Paplašinātā meklēšana

Meklējam ieva.

Atrasts vārdos (45):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (465):

Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
bajāriene Bajāra sieva.
izbakstīt Bakstot ievainot.
sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
bandiniece Bandinieka sieva.
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
ietaļa Brāļa sieva; vīra brāļa sieva.
mārša Brāļa sieva.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
brīvkundze Brīvkunga sieva.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
pušums Brūce, ievainojums.
iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
cariene Cara sieva.
pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
ievade Darbība --> ievadīt; ievadīšana.
pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
vedekla Dēla sieva.
sieviņa Dem. --> sieva.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
Dieva griba Dieva nodoms, rīcība.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
mesija Dieva sūtīts glābējs, pestītājs.
pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
grāfiene Grāfa sieva vai meita.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
krokains Grumbains, rievains (par ādu, ķermeņa daļām).
sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
hercogiene Hercoga sieva.
iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
iepotēt bakas ievadīt serumu pret bakām.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
izstīdzēt Izaugt garam, tievam un vāram (par augiem).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam, garam un vāram (par augiem, to daļām).
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
izkalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
sakalst Kļūt ļoti vājam, tievam; izkalst (2).
pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
pārknābt Knābjot ievainot.
kņaziene Kņaza sieva.
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
iekost Kožot ievainot.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
Jēzus Kristietībā – Dieva Dēls, pasaules pestītājs.
trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
kunigaite Kunigaiša sieva.
ķeizariene Ķeizara sieva.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
lielkņaziene Lielkņaza sieva.
vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
ļaudava Līgava; jauna sieva.
svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
marķīze Marķīza sieva vai meita.
pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
intramuskulārs Muskulī norisošs; muskulī ievadīts.
neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
introdukcija Neliels ievads lielas formas skaņdarba sākumā.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
iniciācija Pāreja jaunā statusā; iesvētīšana, ievadīšana.
ticība Pārliecība par Dieva esamību.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
sensitīvs Pastiprināti jūtīgs, emocionāli labils, viegli ievainojams.
gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
piegādāt Pievadīt.
vakarpuse Pievakare; vakara sākums.
pavakare Pievakare.
pierauties Pievaldīties.
zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā.
pilskundze Pilskunga sieva.
peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
strūkla Plūstošas vielas (piem., šķidruma) samērā tieva, spēcīga plūsma.
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
aube Precētas sievas galvassega.
dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
piepumpēt Pumpējot pievadīt, sagādāt (ko).
mutes harmonikas pūšaminstruments ar 1–2 mēlīšu rindām, kam gaisu pievada ar muti.
nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
dievkalpojums Reliģiska ceremonija (parasti baznīcā) par godu Dievam garīdznieka vadībā.
lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
svētbilde Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
svētums Reliģiskās norisēs lietojams priekšmets, ar reliģiskām norisēm saistīta darbība; arī ar Dieva atklāsmi saistīta parādība.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
grumba Rieva (parasti sejas ādā).
krunka Rieva (piem., sejas ādā); grumba.
līnija Rieva, grumba; šaura josla.
uzruna Runa, parasti īsa, ar kuru ievada pasākumu (piemēram, sanāksmi, konferenci).
uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
pats Saimnieks, saimniece; vīrs, sieva.
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
priekšspēle Sākuma epizode, kas ievada kādu skaņdarbu; ievads.
prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
pārplēst Saskaroties ar ko asu, ievainot.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
sievele Sieva (1).
sievene Sieva (1).
laulātā draudzene sieva.
tavējā sieva.
laulene Sieva.
vecene Sieva.
sievasbrālis Sievas brālis; svainis.
sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
sievasmāte Sievas māte.
sievastēvs Sievas tēvs.
svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
sievene Sievasmāte.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
noskrambāt Skrambājot ievainot; nobrāzt.
saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
iekaukties Spalgā, stieptā balsī ievaimanāties.
datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
saspiest Spiežot ievainot, savainot.
griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
degaukla Spridzeklim pievienota aukla, pa kuru tam pievada uguni.
Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
svilt Stipri smelgt (piem., par ievainojumu).
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
piesūkt Sūcot pievadīt.
sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
aizšaut Šaujot nenonāvēt, bet ievainot (parasti dzīvnieku).
grope Šaura, gara (kādā priekšmetā izveidota) rieva, kurā iestiprina (citu priekšmetu, detaļu u. tml.).
pāršķelt Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
klizma Šķidruma ievadīšana zarnās caur anālo atveri.
pušu Tā, ka ir radies ievainojums, brūce.
rupjš Tāds, kam ir samērā lieli caurumi; tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas virsmā.
stobriņveida Tāds, kam ir samērā tievas caurules forma, veids.
smalks Tāds, kam ir šauras, seklas rievas.
tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
svēts Tāds, kas dzīvojis īpaši Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
svēts Tāds, kas izteikti pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienišķā; tāds, kas ir saistīts ar Dieva izpausmi, atklāsmi.
viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
vesels Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
neticīgs Tāds, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
bezdievīgs Tāds, kas netic Dievam; grēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sāpīgs Tāds, kas sāp (piem., par ķermeņa daļu, ievainojumu).
dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
reliģiozs Tāds, kas tic Dieva esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.
dievticīgs Tāds, kas tic Dieva esamībai; reliģiozs.
dievbijīgs Tāds, kas tic dievam, jūt bijību pret to un cītīgi ievēro reliģiskās ceremonijas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ieeja Tāds, kas tiek ievadīts kādā ierīcē; tāds, kas saistīts ar ievadīšanu kādā ierīcē.
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
iekšķīgs Tāds, ko ievada organisma iekšienē.
nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievājošs.
nievājošs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievīgs.
pūšams Tāds, kurā skaņa rodas, ar muti ievadot gaisa strāvu.
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
rievots Tāds, kura virsmā izveidojušās rievas.
tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
ievads Tas, ar ko ievada, iesāk (ko).
ziedojums Tas, ko dod, veltī Dievam, arī dieviem, lai pateiktos, arī izlūgtos labvēlību u. tml.
harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
mantū Tests tuberkulozes baciļu noteikšanai, ar speciālu šļirci ievadot ādā tuberkulīnu.
pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
tante Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
reliģiozitāte Ticība Dieva esamībai un visvarenībai, aktīva reliģisko priekšrakstu pildīšana.
spicglāzīte Tieva glāzīte (2).
bulta Tieva stiegra ar asu galu (šaušanai no loka, stopa).
mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
maikste Tieva, gara kārts.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
šautra Tieva, pagara rīkste.
galotne Tievais gals (saknei).
ciest Tikt ievainotam, sakropļotam.
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
miesas bojājums trauma, ievainojums.
čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
skābekļa maska uz sejas uzliekama ierīce, pa kuru pievada skābekli.
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
uzklikšķināt Uzrakstīt, ievadīt (datorā).
žēlīgs Uzrunas ievadījums, vēršoties pie dižciltīgas personas.
monoteisms Uzskats, ka eksistē tikai viens dievs, ticība vienam vienīgam dievam; viendievība.
ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt sīkus ievainojumus.
vakcinācija Vakcīnas ievadīšana (cilvēka, dzīvnieka) organismā.
Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
vārs Vārīgs, viegli ievainojams; arī trausls, smalks.
rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
intravenozs Vēnā esošs, norisošs; vēnā ievadīts.
odaliska Verdzene, arī blakus sieva harēmā.
trausls Viegli ievainojams, vārs.
rentgenkontrastviela Viela, ko ievada organismā, lai iegūtu skaidrāku rentgenoloģiski izmeklējamā objekta (ķermeņa daļas) attēlu.
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
attieksmes vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada palīgteikumu.
dieveris Vīrabrālis, sievasbrālis.
dzimumakts Vīrieša dzimumlocekļa ievadīšana sievietes makstī, kam parasti seko ejakulācija.
krustdēls Vīrietis (parasti jaunietis), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
krusttēvs Vīrietis, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
salmu atraitnis vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
salmu atraitne vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
laulātie draugi vīrs un sieva; dzīvesbiedri.
laulāts pāris vīrs un sieva.
laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
otrā puse vīrs vai sieva.
otra puse vīrs vai sieva.
labākā puse vīrs vai sieva.
otra pusīte vīrs vai sieva.
otrā pusīte vīrs vai sieva.
labākā pusīte vīrs vai sieva.
ragnesis Vīrs, kura sieva ir pārkāpusi laulību.
cienītais Vīrs; sieva.
durt Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
spraust Virzīt, stiprināt (ko) uz (kā) tieva, smaila.
iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
injekcija Zāļu vielas, vakcīnas u. tml. ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar šļirci.
apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
zemnieksieva Zemnieka sieva; zemniece.
eļļot Ziest (ko) ar eļļu; pievadīt (kur) eļļu.

ieva citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ieva

LLVV

ieva

MEV

iẽva