Paplašinātā meklēšana

Meklējam mū.

Atrasts vārdos (108):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ne mū, ne bē

Atrasts skaidrojumos (610):

komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
sekstets Ansamblis, kas sastāv no sešiem mūziķiem.
darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
uzmūķēt Atmūķēt.
rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
spēlēt Atskaņot mūziku (kur).
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
atmūķēt Atvērt ar mūķi.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā).
lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
mūrītis Dem. --> mūris.
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
disko Diskomūzika.
konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
habits Drānas, tērps (mūkam).
mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
disharmonija Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
ieskandināt Ievadīt ar mūziku.
diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
gadu nasta ilgi mūža gadi.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
kaķa mūžs īss mūžs.
izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
maestrīna Izcila mūziķe.
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
izgruvums Izgruvusi vieta (piem., mūrī, krastā).
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
svingot Izpildīt džeza mūziku svinga (1) stilā.
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
vecā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
kantrimūzika Kantri mūzika.
pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu mūzikas instruments.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
piekomponēt Komponējot radī (kam mūziku).
bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
māsa Kristīgās baznīcas ordeņa locekle; mūķene.
suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
līdz kapa malai līdz mūža galam.
uz mūžu līdz mūža galam.
līdz kapam līdz mūža galam.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
metuzāla vecums ļoti ilgs mūžs, liels vecums.
melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
aizmūžīgs Ļoti sens; mūžīgs.
dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
beigt Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
mūsu laiks mūsdienas.
neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
pēc Kristus mūsu ērā.
Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
instrumentālā mūzika mūzika, kas komponēta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem.
dzīvā mūzika mūzika, ko izpildītāji atskaņo klausītāju klātienē.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
skaņu māksla mūzika.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
nošu raksts mūzikas skaņu pierakstīšanas sistēma; notācija.
kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
popgrupa Mūziķu grupa, ansamblis, kas izpilda popmūziku.
rokgrupa Mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku.
mūža vakars mūža beigu posms.
no šūpuļa līdz kapam mūža garumā.
mūža mežs mūžamežs.
vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
noiet Nodzīvot (mūžu).
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
rokopera Opera rokmūzikas stilā; šādas operas uzvedums.
opermūzika Operu mūzika, mūzika no operu izrādēm.
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
orķestrants Orķestra mūziķis.
koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
mūsdienīgot Panākt, ka (kas) kļūst mūsdienīgāks.
izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
leijerkaste Pārnēsājams mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā; šīs dejas mūzika.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
pirms Kristus pirms mūsu ēras.
katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
pops Popmūzika.
grupa Popmūzikas, rokmūzikas u. tml. ansamblis.
ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
brandmūris Pretuguns mūris.
instruments Priekšmets mūzikas skaņu radīšanai.
duglāzija Priežu dzimtas augsts mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni.
higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
pusmūžs Puse no (parasti cilvēka) mūža.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
ritmika Ritma izpausmju kopums (daiļdarbā, mūzikā u. tml.).
sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
roks Rokmūzika.
rokeris Rokmūzikas izpildītājs; tās cienītājs.
pankroks Rokmūzikas paveids (radās 20. gs. 70. gados), kam raksturīgs skaļš, ātrs un agresīvs izpildījums.
hārdroks Rokmūzikas paveids, kam raksturīgs skaļš, spēcīgs bungu skanējums.
ārtroks Rokmūzikas paveids.
smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
metālists Rokmūziķis, kas muzicē smagā metāla mūzikas stilā; šī stila cienītājs.
cistercieši Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 1098. gadā.
pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
saspēle Savstarpēji saskaņota spēle, izpildījums (starp mūziķiem, aktieriem u. tml.).
lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
lira Sengrieķu strinkšķināmais mūzikas instruments ar izliektām rāmja daļām un 7–11 stīgām; vēlāki tā paveidi.
senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
faktūra Skaņdarba izteiksmes līdzekļu kopums, mūzikas materiāla izklāsts.
kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem); lomas tēlošana, tēlojums.
maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
sekstets Skaņdarbs sešiem mūziķiem.
solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
simetriskās skaņkārtas skaņkārtu sistēma mūzikā.
diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piem., mašīnas, mūzikas instrumenti.
teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
popzvaigzne Slavens, pazīstams popmūzikas izpildītājs.
rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
souls Soulmūzika.
bolero Spāniešu deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
lūlināt Spēlējot (mūzikas instrumentu), radīt liegas, maigas skaņas.
izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu).
sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
galops Strauja, 19. gadsimtā populāra deja ar palēcieniem; šīs dejas soļi; šīs dejas mūzika.
mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
dominikāņi Svētā Dominika dibinātais katoļu mūku ordenis.
vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
fanfara Šādu mūzikas instrumentu radīts svinīgs signāls.
mūzikas literatūra Šādu, par mūziku rakstītu darbu kopums.
menuets Šīs dejas mūzika (atsevišķs instrumentāls skaņdarbs vai lielāka skaņdarba sastāvdaļa).
šlāgermūzika Šlāgeru mūzika.
ne atklausīties nevar Tā, ka gribas klausīties vēl (piem., stāstījumu, mūziku).
harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
sešstīgu Tāds (mūzikas instruments), kam ir sešas stīgas.
instrumentāls Tāds (skaņdarbs), ko atskaņo ar instrumentiem; tāds, kas attiecas uz šādu mūziku vai muzicēšanu.
trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas nodarbojas ar muzicēšanu.
dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (par skaņdarbu).
neuzņēmīgs Tāds, kam ir spēcīgas organisma aizsardzības spējas; imūns.
strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
mūsdienīgs Tāds, kas atbilst mūsdienām, tām raksturīgs; mūsdienu.
moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
muzikāls Tāds, kas attiecas uz mūziku, saistīts ar to.
nemirstīgs Tāds, kas eksistē mūžīgi.
trokšņains Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums.
padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam; pavecs.
roķīgs Tāds, kas ir raksturīgs rokmūzikai vai rokeriem.
pašmāju Tāds, kas ir saistīts ar dzimto vietu, savu dzīves vietu; mūsu pašu.
mūris Tāds, kas ir veidots no ķieģeļiem, akmeņiem u. tml., tos mūrējot.
nīcīgs Tāds, kas iznīkst, zūd, nav mūžīgs; arī mirstīgs.
vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
tagadējs Tāds, kas notiek, pastāv tagad, mūsdienās.
anahronisks Tāds, kas novecojis, nav raksturīgs mūsdienām.
neiznīcīgs Tāds, kas pastāv mūžīgi, kas neiznīkst.
mūsējais Tāds, kas pieder mums, attiecas uz mums; mūsu.
pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
šo baltu dienu tagadējos laikos, mūsdienās.
mūsu dienās tagadējos laikos, mūsdienās.
iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
ilgdzīvotājs Tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
MTV Televīzijas kanāls, kas pārraida dažāda veida populāras mūzikas videoklipus un reklāmas.
rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
uz laiku laikiem uz mūžu.
kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
uz mūžīgiem laikiem uz visu mūžu, uz ļoti ilgu laiku.
piemūrēt Uzmūrēt (ko) papildus.
metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
hortenzija Vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs, kurš saskaņo attēlu ar mūziku.
virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
estrādes mūzika vieglās mūzikas žanrs.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
melodija Viens no mūzikas pamatelementiem – intonatīvi vienota vienbalsīga skaņu rinda.
vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
sliekties Virzīties (uz ko) – par laikposmu, mūžu.
Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva.
bass Zema reģistra mūzikas instruments.
rūkt Zemu, dobji skanēt (par mūzikas instrumentiem).
atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
ūdenspiparu sīkeglīte zemūdens augs ar ložņājošu stublāju, kas aug ūdentilpju seklās piekrastēs.
rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
niršana Zemūdens sporta veids – peldēšana zem ūdens.
torpēda Zemūdens šāviņš, kas pildīts ar sprāgstvielām.
supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
pārnova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; supernova.

mū citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV