieva (1).
- sievene Sieva (1).
- laulātā draudzene sieva.
- tavējā sieva.
- laulene Sieva.
- vecene Sieva.
- sievasbrālis Sievas brālis; svainis.
- sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
- sievasmāte Sievas māte.
- sievastēvs Sievas tēvs.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- sievene Sievasmāte.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
- oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
- noskrambāt Skrambājot ievainot; nobrāzt.
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- iekaukties Spalgā, stieptā balsī ievaimanāties.
- datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- saspiest Spiežot ievainot, savainot.
- griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
- griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- degaukla Spridzeklim pievienota aukla, pa kuru tam pievada uguni.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- svilt Stipri smelgt (piem., par ievainojumu).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- piesūkt Sūcot pievadīt.
- sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
- ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
- aizšaut Šaujot nenonāvēt, bet ievainot (parasti dzīvnieku).
- grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
- klizma Šķidruma ievadīšana zarnās caur anālo atveri.
- pušu Tā, ka ir radies ievainojums, brūce.
- rupjš Tāds, kam ir samērā lieli caurumi; tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas virsmā.
- stobriņveida Tāds, kam ir samērā tievas caurules forma, veids.
- smalks Tāds, kam ir šauras, seklas rievas.
- tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
- neticīgs Tāds, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
- bezdievīgs Tāds, kas netic Dievam; grēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sāpīgs Tāds, kas sāp (piem., par ķermeņa daļu, ievainojumu).
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
- reliģiozs Tāds, kas tic Dieva esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
- dievticīgs Tāds, kas tic Dieva esamībai; reliģiozs.
- dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, jūt bijību pret to un cītīgi ievēro reliģiskās ceremonijas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ieeja Tāds, kas tiek ievadīts kādā ierīcē; tāds, kas saistīts ar ievadīšanu kādā ierīcē.
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- iekšķīgs Tāds, ko ievada organisma iekšienē.
- nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievājošs.
- nievājošs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievīgs.
- pūšams Tāds, kurā skaņa rodas, ar muti ievadot gaisa strāvu.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
- rievots Tāds, kura virsmā izveidojušās rievas.
- tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- ievads Tas, ar ko ievada, iesāk (ko).
- ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
- harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
- mantū Tests tuberkulozes baciļu noteikšanai, ar speciālu šļirci ievadot ādā tuberkulīnu.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
- tante Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
- reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
- reliģiozitāte Ticība Dieva esamībai un visvarenībai, aktīva reliģisko priekšrakstu pildīšana.
- spicglāzīte Tieva glāzīte (2).
- bulta Tieva stiegra ar asu galu (šaušanai no loka, stopa).
- mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- maikste Tieva, gara kārts.
- kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
- šautra Tieva, pagara rīkste.
- galotne Tievais gals (saknei).
- ciest Tikt ievainotam, sakropļotam.
- kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- miesas bojājums trauma, ievainojums.
- čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
- skābekļa maska uz sejas uzliekama ierīce, pa kuru pievada skābekli.
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- uzklikšķināt Uzrakstīt, ievadīt (datorā).
- žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
- monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
- ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
- apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt sīkus ievainojumus.
- vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka, dzīvnieka) organismā.
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams; arī trausls, smalks.
- rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
- lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
- mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
- intravenozs Vēnā esošs, norisošs; vēnā ievadīts.
- odaliska Verdzene, arī blakus sieva harēmā.
- trausls Viegli ievainojams, vārs.
- rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta (ķermeņa daļas) attēlu.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- attieksmes vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada palīgteikumu.
- dieveris Vīrabrālis, sievasbrālis.
- dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
- krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- salmu atraitnis vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- salmu atraitne vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- laulātie draugi vīrs un sieva; dzīvesbiedri.
- laulāts pāris vīrs un sieva.
- laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
- otrā puse vīrs vai sieva.
- otra puse vīrs vai sieva.
- labākā puse vīrs vai sieva.
- otra pusīte vīrs vai sieva.
- otrā pusīte vīrs vai sieva.
- labākā pusīte vīrs vai sieva.
- ragnesis Vīrs, kura sieva ir pārkāpusi laulību.
- cienītais Vīrs; sieva.
- durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- spraust Virzīt, stiprināt (ko) uz (kā) tieva, smaila.
- iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
- injekcija Zāļu vielas, vakcīnas u. tml. ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar šļirci.
- apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
- zemnieksieva Zemnieka sieva; zemniece.
- eļļot Ziest (ko) ar eļļu; pievadīt (kur) eļļu.
ieva citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV