Paplašinātā meklēšana
Meklējam sabo.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts etimoloģijās (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (220):
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
- taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
- uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
- nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
- nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
- nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
- izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
- datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
- izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
- sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
- sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
- izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
- izcūkot Izbojāt, sabojāt.
- izķēzīt Izbojāt, sabojāt.
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
- sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
- saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
- nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
- saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
- saknābāt Knābājot sabojāt.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
- saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
- izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
- sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
- salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
- nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
- iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
- sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
- palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
- nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
- izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
- samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
- samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
- sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
- izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
- pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
- nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
- sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
- pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- sapelēt Pelējot sabojāties.
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
- paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
- saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- saplucināt Plucinot sabojāt, iznīcināt (ko).
- sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
- sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
- sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
- sabendēt Sabeigt (2); sabojāt.
- sačakarēt sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
- sajāt sabojāt (ko).
- salauzt sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
- sačammāt sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
- sacūkot sabojāt, izbojāt.
- saniekot sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
- iznerrot sabojāt, izniekot.
- sagandēt sabojāt, padarīt slimu.
- sagraut sabojāt, parasti neatgriezeniski.
- piebeigt sabojāt, sabeigt.
- sadedzināt sabojāt, savainot (ar ko karstu).
- izbojāt sabojāt.
- izķēpāt sabojāt.
- izkropļot sabojāt.
- sadirst sabojāt.
- sadraņķēt sabojāt.
- sadrāzt sabojāt.
- sanerrot sabojāt.
- saplīst sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
- sasmakt sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- saniķoties sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- sadegt sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
- saputēt sabojāties, kļūt nelietojamam.
- atņirgties sabojāties, salūzt, saplīst.
- nojūgties sabojāties, salūzt.
- nobeigties sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
- saiet sviestā sabojāties.
- saiet dēlī sabojāties.
- saiet tūtā sabojāties.
- saiet tūtē sabojāties.
- noplīst sabojāties.
- salūzt sabojāties.
- izbozt sabozt (matus, spalvas).
- uzbozties sabozties.
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) – par dzīvniekiem; sabozt.
- sabumbot Sagraut (ar aviobumbām); sabombardēt.
- mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
- izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
- saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- noskrambāt Skrambājot sabojāt.
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
- saspārdīt Spārdot sabojāt.
- saspert Sperot, ar spērienu sabojāt.
- saspiest Spiežot sabojāt.
- saspiesties Spiežot tikt sabojātam.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
- izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- sasust Sūtot sabojāties.
- noskrāpēt Šādā veidā sabojāt (ko).
- sašaudīt Šaudot sabojāt.
- torpedēt Šaujot ar torpēdu, iznīcināt, sabojāt.
- pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
- sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
- izpūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
- izspūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
- paspūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
- nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
- satrunēt Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
- notrunēt Trunot viscaur sabojāties; satrunēt.
- satrupēt Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
- notrupēt Trupot viscaur sabojāties; satrupēt.
- saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
- sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
- nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
- saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
- skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
- noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
- savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
- sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
Atrasts piemēros (75):
- sabotēt Aicinājums sabotēt vēlēšanas.
- sabojāt Ar smagām kravām sabojāt ceļa segumu.
- sabo Baltas sabo kurpes.
- sarkankrūtītis Drukns, sabozies sarkankrūtītis.
- sabombardēt Ēka karā sabombardēta.
- sabozt Ezis sabož adatas un saveļas kamolā.
- saspert Huligāni sabojā lifta pogas, sasper durvis.
- pasalkans Iespaidu par filmu sabojā pasalkanais fināls.
- aizšņākties Kaķis sabožas un aizšņācas.
- saboksterēt Knapi māk vārdus saboksterēt.
- sabozties Ko tu tāds sabozies?
- sabombardēt Kuģis sabombardēts un nogrimis.
- saboksterēt Mēģināt saboksterēt tekstu.
- sabotāža Miera procesa sabotāža.
- tikšķēt Modinātājs sabojājies un netikšķ.
- sabojāt Nauda sabojāja cilvēku.
- sabojāt Nepareizi audzinot, sabojāt bērnu.
- neprasme Neprasmes dēļ sabojāt mehānismu.
- spēt Nespēt sabojāt romantisko noskaņu.
- saborēt Nevajag runāt to, ko citi saborējuši.
- sabozties No aukstuma sabozušies cilvēki.
- sabotāža Nodarboties ar sabotāžu.
- sabulis Nošaut sabuli, nesabojājot ādiņu.
- saplacināt Padarot plakanu, sabojāt.
- saborēt Paņem urbi un saborē caurumus!
- sabozties Par ko tu tā sabozies?
- sabozties Putna spalvas sabozās.
- sabozt Putni sabož spalvas.
- sabozties Putns sabozās, ierāva galvu dūnās.
- sabozties Runcis uzmet kūkumu un sabožas.
- sabo sabo ar regulējamu siksniņu un sprādzi.
- sabo sabo darba apavi.
- laikrādis sabojājies laikrādis.
- neēdams sabojājies un neēdams ēdiens.
- apetīte sabojāt apetīti.
- sabojāt sabojāt apetīti.
- sabojāt sabojāt augsni.
- sabojāt sabojāt bērna ēstgribu ar saldumiem.
- sabojāt sabojāt durvju slēdzeni.
- sabojāt sabojāt dzirdi.
- sabojāt sabojāt ēdienu.
- sabojāt sabojāt frizūru.
- sabojāt sabojāt garastāvokli, labo omu.
- iekšas sabojāt iekšas ar nepareizu ēšanu.
- sabojāt sabojāt izskatu.
- sabojāt sabojāt kādam dzīvi.
- sabojāt sabojāt kafijas garšu.
- sabojāt sabojāt kuņģi.
- sabojāt sabojāt labās attiecības.
- sabojāt sabojāt redzi.
- sabojāt sabojāt reputāciju.
- sabojāt sabojāt savu nākotni.
- sabojāt sabojāt svētku noskaņu.
- sabojāt sabojāt veselību uz visiem laikiem.
- uzfrišināt sabojātu frizūru var uzfrišināt ātri.
- sabombardēt sabombardēt nocietinājumus.
- saborēt saborēt muļķības.
- sabotēt sabotēt pāreju uz demokrātiju.
- sabotieris sabotieri uzspridzinājuši dabasgāzes termināli.
- sabozties sabozties un vairs nerunāt.
- samainīt Samainīt sabojāto preci pret jaunu.
- saborēt Siena ir jauna, negribas to saborēt.
- sabozties Sieviete sabozās un nodrebinājās.
- nejaucība Sīkas nejaucības spēj pamatīgi sabojāt garastāvokli.
- sarunvaloda Skolotāja vienmēr uzsver, cik sabojāta ir tautas jeb ielas sarunvaloda.
- uzkumpt Slimais putns sēž sabozies, ar uzkumpušu muguru.
- sabozt Suns sabož spalvu.
- sabozties Suņa spalva sabožas.
- sabotieris Tiesāt sabotierus.
- uzslīdēt Uzslīdēt ceļa apmalei un sabojāt riteni.
- sabotāža Veikt sabotāžas aktus.
- sabozties Viņa arvien vairāk sabozās un noslēdzās sevī.
- saspert Vīrs dusmās saspēris televizoru, sabojājot to.
- stulbs Visu liecību sabojā stulbais sešinieks mūzikā.
- sabozties Zvirbuļi tup sabozušies.
sabo citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV