Paplašinātā meklēšana
Meklējam mū.
Atrasts vārdos (108):
- mū:1
- mūks:1
- mūza:1
- mūžs:1
- mūķēt:1
- mūķis:1
- mūlis:2
- mūlis:1
- mūrēt:1
- mūris:1
- mūžam:1
- imūns:1
- mūdzis:1
- mūķene:1
- mūķene:2
- mūlāps:1
- mūmija:1
- mūmijs:1
- mūzika:1
- mūžība:1
- mūžīgs:1
- komūna:1
- mūnisti:1
- mūrītis:1
- mūsains:1
- mūspuse:1
- mūzikls:1
- mūziķis:1
- mūždien:1
- mūžsens:1
- mūžvecs:1
- mūžzaļš:1
- aizmūžs:1
- apmūrēt:1
- atmūķēt:1
- iemūrēt:1
- izmūrēt:1
- nemūžam:1
- nomūrēt:1
- pusmūžs:1
- samūrēt:1
- smūtijs:1
- Talmūds:1
- uzmūķēt:1
- uzmūrēt:1
- mūķīzers:1
- mūrnieks:1
- mūsējais:1
- mūslaiki:1
- mūsmājas:1
- mūsuprāt:1
- mūžamežs:1
- mūžmūžos:1
- aizmūrēt:1
- darbmūžs:1
- komūnija:1
- pārmūrēt:1
- piemūrēt:1
- zemūdene:1
- zemūdens:1
- mūjābelis:1
- mūļēzelis:1
- mūsdienas:1
- mūzikhols:1
- mūžamaize:1
- mūžamājas:1
- aizmūžīgs:1
- autoimūns:1
- iemūžināt:1
- ilgmūžība:1
- ilgmūžīgs:1
- imūnviela:1
- popmūzika:1
- rokmūzika:1
- mūsdienīgs:1
- brandmūris:1
- etnomūzika:1
- folkmūzika:1
- imūnserums:1
- kinomūzika:1
- nomūrēties:1
- opermūzika:1
- rokmūziķis:1
- sērmūkslis:1
- soulmūzika:1
- ugunsmūris:1
- mūsdienīgot:1
- baletmūzika:1
- diskomūzika:1
- ērģeļmūzika:1
- etnomūziķis:1
- imūnsistēma:1
- kamermūzika:1
- retromūzika:1
- salonmūzika:1
- vijoļmūzika:1
- mūžizglītība:1
- atomzemūdene:1
- brīvmūrnieki:1
- imūndeficīts:1
- kantrimūzika:1
- šlāgermūzika:1
- elektromūzika:1
- imūnglobulīni:1
- klaviermūzika:1
- koncertmūzika:1
- šlāgermūziķis:1
- mūrniekmeistars:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (610):
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- sekstets Ansamblis, kas sastāv no sešiem mūziķiem.
- darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa.
- džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
- glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- uzmūķēt Atmūķēt.
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- spēlēt Atskaņot mūziku (kur).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- atmūķēt Atvērt ar mūķi.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā).
- lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- būt labi gados būt diezgan padzīvojušam, pāri pusmūžam.
- būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
- būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
- būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
- bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
- dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
- melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
- komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
- lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
- deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
- disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- mūrītis Dem. --> mūris.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- disko Diskomūzika.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- habits Drānas, tērps (mūkam).
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
- popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
- kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
- sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
- ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
- kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
- spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- disharmonija Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
- mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- ieskandināt Ievadīt ar mūziku.
- diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
- gadu nasta ilgi mūža gadi.
- prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
- senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
- partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
- kaķa mūžs īss mūžs.
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- maestrīna Izcila mūziķe.
- tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
- maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
- rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
- pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
- mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
- izgruvums Izgruvusi vieta (piem., mūrī, krastā).
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- svingot Izpildīt džeza mūziku svinga (1) stilā.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
- vecā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
- kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- kantrimūzika Kantri mūzika.
- pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
- abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
- kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
- deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu mūzikas instruments.
- muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
- piekomponēt Komponējot radī (kam mūziku).
- bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- māsa Kristīgās baznīcas ordeņa locekle; mūķene.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
- kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
- līdz kapa malai līdz mūža galam.
- uz mūžu līdz mūža galam.
- līdz kapam līdz mūža galam.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
- Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
- mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- metuzāla vecums ļoti ilgs mūžs, liels vecums.
- melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
- aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
- aizmūžīgs Ļoti sens; mūžīgs.
- dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls ūdens sildīšanai.
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
- beigt Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
- samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
- izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
- arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
- indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- mūsu laiks mūsdienas.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
- rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- pēc Kristus mūsu ērā.
- Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
- dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
- instrumentālā mūzika mūzika, kas komponēta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
- ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem.
- dzīvā mūzika mūzika, ko izpildītāji atskaņo klausītāju klātienē.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- skaņu māksla mūzika.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
- nošu raksts mūzikas skaņu pierakstīšanas sistēma; notācija.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
- rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
- atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
- popgrupa Mūziķu grupa, ansamblis, kas izpilda popmūziku.
- rokgrupa Mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku.
- mūža vakars mūža beigu posms.
- no šūpuļa līdz kapam mūža garumā.
- mūža mežs mūžamežs.
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
- neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
- kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
- staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
- neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
- mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- noiet Nodzīvot (mūžu).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
- arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
- senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- rokopera Opera rokmūzikas stilā; šādas operas uzvedums.
- opermūzika Operu mūzika, mūzika no operu izrādēm.
- periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
- orķestrants Orķestra mūziķis.
- koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
- pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
- retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- mūsdienīgot Panākt, ka (kas) kļūst mūsdienīgāks.
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
- priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
- iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
- metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
- leijerkaste Pārnēsājams mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
- unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
- nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
- snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
- grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
- vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- pirms Kristus pirms mūsu ēras.
- katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
- neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
- krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- pops Popmūzika.
- grupa Popmūzikas, rokmūzikas u. tml. ansamblis.
- ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
- brandmūris Pretuguns mūris.
- instruments Priekšmets mūzikas skaņu radīšanai.
- duglāzija Priežu dzimtas augsts mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni.
- higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- pusmūžs Puse no (parasti cilvēka) mūža.
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
- mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
- piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
- laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
- misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
- iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
- ritmika Ritma izpausmju kopums (daiļdarbā, mūzikā u. tml.).
- sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- roks Rokmūzika.
- rokeris Rokmūzikas izpildītājs; tās cienītājs.
- pankroks Rokmūzikas paveids (radās 20. gs. 70. gados), kam raksturīgs skaļš, ātrs un agresīvs izpildījums.
- hārdroks Rokmūzikas paveids, kam raksturīgs skaļš, spēcīgs bungu skanējums.
- ārtroks Rokmūzikas paveids.
- smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- metālists Rokmūziķis, kas muzicē smagā metāla mūzikas stilā; šī stila cienītājs.
- cistercieši Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 1098. gadā.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- raibs kā dzeņa vēders saka par dažādiem notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
- nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
- otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
- pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
- tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
- saspēle Savstarpēji saskaņota spēle, izpildījums (starp mūziķiem, aktieriem u. tml.).
- lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
- Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
- lira Sengrieķu strinkšķināmais mūzikas instruments ar izliektām rāmja daļām un 7–11 stīgām; vēlāki tā paveidi.
- senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
- zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
- dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
- faktūra Skaņdarba izteiksmes līdzekļu kopums, mūzikas materiāla izklāsts.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem); lomas tēlošana, tēlojums.
- maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
- sekstets Skaņdarbs sešiem mūziķiem.
- solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- simetriskās skaņkārtas skaņkārtu sistēma mūzikā.
- diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piem., mašīnas, mūzikas instrumenti.
- teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
- popzvaigzne Slavens, pazīstams popmūzikas izpildītājs.
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- souls Soulmūzika.
- bolero Spāniešu deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
- lūlināt Spēlējot (mūzikas instrumentu), radīt liegas, maigas skaņas.
- izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
- piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
- skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu).
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
- daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
- masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- galops Strauja, 19. gadsimtā populāra deja ar palēcieniem; šīs dejas soļi; šīs dejas mūzika.
- mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
- korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
- dominikāņi Svētā Dominika dibinātais katoļu mūku ordenis.
- vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
- fanfara Šādu mūzikas instrumentu radīts svinīgs signāls.
- mūzikas literatūra Šādu, par mūziku rakstītu darbu kopums.
- menuets Šīs dejas mūzika (atsevišķs instrumentāls skaņdarbs vai lielāka skaņdarba sastāvdaļa).
- šlāgermūzika Šlāgeru mūzika.
- ne atklausīties nevar Tā, ka gribas klausīties vēl (piem., stāstījumu, mūziku).
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kurā izpaužas tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums.
- sešstīgu Tāds (mūzikas instruments), kam ir sešas stīgas.
- instrumentāls Tāds (skaņdarbs), ko atskaņo ar instrumentiem; tāds, kas attiecas uz šādu mūziku vai muzicēšanu.
- trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas nodarbojas ar muzicēšanu.
- dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (par skaņdarbu).
- neuzņēmīgs Tāds, kam ir spēcīgas organisma aizsardzības spējas; imūns.
- strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- mūsdienīgs Tāds, kas atbilst mūsdienām, tām raksturīgs; mūsdienu.
- moderns Tāds, kas atbilst sava laika prasībām, gaumei, arī jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem; mūsdienīgs.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
- muzikāls Tāds, kas attiecas uz mūziku, saistīts ar to.
- nemirstīgs Tāds, kas eksistē mūžīgi.
- trokšņains Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
- pārlaicīgs Tāds, kas ir mūžīgs, nezūdošs; tāds, ko neskar laika ritums.
- padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam; pavecs.
- roķīgs Tāds, kas ir raksturīgs rokmūzikai vai rokeriem.
- pašmāju Tāds, kas ir saistīts ar dzimto vietu, savu dzīves vietu; mūsu pašu.
- mūris Tāds, kas ir veidots no ķieģeļiem, akmeņiem u. tml., tos mūrējot.
- nīcīgs Tāds, kas iznīkst, zūd, nav mūžīgs; arī mirstīgs.
- vientuļš Tāds, kas noris, tiek veikts vienatnē (par procesu, darbību); tāds, kas norisinās, paiet vienatnē (par cilvēka dzīvi, mūžu).
- tagadējs Tāds, kas notiek, pastāv tagad, mūsdienās.
- anahronisks Tāds, kas novecojis, nav raksturīgs mūsdienām.
- neiznīcīgs Tāds, kas pastāv mūžīgi, kas neiznīkst.
- mūsējais Tāds, kas pieder mums, attiecas uz mums; mūsu.
- pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- šo baltu dienu tagadējos laikos, mūsdienās.
- mūsu dienās tagadējos laikos, mūsdienās.
- iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- ilgdzīvotājs Tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- MTV Televīzijas kanāls, kas pārraida dažāda veida populāras mūzikas videoklipus un reklāmas.
- rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
- čardašs Ungāru tautasdeja ar lēnu, lirisku ievadu un strauju temperamentīgu nobeigumu; šīs dejas mūzika.
- triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piem., urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- uz laiku laikiem uz mūžu.
- kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
- uz mūžīgiem laikiem uz visu mūžu, uz ļoti ilgu laiku.
- piemūrēt Uzmūrēt (ko) papildus.
- metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- koptu valoda valoda, kas pieder pie hamītu valodu grupas un kas mūsdienās saglabājusies tikai kā baznīcas valoda.
- hortenzija Vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
- segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
- vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
- mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
- kromanjonietis Vēlā paleolīta cilvēks, kas parādījies Eiropā pirms 50 000 gadu un pieder pie mūsdienu cilvēka sugas; Kromaņonas cilvēks.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
- verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
- siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
- mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- hellēnisms Vēstures periods Grieķijā (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras); grieķu tautas un kultūras nacionālā savdabība.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- vīdžejs Videoprogrammas vadītājs, kurš saskaņo attēlu ar mūziku.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- estrādes mūzika vieglās mūzikas žanrs.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- popdīva Viena no slavenākajām, atzītākajām popmūzikas izpildītājām.
- kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss, mūzikas skaņām).
- melodija Viens no mūzikas pamatelementiem – intonatīvi vienota vienbalsīga skaņu rinda.
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
- rapsodija Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā parasti ir tautas mūzikas tēmas.
- urbānisms Virziens 20. gs. pilsētbūvniecībā, kas akcentēja lielo pilsētu sociālo nozīmi mūsdienu sabiedrībā, milzīgu pilsētbūvniecisku struktūru nepieciešamību.
- sliekties Virzīties (uz ko) – par laikposmu, mūžu.
- Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
- subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva.
- bass Zema reģistra mūzikas instruments.
- rūkt Zemu, dobji skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- atomzemūdene Zemūdene, ko darbina ar kodoldzinēju.
- ūdenspiparu sīkeglīte zemūdens augs ar ložņājošu stublāju, kas aug ūdentilpju seklās piekrastēs.
- rifs Zemūdens klinšu grēda, kas atrodas tuvu ūdens virsmai un vietumis izslienas virs ūdens.
- burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- niršana Zemūdens sporta veids – peldēšana zem ūdens.
- torpēda Zemūdens šāviņš, kas pildīts ar sprāgstvielām.
- supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
- pārnova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; supernova.
mū citās vārdnīcās:
LLVV
MEV