Paplašinātā meklēšana

Meklējam turēties.

Atrasts vārdos (9):

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (255):

rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
distancēties Izturēties atturīgi, rezervēti.
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
iznesties Izturēties iznesīgi.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
ļimt Nespēt noturēties stāvus un krist; kļūt ļenganam.
slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
atsacīties Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
laisties Pārstāt turēties (pie kā).
mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
sēdēt mājās pastāvīgi uzturēties mājās.
kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
karāties Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
jokot Runāt, izturēties nenopietni.
jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
ietverties Satverot (ko) turēties; ieķerties.
pasaudzēt Saudzīgi izturēties (pret kādu).
ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
prasme Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
nostāvēt Spēt noturēties stāvus.
spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
izļodzīties Tikt izļodzītam; kļūt vaļīgam, neturēties stingri.
ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem).
nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
ziemot Uzturēties (kur), kamēr paiet ziema.
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
ganīties Uzturēties (kur); klīst, klaiņot (par cilvēku).
rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
perināties Uzturēties noteiktā vietā (par sabiedrībā nevēlamām personām).
nodzīvot Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
mitināties Uzturēties, atrasties (kur) – parasti par dzīvniekiem.
dzīvot Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem).
piemist Uzturēties, mitināties (kur).
turēties pa gabalu vairīties, atturēties (no kā).
slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].

turēties citās vārdnīcās:

Tēzaurs

turēties

LLVV

turēties