Paplašinātā meklēšana
Meklējam ūdens.
Atrasts vārdos (110):
- ūdens:1
- neūdens:1
- plūdens:1
- ķīļūdens:1
- mālūdens:1
- mazūdens:1
- rožūdens:1
- sērūdens:1
- zemūdens:1
- ūdensaugs:1
- ūdensceļš:1
- ūdensērce:1
- ūdenslēca:1
- ūdensmala:1
- ūdensmāte:1
- ūdenspīpe:1
- ūdenspolo:1
- ūdensrats:1
- ūdensroze:1
- ūdenstece:1
- ūdensvads:1
- ūdensvīrs:1
- ūdenszāle:1
- ūdenszars:1
- ūdenszīme:1
- dziļūdens:1
- kaļķūdens:1
- miltūdens:1
- saldūdens:1
- sālsūdens:1
- seklūdens:1
- virsūdens:1
- ūdensblusa:1
- ūdensčūska:1
- ūdensdrošs:1
- ūdensgalva:1
- ūdensgulta:1
- ūdensklajs:1
- ūdensmeita:1
- ūdensmētra:1
- ūdensmīlis:1
- ūdensplūdi:1
- ūdensputns:1
- ūdensstabs:1
- ūdenstārps:1
- ūdenstilpe:1
- ūdensvirza:1
- ūdenszieds:1
- ūdensžurka:1
- cukurūdens:1
- karaļūdens:1
- pamatūdens:1
- smaržūdens:1
- sniegūdens:1
- ugunsūdens:1
- ziepjūdens:1
- ūdensapgāde:1
- ūdensceliņš:1
- ūdensdzīsla:1
- ūdenskrāsas:1
- ūdenslīdējs:1
- ūdenslilija:1
- ūdenslīnija:1
- ūdensmetējs:1
- ūdensnotece:1
- ūdenspipars:1
- ūdensslēpes:1
- ūdenssports:1
- ūdenstilpne:1
- ūdenstornis:1
- ūdensvabole:1
- ūdenszābaki:1
- gruntsūdens:1
- ūdensbaseins:1
- ūdensgundega:1
- ūdenskrātuve:1
- ūdenskritums:1
- ūdenslīmenis:1
- ūdensnelaime:1
- ūdenspolists:1
- ūdensslaloms:1
- ūdensstrazds:1
- ūdensšķirtne:1
- ūdenstūrisms:1
- ūdenstūrists:1
- ūdensvistiņa:1
- minerālūdens:1
- ūdensartērija:1
- ūdensizspaids:1
- ūdensizturīgs:1
- ūdenskukainis:1
- ūdensmērītājs:1
- ūdenspārgāzne:1
- ūdensdzirnavas:1
- ūdensdzīvnieks:1
- ūdenskliņģeris:1
- ūdenskristības:1
- ūdensslēpošana:1
- ūdensslēpotājs:1
- ūdenssportists:1
- ūdenszirneklis:1
- ūdensmotosports:1
- ūdensskaitītājs:1
- ūdensslalomists:1
- ūdensaizsardzība:1
- ūdenscaurlaidīgs:1
- ūdensdziedinātava:1
- ūdensdziedniecība:1
- ūdensmotosportists:1
- ūdensnecaurlaidīgs:1
Atrasts vārdu savienojumos (47):
- augļa ūdens
- gaidīt kā uz ūdens kustēšanos
- kā pīlei ūdens
- kā ūdens zāle
- kaļķains ūdens
- kristalizācijas ūdens
- miegs nāk kā ūdens
- noturēties uz ūdens
- noturēties virs ūdens
- pabāzt zem ūdens
- pie maizes un ūdens
- pie ūdens un maizes
- slapjš kā (ūdens) žurka
- smagais ūdens
- sodas ūdens
- tualetes ūdens
- turēties uz ūdens
- turēties virs ūdens
- ūdens caurplūdums
- ūdens caurtece
- ūdens cietība
- ūdens gabals
- ūdens gāzveida stāvoklī
- ūdens kliņģeris
- ūdens krāsa
- ūdens krāsas
- ūdens kukaiņi
- ūdens līmenis
- ūdens meita
- ūdens motocikls
- ūdens motosportists
- ūdens motosports
- ūdens pelde
- ūdens pīpe
- ūdens polo
- ūdens pulkstenis
- ūdens resursi
- ūdens riņķojums dabā
- ūdens roze
- ūdens smeļas mutē
- ūdens spogulis
- ūdens transports
- ūdens velosipēds
- ūdens ziedēšana
- vētra ūdens glāzē
- virs ūdens
- zem ūdens
Atrasts skaidrojumos (718):
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
- ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
- zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- nograuzt Ar ūdens plūsmu noārdīt.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
- horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- augļa ūdens augļūdens.
- hidrofīts Augs, kas aug ūdenī; ūdensaugs.
- virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
- karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- ledājs Bieza ledus kārta, ledus kārta (ūdenstilpē).
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
- lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- elodeja Daudzgadīgs ūdensaugs.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
- dzīle Dzelme; ūdens dziļums.
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
- kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
- maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
- mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
- izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- pamatūdens Gruntsūdens.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- pabāzt zem ūdens iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz.
- lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
- nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
- nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
- nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
- iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
- novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
- krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
- maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas radīšanai.
- batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
- meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
- tahimetrs Ierīce ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
- hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
- kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē); intensīvi zvejot (zivis).
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- izzvejot Izvilkt (no ūdens).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
- slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- pelde Kaila ķermeņa vai tā daļu pakļaušana saules, gaisa, ūdens, dūņu u. tml. iedarbībai.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- karaļūdens Karaļavota ūdens.
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- kalcinēt Karsēt, piem., sodu, sāļus, atbrīvojot no ūdens, gaistošām vielām.
- siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
- punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
- suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- aizsērēt Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
- nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
- koku pludināšana kokmateriālu transportēšana pa ūdensceļiem.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
- ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
- šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
- ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
- dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- peldsezona Laika periods, kad var peldēties atklātās ūdenstilpēs.
- forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
- Dortmaņa lobēlija Latvijā aizsargājams ūdensaugs ar garām bārkšsaknēm un zilganbaltiem ziediem.
- āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
- pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta šahta ūdens ieguvei.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
- akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums (ūdenstilpē, vidē).
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
- pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld okeānā un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs.
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
- PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
- pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
- batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos (par ledus segu, parasti upē, ceļoties ūdens līmenim pavasarī).
- jūra Ļoti liela ūdenstilpe (liels ezers, arī mākslīga ūdenskrātuve).
- silts kā piens ļoti silts (par ūdeni ūdenstilpē).
- vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
- hidromasāža Masāža ar ūdens strūklām.
- hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
- dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
- minerālavots Minerālūdens avots.
- sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- baseins Neliela mākslīga ūdenstilpe (parkā, dārzā u. tml.).
- rauda Neliela saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
- mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
- rumba Neliels ūdenskritums; krāce ar strauju ūdenslīmeņa kritumu.
- zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
- slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- nemierīgs Nevienmērīgs, strauji mainīgs (par straumi, ūdens plūsmu); sabangots.
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- ienirt Nirstot ievirzīties zem ūdens.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens līmeņa).
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
- lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe.
- odieris Odekolons, arī smaržas, smaržūdens.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
- augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- sakāpt Pacelties (piem., par ūdens līmeni).
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- erodēt Pakāpeniski saārdīt un aizskalot iežus (piem., par ūdens straumēm).
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
- dibens Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
- ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
- sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
- rasot Pārklāties (piem., kondensācijas rezultātā) ar sīkiem ūdens pilieniņiem.
- aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; norasot.
- aprasot Pārklāties ar rasu, ūdens pilieniem.
- norasot Pārklāties ar sīkiem (ūdens, sviedru u. tml.) pilieniem.
- atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
- noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
- nogriezt ūdeni Pārtraukt ūdens piegādi.
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- migrēt Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
- vagot Pārvietoties (ūdenstilpē), šķeļot ūdeni.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- zooplanktons Pasīvu, sīku dzīvnieku kopums, kas dzīvo ūdenstilpēs.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
- ādere Pazemes ūdens plūsma.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nokristies Pazemināties (par ūdens līmeni); nokrist (4).
- atplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); noplakt.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
- tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
- zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna grunts rakšanai zem ūdens.
- mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
- krasta čurkste pelēki brūns putns, kas ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos pašraktās alās.
- paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
- bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos).
- piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
- garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
- zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
- krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- sīkt Plakt, kļūt seklākam (par ūdenstilpi).
- ūdens ziedēšana planktona masveida savairošanās ūdenstilpē.
- lietusmētelis Plāns mētelis no ūdensnecaurlaidīga materiāla.
- senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
- pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- čala Plūstoša, viļņojoša ūdens radīts troksnis.
- uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
- urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
- urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
- tufs Porains iezis, kas sastāv no sacementētiem irdenajiem vulkānisko izvirdumu produktiem; saistīti saldūdens kaļķi.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
- tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
- susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
- ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
- dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (piem., ezera, jūras) piekrasti.
- java Saistvielu, pildvielu (piem., smilts, grants) un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē.
- komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
- nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
- karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
- sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
- zutis Saldūdens zivs ar garu, čūskai līdzīgu ķermeni, kas klāts ar sīkām zvīņām.
- karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
- alata Saldūdens zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- kuģniecība Satiksme ar kuģiem pa ūdenstilpēm.
- pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- sēklis Sekla vieta ūdenstilpē.
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- seklūdens Sekls ūdens.
- senkrasts Sens (ūdenstilpes) krasts.
- ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- ņirba Sīka (ūdens) viļņošanās.
- ņirboņa Sīka (ūdens) viļņošanās.
- virpuļotājvaboles Sīkas ovālas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles.
- rasa Sīki (ūdens) pilieni, sīkas (sviedru, asaru) lāses.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- zoobentoss Sīkie dzīvnieki, kas dzīvo ūdenstilpes gruntī un uz tās.
- duša Sīkos pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens strūkla; ierīce, kas rada šādu strūklu; mazgāšanās ar šādu ierīci.
- ciklops Sīks saldūdens vēzītis ar cilindrisku ķermeni un vienu aci.
- ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
- ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
- radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
- mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
- siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- ieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- pieskalot Skalojot, ar ūdens plūsmu pievirzīt klāt.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
- dziesma Skaņas, ko rada, piem., vibrējoši priekšmeti, gaisa, ūdens plūsma.
- salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
- sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- hidrocefālija Smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā; ūdensgalva.
- parfīms Smaržas, arī smaržūdens.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna, minerālūdens un augļiem un garšvielām.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- gāziens Spēcīga (piem., ūdens) šalts.
- gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts.
- izslāpums Spēcīga ūdens trūkuma sajūta organismā, liela vēlēšanās dzert.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- peldspēja Spēja peldēt (par priekšmetiem, ūdens transportlīdzekļiem).
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- ūdensmotosports Sporta veids – braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
- slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
- ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- ūdenssportists Sportists, kas specializējies kādā no ūdenssporta veidiem.
- ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdens motosportists.
- ūdens motosportists sportists, kas specializējies ūdensmotosportā.
- ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā.
- ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
- slips Statne kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
- šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
- sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
- mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis; strauja, spēcīga ūdens plūsma.
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
- peldošs Tāds (augs), kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas.
- peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur daudz kalcija un magnija sāļus.
- beznoteces Tāds (ūdensbaseins, platība), kam nav dabiskas noteces.
- mazūdens Tāds, kad (parasti upēs) ir zems ūdenslīmenis.
- hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
- dziļš Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
- artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
- sublitorāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 m dziļumam).
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- subakvāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
- zemūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ūdens.
- ūdens Tāds, kas aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās.
- ūdens Tāds, kas darbojas ūdenstilpēs, ir saistīts ar atrašanos ūdenstilpēs.
- ūdens Tāds, kas dzīvo ūdenī, arī pie ūdenstilpēm un barību iegūst tajās.
- viļņains Tāds, kas ir līdzīgs viļņojošai ūdens virsmai; tāds, kam ir ūdens viļņa forma, veids.
- pažūt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo mitruma daudzumu; tāds, kura ūdens līmenis ir krities.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
- neaizsalstošs Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
- stāvošs Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē).
- hidrotehnisks Tāds, kas saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; tāds, kas saistīts ar ūdens resursu izmantošanu.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārāk daudz ūdens.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas spiediena iedarbībā laiž cauri ūdens tvaiku vai gāzi.
- ūdensdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens; ūdensizturīgs.
- ūdensizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā ūdens.
- viļņains Tāds, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
- tukšs Tāds, kurā nav ūdens (par aku, ūdensstilpes gultni).
- rāms Tāds, kurā nav viļņošanās vai ir tikko manāma, jūtama viļņošanās (par ūdeni, ūdens plūsmu).
- straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi).
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas un stumbrs, kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
- grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
- pietecēt Tekot pieplūst klāt (par šķidrumu, ūdens plūsmu).
- kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
- gaisa teritorija teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- gaisa telpa teritorija atmosfērā virs kādas valsts sauszemes un ūdens teritorijas, pa kuru kursē lidmašīnas.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
- pietauvoties Tikt piesaistītam ar tauvu vai tauvām (par ūdens transportlīdzekļiem).
- akvedukts Tilta formā izbūvēts ūdensvads.
- ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
- hidrofobija Trakumsērgas simptoms – bailes no ūdens.
- ūdens transports transports pa ūdensceļiem.
- šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
- mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
- sausā tualete tualete, kura nav pieslēgta ūdensvadam un kanalizācijas iekārtām.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
- akvareļu krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
- ūdens krāsas ūdenī šķīstošas krāsas no smalki saberztām krāsvielām un augu līmvielām; akvareļkrāsas, ūdenskrāsas.
- ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
- notece Ūdens daudzums, kas noteikā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- ūdens caurtece ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
- ūdens cietība ūdens īpašību kopums, ko nosaka tajā esošie kalcija un magnija sāļi.
- tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
- ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
- pali Ūdens līmeņa paaugstināšanās ūdenstilpē un tās pārplūdums (piem., kūstot sniegam).
- rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- straume Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
- lēcienslānis Ūdens slānis (jūrā, ezeros), kurā līdz ar ūdens dziļuma palielināšanos krasi mainās ūdens temperatūra, sāļums un blīvums.
- veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
- caurtece Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
- ūdens caurplūdums ūdens tilpums, kas iztek vienā sekundē caur upes šķērsgriezumu.
- ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
- ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
- ūdens gāzveida stāvoklī ūdens tvaiki.
- skalojamā kaste ūdens tvertne (tualetē) poda noskalošanai.
- kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla iekšējo uzbūvi, ka kristāls sarūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- kaļķains ūdens ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
- smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deitēriju.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpju sasalušas virsējās kārtas gabals.
- bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
- hidroterapija Ūdensdziedniecība – ūdens izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- hidroizolācija Ūdensnecaurlaidīga izolācijas materiāla kārta, kas pasargā būves un konstrukcijas no ūdens iedarbības.
- ūdens roze ūdensroze.
- lotoss Ūdensrozei līdzīgs tropu ūdensaugs ar ļoti lielām lapām un krāšņiem ziediem.
- akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums; ūdenstilpes daļa, josla (piemēram, ar noteiktām pazīmēm).
- ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
- krastmala Ūdenstilpes vai ūdensteces josla gar sauszemi.
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- caurtece Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
- upes kritums upes iztekas un ietekas ūdens līmeņa augstuma starpība (pilns kritums); arī augstuma starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
- hidrogrāfiskais tīkls upju un citu pastāvīgo un nepastāvīgo ūdensteču, kā arī ezeru un purvu kopums kādā teritorijā.
- artēziskā aka urbums ūdens ieguvei no Zemes dziļākajiem slāņiem.
- dziļurbums Urbums zemes dzīlēs (parasti derīgo izrakteņu meklēšanai, ūdens ieguvei).
- vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
- ūdensmīļu dzimta vaboļu kārtas dzimta, kuras daudzas sugas dzīvo un attīstās ūdenī starp ūdensaugiem.
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
- sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
- kutikula Vaskveida plēve, kas klāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- stabs Vertikāla (kā, piem., dūmu, ūdens) plūsma.
- ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
- gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
- pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
- perlamutrene Vidēji liels saldūdens gliemis ar biezu divvāku čaulu.
- ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās; viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- irdzēt Viegli šalcot, čalojot plūst (par ūdeni, ūdens plūsmu); urdzēt.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- koagulants Viela, kas izraisa koagulāciju un kuru lieto, piem., ūdens attīrīšanai.
- koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- migrācija Vielu pārvietošanās (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- ūdensrats Vienkāršākais hidrauliskais dzinējs – rats ar lāpstiņām, kuru griež ūdens plūsma.
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- selga Vieta (ūdenstilpē, parasti jūrā) tālu no krasta.
- oāze Vieta tuksnesī, kur ir ūdens un aug augi.
- aizstraume Vieta ūdenstilpē (aiz šķēršļa), kur maz jūtams straumes tecējums.
- peldvieta Vieta ūdenstilpes malā, kas piemērota peldēšanai.
- ūdenskritums Vieta upes gultnē, kur ūdens gāžas pāri kādam (piemēram, dolomīta slāņu) slieksnim, kraujai; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
- izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
- pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar prāmi, laivu u. tml.
- pārtece Vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- ūdensvīrs Vīrietis, kura nodarbošanās ir saistīta ar jūrniecību, ūdenstilpēm.
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti to skarot).
- laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piem., laivu piestāšanai).
- līmenis Virsma (ūdenstilpei).
- ūdenslīmenis Virsma (ūdenstilpei).
- pludināt Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm; panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm, to straumi.
- peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
- līst Virzīties, parasti lēni; virzīties, parasti pakāpeniski (piem., ūdenī, ārā no ūdens).
- kuģot Virzīties, pārvietoties pa ūdenstilpēm (parasti ar kuģi).
- šalkt Virzoties (gaisa, ūdens) plūsmai, radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas.
- hidrozoji Zarndobumaiņu tipa ūdens dzīvnieki, pie kuriem pieder hidras, polipi, medūzas u. tml.
- zem ūdens zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- zem jūras līmeņa zemāk par jūras ūdens līmeni.
- nēģis Zemāko mugurkaulnieku ūdensdzīvnieks ar čūskveidīgu ķermeni un kailu, gļotainu ādu.
- caurteka Zemē ierakta caurule ūdens novadīšanai.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- Pasaules okeāns zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, ko ierobežo kontinenti.
- ūdenspiparu sīkeglīte zemūdens augs ar ložņājošu stublāju, kas aug ūdentilpju seklās piekrastēs.
- rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
- burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- niršana Zemūdens sporta veids – peldēšana zem ūdens.
- torpēda Zemūdens šāviņš, kas pildīts ar sprāgstvielām.
- zilais karogs zilas krāsas karogs ar baltu apli un viļņu simbolu centrā, ko piešķir (parasti) peldvietām un kas apliecina ūdens kvalitāti, vides labiekārtotību u. tml.
- limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes (piem., ezerus, upes).
- akvanautika Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar jūras pētniecību un veic novērojumus zem ūdens.
- hidrometeoroloģija Zinātnes nozare, kurā pētī ar Zemes meteoroloģisko un hidroloģisko režīmu saistītus procesus, piem., ūdens riņķojumu dabā.
- hidrotehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens resursu izmantošanu un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanu.
- dīķsaimniecība Zivju audzēšana ūdenskrātuvēs (dīķos).
- inkubācija Zivju ikru turēšana ūdenstilpnē speciālā aparātā zivju mazuļu iegūšanai.
- pacēlums Zivju kopums, ko zvejā (piem., ar trali) izceļ no ūdens vienā reizē.
- zveja Zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
- ikri Zivju, arī dažu ūdens dzīvnieku un abinieku olas.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo zivju, arī ūdens bezmugurkaulnieku kopums.
- naktsšņore Zvejas rīks – ūdenstilpes dibenā nostiprināma gara aukla, kurai piestiprinātas (parasti daudzas) pavadiņas ar āķiem.
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
ūdens citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV