Paplašinātā meklēšana

Meklējam ruk.

Atrasts vārdos (93):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (462):

Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
invāzija Bruņots iebrukums (citā valstī).
grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
augļu cukurs fruktoze.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
krist Gāzties, brukt, grūt.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
saputekļoties Iegūt putekļu struktūru.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
aizrukšķēties Ierukšķēties.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un apklust.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
bagāžnieks Īpaša palīgkonstrukcija bagāžas pārvadāšanai.
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
izomorfisms Kādu elementu kopas struktūras vienādība.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
pamatgrīda Konstrukcija, uz kuras klāj grīdu.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
mandarīns Ķīniešu ierēdnis (līdz Ķīnas impērijas sabrukumam).
ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
pilons Liels, masīvs stabs, ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
arka Lokveida būvkonstrukcija.
izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
krist Mesties, brukt (kādam virsū).
enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
zvirbulis Neliels, drukns, pamatā pelēkbrūni raibs, putns ar īsu, samērā resnu knābi.
jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
kopne Nesošais stieņveidīgs (būvkonstrukciju) elements.
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
brukt Nonākt līdz sabrukumam, iznīcībai.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
šķiedrojums Organisma šķiedru kopums, tā struktūra.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
karkass Pamata struktūra (kam).
korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets.
skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko).
ofensīva Plaša mēroga uzbrukums.
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
izejas pozīcija pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu.
zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
restes Priekšmets, konstrukcija, kas sastāv no paralēliem stieņiem, latām u. tml.
balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
druka Process --> drukāt.
metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
drukas pārraugs programma, kas seko drukas uzdevumu darbībai.
virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
urkšķēt Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
pamācība Rakstiska instrukcija (piem., kādas iekārtas lietošanai).
režģojums Režģveida konstrukcija; režģis.
margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
manuālis Rokasgrāmata; instrukciju kopums.
metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
sagrūt Sabrukt, izjukt.
korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
kaps Sabrukums, gals.
krahs Sabrukums, izputēšana; bankrots.
uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
sagrūt Sagāzties, pārvērsties drupās, gruvešos; sabrukt (1).
sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjukšana.
instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
brangas Sānu pamatkonstrukcijas (laivai, kuģim).
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
bultskrūve Skrūve ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
pārmija Sliežu ceļa konstrukcija ritošā sastāva novirzīšanai pa citu sliežu ceļu.
pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
radioaktīvais starojums starojums, ko izraisa atomu kodolu sabrukšana.
izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
armatūra Stiegru kopums (dzelzbetona konstrukcijās).
savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
brukt Strauji doties uzbrukumā.
iegāzties Strauji iebrukt (piem., par griestiem, jumtu).
sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
konstrukcija Struktūra, uzbūve.
SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
strukturālists Strukturālisma piekritējs.
struktūrelements Struktūras elements.
pamatstruktūra Struktūras galveno, nozīmīgāko iezīmju kopums.
modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
šahs Šajā spēlē – uzbrukums karalim.
traversa Šķērssija, šķērsstienis – dažādu konstrukciju un mašīnu sastāvdaļa.
šūpoles Šūpošanās konstrukcija – virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis.
bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
putraimveidīgs Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra, veids.
putraimains Tāds, kam ir putraimiem līdzīga struktūra.
putrveida Tāds, kam ir putras struktūra, veids.
plecīgs Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); padrukns.
reljefveida Tāds, kam ir reljefa forma, struktūra.
strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēku).
ciets Tāds, kam ir stingra struktūra.
regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
mīksts Tāds, kam nav cieta, stingra struktūra (par audiem); tāds, ko veido šādi audi.
duplekss Tāds, kas apdrukā lapu no abām pusēm (piem., par kopētāju, kopēšanas veidu).
valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (1), saistīts ar to.
rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (2), saistīts ar to.
reģionāls Tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību).
subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu; tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
nikns Tāds, kas ir viegli uzbudināms un kam ir tieksme, gatavība uzbrukt (par dzīvniekiem).
kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
histoloģisks Tāds, kas saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar audu mikroskopisko struktūru.
postkomunistisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma; postkomunisma.
postkomunisma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc komunistiskās ideoloģijas valdīšanas sabrukuma.
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
veltnis Tāds, kura konstrukcijā ir šādas detaļas, elementi.
ragveida Tāds, kura struktūra ir līdzīga raga struktūrai.
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
kārtains Tāds, kura struktūru veido kārtas, slāņi.
uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
ietaise Tehnisku elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piem., mehānisms, bloks).
velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
struktūrteorija Teorija, kas atspoguļo (kā) struktūru.
bankrots Teoriju, uzskatu u. tml. sabrukums.
placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
uzbrukt no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
šaut no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
iet uzbrukumā uzbrukt.
forsēt Uzbrukuma laikā pārvarēt (kādu dabisko šķērsli, piem., upi, ezeru).
pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
ķīmiskais uzbrukums uzbrukums ar ķīmiskajiem kaujas ieročiem.
pretuzbrukums Uzbrukums, ko sagatavo un veic aizstāvēšanās operāciju laikā.
kodoluzbrukums Uzbrukums, kurā izmanto kodolieročus.
kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
arhitektonika Uzbūves konstruktīvo un māksliniecisko elementu vienība (celtnē).
tekstūra Uzbūves, struktūras raksturīgas īpatnības (piem., iežos, koksnē), ko rada attiecīgo sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
rukšķināt Vairākkārt rukšķēt.
figūra Valodas konstrukcija izteiksmīguma pastiprināšanai.
vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
sintakse Vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatiskā struktūra.
sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
strukturēt Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
formalizēt Veidot (ko) pēc noteiktas gatavas formas, zināmas struktūras.
konstruēt Veidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
nākt pretuzbrukumā veikt pretuzubrukumu (par pretinieku).
vingrošanas siena vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam līdzīga vertikāla konstrukcija.
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piem., kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
balodis Vidēji liels putns ar druknu ķermeni un zilgani pelēku vai baltu, retāk brūnganu apspalvojumu.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
paviljons Vieglas konstrukcijas celtne, kurā ir liela, plaša telpa.
fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
putas Viela ar ļoti vieglu, gaisīgu, putainu struktūru.
uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
izomēri Viena un tā paša ķīmiskā elementa atomu kodolu paveidi, kas atšķiras ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
steķis Vienkārša koka konstrukcija (kā) novietošanai.
monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti (piem., glikoze, fruktoze).
sadura Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
makrostruktūra Visa objekta struktūra kopumā.
tiamīns Vitamīns – bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā; B1 vitamīns.
uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
scientioloģija Zinātnes nozare, kas pēta zinātnes struktūru, zinātnes funkcionēšanas un attīstības likumsakarības, kā arī zinātnes sakarus ar citām sabiedriskajām parādībām.
informātika Zinātnes nozare, kas pētī zinātniskās informācijas struktūru un īpašības, tās izstrādes, pārveides, pārraides un izmantošanas likumības.
nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].

ruk citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ruk

MEV

ruk