Paplašinātā meklēšana
Meklējam izpaust.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (271):
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
- apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
- degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
- noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
- dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
- dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
- pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
- izdziedāt Dziedot izpaust.
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- ierunāties Iesākt izpausties.
- uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- atgriezties Iestāties no jauna; rasties un izpausties no jauna.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
- nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
- pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
- pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
- dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
- nobrīnīties Izjust, izpaust izbrīnu.
- norūpēties Izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
- pasniegt Izklāstīt, izpaust.
- parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
- parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
- saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
- iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
- nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
- iziet Izzust, pārstāt izpausties.
- nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
- lēkt gaisā Klaji izpaust negatīvas emocijas.
- lēkt gaisā Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
- ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
- iezīmēties Kļūt uztveramam, parādīties, izpausties.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pakratīt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
- papurināt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- bangot Ļoti spēcīgi, dinamiski norisēt, izpausties (par jūtām u. tml.).
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- noklusēt Neatklāt, neizpaust.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- apvaldīt Neizpaust (piem., jūtas).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- turēt slepenībā neizpaust, arī slēpt.
- turēt noslēpumā neizpaust, arī slēpt.
- glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- pievaldīt Neļaut izpaust.
- noslāpēt Neļaut izpausties, nomākt.
- nosmacēt Neļaut izpausties, nomākt.
- aizturēt Neļaut izpausties; savaldīt.
- apspiest Neļaut izpausties.
- plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
- noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- turēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- nonicināt Nicinoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nicinājumu.
- parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- noņirgāties Ņirgājoties izpaust savu attieksmi (par kādu, ko).
- rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
- rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pierimt Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
- noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
- nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
- atplaukt Pamazām parādīties; izpausties (piem., sejā).
- atklāties Parādīt savas īpašības, izpaust sevī slēpto u. tml.
- pasniegt sevi parādīt sevi citiem, izpaust sevi no kāda viedokļa.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
- vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- norīt Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
- noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
- kāpināts Paspilgtināts, spēcīgi, intensīvi izpausts.
- slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
- iesisties Pēkšņi izpausties, parādīties.
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
- iesvilt Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, parādīties; īsu brīdi izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- iedzalkstīties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
- sapļāpāt Pļāpājot, runājot izpaust (ko).
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust, izpausties.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, psihisku stāvokli).
- parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- uzblāzmot Rasties, spēji, spilgti izpausties.
- izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
- uzdzirkstīt Reizēm spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē, saturā).
- sprikstēt Risināties viegli, raiti (piem., par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
- izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- satumst Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
- iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
- iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sadrūmt Sākt izpaust drūmumu.
- ieskanēties Sākt izpausties, kļūt dzirdamam (arī iztēlē).
- iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
- apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
- labi Samērā pilnīgi, samērā lielā mērā, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
- izkliegt Skaļi, demonstratīvi izpaust.
- iztaisīt lielas acis skatienā izpaust izbrīnu.
- iztaisīt apaļas acis skatienā izpaust izbrīnu.
- pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
- kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- dzalkstīt Spēcīgi izpausties (skatienā, acīs).
- nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt.
- izplūst Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
- iezibēties Spēji izpausties (acīs) – par jūtām.
- iedzelt Spēji izpausties (par sāpēm).
- uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
- iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi izpausties.
- iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi parādīties, izpausties (acīs, skatienā).
- iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- iezalgoties Spēji, spilgti izpausties (acīs).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
- uzdzirkstēt Spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē).
- iedzirkstēties Spēji, spilgti izpausties.
- iezaigoties Spēji, spilgti izpausties.
- gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
- mirdzēt Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- zaigot Spilgti izpausties.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- sprēgāt Spilgti, emocionāli izpausties.
- lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
- izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
- forma Stāvoklis, kad var pilnīgi izpaust savas spējas, māku, spēkus.
- mutuļot Strauji, spēcīgi izpausties.
- nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
- apsveikt Sveicot izpaust atzinīgu attieksmi (pret kādu, piem., svētkos, jubilejā).
- izšalkot Šalkojot izteikt, izpaust.
- izšņukstēt Šņukstot izpaust, izteikt.
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts, nav darīts zināms citiem.
- mēms Tāds, kas nav izteikts, izpausts vārdos.
- nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- neatkārtojams Tāds, kas nevar atkārtoties, norisināties vai izpausties vairākkārt.
- neizsakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos.
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
- smalks Tāds, kurā kas tiek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
- rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
- mīla Tāds, kurā tiek izpaustas mīlestības jūtas.
- noslēpums Tas (piem., fakts, informācija), kas tiek slēpts, ko nedrīkst izpaust.
- saturs Tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piem., tekstā, mākslas darbā).
- apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
- izspēlēties Tēlojot pilnībā izpaust sevi, savas dotības.
- satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
- uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- izgāzties Tikt izpaustam (pret kādu) – piem., par dusmām, niknumu.
- glabāt Turēt slepenībā, neizpaust (ko).
- pārskriet Uz īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
- pasmīnēt Uz īsu brīdi savilkt seju smīnā; smīnot izpaust mazliet nievīgu, noraidošu attieksmi.
- saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko); aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
- nosodīt Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
- samanīt Uztvert ar maņu orgāniem (piem., ko slēptu, vāji izpaustu).
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
- atēnoties Viegli izpausties, tikko jaušami parādīties.
- dzirkstēt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (par jūtām).
- dzirkstīt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (piem., par jūtām).
- sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties.
izpaust citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV