Paplašinātā meklēšana
Meklējam ūdens.
Atrasts vārdos (110):
- ūdens:1
- neūdens:1
- plūdens:1
- ķīļūdens:1
- mālūdens:1
- mazūdens:1
- rožūdens:1
- sērūdens:1
- zemūdens:1
- dziļūdens:1
- kaļķūdens:1
- miltūdens:1
- saldūdens:1
- sālsūdens:1
- seklūdens:1
- ūdensaugs:1
- ūdensceļš:1
- ūdensērce:1
- ūdenslēca:1
- ūdensmala:1
- ūdensmāte:1
- ūdenspīpe:1
- ūdenspolo:1
- ūdensrats:1
- ūdensroze:1
- ūdenstece:1
- ūdensvads:1
- ūdensvīrs:1
- ūdenszāle:1
- ūdenszars:1
- ūdenszīme:1
- virsūdens:1
- cukurūdens:1
- karaļūdens:1
- pamatūdens:1
- smaržūdens:1
- sniegūdens:1
- ūdensblusa:1
- ūdensčūska:1
- ūdensdrošs:1
- ūdensgalva:1
- ūdensgulta:1
- ūdensklajs:1
- ūdensmeita:1
- ūdensmētra:1
- ūdensmīlis:1
- ūdensplūdi:1
- ūdensputns:1
- ūdensstabs:1
- ūdenstārps:1
- ūdenstilpe:1
- ūdensvirza:1
- ūdenszieds:1
- ūdensžurka:1
- ugunsūdens:1
- ziepjūdens:1
- gruntsūdens:1
- ūdensapgāde:1
- ūdensceliņš:1
- ūdensdzīsla:1
- ūdenskrāsas:1
- ūdenslīdējs:1
- ūdenslilija:1
- ūdenslīnija:1
- ūdensmetējs:1
- ūdensnotece:1
- ūdenspipars:1
- ūdensslēpes:1
- ūdenssports:1
- ūdenstilpne:1
- ūdenstornis:1
- ūdensvabole:1
- ūdenszābaki:1
- minerālūdens:1
- ūdensbaseins:1
- ūdensgundega:1
- ūdenskrātuve:1
- ūdenskritums:1
- ūdenslīmenis:1
- ūdensnelaime:1
- ūdenspolists:1
- ūdensslaloms:1
- ūdensstrazds:1
- ūdensšķirtne:1
- ūdenstūrisms:1
- ūdenstūrists:1
- ūdensvistiņa:1
- ūdensartērija:1
- ūdensizspaids:1
- ūdensizturīgs:1
- ūdenskukainis:1
- ūdensmērītājs:1
- ūdenspārgāzne:1
- ūdensdzirnavas:1
- ūdensdzīvnieks:1
- ūdenskliņģeris:1
- ūdenskristības:1
- ūdensslēpošana:1
- ūdensslēpotājs:1
- ūdenssportists:1
- ūdenszirneklis:1
- ūdensmotosports:1
- ūdensskaitītājs:1
- ūdensslalomists:1
- ūdensaizsardzība:1
- ūdenscaurlaidīgs:1
- ūdensdziedinātava:1
- ūdensdziedniecība:1
- ūdensmotosportists:1
- ūdensnecaurlaidīgs:1
Atrasts etimoloģijās (37):
- No franču risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks)
- No franču aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis)
- No latīņu sub 'zem, pie' un aqua 'ūdens'. (šķirklī subakvāls)
- No holandiešu vaarwater (varen 'peldēt, kustēties' un water 'ūdens'). (šķirklī fārvaters)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phyton 'augs'. (šķirklī hidrofīts)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanautika)
- No angļu aqualung; latīņu aqua 'ūdens' un angļu lung 'plauša'. (šķirklī akvalangs)
- No latīņu aqua marina 'jūras ūdens'. (šķirklī akvamarīns)
- No latīņu aquarium 'ūdenskrātuve'. (šķirklī akvārijs)
- No latīņu aqua 'ūdens' un territorium, terra 'zeme'. (šķirklī akvatorija)
- No latīņu aqueductus 'ūdensvads'. (šķirklī akvedukts)
- Latīņu aqua 'ūdens' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī akvanauts)
- No grieķu an 'bez' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī anhidrīdi)
- No latīņu cisterna 'ūdens tvertne, ūdens baseins'. (šķirklī cisterna)
- No ķīniešu feng 'vējš' un shui 'ūdens'. (šķirklī fen šui)
- No grieķu hydra 'ūdensčūska'. (šķirklī hidra)
- No angļu hydrant, kam pamatā grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidrants)
- No grieķu hydraulikos (hudōr 'ūdens' un aulos 'caurule'). (šķirklī hidraulika)
- No grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidro-)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un kephalē 'galva'. (šķirklī hidrocefālija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī hidrogrāfija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un lysis 'sadalīšanās, izšķīšana'. (šķirklī hidrolīze)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un logos 'mācība'. (šķirklī hidroloģija)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un ponos 'darbs'. (šķirklī hidroponika)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un statos 'stāvošs'. (šķirklī hidrostats)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un zōion 'dzīvnieks'. (šķirklī hidrozoji)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phobos 'bailes'. (šķirklī hidrofobija)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens'. (šķirklī limfa)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti)
- No franču limonade 'citronu ūdens'. (šķirklī limonāde)
- No franču eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- No angļu whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs)
- No vācu Selterswasser 'Zeltersas ūdens'. (šķirklī zelteris)
Atrasts vārdu savienojumos (68):
- augļa ūdens
- dzeltenā ūdensroze
- gaidīt kā uz ūdens kustēšanos
- kā pīlei ūdens
- kā ūdens zāle
- kā ūdenszāle
- kaļķains ūdens
- kristalizācijas ūdens
- kustas kā ūdenszāle
- kustīgs kā ūdenszāle
- mainīgā ūdenslīniju josla
- miegs nāk kā ūdens
- noturēties uz ūdens
- noturēties virs ūdens
- pabāzt zem ūdens
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi
- pēc mums kaut vai ūdensplūdi
- pēc tam kaut vai ūdensplūdi
- pie maizes un ūdens
- pie ūdens un maizes
- slapjš kā (ūdens) žurka
- smagais ūdens
- sodas ūdens
- tualetes ūdens
- turēties uz ūdens
- turēties virs ūdens
- ūdens caurplūdums
- ūdens caurtece
- ūdens cietība
- ūdens gabals
- ūdens gāzveida stāvoklī
- ūdens kliņģeris
- ūdens krāsa
- ūdens krāsas
- ūdens kukaiņi
- ūdens līmenis
- ūdens meita
- ūdens motocikls
- ūdens motosportists
- ūdens motosports
- ūdens pelde
- ūdens pīpe
- ūdens polo
- ūdens pulkstenis
- ūdens resursi
- ūdens riņķojums dabā
- ūdens roze
- ūdens smeļas mutē
- ūdens spogulis
- ūdens transports
- ūdens velosipēds
- ūdens ziedēšana
- ūdensērču grupas
- ūdensgundegu ģints
- ūdensmērītāju dzimta
- ūdensmīļu dzimta
- ūdenspiparu sīkeglīte
- ūdensrožu dzimta
- ūdensstrazdu dzimta
- ūdensvaboļu dzimta
- ūdensvirzu ģints
- ūdenszāļu ģints
- ūdensziedu dzimta
- vētra ūdens glāzē
- virs ūdens
- zem ūdens
- zemūdens akmeņi
- zemūdens klintis
Atrasts skaidrojumos (200):
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- iekalt Aizsaldēt (ūdenstilpni), sasaldēt (zemi).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
- ūdenskrāsas Akvareļkrāsas; ūdens krāsas.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- akvalangs Aparāts elpošanai zem ūdens.
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
- zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- nograuzt Ar ūdens plūsmu noārdīt.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
- horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- augļa ūdens augļūdens.
- hidrofīts Augs, kas aug ūdenī; ūdensaugs.
- virs jūras līmeņa augstāk par jūras ūdens līmeni.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
- karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- ledājs Bieza ledus kārta, ledus kārta (ūdenstilpē).
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
- lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- elodeja Daudzgadīgs ūdensaugs.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
- dzīle Dzelme; ūdens dziļums.
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
- kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
- maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- novadgrāvis Grāvis (ūdens) novadīšanai.
- mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
- izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- pamatūdens Gruntsūdens.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- pabāzt zem ūdens iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz.
- lāma Iedobe, kur sakrājies ūdens.
- nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
- nogremdēties Iegremdēties (līdz ūdenstilpes dibenam).
- nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
- iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
- novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
- krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
- maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas radīšanai.
- batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
- meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
- tahimetrs Ierīce ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
- hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
- kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē); intensīvi zvejot (zivis).
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- izzvejot Izvilkt (no ūdens).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
- slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
Atrasts piemēros (200):
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- pārsalt ..ūdens upē bija jau pārsalis ar biezu ledus kārtu.
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- ūdenszars Ābelei izveidojušies ūdenszari.
- iešķīst Acīs iešķīst ūdens, dubļi.
- ūdenszābaki Ādas ūdenszābaki zvejniecības muzejā.
- adsorbēt Adsorbēti ūdens tvaiki.
- ūdensceliņš Airēt pa malējo ūdensceliņu.
- dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
- vaga Aiz kutera palika ūdens vaga.
- uzviļņot Aiz motorlaivas uzviļņo ūdens.
- ūdenskrātuve Aizliegts pārvietot zivis no vienas ūdenskrātuves otrā.
- aizmetināt Aizmetināta ūdens notekcaurule.
- pārtecēt Aizmirsu aizgriezt krānu, un ūdens pārtecēja pāri vannas malai uz grīdas.
- aizpludināt Aizpludināt ar ūdensstrūklu smiltis no ietves.
- aizplūdināt Aizplūdināt notekūdeņus līdz ūdens attīrīšanas iekārtām.
- aizsaldēt Aizsaldēt mājas ūdensvadu.
- ūdenskukainis Aizsargājamās ūdenskukaiņu sugas.
- aiztecēt Aiztecēt pēc ūdens.
- aizurbties Aizurbties līdz ūdens āderei.
- sadzirdināt Aizvedu mucu ūdens un sadzirdināju zirgus.
- ūdensvīrs Akacī dzīvojot ūdensvīrs.
- virsūdens Akmens virsūdens daļa.
- ūdensaugs Akvārijs ar ūdensaugiem.
- alata Alata ir Latvijā reti sastopama saldūdens zivs.
- aluzinis Aluziņi atklājuši pasaulē garāko zemūdens alu.
- vainīgs Aļģu attīstībā vainīgs ūdens piesārņojums.
- nesiens Anna .. ņēma nesienus un gāja .. pēc avota ūdens.
- ūdensgundega Apaļlapu ūdensgundega.
- apkārt Apkārt bija redzams tikai ūdens.
- stetoskops Aprīkojumam, kas paredzēts ūdens noplūžu meklēšanai, ir noplūžu meklēšanas stetoskops.
- ūdensgulta Apsildāma ūdensgulta.
- apslīcināt Apslīcinātas ūdensputnu ligzdas.
- apturēt Apturēt ūdens plūšanu pāri dambim.
- apvārdot Apvārdots ūdens.
- noteka Ar lapām piebirušas ūdens notekas.
- ūdenstece Ar meliorāciju atjaunot mežā normālu ūdensteci.
- aizkļūt Ar mokām aizkļūt līdz ūdens malai.
- pieaudzēt Ar ūdensaugiem pieaudzēts pilns akvārijs.
- pieaugt Ar ūdensrozēm pieaudzis upes līcītis.
- atgriezt Atgriezt aukstā ūdens krānu.
- izgrūst Atgrieztais krāns izgrūda spēcīgu ūdens strūklu.
- novads Atklātais ūdens novads.
- izlāsot Atmiņas izlāso kā ūdens no plaukstas.
- ūdensdzīsla Atrast ūdensdzīslu, lai raktu aku.
- atspoguļojums Atspoguļojums ūdens virsmā.
- atsvabināt Atsvabināt kājas no ūdenszālēm.
- ūdenszāle Attekā aug meldri, kalmes un citas ūdenszāles.
- zemessūcējs Attīrīt ūdenstilpes dibenu ar zemessūcēju.
- griezties Atvarā griežas ūdens.
- sagriezties Atvaros ūdens sagriežas mutuļos.
- kapacitāte Augsnes ūdens kapacitāte.
- degazācija Augsnes, ūdens degazācija.
- gruntsūdens Augsts, zems gruntsūdens līmenis.
- ūdenslīmenis Augsts, zems ūdenslīmenis.
- augšpus Augšpus upes aizsprosta izveidojies ūdens baseins.
- uzdejot Augšup uzdejo ūdens strūklas.
- pievadcaurule Aukstā ūdens pievadcaurule.
- auksts Auksts ūdens.
- iešļakstēt Ausīs iešļakstējis ūdens.
- sasprāgt Avārijas laikā sasprāga maģistrālais ūdensvads.
- atspirdzināt Avota ūdens atspirdzina.
- sulfīds Avota ūdens satur dzelzi hidroksīdu un sulfīdu veidā.
- avots Avota ūdens.
- ūdensroze Baltā ūdensroze.
- fitoplanktons Baltijas jūrā fitoplanktons vairojas ūdens virsējos slāņos un turpina izplatīties dziļumā.
- ūdenszīme Banknotes ūdenszīme.
- bardaks Bardaks ar ūdens padevi.
- duļķains Bedrē sasūcas duļķains ūdens.
- beigelis Beigeļu sastāvā ir tikai kviešu milti, ūdens, raugs un sāls.
- ūdensgalva Bērns piedzimis ar ūdensgalvu.
- ūdensklajs Bezgalīgs ūdensklajs visapkārt.
- ūdensplūdi Bībelē minētie ūdensplūdi.
- bīdīties Bīdīties ar airi cauri ūdenszālēm.
- stāvošs Biežāk zilaļģes attīstās mazās, netīrās ūdenstilpēs ar stāvošu ūdeni.
- novirmot Blakus spārei novirmoja ūdens.
- novadtekne Bojāto ūdens novadtekņu nomaiņa.
- pašķīst Braucot pāri lāmai, ūdens un dubļi pašķīda abpus ceļam.
- nošķīst Braukt pa peļķēm, ka ūdens vien nošķīst.
- satīties Brienu gar pašu krastu, ap kājām satinas ūdenszāles.
- brūnogles Brūnogles satur daudz ūdens un samērā maz oglekļa.
- aizvalcēt Burkas karsē aptuveni 20 minūtes, izņem no ūdens un aizvalcē.
- siltumnesējs Būvēju māju, ir ierīkota apkure, kur siltumnesējs ir ūdens.
- sūkties Caur jumtu sūcas ūdens.
- turēties Caurajā spainī ūdens neturējās.
- izlieties Ceļot spaini, no tā izlējās ūdens.
- papildināt Ceļotāji papildina pārtikas un ūdens krājumus.
- ūdensapgāde Centralizēta ūdensapgāde.
- ūdenstornis Ciemata ūdenstornis.
- ciest Ciest no ūdens trūkuma.
- ūdens Ciets, mīksts ūdens.
- saredzēt Cik tālu vien var saredzēt, visapkārt ir ūdens.
- ugunsūdens Cilāt ugunsūdens pudeli.
- patērēt Cilvēka organisms dienā patērē apmēram divus litrus ūdens.
- seismisks Cunami ir seismisks jūras vilnis, ko galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces.
- ūdenstilpe Dabiska ūdenstilpe.
- lāse Dabūt lāsi ūdens.
- pārrāvums Dambja pārrāvuma dēļ upē krasi pazeminājies ūdens līmenis.
- ubikvists Daudzi ūdensaugi ir ubikvisti.
- atmirt Daudzi ūdensaugi ziemā atmirst.
- ūdensmala Daugavas labā krasta ūdensmala.
- ūdensbaseins Daugavas pieteku plašais ūdensbaseins.
- ūdensslēpošana Dažādu triku izpilde ūdensslēpošanā.
- ūdenstilpne Dekoratīva ūdenstilpne dārzā.
- destilēt Destilēts ūdens.
- ūdensčūska Dienvidamerikas ūdensčūska.
- ūdensmērītājs Dīķa ūdenī šurpu turpu šaudās ūdensmērītāji.
- pālis Dīķītī pie pāļa piesiets ūdens motocikls.
- ūdenszāle Dižā ūdenszāle.
- ūdensceļš Donava ir ūdensceļš starp vairākām valstīm.
- žļarkstēt Dubļi līdz potītēm, un kurpēs žļarkst ūdens.
- ūdensputns Dūkurs ir ūdensputns.
- jeb Dzeltenā ūdensroze jeb dzeltenā lēpe.
- saulkrēsliņš Dzeltenie saulkrēsliņi ir Latvijā visbiežākā saulkrēsliņu suga, tie sastopami ūdenstilpju krastos, pārmitrās pļavās un purvu apmalēs.
- dzelžains Dzelžains ūdens.
- kvalitāte Dzeramā ūdens kvalitāte.
- krājums Dzeramā ūdens pazemes krājumi.
- tanks Dzeramā ūdens tanks.
- dzerams Dzeramais ūdens.
- ūdens Dzeramais ūdens.
- dzidrs Dzidrs avota ūdens.
- dziļš Dziļš ūdens.
- zivs Dziļūdens zivis.
- dziļūdens Dziļūdens zivju sugas.
- dziļūdens Dziļūdens zveja.
- ūdensrats Dzirnavas darbina koka ūdensrats.
- spēt Dzīvnieks ilgi spēj uzturēties zem ūdens.
- efektīgs Efektīgs skats uz ūdenskritumu.
- kaitējums Ēkai kaitējumu nodarījis ūdens.
- siltumkapacitāte Eksperimentāli noteikt ūdens siltumkapacitāti.
- spirāle Elektriskā spirāle ūdens sildīšanai.
- karst Elektriskajā tējkannā karst ūdens.
- ūdensaizsardzība Elektroniskā niveliera ūdensaizsardzība.
- emulgators Emulgatori ir vielas, kas nodrošina divu vai vairāku nesajaucamu produktu (piem., eļļas un ūdens) sajaukšanos viendabīgā masā.
- saimniecība Enerģētiskā, komunālā, ūdens apgādes saimniecība.
- sudrabkaija Ezerā novērotas samērā parastas ūdensputnu sugas, piemēram, sudrabkaijas, kajaki, ķīri.
- ūdensmotosportists Ezerā sacentīsies labākie ūdensmotosportisti.
- zaļganzils Ezerā ūdens ir dzidri zaļganzils.
- pazemināties Ezera ūdens līmenis pazeminājies par pusmetru.
- turēties Ezerā ūdens turas silts visu vasaru.
- uzvilnīt Ezera ūdens virsma uzvilnī.
- ūdensaugs Ezerrieksts ir viengadīgs ūdensaugs.
- relikts Ezers ar reliktiem sālsūdens augiem.
- tilpe Ezers ir dabiska ūdens tilpe.
- ūdensērce Ezeru ūdensērces.
- fibrolīts Fibrolīta galvenās sastāvdaļas ir koka ēveļskaidas, cements un ūdens.
- šļāciens Filmā ar audioskaņu panākts vēja un ūdens šļācienu efekts.
- filtrēt Filtrēts ūdens.
- gaigala Gaigalas ir maza auguma ziemeļu puslodes ūdensputni, kas ligzdo koku dobumos.
- šauties Gaisā šaujas milzīgs ūdens stabs.
- uzšauties Gaisā uzšāvās ūdens šļakatas.
- uztriekties Gaisā uztriecas ūdens šļakatas.
- dezinfekcija Gaisa, ūdens dezinfekcija.
- galds Galda minerālūdens.
- ūdenslīnija Galējā pieļaujamā ūdenslīnija.
- ariks Gar ceļmalu stiepjas šaurs ariks pa kuru dārzniecībai tiek piegādāts ūdens.
- gulgt Gar kuģa sāniem klusi guldza ūdens.
- seklūdens Gar ūdenslīniju stiepjas plata meldriem un niedrēm apaugusi seklūdens daļa.
- gārgale Gārgale spēj pacelties spārnos tikai no ūdens.
- filtrs Gāzes, ūdens filtrs.
- rezervuārs Gāzes, ūdens rezervuārs.
- gāzēt Gāzēts dzeramais ūdens.
- ūdenskrāsas Gleznot ar ūdenskrāsām.
- difundēt Glicerīns atšķirībā no ūdens difundē 1000 reizes lēnāk nekā ūdens.
- ūdensdzīvnieks Gliemene ir ūdensdzīvnieks, kas dzīvo pie upes grunts.
- gramstīt Gramstīt ūdens krūzi.
- dūkt Gravā dūc dzirnavu aizsprosta ūdenskritums.
- ūdenslēca Grāvja ūdeni klāj ūdenslēcas.
- ūdensstrazds Gredzenot ūdensstrazdus.
- gruntsūdens Gruntsūdens dziļums.
- līmenis Gruntsūdens līmenis.
- ūdensgulta Gulēt ūdensgultā.
- ūdenszābaki Gumijas ūdenszābaki.
- pietece HES darbība ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā.
- ūdenskrātuve Hidroelektrostacijas ūdenskrātuve.
- ūdenspārgāzne Hidroelektrostacijas ūdenspārgāzne.
- hidrometeorologs Hidrometeoroloģe stāsta, ka šāda ūdens temperatūra atbilst normai.
- ieairēties Ieairēties ūdenszāļu audzē.
- notecēties Iebērt sēnes sietā, lai notekas liekais ūdens.
- saslapināties Iebridu jūrā saslapināties, peldēšanai ūdens pārāk auksts.
- ūdenszābaki Iebrist ezerā ar ūdenszābakiem.
- ūdensroze Iedēstīt baseinā rožaini baltas ūdensrozes.
- iedēstīt Iedēstīt ūdensrozes.
- iedzert Iedzert malku ūdens.
- ieguldzēties Ieguldzas ūdens.
- sastāties Ielas bedrēs aizvien sastājas lielas ūdens peļķes.
- ieliet Ieliet acīs ūdens šalti.
- ieliet Ieliet mucā dažus spaiņus ūdens.
- sadzirdīt Ielikt orhideju ūdens traukā un kārtīgi sadzirdīt.
- šļākt Ielu laistītājs šļāc uz abām pusēm spēcīgas ūdens strūklas.
- kapsula Ieņemt kapsulu ar nelielu ūdens daudzumu.
- pārvilkt Ieplānots pārvilkt ūdens un kanalizācijas pārvadus.
ūdens citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV