Paplašinātā meklēšana
Meklējam āte.
Atrasts vārdos (172):
- āte:1
- gāte:1
- māte:1
- rāte:1
- plāte:1
- štāte:1
- pamāte:1
- sonāte:1
- mātere:1
- pāters:1
- kantāte:1
- paplāte:1
- pietāte:1
- vecmāte:1
- snātene:1
- bonitāte:1
- Dievmāte:1
- lāčumāte:1
- lielmāte:1
- Mežamāte:1
- namamāte:1
- novitāte:1
- paritāte:1
- raritāte:1
- tēvamāte:1
- vecāmāte:1
- vējamāte:1
- vīramāte:1
- zeltkāte:1
- klātesot:1
- krāteris:1
- salātene:1
- audžumāte:1
- ciltsmāte:1
- fakultāte:1
- imunitāte:1
- krustmāte:1
- kumeļmāte:1
- kvalitāte:1
- mājasmāte:1
- majestāte:1
- mātesmāte:1
- pubertāte:1
- realitāte:1
- sivēnmāte:1
- ūdensmāte:1
- varietāte:1
- vedējmāte:1
- zemesmāte:1
- ziloņmāte:1
- jātenisks:1
- klātesošs:1
- mātesaugs:1
- māteskoks:1
- mātesmāsa:1
- mātestēvs:1
- aktivitāte:1
- autoritāte:1
- banalitāte:1
- cienīgmāte:1
- debilitāte:1
- humanitāte:1
- identitāte:1
- intimitāte:1
- irealitāte:1
- kaloritāte:1
- kapacitāte:1
- koordināte:1
- kvantitāte:1
- labilitāte:1
- letalitāte:1
- lojalitāte:1
- majoritāte:1
- masivitāte:1
- minoritāte:1
- mobilitāte:1
- modalitāte:1
- moralitāte:1
- pasivitāte:1
- polaritāte:1
- prioritāte:1
- rigiditāte:1
- senilitāte:1
- sievasmāte:1
- tonalitāte:1
- vecvecmāte:1
- vokalitāte:1
- mātesmeita:1
- mātesplate:1
- teijāteris:1
- aktualitāte:1
- amoralitāte:1
- formalitāte:1
- frigiditāte:1
- ģenialitāte:1
- integritāte:1
- intensitāte:1
- kauzalitāte:1
- likviditāte:1
- maternitāte:1
- mentalitāte:1
- nervozitāte:1
- normalitāte:1
- paternitāte:1
- precizitāte:1
- publicitāte:1
- socialitāte:1
- stabilitāte:1
- surogātmāte:1
- toksicitāte:1
- viskozitāte:1
- vulgaritāte:1
- klātesamība:1
- krāterveida:1
- mātesbrālis:1
- admiralitāte:1
- efektivitāte:1
- ekstremitāte:1
- imbecilitāte:1
- invaliditāte:1
- kapilaritāte:1
- kontinuitāte:1
- kreativitāte:1
- leģitimitāte:1
- muzikalitāte:1
- neitralitāte:1
- popularitāte:1
- recesivitāte:1
- regularitāte:1
- relativitāte:1
- seksualitāte:1
- solidaritāte:1
- specialitāte:1
- suverenitāte:1
- teatralitāte:1
- universitāte:1
- autoimunitāte:1
- impulsivitāte:1
- koleģialitāte:1
- kriminalitāte:1
- nacionalitāte:1
- neprecizitāte:1
- objektivitāte:1
- operativitāte:1
- oriģinalitāte:1
- racionalitāte:1
- reliģiozitāte:1
- rentabilitāte:1
- rezultivitāte:1
- sensibilitāte:1
- sensitivitāte:1
- mātesuzņēmums:1
- biseksualitāte:1
- iracionalitāte:1
- konduktivitāte:1
- municipalitāte:1
- produktivitāte:1
- refleksivitāte:1
- transitivitāte:1
- hiperaktivitāte:1
- individualitāte:1
- mikromobilitāte:1
- predikativitāte:1
- radioaktivitāte:1
- komunikabilitāte:1
- sentimentalitāte:1
- siltumkapacitāte:1
- konfidencialitāte:1
- pamatspecialitāte:1
- proporcionalitāte:1
- bezprincipialitāte:1
- eksteritorialitāte:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (509):
- remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
- vārds Atpazīstamība, popularitāte.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
- mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- ekstra klases augstākās klases, labuma, kvalitātes u. tml.
- gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
- pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
- meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- profils Cilvēka virtuālā identitāte.
- humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
- pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
- temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
- deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
- māmiņa Dem. --> māte.
- mammīte Dem. --> māte.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
- recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
- noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
- ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
- sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
- klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- filologs Filoloģijas fakultāte.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
- pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- ģeogrāfs Ģeogrāfijas fakultāte.
- nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
- maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
- radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
- rātskungs Ievēlēts rātes loceklis.
- triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- kādība Īpašība; kvalitāte.
- peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
- prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
- melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
- lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
- lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
- lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
- augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
- jāšus Jāteniski.
- veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
- Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
- māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- raudze Kvalitātes pakāpe.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- LU Latvijas Universitāte.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
- milzīgs Ļoti liels (pēc intensitātes, stipruma).
- pianisimo Ļoti maza skaņas intensitāte.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- mutere Māte, mamma.
- mammucis Māte; mamma.
- mammucīte Māte; mamma.
- mamma Māte.
- māmuļa Māte.
- mātesbrālis Mātes brālis.
- mātesmāsa Mātes māsa.
- mātesmāte Mātes māte; vecāmāte.
- zīdals Mātes piens.
- maternitāte Mātes stāvoklis – radniecības attiecības ar savu bērnu.
- mātestēvs Mātes tēvs; vectēvs.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
- melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- Mežamāte Meža māte.
- smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- kokains Nedabisks, samākslots; tāds, kam trūkst emocionalitātes.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
- piano Neliela skaņas intensitāte.
- balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
- stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
- tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- esamība Objektīvā realitāte.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- nabas saite orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
- svešā māte pamāte.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- teatrālisms Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
- kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- uvertīra Patstāvīgs programmatisks skaņdarbs orķestrim sonātes formā.
- haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- atpazīstamība Popularitāte.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- neprecizitāte Precizitātes trūkums; sīka kļūda, paviršība.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
- apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
- disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
- apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma rajonā.
- bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- dzīve Realitāte, īstenība.
- tiešamība Realitāte; īstenība.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- revolucionārisms Revolucionārā (1) aktivitāte, revolucionārās (1) darbības izpausme.
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
- RTU Rīgas Tehniskā universitāte.
- aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- barbarisms Rupjība, brutalitāte, arī kultūras trūkums.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
- kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
- siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
- kaislība Satraukums, saasināta emocionalitāte (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
- sentimentālisms Sentimentālitāte.
- zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- sievasmāte Sievas māte.
- sievene Sievasmāte.
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
- namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
- piedzimtais sifiliss sifiliss, kura gadījumā ierosinātājs no slimās mātes iekļūst augļa organismā caur placentu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
- krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
- balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
- karstums Spraigums, intensitāte.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
- metāllējējs Strādnieks, kura specialitāte ir metālliešana.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- kurss Šāds vienas specialitātes studentu, audzēkņu kopums, kas mācību iestādē iestājušies vienā gadā.
- pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās.
- brāķēt Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.
- reitings Tabulā sarindots (kā) darbības kvalitātes vai popularitātes novērtējums; vieta šādā novērtējuma tabulā.
- autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
- biseksuāls Tāds (cilvēks), kam piemīt biseksualitāte; saistīts ar biseksualitāti.
- romantisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs ideālisms, pastiprināta emocionalitāte, jūtīgums.
- darbīgs Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
- augstvērtīgs Tāds, kam ir augsta kvalitāte, teicamas īpašības; ļoti vērtīgs.
- prestižs Tāds, kam ir autoritāte, cieņa, ietekme (sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trešais Tāds, kam ir ievērojami zemāka kvalitāte, nozīmīgums (salīdzinājumā ar ko citu tādu pašu).
- imbecils Tāds, kam ir imbecilitāte; garīgi slims.
- krāterveida Tāds, kam ir krātera (1) veids, forma.
- kvalitatīvs Tāds, kam ir laba kvalitāte (2).
- vājš Tāds, kam ir maza intensitāte, stiprums (par gaismu, gaismas avotu, skaņu).
- vājš Tāds, kam ir maza jauda, enerģija, zema intensitātes pakāpe, niecīga, nenozīmīga iedarbība.
- viegls Tāds, kam ir neliela intensitāte, samērā vāja izpausme (par parādībām dabā).
- vienāds Tāds, kam ir nemainīga intensitāte, izpausme (piemēram, par procesu, norisi).
- deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
- spārnots Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, arī iedvesma, iejūsma (parasti par psihisku stāvokli).
- žirgts Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
- viegls Tāds, kam ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas nav smagnējs (par kustībām).
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri, samērā maza skaitliskā vērtība, intensitāte u. tml.
- pavājš Tāds, kam ir samērā slikta kvalitāte; diezgan neapmierinošs.
- pavārgs Tāds, kam ir samērā, diezgan zema kvalitāte; pavājš.
- vājš Tāds, kam ir slikta, piem., saturiskā kvalitāte, tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām, arī neizraisa patiku.
- suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) (par valsti, tautu, nāciju u. tml.).
- niecīgs Tāds, kam ir vāja intensitāte.
- nekvalitatīvs Tāds, kam ir zema, slikta kvalitāte.
- ikdienišķs Tāds, kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- štrunts Tāds, kam nav vērtības; tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes.
- remdens Tāds, kam nepiemīt liela aktivitāte, dedzīgums, kaisle.
- hiperaktīvs Tāds, kam piemīt hiperaktivitāte.
- komunikabls Tāds, kam piemīt komunikabilitāte.
- viskozs Tāds, kam piemīt viskozitāte; stigrs.
- viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pretenciozs Tāds, kam raksturīgs pārspīlēta oriģinalitāte, manierīgums, samākslotība.
- pielaidīgs Tāds, kam raksturīgs principialitātes, prasīguma trūkums; piekāpīgs, iecietīgs.
- sauss Tāds, kam trūkst emocionalitātes, tāds, kas ir atturīgs, nav sirsnīgs.
- banāls Tāds, kam trūkst oriģinalitātes; nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- nestandarta Tāds, kas (piem., pēc savas kvalitātes, izmēriem) neatbilst standartam.
- pirmklasīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte; pirmšķirīgs.
- pirmšķirīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- patiess Tāds, kas atbilst īstenībai, realitātei; īstens, īsts.
- neizskaistināts Tāds, kas atbilst realitātei; tāds, kas ir parādīts, attēlots atbilstoši īstenībai, bez izskaistinājumiem.
- patiess Tāds, kas balstās uz īstenību, atspoguļo (ko) pareizi, atbilstoši realitātei.
- paliels Tāds, kas intensitātes ziņā pārsniedz ko citu, līdzīgu.
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- šablonisks Tāds, kas ir izveidojies, tiek izmantots bez radošas pieejas, oriģinalitātes.
- otrais Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs vai zemākas kvalitātes par ko citu tādu pašu.
- saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piem., par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
- mātišķs Tāds, kas ir raksturīgs mātei.
- trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
- skumjš Tāds, kas izjūt skumjas; tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram (parasti) ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pēc stipruma, intensitātes pārsniedz ko citu, līdzīgu.
- mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
- nejēdzīgs Tāds, kas nav pieņemams, izraisa nepatiku (piem., sava satura, sliktās kvalitātes dēļ).
- vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
- pārdabisks Tāds, kas neatbilst realitātei; neparasts, ārkārtīgs.
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā, līdzīgā pēc intensitātes, daudzuma u. tml.
- izmēģinājums Tāds, kas paredzēts izmēģināšanai, (kā) kvalitātes īpašību, piemērotības noteikšanai.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- četrzvaigžņu Tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- mātišķīgs Tāds, kas raksturīgs mātei; mātišķs.
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- klišejisks Tāds, kas tiek bieži atkārtots; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- pavārgs Tāds, kura intensitāte ir vāja, arī nepietiekama.
- naidīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
- rosīgs Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, darbīgums; spraigs, intensīvs.
- sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās.
- autoritatīvs Tāds, kurā izpaužas autoritāte (1); tāds, ko pieņem bez iebildumiem.
- žirgts Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, enerģijas trūkums, arī slinkums, pasivitāte.
- neprofesionāls Tāds, kurā izpaužas profesionalitātes trūkums; nepietiekami kvalitatīvs.
- neveikls Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī precizitātes, ātruma trūkums.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
- nepietiekams Tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
- mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
- stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piem., par darbību, notikumu, situāciju); arī neveikls, neizdevies.
- ikdienišķs Tāds, kurā neizpaužas izcilas, neparastas īpašības; tāds, kurā neizpaužas oriģinalitāte.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- simbolisks Tāds, kura vērtība, izpausme, intensitāte u. tml. ir mazāka, nekā nepieciešams, arī parasts.
- plāts Taisnstūraina metāla panna ar uzliektām malām (kā) cepšanai krāsnī, cepeškrāsnī; plāte.
- konkurents Tas (piem., priekšmets), kas kvalitātes vai citu īpašību dēļ var pārspēt citus.
- taisnība Tas, kas atbilst īstenībai, realitātei; patiesība.
- darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
- irealitāte Tas, kas īstenībā nav un nevar būt; tas, kas pastāv iedomās, fantāzijā; nerealitāte.
- īstenība Tas, kas patiesi pastāv, eksistē; realitāte.
- trafarets Tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2).
- objekts Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte, emocijas.
- mazākumtautība Tautība, kuras pārstāvji kādā valstī, salīdzinot ar pamatiedzīvotājiem, ir mazākumā; nacionālā minoritāte.
- jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja, darbības efektivitāte.
- sangvinisks temperaments temperaments, kam raksturīga aktivitāte, kustīgums un intensīva, dinamiska psihisko procesu norise.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
- brālēns Tēva brāļa vai māsas, mātes brāļa vai māsas dēls.
- tēvamāte Tēva māte; vecāmāte.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
- onkulis Tēva vai mātes brālis; tēvocis.
- tēvocis Tēva vai mātes brālis.
- māsīca Tēva vai mātes brāļa (māsas) meita.
- omamma Tēva vai mātes māte; vecāmāte.
- vecāmāte Tēva vai mātes māte.
- vecaistēvs Tēva vai mātes tēvs; vectēvs.
- vectēvs Tēva vai mātes tēvs.
- vecvecāki Tēva vai mātes vecāki.
- vecvecmāte Tēva vai mātes vecāmāte.
- vecvectēvs Tēva vai mātes vectēvs.
- tante Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
- vecāki Tēvs un māte.
- misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- toņkārta Tonalitāte.
- tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
- transitīvums Transitivitāte, pārejamība.
- trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- piezemēt Tuvināt realitātei, ikdienas dzīvei.
- senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
- rentabilitāte Uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs; ienesīgums.
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
- majoritāte Vairākumtautības pārstāvju kopums kādā teritorijā; pretstats: minoritāte.
- reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
- vasaļvalsts Valsts, kurai ir ierobežota suverenitāte un kas ir atkarīga no citas stiprākas valsts.
- vecs Vecāki; tēvs vai māte.
- oma Vecāmāte.
- vecāmamma Vecāmāte.
- vecmāmiņa Vecāmāte.
- vecmamma Vecāmāte.
- vecmāmuļa Vecāmāte.
- vecmāte Vecāmāte.
- vecvecmāmiņa Vecvecmāte.
- vedējs Vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris.
- vedējpāris Vedējtēvs un vedējmāte.
- salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
- kondīcija Vēlamā (kā) kvalitāte.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
- gaisīgs Viegls, graciozs; tāds, kurā izpaužas vieglums, graciozitāte.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
- kūma Viens no krustvecākiem – krusttēvs vai krustmāte.
- pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- birģermeistars Viens no rātes vadītājiem (arī Rīgā).
- magnētiskā anomālija vieta Zemes garozā, kur magnētiskā lauka intensitāte ir lielāka nekā blakus esošajās vietās.
- vīramāte Vīra māte.
- vīrene Vīramāte.
- labums Vispārināta īpašība --> labs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
- objektīvisms Vispārināta īpašība --> objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; objektivitāte (2).
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
- pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
- ziepju trauks zemas kvalitātes, vienkāršs fotoaparāts.
- ne šāds, ne tāds Zemas, nenosakāmas kvalitātes.
- dabīgā barošana zīdaiņa barošana ar mātes pienu no krūts.
- dabiskā barošana zīdaiņa barošana ar mātes pienu no krūts.
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
- meteorītika Zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu, kā arī pašus meteorītus un to krāterus.
- autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana; lietotāja identitātes pārbaudes procedūra.
- zīst māti Zīst pienu no mātes krūts.
- piezīsties Zīžot uzņemt mātes pienu pietiekamā daudzumā.
āte citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV