Paplašinātā meklēšana
Meklējam art.
Atrasts vārdos (166):
- art:1
- apart:1
- atart:1
- ieart:1
- izart:1
- saart:1
- skart:1
- uzart:1
- harta:1
- karte:1
- karts:1
- marts:1
- artava:1
- aizart:1
- pārart:1
- azarts:1
- kartēt:1
- kvarta:2
- kvarta:1
- nartas:1
- starts:1
- artelis:1
- artists:1
- artrīts:1
- artroze:1
- barters:1
- čarters:1
- gokarts:1
- karteča:1
- kartīte:1
- kartons:1
- kartūns:1
- kartuša:1
- martini:1
- parters:1
- partija:2
- partija:1
- partita:1
- startēt:1
- tartars:1
- artērija:1
- arterīts:1
- artikuls:1
- artišoks:1
- aizskart:1
- čartisms:1
- čartists:1
- čipkarte:1
- kartelis:1
- karteris:1
- kartings:1
- kartveli:1
- kvartāls:1
- kvartārs:1
- kvartārs:2
- kvartets:1
- neskarts:1
- partorgs:1
- paspartū:1
- skarties:1
- stjuarts:1
- šartrēze:1
- zandarts:1
- arteriāls:1
- artēzisks:1
- artikulēt:1
- artiķelis:1
- aparteīds:1
- azartisks:1
- kartonāža:1
- kartotēka:1
- martirijs:1
- particips:1
- partikula:1
- partitūra:1
- partizāns:1
- partneris:1
- pastkarte:1
- plackarte:1
- restartēt:1
- spartieši:1
- spartisks:1
- standart-:1
- standarts:1
- standarts:2
- starteris:1
- viedkarte:1
- vietkarte:1
- artilērija:1
- artistisks:1
- azartspēle:1
- debetkarte:1
- ēdienkarte:1
- gokartists:1
- kartāgieši:1
- kartodroms:1
- kartogrāfs:1
- kartupelis:1
- kompartija:1
- martencehs:1
- partejisks:1
- partijisks:1
- partnerība:1
- perfokarte:1
- piestartēt:1
- saskarties:1
- starpkarte:1
- vakartērps:1
- vizītkarte:1
- artilērists:1
- apartamenti:1
- čarterreiss:1
- filokartija:1
- ģipškartons:1
- kartingists:1
- kartografēt:1
- kartogramma:1
- kartupelājs:1
- kontūrkarte:1
- kredītkarte:1
- nestandarta:1
- partijnieks:1
- pastkartīte:1
- pieskarties:1
- pipartrauks:1
- pirmsstarta:1
- poliartrīts:1
- solopartija:1
- spartakiāde:1
- spartānisks:1
- artikulācija:1
- bonapartisms:1
- bonapartists:1
- daudzpartiju:1
- departaments:1
- filokartists:1
- iekškvartāls:1
- kartogrāfija:1
- kikstarteris:1
- kontrolkarte:1
- martenkrāsns:1
- neartikulēts:1
- osteoartrīts:1
- partizānisks:1
- standartizēt:1
- vienpartijas:1
- bezpartejisks:1
- kartogrāfisks:1
- martenprocess:1
- martiroloģijs:1
- pirmskvartārs:2
- pirmskvartārs:1
- pseidoartroze:1
- standartveida:1
- ūdensartērija:1
- čarterlidojums:1
- dubultkvartets:1
- kontrolpartija:1
- vainagartērija:1
- arterioskleroze:1
- čarterlidmašīna:1
- dubultstandarts:1
- standartizācija:1
- zenītartilērija:1
- zenītartilērists:1
- partnerattiecības:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (600):
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- aiztikt Aizskart (ar rokām).
- palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
- rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
- piedurt pirkstu aizskart kādu.
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
- piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
- sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
- uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
- apart Arot apvērst; ieart.
- arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
- atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
- apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- iet aiz arkla art.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
- distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
- mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- spēļu nams azarta spēļu uzņēmums.
- iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
- iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
- barības vienība barības vērtības standartmērs.
- galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
- pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
- pape Biezs kartons.
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- iekškvartāls Brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
- mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
- iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
- svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
- čartists Čartisma pārstāvis.
- puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs.
- dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
- dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
- grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
- ēdienu karte ēdienkarte.
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
- zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
- frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
- aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
- iezīmēt Grafiski attēlot (piem., kartē, plānā).
- pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
- grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
- ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
- piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
- sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
- pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
- hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
- mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
- ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
- ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- mīksti kartupeļi izvārīti kartupeļi.
- kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
- pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
- ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
- ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
- plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā.
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists.
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- paspartū Kartona ietvars (piem., akvarelim, grafikas darbam).
- rācenis Kartupelis.
- tupenis Kartupelis.
- miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- kartupeļu biezputra kartupeļu biezenis.
- kartupeļu milti kartupeļu ciete.
- kartupelājs Kartupeļu lauks.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
- kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
- klavieru kvintets klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- kartupeļu klimpas klimpas no sarīvētiem kartupeļiem.
- kompartija Komunistiskā partija.
- boļševiks Komunistiskās partijas biedrs (no 1918. gada); komunists.
- komunists Komunistiskās partijas biedrs; komunisma ideju piekritējs un paudējs.
- ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
- gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
- konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
- labējs Konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
- A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
- čipsi Kraukšķīgas, ļoti plānas kartupeļu plāksnītes.
- leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
- mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- aizķert Kustībā skart (ko).
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
- berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
- iespēlēt Laimēt, iegūt (azarta spēlē).
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- liberālis Liberālas partijas biedrs.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
- dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- likt pie arkla likt art; likt strādāt.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- biedrs Loceklis (partijā, biedrībā u. tml.).
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
- glausties Maigi skarties klāt.
- glāstīties Maigi, glāstoši skarties klāt; glausties.
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- sērsnu mēnesis marts.
- pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
- masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
- ģeogrāfiskais grādu tīkls meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs; nacionālsociālisma piekritējs.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
- polārkamanas Nartas.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
- būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
- plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
- iet garām Neskart.
- iet secen Neskart.
- nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
- pirmatnējais mežs neskarts mežs, kurā netiek ne cirsts, ne stādīts.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
- debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- rakt kartupeļus novākt kartupeļus.
- operliteratūra Operu partitūru kopums.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi).
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
- politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam vai iegūst vēlamās īpašības.
- gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
- pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
- opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
- kongress Partija vai kāda cita politiska organizācija (dažās valstīs).
- valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- partejisks Partijisks.
- partizānu karš partizānu organizēta bruņota cīņa.
- orālais sekss partnera dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
- pretspēlētājs Partneris skatuves mākslā.
- partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- eksplikācija Paskaidrojums, izklāsts (piem., plānos, kartēs, shēmās).
- kartīte Pastkarte, atklātne.
- pastkartīte Pastkarte.
- redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- beigu spēle pēdējais posms (pēc vidusspēles) šaha, dambretes partijā.
- pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
- ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- piedurties Pieskarties (parasti viegli).
- (pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
- apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- partorgs Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks (1933–1961).
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- zilā karoga pludmale pludmale, kas tīrības un drošības ziņā atbilst Eiropas standartiem.
- apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- Latviešu zemnieku savienība politiska partija Latvijā.
- toriji Politiskā partija Lielbritānijā.
- partijnieks Politiskās (parasti komunistiskās) partijas biedrs.
- frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
- frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
- programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
- kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
- lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
- centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
- biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
- graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
- stūrmanis Rallijā – braucējs, kurš sēž blakus pilotam ar karti rokās un saka, kā izbraucams attiecīgais posms.
- atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
- republikānis Republikāņu partijas biedrs.
- vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- kuģelis Rīvētu kartupeļu sacepums.
- izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
- aizķert Runā, rakstos īsi skart (piem., kādu jautājumu).
- šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
- šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
- daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- azartisks Saistīts ar azartu, raksturīgs azartam.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- kvartārs Saistīts ar kvartāru [1], tam raksturīgs.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- partizānisks Saistīts ar partizāniem, to darbību; raksturīgs partizāniem, to darbībai.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
- spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
- atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
- nonākt Sarunājoties pievērsties (kam), skart (kādu tēmu).
- sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- kartografēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, iezīmēt kartē; kartēt (1).
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- uzkniebējs Seksuālais partneris.
- uzšāvējs Seksuālais partneris.
- svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
- kartāgieši Seno feniķiešu kolonijas Kartāgas iedzīvotāji.
- dāma Sieviete kā vīrieša partnere (piem., dejā).
- kapilārs Sīkākais asinsvads starp artēriju un vēnu sazarojumiem.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- iesist Sitot skart, dot triecienu.
- rēciens Skaļu, neartikulētu skaņu kopums, ko rada cilvēki.
- izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
- garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
- ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
- iesniegties Skart (citu jomu, nozari u. tml.).
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- glaust Skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
- ķert Skart, izraisot (negatīvas) sekas.
- durties Skarties (kur klāt).
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- aizsniegties Sniedzoties (ar roku vai kādu priekšmetu) skart, sasniegt.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart.
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs; sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- solo partija solopartija.
- tortilja Spāņu virtuves ēdiens – omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām.
- spartānisks Spartisks.
- kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kartu sacensībām.
- loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
- nospēlēties Spēlējot (azartspēles), nonākt galīgā nabadzībā, trūkumā.
- nospēlēt Spēlējot (azartspēles), pazaudēt (naudu, īpašumu).
- spēlēt pirmo vijoli Spēlēt orķestrī pirmās vijoles partiju.
- šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
- kartings Sporta veids – braukšana ar gokartu jeb kartu.
- paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
- orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
- gokartists Sportists, kas specializējies braukšanā ar gokartu; kartingists.
- kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists.
- tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
- brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
- mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
- mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
- svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
- svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
- rakstlaukums Standartizētas ailes (piem., rasējuma) stūrī ar nepieciešamākajām ziņām.
- lielums Standartizēts (apģērba, apavu) iedalījums pēc apjoma; šāda iedalījuma numurs.
- izmērs Standartizēts lielums (apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- numurs Standartizēts un ar ciparu vai ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
- standartizācija Standartu izstrādāšana un reglamentēšana.
- mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
- iegrūst dunku strauji skart ar elkoni vai dūri.
- ķert Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
- sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
- krist Strauji, sāpīgi skart.
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); dažu augu (piem., kartupeļu, burkānu, biešu) virszemes daļa.
- manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
- stampāt Šādi virzoties, skart ar kājām, mīt (dubļus, ceļu u. tml.).
- kāškrusts Šāds krusts – nacistiskās partijas emblēma, nacistu simbols.
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
- iešaut Šaujot skart, trāpīt (kur).
- ugunspozīcija Šaušanai izvēlēta pozīcija (artilērijas ierocim, ložmetējam).
- Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
- leiboristi Šīs partijas biedrs.
- uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
- politiskā korupcija tāda (kādas partijas vai politiska grupējuma) darbība parlamentā un valdībā, kas kalpo šauru aprindu interesēm.
- bilabiāls Tāds (līdzskanis), kura artikulācijā aktīvi piedalās abas lūpas (b, m, p).
- vienpartijas Tāds (piem., pasākums), ko īsteno vai kurā piedalās viena (politiskā) partija.
- atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
- bezpartejisks Tāds, kas (padomju iekārtā) nav komunistiskās partijas biedrs.
- nestandarta Tāds, kas (piem., pēc savas kvalitātes, izmēriem) neatbilst standartam.
- standartveida Tāds, kas atbilst standartam [1].
- rupjš Tāds, kas ievērojami pārsniedz pieņemtās normas, standartus.
- neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu iedarbību; tāds, kas ir saglabājams neskarts līdz īpašam gadījumam.
- spēļatkarīgs Tāds, kas ir atkarīgs no azarta,spēlēm.
- uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
- dzīvs Tāds, kas ir saglabājies neizpostīts; neskarts, vesels.
- vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- bezpartejisks Tāds, kas nav pieslējies nevienai partijai, nav nevienas partijas biedrs.
- kristīgs Tāds, kas pamatojas uz kristietības idejām, izmanto tās (piem., par politisku partiju).
- sterils Tāds, kas pārmērīgi cenšas atbilst kādam standartam, kritērijiem; tāds, kam pietrūkst individuālu, atšķirīgu iezīmju.
- platformāta Tāds, kas pārsniedz parastos, standarta izmērus platumā.
- pirmsstarta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms starta.
- pirmskvartārs Tāds, kas pastāv, noris pirms kvartāra.
- sērijveida Tāds, kas ražots, izgatavots pēc vienotiem, kādai noteiktai sērijai atbilstošiem standartiem.
- ārisks Tāds, kas saistīts ar āri [1], tur atrodas, aug; aparts, iekopts.
- partijisks Tāds, kas saistīts ar kādu politisko partiju; tāds, kas atbilst politisko partiju darbības principiem.
- daudzpartiju Tāds, ko veido vairākas partijas.
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- pusdulls Tāds, kurā izpaužas šāds azarts, aizrautība.
- spēļatkarīgs Tas, kas ir atkarīgs, parasti no azarta, spēlēm.
- bezpartejisks Tas, kas nav komunistiskās partijas biedrs (padomju iekārtā).
- kausēt Tehnoloģiskā procesā īpašās ierīcēs (piem., domnās, konverteros, martenkrāsnīs) iegūt.
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsnī, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- martenprocess Tērauda ražošana martenkrāsnī.
- kartogramma Teritoriālā iedalījuma karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) attēlota kādas parādības intensitāte kādā teritorijas vienībā.
- norīvēties Tiekot berztam, ilgstoši skartam, atdalīties nost.
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- ķert Trāpīt, skart.
- trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
- galda karte uz galda nolikta neliela kartīte ar viesa vārdu, pēc kā redzama viesa vieta pie galda.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
- plēst plēsumu uzart vecaini, atmatu.
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
- līderis Vadītājs (piem., politiskā partijā, sabiedriskā organizācijā); neoficiāli arī valsts vadītājs.
- knibināt Vairākkārt ar pirkstiem skart, ņemt (ko).
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
- cilāt Vairākkārt minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- glaudīt Vairākkārt skart ar vieglu slīdošu (rokas) kustību; arī glāstīt.
- rīvēties Vairākkārt skart, berzt vienam otru.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
- ķerstīties Vairākkārt tvert, ņemt, skart (ko).
- glāstīt Vairākkārt viegli skart ar maigu, slīdošu rokas kustību.
- koalīcija Vairāku partiju vai parlamenta frakciju apvienība.
- izvairīties Vairoties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- palindroms Vārds vai vārdu virkne, kas ir vienādi lasāms abos virzienos, piem., "ala", "aka", "sile, putra, kartupelis".
- saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- pašķīst Vāroties mazliet pajukt (piem., par kartupeļiem).
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- standartizēt Veikt (kā) standartizāciju; nosacīt (kā) standartu.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
- mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
- sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
- kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- geto Viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
- pieskandināt Viegli pieskarties (ar savu glāzi pie cita glāzes), lai radītu skaņu (pirms alkoholiska dzēriena iedzeršanas).
- aizskart Viegli pieskarties.
- pieglausties Viegli pieskarties.
- glāstīt Viegli, liegi skart (par parādībām dabā).
- Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
- miega artērija viena no divām lielajā artērijām, kas atrodas abās pusēs kaklam.
- kopējais starts vienlaicīgs starts veselai sportistu grupai.
- bartera darījums vienošanās par maiņas tirdzniecību, par preču un pakalpojumu savstarpēju apmaiņu bez naudas kā maksāšanas līdzekļa; barters.
- delimitācija Vienošanās par valstu robežām un to iezīmēšana kartē – robežlīgums pielikumā.
- pieskāriens Vienreizēja, paveikta darbība --> pieskarties (1); pieskaršanās.
- paka Viens kāda produkta iesaiņojums (piem., papīrā, četrstūrainā kartona kārbā), kas paredzēts tirdzniecībai; šāds tukšs iesaiņojums.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
- sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- plackarte Vietkarte.
- laizīt Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
- laizīties Vijīgi lokoties, virzoties, skarties (par liesmām, uguni).
- konstruktīvisms Virziens (20. gs. 20. gadu arhitektūrā), kurā tika izcelti ēku konstruktīvie pamatelementi, izstrādāti jauni, vienkāršoti ēku tipi, ieviesta standartizācija.
- iet Virzīties, liekot soļus (tā, ka nav brīža, kad viena no kājām nepieskartos zemei).
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.
- skaņa Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
- eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
- brāķis Zemas kvalitātes ražojums, prece (ar defektiem, bojājumiem); ražojums, kas neatbilst noteiktām prasībām, standartiem.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- zenītbaterija Zenītartilērijas baterija.
- zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
- zenītartilērists Zenītartilērijas karaspēka karavīrs.
- zenītuguns Zenītartilērijas uguns.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- unionisti Ziemeļīrijas unionistu partija, kas aizstāv ūniju ar Lielbritāniju; šīs partijas biedri.
- tests Zināšanu, prasmes pārbaude ar standartizētiem uzdevumiem.
- kartogrāfija Zinātne par kartēm, to sastādīšanas, izgatavošanas metodēm; karšu sastādīšana.
- ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
- topogrāfija Zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā veikt ģeodēzisko mērīšanu, lai sastādītu Zemes virsmas topogrāfiskās kartes un plānus.
- rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
art citās vārdnīcās:
LLVV
MEV