Paplašinātā meklēšana

Meklējam ārā.

Atrasts vārdos (8):

Atrasts vārdu savienojumos (33):

Atrasts skaidrojumos (538):

ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
izpērties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, izkļūt (ārā).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
laukā Ārpusē (no kā), ārā (no kā).
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
nātrija hlorīds bezkrāsaini, sāļi kristāli; vārāmais sāls.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
stāvēt (kam) pāri Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
aizciemoties Ciemoties pārāk ilgi.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
diferenciālis Funkcijas pieauguma galvenā lineārā daļa.
varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
iespīlēt Ieģērbt (parasti pārāk šaurā apģērbā).
iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
iekārties Ieliekties (kur iekšā); izliekties (ārā pa logu).
cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai ārā.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā [1].
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
izvākt Izdabūt ārā (no kurienes).
pārdzerties Izdzert pārāk daudz (kāda dzēriena).
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
iztikt Izkļūt (ārā).
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
karāties logā izliekties tālu ārā pa logu.
izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
izkravāt Izņemt, izlikt ārā (ko).
iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
izlaist Izvirzīt ārā.
izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
iznest Izzagt (nesot ārā no kurienes).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
izlidināties Kādu laiku lidināties (kur ārā).
eocēns Kainozoja ēras terciārā perioda vidējā epoha, kad parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
izkraut Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
pārdozēt Lietot pārāk lielās dozās.
pārstrādināt Likt pārāk daudz strādāt.
rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
pārgurt Ļoti, pārāk stipri nogurt.
apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
izmest Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest (1).
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
šķilties Nākt ārā (no čaulas, apvalka).
stāvēt patālu (no kā) nebūt pārāk cieši saistītam (ar ko).
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
sagriezt Neviļus, pārāk pagriežot, traumēt (ķermeņa daļu).
pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu, pārāk pozitīvi.
slodzīt Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
pārblīvēt Novietot, ievietot (ko) pārāk lielā daudzumā.
vilkt Ņemt (piem., lozi) ārā no kāda kopuma, daudzuma.
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
lasīt Ņemt ārā, arī nost (no kā).
tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
izvilināt Panākt, būt par cēloni tam, ka iznāk ārā, parādās (kur).
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
parādīt garu degunu Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
iebāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
pārkaļķot Pārāk (ko) kaļķot (1).
pārakcentēt Pārāk akcentēt, uzsvērt (ko).
kā bērns pārāk bezrūpīgs, naivs, bērnišķīgs.
nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
pārdziedāties Pārāk daudz dziedāt.
pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārmācīties Pārāk daudz mācoties, pārpūlēties.
pārmēslot Pārāk daudz mēslot.
pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
žadzināt Pārāk daudz runāt, pļāpāt.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
pārslavēt Pārāk daudz slavēt.
pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
pārgarš Pārāk garš.
rožainā gaismā pārāk idealizēti.
rožainās krāsās pārāk idealizēti.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārgaidīt Pārāk ilgi gaidīt.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārsautēt Pārāk ilgi sautēt, tā, ka pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pārgarš Pārāk ilgs.
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko).
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārbalināt Pārāk izbalināt.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
pārmērcēt Pārāk izmērcēt.
pārsaldināt Pārāk izskaistināt.
pāržūt Pārāk izžūt, sažūt.
pārjūsmīgs Pārāk jūsmīgs.
siekalains Pārāk jūtelīgs, sentimentāls.
pārjūtīgs Pārāk jūtīgs.
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārslodze Pārāk liela slodze (cilvēkam, organismam u. tml.).
pārgurums Pārāk liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
pārliels Pārāk liels.
pārmitrs Pārāk mitrs.
pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt.
pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
pārsauļot Pārāk nosauļot.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
pārpildīt Pārāk piepildīt.
pārsātināt Pārāk piesātināt.
pārkarst Pārāk sakarst (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārkarst Pārāk sakarst.
(kā) uz aptiekas svariem izsvērt pārāk smalki, sīkumaini izvērtēt.
pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
pārmēru Pārāk.
agrāk Pārākā pakāpe --> agri.
agrākais Pārākā pakāpe --> agrs.
augstākais Pārākā pakāpe --> augsts.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
mazākais Pārākā pakāpe --> mazs (1).
senāk Pārākā pakāpe --> sen.
tālāks Pārākā pakāpe --> tāls.
tālāk Pārākā pakāpe --> tālu.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
vēlākais Pārākā pakāpe --> vēls.
vēlāk Pārākā pakāpe --> vēlu.
komparatīvs Pārākā pakāpe (īpašības vārdam, apstākļa vārdam).
zemākais Pārākā pakāpe → zems.
virsroka Pārākums, arī pārsvars.
handikaps Pārākums, pārsvars (sporta sacensībās).
priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem); būt ar pārāk gariem matiem (par cilvēku).
kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
apsteigt Pārspēt (kādu), būt pārākam.
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
sprukt Pēkšņi, strauji raisīties, slīdēt u. tml. (vaļā, ārā).
prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piem., mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
pārcukurot Pievienot pārāk daudz cukura; pārsaldināt.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
polārnakts Polārā nakts.
baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
tops Populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts.
ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
laukā Prom, ārā (no kurienes).
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
izpurināt Purinot izdabūt ārā (no kā).
ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
ravēt Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
šķielēšana Redzes defekts – binokulārās redzes trūkums nepareiza acs stāvokļa dēļ.
skatīt rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
strēlis Regulārā kājnieku karaspēka karavīrs (Maskavas caristē no 16.–18. gs.).
revolucionārisms Revolucionārā (1) aktivitāte, revolucionārās (1) darbības izpausme.
valodas kultūra Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
pārtuntuļot Saģērbt (kādu) pārāk silti.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.
ciema slota saka par cilvēku, kas pārāk bieži un ilgi ciemojas.
durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
nav (kāda) mazā pirkstiņa vērts saka, izceļot (kāda) pārākumu pār otru.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav varējis kur iekļūt, palicis ārā.
uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
akmeņsāls Sāļš, ūdenī viegli šķīstošs minerāls, ko izmanto vārāmā sāls ieguvei.
sardele Samērā īsa, paresna vārāmā desiņa.
samurcīt Samīļot (dzīvnieku), parasti saņemot (to) rokās; šādā veidā (dzīvnieku) pārāk nogurdināt.
sanitārtehnika Sanitārā tehnika.
santehnika Sanitārā tehnika.
sanitārtehniķis Sanitārās tehnikas speciālists.
vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
superradikāls Sevišķi radikāls; pārāk radikāls.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
komplekss skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
kompleksais skaitlis skaitlis algebriskā formā, kas sastāv no reāliem skaitļiem un imaginārās daļas.
koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
pārspēks Spēku pārsvars (militārā cīņā, sporta sacensībās u. tml.).
kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
pieblīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir blīvi piepildīts vai atrodas pārāk lielā daudzumā.
pārpilnība Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
vākties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā); lasīties [2] (2).
lasīties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā).
pipete Stikla vai plastmasas caurulīte neliela šķidruma daudzuma iesūkšanai vai pilināšanai ārā.
griezt Stingri vijot, spiest ārā slapjumu.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
izstumt Stumjot panākt, ka (kas) izvirzās, iznāk ārā.
monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
kopā Summārā skaitā, daudzumā.
mest pār bortu sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
sviest pār bortu sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
mest pār kārti sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
sviest pār kārti sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
laist pār kārti sviest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (par putnu mazuļiem).
uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piemēram, strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sāļš Tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša.
korpulents Tāds, kam ķermenī ir pārāk daudz taukaudu; tukls, resns.
nesālīts Tāds, kam nav pievienots vārāmais sāls.
nopietns Tāds, kas (kādā darbības jomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
iedomīgs Tāds, kas iedomājas sevi pārāku par citiem un to izrāda.
puspliks Tāds, kas ir apģērbies pārāk plāni, neatbilstoši laika apstākļiem.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piem., par apģērbu).
pārcentīgs Tāds, kas ir pārāk centīgs; tāds, kas pārcenšas.
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk intensīvs.
pārlieks Tāds, kas ir pārāk intensīvs.
pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns; tāds, kurā (kas) atrodas pārāk lielā daudzumā.
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk spēcīgs.
dominants Tāds, kas ir pārāks par citiem.
vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
stacionārs Tāds, kas ir saistīts ar stacionāru [1], tāds, ko veic stacionārā [1].
lielmanīgs Tāds, kas izceļ savu turību, pārākumu, ir augstprātīgs, kundzisks.
pārliecīgs Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
pārlieks Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi, arī pārāk augstā pakāpē.
familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labs Tāds, kas kvalitatīvi ir pārāks par citiem.
neapvaldīts Tāds, kas mēdz nevaldīt pār sevi, ir pārāk straujš.
maigs Tāds, kas nav pārāk karsts vai pārāk auksts; mēreni silts.
neuzkrītošs Tāds, kas nav pārāk spilgts; maigs, klusināts.
neliterārs Tāds, kas neatbilst literārās valodas normām.
bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmā sāls.
uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļauj (ķermeni, tā daļu); apspīlēts.
augstprātīgs Tāds, kas pārliecināts par savu pārākumu un izrāda to; nicīgi iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šāda pārliecība, attieksme.
pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs (par darbību, norisi).
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm); tāds, kas izraisās pārāk agri, priekšlaicīgi (par psihisku stāvokli).
daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz (lieku, nevajadzīgu) vārdu, frāžu; pārāk plašs, izplūdis.
ūdeņains Tāds, kas satur pārāk daudz ūdens.
ūdeņains Tāds, kas satur pārāk mīkstas vai šķidras vielas.
sāļš Tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
sīrupains Tāds, kas satur sīrupu; tāds, kam ir (pārāk liela) sīrupa piedeva.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
verdošs Tāds, kas vārās.
pārpilns Tāds, kur (kas) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels dzīvnieku blīvums (par vietu, teritoriju).
pārapdzīvots Tāds, kur ir pārāk liels iedzīvotāju blīvums (par vietu, teritoriju).
pārpilns Tāds, kurā (kas) ietverts ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas izvietotas stingri noteiktā regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra masa u. tml.
lepns Tāds, kurš jūtas pārāks par citiem; augstprātīgs, iedomīgs.
glezna Tēlains (kā) atspoguļojums, tēlojums (literārā darbā).
mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
žņaugties Tērpties ciešā, pārāk šaurā apģērbā.
likumdošanas vara tiesības izdot likumus (parasti parlamentārās valstīs).
izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā; tikt izvirzītam ārā tā, ka nokarājas.
mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
pārturēt Turēt (ko) pārāk ilgi.
izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
redzēt rožainā gaismā uztvert (ko) pārāk idealizēti.
boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
šņaukāt Vairākkārt šņaucot virzīt ārā vai vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
konkurence Vairāku personu sacensība (par pārākumu kādā jomā).
ūzuss Valodas līdzekļa lietojuma ieradums tautas valodā (literārās valodas normu izstrādes avotā).
valodas kultūra Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
sālījums Vārāmā sāls šķīdums (parasti konservēšanai).
virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties (ko) dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
lopu dakteris veterinārārsts.
vetārsts Veterinārārsts.
zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
veterinārs Veterinārijas speciālists – veterinārārsts, veterinārfeldšeris.
Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
vilkt Virzīt ārā, laukā (no kā ko iedzītu, iestiprinātu).
vilkt Virzīt dūmus ārā (par krāsni, plīti u. tml.); darboties (piem., par motoru).
spraukt Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
spraukties Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
līst Virzīties, parasti lēni; virzīties, parasti pakāpeniski (piem., ūdenī, ārā no ūdens).
ģenerālisimuss Visaugstākā militārā dienesta pakāpe, kuru parasti piešķir par izciliem nopelniem; persona ar šādu dienesta pakāpi.
numur viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
numurs viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [1].
superlatīvs Vispārākā pakāpe (īpašības vārdam, apstākļa vārdam).
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
bioloģija Zinātņu komplekss par dzīvību un dzīvās matērijas organizāciju (molekulārā, šūnu, audu u. tml. līmenī).
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.

ārā citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ārā

LLVV

ārā

MEV

ârā