Paplašinātā meklēšana
Meklējam meti.
Atrasts vārdos (29):
- meti:1
- metiss:1
- metiens:1
- metināt:1
- ametists:1
- metieris:1
- apmetināt:1
- iemetiens:1
- iemetināt:1
- nometināt:1
- sametināt:1
- starmetis:1
- uzmetināt:1
- aizmetināt:1
- aizmetināt:2
- hermetizēt:1
- metinājums:1
- metinātājs:1
- pārmetināt:1
- piemetināt:1
- sprīžmetis:1
- metilspirts:1
- balzametiķis:1
- nometinājums:1
- hermetizācija:1
- priekšmetisks:1
- dehermetizēties:1
- priekšmetiskums:1
- kontaktmetināšana:1
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (200):
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt.
- iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- pamest Ar metienu pavirzīt.
- izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
- atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
- atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
- būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
- lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- balzamiko Balzametiķis.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
- kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
- skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
- raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
- džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- dzelži Dzelzs priekšmeti; dzelzs gabali; dzelzs lūžņi.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
- suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
- kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- overloks Ierīce drēbju vīļu, auduma malu apmetināšanai.
- iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
- iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
- ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
- uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
- izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidru masu, slapjiem priekšmetiem.
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
- sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
- žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- basketbols Komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
- astoņnieks Kopa, kas sastāv no astoņiem (cilvēkiem, priekšmetiem, vienībām u. tml.).
- vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
- reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
- birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- radniecīgs Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
- radniecisks Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
- līkt Liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
- skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- lipināties Lipt (pie kā) – parasti par priekšmetiem.
- traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- krikums Mazi, sīki priekšmeti.
- grabaža Mazvērtīgi priekšmeti; trūcīga iedzīve.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
- loka metināšana metināšana ar elektrisko loku.
- metinātājs metināšanas darbu speciālists.
- pārmetināt metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- uzmetināt metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- iemetināt metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
- sametināt metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- aizmetināt metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- uzmetināt metinot izgatavot.
- piemetināt metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
- ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
- tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties – par priekšmetiem.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- nokļūt Nonākt (kur) – par priekšmetiem, vielām u. tml.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- palikt Nozust, nebūt (par priekšmetiem, parādībām).
- gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- izskatīties Par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.
- iedziedāties Par priekšmetiem.
- trīcēt Par priekšmetiem.
- vienkājains Par priekšmetiem.
- plivināties Par viegliem priekšmetiem.
- kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
- izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
Atrasts piemēros (200):
- iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
- balzametiķis 12 gadus nostādināts balzametiķis.
- miežgrauds Acī iemeties miežgrauds.
- aizmetināt Aizmetināt cauro katlu.
- aizmetināt Aizmetināt grožus aiz staba.
- aizmetināt Aizmetināt plaisu metāla plāksnē.
- aizmetināt Aizmetināta ūdens notekcaurule.
- aizmetināt Aizmetinu pogas, sakārtoju cepuri, uzsmaidu savam attēlam.
- ametists Ametista atradnes.
- ametists Ametista gredzens.
- antīks Antīki priekšmeti.
- nometinājums Apmeklēt kara bēgļu nometinājuma vietu.
- pogcaurums Apmetināt pogcaurumu.
- apmetināt Apmetināt vīles.
- perlamutrs Ar perlamutru greznoti priekšmeti.
- iemetiens Ar vienu traļa iemetienu nozvejot daudzas tonnas zivju.
- aizvēsturisks Arheoloģiskajos izrakumos atrasti aizvēsturiski priekšmeti.
- atplaiksnīt Atplaiksnīja spilgta elektrometināšanas gaisma.
- meti Audeklu veido meti un audi.
- audi Audi un meti.
- iemesties Augstajā kokā šovasar iemeties stārķu pāris.
- auksts Aukstā metināšana.
- autogēns Autogēnā metināšana, griešana.
- sīkdarbi Autoservisā veic riepu montāžu un balansēšanu, metināšanas darbus, rezerves daļu maiņu un citus sīkdarbus.
- balzametiķis Balzametiķis labi sader ar tomātiem un baziliku.
- atmest Bērns guļ, rokas aiz galvas atmetis.
- tupus Bērns nometies tupus.
- iemetiens Bumbas iemetiens grozā.
- savaldzināt Daiļā baletdejotāja savaldzināja puisi ar pirmo acu uzmetienu.
- pretmets Dažādu tautu kultūras pretmeti.
- iemetināt Dēļu apšuvumā iemetināti arī īsāki gabali.
- drukāt Drukāt mazus metienus.
- pretmets Dzīves pretmeti.
- ekstraverts Ekstravertu turpretī vairāk interesē tas, kas apkārt – priekšmeti, notikumi, cilvēki. Un viņš arī uzreiz dod emocionālu atbildi uz redzēto, izjusto.
- elektro- Elektrometināšana.
- savāds Ezera niedrēs apmeties kāds savāds putns., tas esot pat ierakstīts Sarkanajā grāmatā.
- meti Folkloras meti dzejā.
- meti Galvenie sižetiskie meti.
- garenvirziens Garenvirziena metinājums.
- priekšmetisks Gleznas priekšmetiskais saturs.
- eksemplārs Grāmata iespiesta 1000 eksemplāru lielā metienā.
- priekšmetiskums Gramatiskā priekšmetiskuma nozīme.
- nometināt Ģimene uz mūžu bija nometināta Sibīrijā.
- hermetizēt Hermetizēt vakuumā zāļu ampulas.
- samesties Iekārtā kaut kas bija sameties.
- karbīds Ielikt karbīda pildiņu metināmā aparātā.
- iemetināt Iemetināt tvertnē pastiprinošu ribu.
- iemīlēties Iemīlēties no pirmā acu uzmetiena.
- ieplaiksnīties Ieplaiksnās metināšanas liesma.
- iespieddarbs Iespieddarba metiens.
- ievēzēt Ievēzēt sporta veseri metienam.
- priekšmets Interjera, dizaina priekšmeti.
- metiens Izdzert glāzi ar vienu metienu.
- riteņveida Izpildīt riteņveida pārmetienu.
- sānisks Izpildīt sānisko pārmetienu.
- metiens Izpildīt soda metienu.
- sods Izpildīt soda metienu.
- šuve Izpūtējs sācis rūsēt metinājuma šuvju vietās.
- nometināt Izsūtītie, kas bija nometināti Amūras apgabalā.
- mets J. Madernieka dekoratīvo tekstiliju meti.
- papildlaiks Ja papildlaikā rezultāts nemainās, komandas izpilda pēcspēles metienus.
- meti Jaunās hokeja sezonas meti.
- mest Jaunībā viņš esot krietni metis.
- izvazāt Kara laikā izvazātie muzeja kolekcijas priekšmeti.
- karsts Karstā metināšana.
- kļūmīgs Kļūmīgs metiens pa grozu.
- sasprēgāt Koka priekšmeti lielā sausumā var sasprēgāt.
- kontaktmetināšana Kontaktmetināšanas ierīce.
- konvencionāls Konvencionāli aizliegtie priekšmeti.
- metiens Kopējais grāmatu metiens.
- kop- Kopievākums. (Grāmatu) kopmetiens.
- zēvelēt Kopš sastāvu pametis ilggadējais ģitārists, mūziķi turpina zēvelēt trijatā.
- žļembāt Kopš smēķēšanu atmetis, viņam mutē vienmēr atradās kaut kas, ko žļembāt.
- zaļaļģes Krasta tuvumā uz zemūdens priekšmetiem aug zaļaļģes.
- ķiukstēt Krastmalā ķiukst ūdeļu metiens.
- žņaudzējs Krūtīs iemeties žņaudzējs.
- kults Kulta priekšmeti.
- metinātājs Kvalificēts, sertificēts metinātājs.
- kvalitatīvs Kvalitatīva metinājuma šuve.
- metiens Labai aitai ir 2–3 jēri metienā.
- metiens Labi izdarīt metienus ar kreiso roku.
- akomodēt Labi redzošs cilvēks skaidri redz priekšmetus tālumā un akomodē, kad skats pāriet uz tuvākiem priekšmetiem.
- apmesties Laiks apmeties pavisam auksts.
- samesties Laiks sameties nejauks.
- stereotips Liela metiena izdevumiem tika lietoti stereotipi.
- metiens Liels metiens.
- iemesties Locītavā iemeties reimatisms.
- metināt Mācīties metināt.
- priekšmets Mājsaimniecības priekšmeti.
- priekšmetisks Mākslinieka grafikās dominē priekšmetiskās formas.
- masa Masu metiens.
- priekšmets Materiāli, nemateriāli priekšmeti.
- metiens metienā 8 kucēni.
- metinājums metinājuma šuve.
- metinājums metinājuma vieta.
- sarkankvēle metināmās detaļas savienojuma vietā jāuzkarsē līdz sarkankvēlei.
- portāls metināšanas portāls.
- pusautomāts metināšanas pusautomāts.
- taisngriezis metināšanas taisngriezis.
- transformators metināšanas transformators.
- iekārta metināšanas, apgaismošanas iekārta.
- autogēns metināt ar autogēnu.
- metināt metināt ar gāzi, elektrību.
- metināt metināt caurules, tērauda loksnes.
- metināt metināt mašīnas slieksni.
- metināt metināt sijas, sliedes.
- metināt metināt vīles ar overloku.
- metināt metināta konstrukcija.
- ķēde metināta ķēde.
- aizsargmaska metinātāja aizsargmaska.
- uzrocis metinātāja uzroči.
- metinātājs metinātāju kursi.
- metināt metināts žogs.
- metiss metisi un mulati.
- dūrējs Mugurā iemeties dūrējs.
- supertāls Mūsu šķēpmetēja supertālais metiens nodrošināja viņam uzvaru.
- fotopalielinātājs Muzejā ir izstādīti veci fotoaparāti, fotopalielinātāji un citi interesanti priekšmeti.
- zarakanna Muzejā redzami dažādi koka priekšmeti – ķipīši, sviesta kuļamie kubuli, zarakannas.
- nometinājums Mūža nometinājums.
- neatvairāms Neatvairāms metiens pretinieka vārtos.
- metiens Neliels metiens.
- neprecīzs Neprecīzs metiens.
- noalvot Noalvot metinājuma vietas.
- nobloķēt Nobloķēt pretinieka metienu grozā.
- nometināt Nometināt kolonistus.
- saindēšanās Nomirst no saindēšanās ar metilspirtu.
- nopūdelēt Nopūdelēt metienu.
- nopūdelēt Nopūdelēt soda metienu.
- obligāts Obligātie mācību priekšmeti.
- iemesties Pakrūtē iemeties dūrējs.
- sprīžmetis Parastais priežu sprīžmetis.
- pāratestēt Pāratestēt metinātājus.
- nepiederošs Pārliecināties, vai iekārtā nav iekļuvuši nepiederoši priekšmeti.
- pārmācīt Pārmācīt metinātāju par elektriķi.
- pārmetināt Pārmetināt automašīnas izpūtēju.
- pārmetināt Pārmetināt metāla konstrukciju.
- pārmetināt Pārmetināt sliežu savienojumu.
- dehermetizēties Pasažieru lidmašīnai dehermetizējas pilota kabīne.
- metiens Pastmarkas metiens.
- mets Pēc R. Sutas metiem darinātās mēbeles.
- pēcspēle Pēcspēles metieni.
- struktūranalīze Pētnieku grupa izveidojusi 1949. gada 25. marta deportāciju struktūranalīzi, kas liecina, ka no katriem 10 izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem aptuveni 4 gāja bojā ieslodzījuma vietās vai nometinājumā.
- piedrukāt Piedrukāt grāmatas papildu metienu.
- vajātājs Piemeties anonīms vajātājs.
- nelabums Piemeties kāds nelabums.
- piemetināt Piemetināt mašīnai izpūtēju.
- piemetināt Piemetināt pāris vārdus.
- saskarsme Piepūšamā laiva jāsargā no saskarsmes ar asiem priekšmetiem.
- balzametiķis Pievienot salātiem balzametiķi.
- hermetizācija Pilota kabīnes hermetizācija.
- pats Prasījuši zirgu. Zālītis [skolas pārzinis] nav devis. Iebēdzis skolā. Tad krievi skolai pielikuši uguni.. Zālītis otrā pusē izlēcis pa logu un meties uz Gaujas pusi. Tur tad arī palicis. Pati nošauta pie ogulājiem.
- ielidot Precīzs hokejista metiens un ripa ielido vārtos.
- metiens Precīzs metiens.
- sods Precīzs soda metiens.
- priekšmets Priekšmeti un parādības.
- priekšmetisks Priekšmetiskā pasaule, vide.
- priekšmetiskums Priekšmetiskums laikā un telpā.
- profilējošs Profilējoši mācību priekšmeti.
- iemetiens Pussargs izdara iemetienu no sānu līnijas.
- samigloties Reizēm samiglojas priekšmeti gan tuvumā, gan tālumā.
- iemetiens Ripas iemetiens būs pretinieka zonā.
- roka Rokas metināšana.
- sadabūt Sadabūt kādu, kas māk metināt.
- priekšmets Sadzīves priekšmeti.
- metilspirts Saindēties ar metilspirtu.
- sametināt Sametināt būvkokus ar uzliktni.
- sadura Sametināt caurļvadu saduras.
- sametināt Sametināt divas tērauda caurules.
- sametināt Sametināt metāla karkasu.
- sametināt Sametināt plastmasu.
- sametināt Sametināt salūzušo detaļu ar autogēnu.
- sametināt Sametināt sijas daļas ar taisnu pārlaidumu.
- sametināt Sametināt šuvi.
- samizot Samizot viesu komandu pēcspēles metienos.
- metiens Sivēnu metiens.
- savīties Skaņdarbā ir savijušies dažādi laikmeti.
- slikts Slikts sivēnu metiens.
- specificēt Specificēt metināšanas paņēmienus.
- metrs Sportistei izdevās 54 metrus tāls metiens.
- samesties Staigā sameties.
- iemetināt Starp rāmja caurulēm iemetināt tērauda plāksni.
- nomesties Strazds nometies uz bērza zara.
- priekšmets Studiju priekšmeti.
- pamest Suni kāds bija pametis piesietu mežā.
- apmest Suns spēlējoties apmetis ēdiena trauku.
- iemetiens Tāls makšķeres iemetiens.
- termīts Termīta izmantošana metināšanā.
- termoizturīgs Termoizturīgi cimdi metinātājiem.
- trāpīgs Trāpīgs metiens.
- metiens Trīspunktu metiens.
- sikspārnis Tumsā sikspārņi orientējas, uztverot pašu radīto ultraskaņas viļņu atstarojumu no apkārtējiem priekšmetiem.
- uz Uz kājas uzmeties augonis.
- uzmesties Uz kājas uzmeties augonis.
- uzmetināt Uzmetināt īpašas konstrukcijas motocikla rāmi.
- uzmetināt Uzmetināt motocikla bagāžniekam stiprinājumu.
- uzmetināt Uzmetināt tērauda kasti.
- uzmetināt Uzmetināt uz sarūsējušās vietas metāla plāksni.
- plecs Uzmetis somu plecā, viņš aizgāja.
- uzplaiksnīt Uzplaiksnī elektriskās metināšanas uguns.
- uzvarēt Uzvarēt sāncensi hokeja ripas iemetienā.
meti citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV