Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam brīv.

Atrasts vārdos (43):

Atrasts etimoloģijās (14):

No latīņu voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris)
No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
No latīņu absolutio 'atbrīvošana'. (šķirklī absolūcija)
No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
No franču dispensaire, dispenser 'izdalīt; atbrīvot, izglābt'. (šķirklī dispansers)
No latīņu liberālis (liber 'brīvs (cilvēks)'). (šķirklī liberālis)
No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
No latīņu licentia 'brīvība, atļauja'. (šķirklī licence)
No latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls)
No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
No franču franc-maçon 'brīvais mūrnieks'. (šķirklī masoni)
No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
No vācu Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance)

Atrasts normatīvajos komentāros (3):

Atrasts vārdu savienojumos (28):

Atrasts skaidrojumos (400):

(abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
nospiestība Apspiestība, nebrīve.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
nomest Atbrīvot (kādu no darba).
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
izbrīvēt Atbrīvot (telpu).
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
izjūgt Atbrīvot no aizjūga.
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
izsviest uz ielas Atbrīvot no darba.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
jūgt nost atbrīvot no iejūga.
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
atutot Atbrīvot no utīm.
nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
dāvāt brīvību atbrīvot.
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
tikt vaļā atbrīvoties (no kā, arī no kāda).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
nokratīt Atbrīvoties (no kā).
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša, nepatīkama).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
dabūt nost no ceļa atbrīvoties no kāda.
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda.
atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
izraisīties Atbrīvoties, izkļūt (no kā).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
izpirkšanas nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
izpirkuma nauda atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
svabads Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; brīvs (3).
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
verlibrs brīvā dzeja.
mala brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
buklets brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
manto brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
klētsapakša brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
plebejs brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
fantāzija brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
g brīvās krišanas paātrinājuma vienība.
ūdenslīmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
zaļais teātris brīvdabas teātris.
izejamā diena brīvdiena.
suņudienas brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
savā vaļā brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
atzvelties brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
plastisks brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
medūza brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
disponēt brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
kā kungs brīvi, neatkarīgi no citiem.
vaļa brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
brīve brīvība.
brīvestība brīvība.
nebrīvība brīvības trūkums, neesamība.
brīvkundze brīvkunga sieva.
brīvdiena brīvlaiks.
lielmestrs brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
kooperācija brīvprātīga apvienība; kooperatīvs.
DOSAAF brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
badastreiks brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
jaunsardze brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
talka brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
savvaļnieks brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
zemessardze brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
zemessardze brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
kolekte brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
brīvsolis brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
logs brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
vaļa brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
iekškvartāls brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
nepiespiests brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
vaļīgs brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
reinvestīcija brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
atgaiņāties Censties atbrīvoties.
raisīties Censties atbrīvoties.
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
stūra māja Ēka Rīgā, brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piem., no ieslodzījuma).
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izgulēt Guļot atbrīvoties (no slimības, slimīga stāvokļa).
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
pikniks Izbraukums brīvā dabā, zaļumos, ņemot līdzi ēdienu.
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
kalcinēt Karsēt, piem., sodu, sāļus, atbrīvojot no ūdens, gaistošām vielām.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
izlaisties Kļūt brīvākam, vaļīgākam.
noknibināt Knibinot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
taisnošana Kristietībā – attaisnošana, atbrīvošana, glābšana no grēkiem.
taisnot Kristietībā – attaisnot, atbrīvot, glābt no grēkiem.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
izsviest uz ielas Likt atbrīvot mājokli, atstājot bez pajumtes.
izlikt Likt, panākt, ka atstāj, atbrīvo (dzīvokli, telpas u. tml.).
tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
atlūgties Lūgties, līdz panāk, ka atbrīvo, atlaiž.
nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
kulstāmā mašīna mašīna (linu) šķiedras atbrīvošanai no spaļiem.
pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
tukšgaita Mehānisma darbība bez slodzes; brīvgaita.
ganīties Meklēt un ēst brīvā dabā augu barību (par dzīvniekiem).
laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
cietums Nebrīve.
nebrīve Nebrīvība (1).
nebrīve Nebrīvība (2).
sastīvināt Nebrīvs, sasaistīts.
bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
lieks Neizmantots, brīvs.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
intermeco Neliels brīvas formas instrumentāls skaņdarbs.
starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
brīvdiena No darba brīva diena; diena, kurā nav jāstrādā.
skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
nost Norāda, ka atbrīvojas (no kā).
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
atģērbt Novilkt (apģērbu); atbrīvot (kādu) no apģērba; noģērbt.
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam); atbrīvot no apģērba.
novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots koka stumbrs.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
nosviest Panākt, ka (kāds) tiek atbrīvots (no ieņemamā amata).
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību.
amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītu.
izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
izpurināt Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
izravēt Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
atpestīt Reliģijā – atbrīvot no soda par grēkiem; pasargāt (no velna varas).
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
disponēt Rīkoties (ar brīvām summām, kas ir bankas kontos).
likt Rīkoties (piem., ar varas spēku), lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu, ēku).
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
jūtas kā zivs ūdenī saka par kādu, kas jūtas ļoti labi, brīvi, atraisīti.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
aste ir piesieta saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste zem bluķa saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste bluķī saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
noveļas kā slogs no krūtīm saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no pleciem saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.

Atrasts piemēros (200):

Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
iebūvietis ..glabājams taču brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
sekta Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā.
dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
pārziemot Aitas var pārziemot brīvā dabā.
brīvsolis Aiziet brīvsolī.
brīvdiena Aiziet Lieldienu brīvdienās.
aizpildīt Aizpildīt brīvo laiku ar sporta spēlēm.
aizsargāt Aizsargāt preses brīvību.
aizturētais Aizturētā tiek drīz atbrīvota.
aizvadīt Aizvadīt brīvdienas lauku mājās.
dziedāt Aktieri brīvdabas izrādē dziedāja populāras melodijas.
alkt Alkt pēc laimes, brīvības.
brīvklausītājs Apmeklēt lekciju kursu kā brīvklausītājam.
apmeklēt Apmeklēt teātri, operu, brīvdabas izrādi.
aprobežot Aprobežot rīcības brīvību, tiesības.
brīvs Apsēsties brīvajā vietā.
apslāpēt Apslāpēt preses brīvību.
apspiest Apspiest cīņu par brīvību un demokrātiju.
apspiest Apspiest vārda brīvību.
arestētais Arestētais lūdz panākt viņa atbrīvošanu.
brīvs Ārsts pašreiz ir brīvs.
brīvība Atbalstīt apspiesto tautu brīvības centienus.
atbrīvošanās Atbrīvošanās no koloniālisma.
atbrīvošanās Atbrīvošanās no okupācijas varas.
atbrīvot Atbrīvot cietušo no slapjā apģērba.
nogruvums Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.
atbrīvot Atbrīvot darbinieku pēc paša vēlēšanās.
atbrīvot Atbrīvot divas istabas.
atbrīvot Atbrīvot dzīvokli.
atbrīvot Atbrīvot grozu tomātiem.
atbrīvot Atbrīvot gūstekni.
ieslodzītais Atbrīvot ieslodzīto pirms termiņa.
karagūsteknis Atbrīvot karagūstekņus.
ķīlnieks Atbrīvot ķīlniekus.
krāms Atbrīvot māju no nevajadzīgiem krāmiem.
atbrīvot Atbrīvot no amata.
apcietinājums Atbrīvot no apcietinājuma.
atbrīvot Atbrīvot no cietuma.
cietums Atbrīvot no cietuma.
uzticība Atbrīvot no darba amatpersonu, kas zaudējusi uzticību.
civildienests Atbrīvot no darba civildienestā.
slikts Atbrīvot no darba sliktākos strādniekus.
no Atbrīvot no darba.
ieņemt Atbrīvot no ieņemamā amata.
indeve Atbrīvot no jebkuras indeves.
atbrīvot Atbrīvot no karadienesta.
karadienests Atbrīvot no karadienesta.
atbrīvot Atbrīvot no komisijas vadītāja pienākumiem.
atbrīvot Atbrīvot no parādu atmaksas.
atbrīvot Atbrīvot no uzbāzīga ceļabiedra.
atbrīvot Atbrīvot pilsētu.
atbrīvot Atbrīvot plecus no smagās mugursomas.
politieslodzītais Atbrīvot politieslodzītos.
atbrīvot Atbrīvot roku muskulatūru.
atbrīvot Atbrīvot sēdvietu vecākam cilvēkam.
perforators Atbrīvot sienas no vecajām flīzēm ar perforatoru.
atbrīvot Atbrīvot skapīti.
stiga Atbrīvot stigu no vēja sagāztajiem kokiem.
atbrīvot Atbrīvot suni no ķēdes.
atbrīvot Atbrīvot valsti no ienaidnieka.
atbrīvot Atbrīvot vanniņu lietusūdenim.
vieta Atbrīvot vietu rakstāmgaldam.
atbrīvot Atbrīvot zemi no krūmiem, augsni no nezālēm.
atbrīvot Atbrīvot zivi no āķa.
amats Atbrīvot, atcelt no amata.
tvans Atbrīvoties no baiļu tvana.
kaklakungs Atbrīvoties no kaklakungiem.
konservatīvisms Atbrīvoties no konservatīvisma.
slogs Atbrīvoties no kredītu sloga.
apsēstība Atbrīvoties no ļaunās apsēstības.
žņaugs Atbrīvoties no negatīvo emociju žņauga.
nomāktība Atbrīvoties no nomāktības.
patmīla Atbrīvoties no patmīlas.
postkomunisma Atbrīvoties no postkomunisma mantojuma.
sasaistītība Atbrīvoties no sasaistītības.
sirdēsti Atbrīvoties no sirdsēstiem.
skāviens Atbrīvoties no skāvieniem.
tumšs Atbrīvoties no skumjām un tumšām domām.
spaidi Atbrīvoties no sociāliem spaidiem.
spānieši Atbrīvoties no spāniešu jūga.
pakļautība Atbrīvoties no svešzemju pakļautības.
apskāviens Atbrīvoties no vīrieša ciešajiem apskāvieniem.
atdot Atdot dzīvību brīvības cīņās.
brīvība Atgūt brīvību.
atgūt Atgūt neatkarību, brīvību.
steķis Atjaunojamās durvis novieto uz steķiem, atbrīvo no furnitūras un notīra.
atkarot Atkarot brīvību, neatkarību.
atlaist Atlaist ieslodzīto brīvībā.
atlaist Atlaist roku brīvi uz galda.
atmosfēra Atmosfēra atbrīvotajā pilsētā ir saspringta.
atņemt Atņemt brīvību uz ilgu laiku.
atņemt Atņemt iespēju brīvi paust savus uzskatus.
brīvdiena Ātrā palīdzība strādā bez brīvdienām.
atrasties Atradās brīvs brīdis.
atrasties Atradās vairāki brīvprātīgie.
atrast Atrast brīvu brīdi.
brīvs Atrast kādu brīvu brīdi atpūtai.
dreifs Atrasties brīvā dreifā.
atstrādāt Atstrādāt brīvdienu.
attaisnot Attaisnot tiesājamo un atbrīvot tiesas zālē.
simbols Ausekļa balādē "Gaismas pils" ir tautas brīvības simbols.
lavierēt Automašīnas lavierēja pa braucamās daļas brīvajām vietām.
brīvgājiens Automobiļa stūres brīvgājiens.
brīveksemplārs Autora brīveksemplārs.
nebrīvība Baiļu un nebrīvības gaisotne.
brīv Bērnam nav brīv rotaļāties ar uguni.
viesoties Bērni brīvlaikā viesojās laukos pie vecmāmiņas.
nebrīve Bezdelīgas nebrīvē nedzīvo.
ķēzīt Bille noslaucīja degunu brīvajā piedurknē. – "Ķēzī tik drēbes! Drāniņas nav?"
boa Boa garums nebrīvē sasniedz 2–3 metrus, bet savvaļā pat 5,5 metrus.
atmosfēra brīva atmosfēra.
ehinācija brīvā dabā ehinācija sastopama galvenokārt Ziemeļamerikā.
brīvs brīva izturēšanās.
izvēle brīva izvēle.
brīvs brīvā prese.
priekšpusdiena brīva priekšpusdiena.
brīvs brīva saruna.
sēža brīvā sēža.
teniskurpes brīvā stila krekls piestāv pie džinsiem un sportiskām teniskurpēm.
vieta brīvā štata vieta.
brīvs brīva tauta.
vārsma brīvā vārsma.
brīvs brīvais tirgus.
tirgus brīvais tirgus.
brīvs brīvais ūdeņradis, skābeklis.
brīvs brīvais virves gals.
pakrāsot brīvajā laikā meitenei patīk pazīmēt un pakrāsot.
nodarboties brīvajā laikā nodarboties ar dārzkopību.
ietilpt brīvajā vietā rakstāmgalds ietilpst.
uzspēlēt brīvajos brīžos uzspēlēt futbolu.
izmantot brīvās istabas izmantoja viesu izmitināšanai.
ribosoma brīvās ribosomas.
brīvdabas brīvdabas estrāde.
estrāde brīvdabas estrāde.
izrāde brīvdabas izrāde.
sezona brīvdabas muzejs noslēdz vasaras sezonu.
brīvdabas brīvdabas teātra izrāde.
papriecāties brīvdienās aizvedu bērnus uz atrakcijām, lai papriecājas.
apsīkt brīvdienās apsīkst automašīnu straume pilsētas ielās.
plūst brīvdienās atpūtnieki straumēm plūda uz jūru.
pavārtīties brīvdienās ilgāk pavārtos gultā.
cauri brīvdienas ir cauri.
paņemties brīvdienās iznāca vairāk paņemties pa mājām.
kluss brīvdienas pagāja klusi.
pagleznot brīvdienās pagleznot no dabas.
pusdienot brīvdienās pusdienojam visa ģimene kopā.
čiekurs brīvdienas rītā lielie čiekuri vēl guļ.
saziedēt brīvdienās saziedējuši ķirši.
mēgt brīvdienās viņš mēdz makšķerēt.
plezīrs brīvdienu plezīrs.
brīvdomīgs brīvdomīgi izteikties.
brīvdomīgs brīvdomīgs dzejnieks.
brīvdomīgs brīvdomīgs mākslinieks.
brīvdomīgs brīvdomīgs sacerējums.
brīvgājiens brīvgājiens par lielu.
airkāji brīvi dzīvojošie airkāji ir sīki.
brīvs brīvi kustēties.
paklīst brīvi paklīst pa veikalu.
brīvs brīvi paust savus uzskatus.
brīvs brīvi runāt un rakstīt svešvalodā.
manta brīvība ir visdārgākā manta pasaulē. Un, protams, arī gods.
brīvība brīvība un nepieciešamība.
atausma brīvības atausma.
nemirstība brīvības cīnītāju nemirstība.
slava brīvības cīnītāju slava.
brīvība brīvības cīņas.
laikmets brīvības cīņu laikmets.
vēsture brīvības cīņu vēsture.
apustulis brīvības ideju apustulis.
sludinātājs brīvības ideju sludinātājs.
kareivis brīvības kareivji.
manifestācija brīvības manifestācija.
nesējs brīvības nesējs.
svētnīca brīvības piemineklis glabā pateicību cīnītājiem, tā ir svēta vieta, svētnīca latviešu tautai.
ziedojums brīvības pieminekļa celtniecība finansēta no tautas ziedojumiem.
travertīns brīvības pieminekļa pamatne ir veidota no Itālijas travertīna.
simbols brīvības simbols.
taisnība brīvības un taisnības cīnītāji.
pieprasīt brīvību tēvzemei pieprasām!
gruntnieks brīviņu gruntniece.
brīvkundze brīvkundzes senči kādreiz dzīvoja Liepājā.
brīvkungs brīvkungs fon Minhauzens, visu laiku lielākais melis un fantasts.
brīvlaistais brīvlaistais cietumnieks.
brīvlaistais brīvlaistie strādnieki.
brīvlaistais brīvlaistie zemnieki.
brīvmūrnieki brīvmūrnieku loža.
akvalangisms brīvos brīžus veltīt akvalangismam.
brīvprātīgs brīvprātīga vienošanās.
sanitārs brīvprātīgi iestāties armijā par sanitāri.
brīvprātīgs brīvprātīgi pieteikties karadienestā.
nāvinieks brīvprātīgie nāvinieki 2. pasaules karā.
brīvprātīgs brīvprātīgie ugunsdzēsēji.
brīvprātīgais brīvprātīgo bataljons.
vēriens brīvprātīgo darba vēriens.
ugunsdzēsējs brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
brīvprātīgs brīvprātīgs pasākums.

brīv citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV