Paplašinātā meklēšana
Meklējam ruk.
Atrasts vārdos (93):
- ruk:1
- rukt:1
- bruka:1
- brukt:1
- druka:1
- rukāt:1
- drukāt:1
- drukns:1
- rukola:1
- ruksis:1
- sarukt:1
- sprukt:1
- apdruka:1
- iebrukt:1
- iebrukt:2
- nobrukt:1
- rukšķēt:1
- sabrukt:1
- sprukas:1
- uzbrukt:1
- uzdruka:1
- aizbrukt:1
- apdrukāt:1
- atsprukt:1
- fruktoze:1
- iedrukāt:1
- iesprukt:1
- izdrukāt:1
- izsprukt:1
- nodrukāt:1
- pasprukt:1
- piebrukt:1
- sadrukāt:1
- sasprukt:1
- uzdrukāt:1
- uzsprukt:1
- aizsprukt:1
- drukāties:1
- iebrukums:1
- pārdrukāt:1
- piedrukāt:1
- piesprukt:1
- poļitruks:1
- rukšķināt:1
- sabrukums:1
- struktūra:1
- uzbrukums:1
- uzrukšķēt:1
- sprukstiņš:1
- strukturēt:1
- destrukcija:1
- destruktīvs:1
- instrukcija:1
- instruktāža:1
- instruktīvs:1
- instruktors:1
- obstrukcija:1
- strukturāls:1
- ierukšķēties:1
- konstrukcija:1
- konstruktīvs:1
- konstruktors:1
- neuzbrukšana:1
- aizrukšķēties:1
- bebrukārkliņš:1
- bezstruktūras:1
- pašsabrukšana:1
- pretuzbrukums:1
- pussabrukšana:1
- struktūrshēma:1
- infrastruktūra:1
- kodoluzbrukums:1
- makrostruktūra:1
- mikrostruktūra:1
- pamatstruktūra:1
- rekonstrukcija:1
- rekonstruktīvs:1
- strukturālisms:1
- strukturālists:1
- būvkonstrukcija:1
- konstruktīvisms:1
- struktūranalīze:1
- struktūrformula:1
- struktūrteorija:1
- struktūrvienība:1
- aviokonstruktors:1
- struktūrelements:1
- metālkonstrukcija:1
- nesējkonstrukcija:1
- pamatkonstrukcija:1
- restrukturizācija:1
- struktūrģeoloģija:1
- triecienuzbrukums:1
Atrasts etimoloģijās (10):
- No lejasvācu bruken. (šķirklī brūķēt)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- No amerikāņu konstruktora R. Brauninga uzvārda. (šķirklī brauniņš)
- No latīņu lacuna 'padziļinājums; iebrukums'. (šķirklī lakūna)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- Pēc vācu automobiļu konstruktora Ferdinanda Porša (Ferdinand Porsche, 1875–1952) vārda. (šķirklī poršs)
- No angļu printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris)
- No franču charger 'uzbrukt'. (šķirklī šaržēt)
- No franču charge 'uzbrukums'. (šķirklī šaržs)
- Aizguvums no tjurku basmak 'uzbrukt'. (šķirklī basmačs)
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- bezstruktūras augsne
- drukas kļūda
- drukas pārraugs
- drukas serveris
- drukātie burti
- gaisa uzbrukums
- iet uzbrukumā
- izsprukt (sveikā) ar veselu ādu
- izsprukt cauri ar veselu ādu
- izsprukt no (kāda) nagiem
- izsprukt pār lūpām
- jaunā druka
- ķīmiskais uzbrukums
- nākt pretuzbrukumā
- nākt uzbrukumā
- nodrukāt tekstu
- rekonstruktīvā ķirurģija
- sabrukt virsū
- uzbrukt no stūra
- vecā druka
Atrasts skaidrojumos (400):
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
- atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
- brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- invāzija Bruņots iebrukums (citā valstī).
- grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
- bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
- kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
- pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
- karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
- augļu cukurs fruktoze.
- pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
- krist Gāzties, brukt, grūt.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
- teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- saputekļoties Iegūt putekļu struktūru.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- aizrukšķēties Ierukšķēties.
- ierukšķēties Iesākt rukšķēt un apklust.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- bagāžnieks Īpaša palīgkonstrukcija bagāžas pārvadāšanai.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
- ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
- pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
- saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
- pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
- programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
- izomorfisms Kādu elementu kopas struktūras vienādība.
- sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
- štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
- datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
- zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
- satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
- pamatgrīda Konstrukcija, uz kuras klāj grīdu.
- nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
- segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- mandarīns Ķīniešu ierēdnis (līdz Ķīnas impērijas sabrukumam).
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
- triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- pilons Liels, masīvs stabs, ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
- ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- arka Lokveida būvkonstrukcija.
- izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
- ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
- materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
- kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
- krist Mesties, brukt (kādam virsū).
- enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
- nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
- reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
- ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
- zvirbulis Neliels, drukns, pamatā pelēkbrūni raibs, putns ar īsu, samērā resnu knābi.
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- kopne Nesošais stieņveidīgs (būvkonstrukciju) elements.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
- brukt Nonākt līdz sabrukumam, iznīcībai.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
- laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- šķiedrojums Organisma šķiedru kopums, tā struktūra.
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
- pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
- karkass Pamata struktūra (kam).
- korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
- pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
- saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
- drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
- aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
- modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
- eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
- dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
- pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
- klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko).
- ofensīva Plaša mēroga uzbrukums.
- vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
- tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
- izejas pozīcija pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu.
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
- restes Priekšmets, konstrukcija, kas sastāv no paralēliem stieņiem, latām u. tml.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- druka Process --> drukāt.
- metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
- drukas pārraugs programma, kas seko drukas uzdevumu darbībai.
- virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
- urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
- pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
- režģojums Režģveida konstrukcija; režģis.
- margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
- manuālis Rokasgrāmata; instrukciju kopums.
- metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
- panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- sagrūt Sabrukt, izjukt.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- kaps Sabrukums, gals.
- krahs Sabrukums, izputēšana; bankrots.
- uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- sagrūt Sagāzties, pārvērsties drupās, gruvešos; sabrukt (1).
- sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
- destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjukšana.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- brangas Sānu pamatkonstrukcijas (laivai, kuģim).
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
- āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
- struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- bultskrūve Skrūve ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- pārmija Sliežu ceļa konstrukcija ritošā sastāva novirzīšanai pa citu sliežu ceļu.
- pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
- lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
- uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- radioaktīvais starojums starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana.
- izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- armatūra Stiegru kopums (dzelzbetona konstrukcijās).
- savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- brukt Strauji doties uzbrukumā.
- iegāzties Strauji iebrukt (piem., par griestiem, jumtu).
- sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
- mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- konstrukcija Struktūra, uzbūve.
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- strukturālists Strukturālisma piekritējs.
- struktūrelements Struktūras elements.
- pamatstruktūra Struktūras galveno, nozīmīgāko iezīmju kopums.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
- stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
- šahs Šajā spēlē – uzbrukums karalim.
- traversa Šķērssija, šķērsstienis – dažādu konstrukciju un mašīnu sastāvdaļa.
- šūpoles Šūpošanās konstrukcija – virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
- bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
- metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
- putraimveidīgs Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra, veids.
- putraimains Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra.
- putrveida Tāds, kam ir putras struktūra, veids.
- plecīgs Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); padrukns.
- reljefveida Tāds, kam ir reljefa forma, struktūra.
- strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēku).
- ciets Tāds, kam ir stingra struktūra.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
- duplekss Tāds, kas apdrukā lapu no abām pusēm (piem., par kopētāju, kopēšanas veidu).
- valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
- rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (1), saistīts ar to.
- rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (2), saistīts ar to.
- reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
- subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu; tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
- submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
- pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
- nikns Tāds, kas ir viegli uzbudināms un kam ir tieksme, gatavība uzbrukt (par dzīvniekiem).
- kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
- histoloģisks Tāds, kas saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar audu mikroskopisko struktūru.
- postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
- postkomunisma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma.
- radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
- nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
- ragveida Tāds, kura struktūra ir līdzīga raga struktūrai.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
- uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
- ietaise Tehnisku elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piem., mehānisms, bloks).
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- struktūrteorija Teorija, kas atspoguļo (kā) struktūru.
- bankrots Teoriju, uzskatu u. tml. sabrukums.
- placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
- ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
- hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
- modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
Atrasts piemēros (200):
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- ruk "ruk!" sivēns atkal ierukšķējās.
- struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
- piedrukāt 5 un 10 latu banknotes vajadzēja piedrukāt klāt.
- pamatstruktūra Ādas pamatstruktūra.
- antitēze Aforisma struktūrā biežāk parādās inversija, antitēze, paralēlisms.
- pasprukt Aitas pasprukušas ārā no aploka.
- pasprukt Aiz prieka mātei acīs paspruka asaras.
- rukšķināt Aizgaldā omulīgi rukšķina sivēni.
- pārgāzne Aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcija.
- struktūrvienība Akciju sabiedrības struktūrvienība.
- piebrukt Alas ieeja piebrukusi ar smiltīm.
- alpīnisms Alpīnisma instruktors.
- aviokonstruktors Ambiciozs, talantīgs aviokonstruktors.
- analītisks Analītiski veidota konstrukcija.
- antiseptizēt Antiseptizēt koka konstrukcijas.
- nākt Aparātam nāk līdzi instrukcija.
- izdrukāt Aparatūra automātiski izdrukā nepieciešamās ziņas.
- apdrukāt Apdrukāt papīra lapu no abām pusēm.
- apdrukāt Apdrukāts kokvilnas audums.
- pārskrējiens Ar īsiem pārskrējieniem un ar tikpat aprautām automāta kārtām neatturamā uzbrukumā virzījās jūras kājnieki.
- mediators Ar mediatora palīdzību rast konstruktīvu domstarpību risinājumu.
- stiepjamība Ar šujmašīnu var šūt dažāda blīvuma, struktūras un stiepjamības audumus.
- atbalstīt Ar tankiem atbalstīt uzbrukumu.
- specvienība Armijas specvienības uzbrukums.
- atbalsts Artilērijas atbalsts uzbrukumā.
- pretuzbrukums Asi reaģēt uz hokejista pretuzbrukumu.
- sadrukāt Atļauties sadrukāt tonnām reklāmas.
- atom- Atomstruktūra.
- atom- Atomuzbrukums.
- pretuzbrukums Atsist pretuzbrukumu.
- atsist Atsist tanku uzbrukumu.
- uzbrukums Atsist uzbrukumu.
- atsist Atsist vairākus uzbrukumus dienā.
- konstrukcija Attēlot grafiski salikta teikuma konstrukciju.
- attīstīt Attīstīt iesākto uzbrukumu.
- kriticisms Attīstīt konstruktīvu kriticismu.
- infrastruktūra Attīstīta infrastruktūra.
- atvairīt Atvairīt armijas uzbrukumu.
- upuris Atvairīt uzbrukumu ar figūras upuri.
- atvieglots Atvieglotas celtniecības konstrukcijas.
- sabrukums Atzīmēt Padomju Savienības sabrukuma gadadienu.
- reljefs Audums ar reljefu struktūru.
- uzbrukt Augiem uz palodzes uzbrukušas tīklērces.
- sīkgabalains Augsne ar sīkgabalainu struktūru.
- sērs Auss sērs ir nepieciešams, lai pasargātu dziļāk esošās auss struktūras no netīrumiem un putekļiem, jo tie mehāniski ielīp ausu sērā, kurš ir mīksts un lipīgs.
- rekonstrukcija Autoceļa rekonstrukcija.
- sarukt Automašīnu rinda sarukusi.
- drukāties Autoru iespējas drukāties.
- autoskola Autoskolas pasniedzējs, instruktors.
- instruktors Autovadīšanas instruktors.
- nodrukāt Avīzē nodrukāta intervija ar mākslinieku.
- pamatkonstrukcija Balkonu veido pamatkonstrukcija, grīda un margas.
- bandītisks Bandītisks uzbrukums.
- salīdzināt Banku zaudējumi, salīdzinot ar pērno gadu, ir sarukuši.
- dauzoņa Bars dauzoņu uzbruka garāmgājējam.
- betons Betona konstrukcijas.
- strukturāls Bezdarbam lielā mērā ir strukturāls raksturs, daudzi cilvēki nesāks strādāt, ja nepaaugstinās kvalifikāciju.
- bezpersonas Bezpersonas pasīvā konstrukcija.
- bezstruktūras Bezstruktūras mācību stunda.
- poļitruks Braukt uz kuģiem par poļitruku.
- obstrukcija Bronhu obstrukcijas pazīmes.
- virsū Brukt virsū pretimnācējam.
- draudi Bruņota uzbrukuma draudi.
- bruņoties Bruņoties militāram uzbrukumam.
- uzbrukums Bruņots laupīšanas uzbrukums.
- bruņots Bruņots uzbrukums.
- sprukas Būt sprukās.
- masivitāte Būvkonstrukciju masivitāte.
- būvkonstrukcija Būvkonstrukciju montāža.
- palīgražotne Būvkonstrukciju palīgražotne.
- metālkonstrukcija Celtniecības metālkonstrukcijas.
- rukšķēt Cūka aizgaldā rukšķ.
- uzrukšķēt Cūka mierīgi uzrukšķ.
- instruktāža Darba drošības instruktāža.
- štrihs Darba struktūru veido blīvs, neregulārs zīmuļa štrihs.
- nobrukt Dators pēkšņi nobruka.
- debitīvs Debitīva konstrukcija.
- destruktīvs Destruktīvi spēki.
- destruktīvs Destruktīvs process.
- doties Doties uzbrukumā.
- uzbrukums Doties uzbrukumā.
- dragāt Dragāt pretinieku ar strauju uzbrukumu.
- iebrukt Draud iebrukt izskalotais ceļš.
- struktūra Drošības struktūras.
- drukāt Drukāju no rīta līdz vakaram, jau pirksti sāp.
- drukāt Drukāju uzrakstīto gabalu laukā un nesu redaktoram.
- druka Drukas uzdevums.
- drukāt Drukāt avīzes un grāmatas.
- drukāt Drukāt mazus metienus.
- drukns Drukna sieviete.
- drukns Drukns augums, stāvs.
- drukns Drukns kakls.
- drukns Drukns ķermenis.
- ūsainis Drukns pusmūža ūsainis.
- rupucis Drukns rupucis.
- stāvs Drukns stāvs.
- drukns Drukns vīrs.
- augums Drukns, pilnīgs augums.
- sarkankrūtītis Drukns, sabozies sarkankrūtītis.
- sprukt Dusmās spruka ārā arī pa kādam rupjam vārdam.
- savaldīt Dusmās vīrs nespēja savaldīt rokas un uzbruka pāridarītājam.
- prozists Dzejnieks un prozists Jānis Poruks.
- infrastruktūra Dzelzceļa infrastruktūra.
- dzelzsbetons Dzelzsbetona konstrukcija, stabi, bloki.
- poligons Dzelzsbetona konstrukciju poligons.
- rūpnīca Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca.
- stute Ēkas ir kritiskā stāvoklī, to sienas un jumtu konstrukcijas balsta stutes.
- konstruktīvs Ēkas jumta konstruktīvās detaļas.
- nosēde Ēkas konstrukcijas pieļaujamā nosēde.
- nesējkonstrukcija Ēkas nesējkonstrukcija.
- pamatkonstrukcija Ēkas pamatkonstrukcijas.
- rekonstrukcija Ēkas rekonstrukcija.
- kardiogramma EKG aparāts izdrukā kardiogrammu.
- instruktāža Ekspedīcijas dalībnieku instruktāža.
- ES ES struktūrfondi.
- uzdrukāt Etiķete ar uzdrukātu svītrkodu.
- fašisms Fašisms bija savā būtībā nehumāns un destruktīvs.
- sabrukums Fizisko spēku sabrukums.
- formalizēt Formalizēts aparāta struktūras apraksts.
- uzdruka Fotogrāfijas uzdruka uz krūzes.
- strukturālisms Franču strukturālisms.
- strukturālists Franču strukturālisti.
- frontāls Frontāls uzbrukums.
- fruktoze Fruktoze ir daudz saldāka par parasto cukuru.
- atslābināt Futbolisti atslābinājuši uzbrukumu.
- gabro Gabro struktūra.
- struktūra Galvas smadzeņu struktūra.
- struktūra Gan vācu, gan latviešu valodai ir līdzīga teikuma struktūra.
- vajāšana Gandrīz divus gadus Ņūtons slimoja ar nervu sabrukumu, kas izpaudās kā vajāšanas mānija.
- gangrenozs Gangrenoza audu sabrukšana.
- gāze Gāzu uzbrukums.
- genoms Genoma struktūras atšifrējums.
- glābt Glābt māju no sabrukšanas.
- aizķerties Grāmatas nodrukāšana esot drusku aizķērusies.
- konstrukcija Gramatiskās konstrukcijas.
- graudains Graudaina iežu struktūra.
- sarukt Graudaugu sējumi sarukuši.
- dēmons Grieķu mitoloģijā sfinksa bija neveiksmes un sabrukuma dēmons.
- saprotams Grūti saprotama instrukcija.
- hakeris Hakeru uzbrukums.
- struktūrelements Hialuronskābe ir svarīgs organisma audu struktūrelements.
- pieslēgties Hokejists pieslēdzās uzbrukumam.
- humuss Humusu saturoša augsnes struktūra.
- iebrukt Iebrukt plānajā ledū.
- iebrukt Iebrukuši griesti.
- iedrukāt Iedrukāt avīzē sludinājumu.
- ieguldīt Ieguldīt līdzekļus ražošanas paplašināšanai, infrastruktūras attīstīšanai.
- iekārts Iekārta jumta konstrukcija.
- portāls Iekārtu konstrukciju un montāžas portāls.
- saskaldīt Ienaidnieks vairākos uzbrukumos veltīgi mēģināja saskaldīt mūsu fronti.
- triecienuzbrukums Ieņemt nelegālās preces ražotni triecienuzbrukumā.
- instrukcija Iepazīties ar instrukciju.
- zenītložmetējnieks Iespējamam teroristu uzbrukumam no gaisa stratēģiskos pilsētas punktos iekārtojušies zenītložmetējnieki.
- rukāt Iet rukāt tur, kur vairāk maksā.
- sīkkristālisks Ieži ar sīkkristālisku struktūru.
- struktūra Iežu struktūra.
- bebrukārkliņš Indīgais bebrukārkliņš.
- pārvaldītājs Infrastruktūras pārvaldītāja pienākumi.
- instruktīvs Instruktīvas pārrunas.
- instruktīvs Instruktīvi norādījumi.
- infrastruktūra Investēt izglītības infrastruktūrā.
- inženiertehnisks Inženiertehniskas konstrukcijas.
- pamatstruktūra Ir labi saglabājusies senās pilsētas pamatstruktūra, kas sniedz priekšstatu par antīko apmetni.
- printeris Izdrukāt ar printeri tekstu.
- izdrukāt Izdrukāt no datora vienu lapu.
- simts Izdrukāt simts manuskripta lappušu.
- metālkonstrukcija Izgatavot un montēt metālkonstrukcijas.
- izglābt Izglābt māju no sabrukšanas.
- iziet Iziet darba drošības instruktāžu.
- saskrūvēt Izmantojot konstruktoru, var saskrūvēt vairākus modelīšus.
- izpild- Izpildstruktūra.
- izpletņlēkšana Izpletņlēkšanas instruktors.
- naratīvs Izrādei ir naratīva struktūra.
- destrukcija Izraisīt destrukciju.
- mets Izsludināt metu konkursu ēkas rekonstrukcijai.
- izsprukt Izspruka jautājums, salīdzinājums.
- izsprukt Izspruka smiekli.
- izsprukt Izsprukt ārā.
- izsprukt Izsprukt no pēriena.
- sveikā Izsprukt no soda sveikā.
- strukturēt Izstādes ekspozīcija ir strukturēta septiņās tematiskās daļās.
- shēma Izstrādāt komandas aizsardzības un uzbrukuma shēmu.
- izstudēt Izstudēt darba drošības instrukciju, pilsētas ielu plānu.
- sabrukt Izturēt visu un nesabrukt!
- sūkļveida Ja, uzspiežot ar īkšķi uz baklažāna, iedobums neizlīdzinās, tas būs sīksts, ar sūkļveida struktūru un sliktu garšu.
- satelīts Jādomā, vai šī institūcija nav lielāku struktūru satelīts un nepilda tā uzdevumus.
- portrets Jāņa Poruka portrets Rūdolfa Egles monogrāfijā ir pārliecinošs.
- loģisks Jēdziena loģiskā struktūra.
- montāža Jumta konstrukciju montāža.
- sapūdēt Jumts var ciest, ja savienojuma vietās konstrukcijā iekļūst mitrums, kas sapūdē koka elementus.
- jumtveida Jumtveida konstrukcijas dzirksteļu uztvērējs.
- rukšķināt Jūras cūciņas klusi pīkst un rukšķina.
- kancelejisks Kancelejiskas instrukcijas.
- sabrukt Kara rezultātā monarhija sabruka.
- satriekt Kartāgiešu kavalērija spējā uzbrukumā satrieca romiešu kavalēriju.
- ruksis Kas gatavs ruksi maisā pirkt?
- sarukt Kaujā bija milzīgi zaudējumi – strēlnieku rindas saruka par trešdaļu.
- kaujinieks Kaujinieku uzbrukums.
ruk citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV