Paplašinātā meklēšana

Meklējam sēt.

Atrasts vārdos (224):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (541):

Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
aiztrīsēt Aiztrīsēties.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
nosēt Apsēt (kādu platību).
sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
atdzesināt Atdzesēt.
karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
noberzēt Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. (ķermeni, tā daļu).
noberzēties Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. savu ķermeni.
noberzt Beržot nomazgāt, notīrīt, arī izmasēt (ķermeni, tā daļas).
ķīpa Blīvi sapresēts, blīvi salikts (kā) sainis.
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
izsēja Darbība, process --> izsēt.
fiksācija Darbība, rezultāts --> fiksēt.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
sējējs Darītājs --> sēt (1).
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
sētiņa Dem. --> sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
skolot Dresēt (par dzīvnieku).
apmācīt Dresēt, vingrināt dzīvniekus.
dīdītājs Dresētājs.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
dzisināt Dzesināt, dzesēt.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās; līdzjušana.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
degazācija Gāzu izvadīšana (piem., no raktuvēm, izkausētiem materiāliem).
oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
saģipsēt Ieģipsēt.
iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
uzāķēt Ieinteresēt, piesaistīt.
uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
ievākt Iekasēt (naudu).
kasēt Iekasēt.
aizkāsēties Iekāsēties, ieklepoties.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
uznākt Iesākt norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi norisēt, izpausties.
aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (lielāku daudzumu kā).
piesēt Iesēt (ko) papildus.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
sakaisīt Iesēt (kur iekšā).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
apsēt Iesēt; pabeigt (kā) sēšanu.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
aiztrīsēties Ietrīsēties.
iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; zālājs.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt; notrīcēt.
pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
izdzisināt Izdzesēt.
vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
jaukties Izpausties, norisēt juceklīgi.
tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
lokans Izteiksmīgs, niansēts.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
smilšu kalniņš kapsēta; arī kaps.
kapu kalns kapsēta; arī kaps.
smilšu kalns kapsēta; arī kaps.
smiltaine Kapsēta; arī kaps.
smiltājs Kapsēta; arī kaps.
mūžamājas Kapsēta; kapa vieta.
mūža māja Kapsēta; kapa vieta.
nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
kapu kalniņš kapsēta.
kukaiņu ciems kapsēta.
dvēseļu dārzs kapsēta.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
vārīt Karsēt (ko) tā, ka (no tā) rodas vēlamais produkts.
cept Karsēt (parasti uz pannas) taukvielās.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
vārīt Karsēt (veļu) šķidrumā ar 100 grādu temperatūru.
nokarsēt Karsēt un beigt karsēt (ko).
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
kalcinēt Karsēt, piem., sodu, sāļus, atbrīvojot no ūdens, gaistošām vielām.
sutināt Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
sutināties Karsēties.
tveicēties Karsēties.
ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam.
stāvēt klusu klusēt.
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt.
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt; sakurināt.
uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
cukurgalva Liels, sapresēts cukura gabals (šādā veidā agrāk pārdeva cukuru).
nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
bangot Ļoti spēcīgi, dinamiski norisēt, izpausties (par jūtām u. tml.).
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt.
masēties Masēt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt masētam.
izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
sponsorēt Materiāli pabalstīt, finansēt (pasākumu, organizāciju, personu u. tml.).
apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
metālliešana Metāla izstrādājumu iegūšana, lejot izkausētu metālu veidnēs.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
noslēpt Nedarīt zināmu, noklusēt.
pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
nelikties (ne) zinis neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
tuvu Nelielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
iziet greizi nepaveikties, norisēt kļūmīgi.
neaudzināts Nepietiekami mācīts, dresēts.
nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
aizkausēt Nokausēt.
apiet Noklusēt, ignorēt.
province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
darboties Norisēt (par sabiedriskiem pasākumiem).
brāzmot Norisēt ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar brāzmām.
beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
iziet Norisēt, notikt (kā).
ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
noiet Notikt, norisēt (kā, kādā veidā).
noiet greizi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
noiet šķībi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
papētīt Painteresēties (par ko).
atlaidināt Pakāpeniski atkausēt; ļaut atkust.
pasautēt Pakarsēt (ķermeni, tā daļas).
pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
uztaisīt kniksi pakniksēt.
ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
laidināt Pamazām atkausēt.
ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nenonāk līdz adresātam.
pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties.
apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, procesu).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
uzsējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1).
pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
adresāts Persona, iestāde, kurai adresēts sūtījums; saņēmējs.
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
piekveldēt Piekarsēt.
iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
piedzīt Piespiedu kārtā panākt, ka tiek iekasēts.
aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
vērst acis (uz kādu, uz ko) pievērst uzmanību (kādam, kam); interesēties (par kādu, ko).
dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
uz akmeņiem pilsētā.
pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
kvartāls Pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
mērs Pilsētas galva.
pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kvartāls Pilsētas rajons, daļa.
tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime.
municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
buržuā Pilsētnieks; sabiedrības vidējiem, mantīgiem slāņiem piederoša persona.
pilsētbūvniecība Pilsētu plānošana un apbūve.
elementārskola Pirmmācības skola pilsētā; pamatskola.
izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
kompaktais pūderis presētais pūderis.
fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
forštate Priekšpilsēta.
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
papūst Pūšot censties (ko) padzesēt.
dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt.
iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, fiksēt.
mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
sarakstīt Sacerēt un ar rakstu zīmēm fiksēt (daiļdarbu, skaņdarbu u. tml.).
uzrakstīt Sacerēt un fiksēt nošu rakstā.
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu).
uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
aizraut Saistīt, interesēt.
pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
urbānisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, urbānismu (2), tam raksturīgs.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nokaitēt Sakarsēt.
siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
sajukt Sākt norisēt citādi, nerealizēties.
kost Saldēt vai karsēt tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
tālums Samērā tālu (atrasties, pastāvēt, norisēt).
saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
galete Sapresēta īpaši apstrādātu graudu plāksnīte.
krāsainie krītiņi sapresēti krāsu stienīši (zīmēšanai, gleznošanai).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
lemesītis Sējmašīnas detaļa izsēto sēklu ierušināšanai zemē.
Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
izsēt Sēt un pabeigt sēt.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
rjaženka Skābpiena produkts, ko iegūst, raudzējot karsētu pilnpienu.
maidzīt Spaidīt, mīcīt, masēt; burzīt.
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt.
dauzīties Spēcīgi, strauji pukstēt, pulsēt.
piesprādzēt Sprādzējot piefiksēt, piestiprināt.
trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
svelmēt Stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.).
cepināt Stipri karsēt (par sauli).
kaitēt Stipri karsēt (parasti tā, ka kvēlo).
kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
kveldināt Stipri karsēt; dedzināt.
kveldēt Stipri karsēt.
svelmēties Stipri karsēties, karst.
sakveldēt Stipri sakarsēt (piem., par sauli, liesmām).
nokveldēt Stipri sakarsēt.
svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
rakstveida Tā, ka ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
mācīts Tāds, kam ir ieaudzināts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); dresēts.
starppilsētu Tāds, kas atrodas, noris starp pilsētām.
piepilsēta Tāds, kas atrodas, noris, darbojas pilsētas tuvumā.
municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
auksts Tāds, kas gatavots bez vārīšanas vai ko pasniedz atdzesētu.
rakstveida Tāds, kas ir fiksēts ar rakstu zīmēm.
tabulārs Tāds, kas ir fiksēts tabulā.
vijīgs Tāds, kas ir niansēts, bagātīgs.
atvērts Tāds, kas ir pieejams, atsaucīgs, saprotošs, ieinteresēts notiekošajā.
pilsēttipa Tāds, kas ir pilsētai raksturīgs; tāds, kas piemīt pilsētai.
pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
vārīt Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
uzmanīgs Tāds, kas izturas ieinteresēti, laipni, arī iejūtīgi, gādīgi (pret kādu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un pastāv (piem., savstarpējās attiecībās).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
nopietns Tāds, kas pamatojas uz patiesām jūtām, patiesu vēlēšanos, ieinteresētu attieksmi.
nacionāls Tāds, kas pieder valstij, valsts finansēts.
vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt.
vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu.
aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
neatgriezenisks Tāds, ko nevar kompensēt.
kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu; viegli niansēts, ar nelielām (piem., krāsu toņu) atšķirībām.
rakstisks Tāds, kura saturs ir izpausts, fiksēts rakstības līdzekļiem.
prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā.
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (piem., tēraudu, čugunu), lai palielinātu (tā) plastiskumu, sastāva viendabīgumu.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
vārīties Tikt karsētam šķidrumā, kura temperatūra sasniedz 100 grādus.
cepties Tikt karsētam.
sapresēties Tikt sapresētam.
iesākties Tikt veiktam pirmajā posmā; norisēt pirmajā posmā.
sākties Tikt veiktam pirmajā posmā; norisēt pirmajā posmā.
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
trīsuļot Trīsēt (2).
trīsuļot Trīsēt, viegli drebēt.
gāzturbīna Turbīna, ko darbina sakarsētu saspiestu gāzu maisījums.
piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
muitot Uzlikt, iekasēt muitas maksu.
izdarīt Uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt.
uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
notvert Uztvert un piefiksēt.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
ģenerālkonsuls Valsts oficiāli pilnvarota persona, kas norīkota darbā kādā no citas valsts lielākajām pilsētām; konsulāta vadītājs.
valstspilsēta Valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību.
mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
atstrādāt Veikt (darba pienākumus) formāli, bez ieinteresētības, atbildības.
darboties Veikt noteiktas funkcijas (par dzīvu organismu, tā daļām); norisēt (par psihiskām norisēm).
siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
geto Viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
sagadīties Vienlaicīgi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
iedzīvotāju reģistrs vienotā sistēmā fiksēti dati par visiem valsts iedzīvotājiem.
ciems Viensētu grupa.
šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) dzesētu, nodzēstu.
liet Virzot (izkausētu vielu, javu) veidnē, gatavot (ko no tās); panākt, ka (izkausēta viela, java) virzās, piem., veidnē.
gludināt Virzot sakarsētu gludekli, panākt, ka (piem., apģērbs) kļūst gluds.
budžeta institūcijas visas valsts budžeta finansētās iestādes.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
nerādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
rādīt Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
atsalt Zaudēt ieinteresētību, labvēlību, vēlmi tuvoties u. tml.
sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
zemniekmāja Zemnieka sēta; lauku māja.
dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (vidulaiku Eiropā).
laime Zīlēšanā (parasti Ziemassvētkos, Jaungada naktī) – nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja izkausētu vielu (piem., alvu) ielej aukstā ūdenī.

sēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

sēt

LLVV

sēt

MEV

sẽt