Paplašinātā meklēšana
Meklējam leja.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts etimoloģijās (227):
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No viduslejasvācu bēte. (šķirklī biete)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No viduslejasvācu pipe. (šķirklī pīpe)
- No viduslejasvācu köke. (šķirklī ķēķis)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī štovēt)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No viduslejasvācu rink 'aplis, gredzens'. Minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī riņķis)
- No lejasvācu wert. (šķirklī vērts)
- No viduslejasvācu kroke. (šķirklī kroka)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No lejasvācu röster. (šķirklī restes)
- No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge 'tilts, bruģis'. (šķirklī bruģis)
- No viduslejasvācu reise 'došanās ceļā'. (šķirklī reize)
- No viduslejasvācu helle. (šķirklī elle)
- No viduslejasvācu smecken 'baudīt, garšot'. (šķirklī smeķīgs)
- No lejasvācu bruken. (šķirklī brūķēt)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No lejasvācu dichte. (šķirklī dikts)
- No lejasvācu dreien. (šķirklī dreijāt)
- No lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelis)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No viduslejasvācu pāde. (šķirklī pāde)
- No viduslejasvācu schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele)
- No viduslejasvācu spīker. (šķirklī spīķeris)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No lejasvācu schilter 'jātnieks'. (šķirklī šķilteris)
- No viduslejasvācu stoven. (šķirklī šķovēt)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No viduslejasvācu dam 'dambis, bruģēts ceļš'. (šķirklī dambis)
- No lejasvācu hāling 'bedre, caurums, āliņģis'. (šķirklī āliņģis)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No lejasvācu dūs. (šķirklī dūzis)
- No lejasvācu arste. (šķirklī ārsts)
- No franču aspic 'želeja, gaļas mērce'. (šķirklī aspiks)
- No viduslejasvācu, holandiešu pak (pack) 'sainis'. (šķirklī baķis)
- No lejasvācu ballast, angļu ballast. (šķirklī balasts)
- No lejasvācu, viduslejasvācu balge. (šķirklī baļļa)
- No viduslejasvācu balke. (šķirklī baļķis)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No viduslejasvācu böninge. (šķirklī bēniņi)
- No viduslejasvācu bank(e). (šķirklī beņķis)
- No viduslejasvācu büxe, bükse. (šķirklī bikses)
- No lejasvācu büdelen. (šķirklī bīdelēt)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No viduslejasvācu bilde 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No viduslejasvācu bode. (šķirklī bode)
- No viduslejasvācu bōm. (šķirklī bomis)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
- No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
- No viduslejasvācu brūn. (šķirklī brūns)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūt 'līgava, saderinātā'. (šķirklī brūte)
- No viduslejasvācu, lejasvācu brūdegam 'līgavainis'. (šķirklī brūtgāns)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buka)
- No viduslejasvācu buck 'āzis'. (šķirklī buks)
- No lejasvācu bulle '(vaislas) vērsis'. (šķirklī bullis)
- No lejasvācu bolte. (šķirklī bulta)
- No viduslejasvācu bündel 'saišķis'. (šķirklī bundulis)
- No lejasvācu bunge. (šķirklī bungas)
- No lejasvācu buwen. (šķirklī būvēt)
- No lejasvācu zedel. (šķirklī cedele)
- No viduslejasvācu dackstēn (dacksten). (šķirklī dakstiņš)
- No lejasvācu dacht. (šķirklī dakts)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- No viduslejasvācu danz 'deja'. (šķirklī dancis)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No viduslejasvācu dīk. (šķirklī dīķis)
- No viduslejasvācu dill vai vidusholandiešu dille. (šķirklī dilles)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No viduslejasvācu drāt 'stieple, aukla'. (šķirklī drāts)
- No lejasvācu drell. (šķirklī drellis)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- No lejasvācu drelle, zviedru träl 'vergs'. (šķirklī drellis)
- No viduslejasvācu dūn(e). (šķirklī dūnas)
- No lejasvācu egge. (šķirklī eģe)
- No viduslejasvācu henge. (šķirklī eņģe)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No viduslejasvācu erren 'dusmoties'. (šķirklī erroties)
- No lejasvācu etik. (šķirklī etiķis)
- No viduslejasvācu hövel. (šķirklī ēvele)
- No viduslejasvācu ese. (šķirklī ēze)
- No lejasvācu esel. (šķirklī ēzelis)
- No lejasvācu gang. (šķirklī gaņģis)
- No viduslejasvācu gate 'šaura iela'. (šķirklī gāte)
- No lejasvācu grape. (šķirklī grāpis)
- No viduslejasvācu grave. (šķirklī grāvis)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No viduslejasvācu gelten 'derēt'. (šķirklī ģeldēt)
- No viduslejasvācu, lejasvācu geren. (šķirklī ģērēt)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No viduslejasvācu gēvel. (šķirklī ģēvele)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No viduslejasvācu kiken. (šķirklī ķīķerēt)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No lejasvācu kāk. (šķirklī kāķis)
- Aizguvums no lejasvācu kāl vai vācu Kohl, minēts 17. un 18. gs. vārdnīcās. (šķirklī kālis)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No viduslejasvācu knagge. (šķirklī knaģis)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No viduslejasvācu krite. (šķirklī krīts)
- No viduslejasvācu krucke. (šķirklī kruķis)
- No viduslejasvācu krunke. (šķirklī krunka)
- No viduslejasvācu krūs. (šķirklī krūze)
- Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge. (šķirklī kuģis)
- No lejasvācu kamm. (šķirklī ķemme)
- No viduslejasvācu kede. (šķirklī ķēde)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No lejasvācu kersebere. (šķirklī ķezbere)
- No lejasvācu lade. (šķirklī lāde)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No lejasvācu leiman, vācu Leihemann 'lēņa vīrs'. (šķirklī leimanis)
- No lejasvācu lūk(e). (šķirklī lūka)
- No viduslejasvācu luchter. (šķirklī lukturis)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- Pārveidots aizguvums no viduslejasvācu merreddich vai vācu Meerrettich 'jūras redīss'. (šķirklī mārrutks)
- No viduslejasvācu mast vai vācu Mast 'kārts, koks'. (šķirklī masts)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No viduslejasvācu möller 'dzirnavnieks'. (šķirklī melderis)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No viduslejasvācu merk, merck. (šķirklī mērķis)
- No viduslejasvācu mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs)
- No lejasvācu moser, moyser. (šķirklī miezeris)
- No viduslejasvācu missing. (šķirklī misiņš)
- No viduslejasvācu mūre. (šķirklī mūris)
- No lejasvācu nāg(e)būr. (šķirklī nāburgs)
- No lejasvācu nēgenōge. (šķirklī nēģis)
- No lejasvācu voder. (šķirklī odere)
- No viduslejasvācu vōre 'rati, vezums'. (šķirklī ore)
- No lejasvācu vōrman. (šķirklī ormanis)
- No baltvācu pannkōk, lejasvācu pannekōke. (šķirklī pankūka)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No lejasvācu vormunder 'aizbildnis'. (šķirklī pērminderis)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- No lejasvācu spunt. (šķirklī spunde)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No vācu Rahe, lejasvācu rā. (šķirklī rāja)
- Aizguvums no viduslejasvācu rame, vācu Rahmen. (šķirklī rāmis)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- No viduslejasvācu rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze)
- No viduslejasvācu rulle. (šķirklī rullis)
- No viduslejasvācu rump. (šķirklī rumpis)
- No viduslejasvācu runge. (šķirklī runga)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- Aizguvums no lejasvācu rūte. (šķirklī rūts)
- No lejasvācu trump. (šķirklī trumpis)
- No lejasvācu trummel 'bungas'. (šķirklī trumulis)
- No viduslejasvācu sipolle. (šķirklī sīpols)
- No viduslejasvācu schade. (šķirklī skāde)
- No viduslejasvācu schaden. (šķirklī skādēt)
- Aizguvums no viduslejasvācu schap. (šķirklī skapis)
- No viduslejasvācu Schroder. (šķirklī skroderis)
- No viduslejasvācu krulle. (šķirklī skrulle)
- No viduslejasvācu slūse. (šķirklī slūžas)
- No viduslejasvācu smede. (šķirklī smēde)
- No viduslejasvācu smoken, baltvācu smēken. (šķirklī smēķēt)
- No lejasvācu sminke. (šķirklī smiņķis)
- No viduslejasvācu spēke. (šķirklī spieķis)
- No viduslejasvācu spīt 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No viduslejasvācu spōle. (šķirklī spole)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No lejasvācu stal. (šķirklī stallis)
- No lejasvācu stamp. (šķirklī stampa)
- No lejasvācu stapel. (šķirklī stāpelis)
- No viduslejasvācu swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis)
- No lejasvācu scherp. (šķirklī šerps)
- No viduslejasvācu schere. (šķirklī šķēres)
- No viduslejasvācu schelm. (šķirklī šķelmis)
- No lejasvācu scindula. (šķirklī šķindelis)
- No viduslejasvācu schink(e) 'gurns, šķiņķis', vācu Schinken. (šķirklī šķiņķis)
- No lejasvācu schinken. (šķirklī šķiņķot)
- No lejasvācu schüffel, vācu Schaufel. (šķirklī šķipele)
- No viduslejasvācu schive. (šķirklī šķīvis)
- No viduslejasvācu schrage. (šķirklī šrāga)
- No lejasvācu strunt 'nieks, blēņas'. (šķirklī štrunts)
- No lejasvācu schumen. (šķirklī šūmēties)
- No viduslejasvācu tappe. (šķirklī tapa)
- No viduslejasvācu telt 'telts'. Vārds latviešu valodā aizgūts pirms 17. gs. (šķirklī telts)
- No viduslejasvācu teren, teeren 'lietot, patērēt; ēst'. (šķirklī tērēt)
- Pēc Tremolas ielejas nosaukuma Šveicē. (šķirklī tremolīts)
- No lejasvācu treppe 'kāpnes'. (šķirklī trepes)
- No lejasvācu brandewīn. (šķirklī brandavīns)
- Aizguvums no viduslejasvācu reddel. (šķirklī redeles)
- No viduslejasvācu rūm. (šķirklī rūme)
- No viduslejasvācu scharn(e). (šķirklī skārnis)
- No lejasvācu tuffel. (šķirklī tupeles)
- No lejasvācu forken 'ar dakšām celt, durt'. (šķirklī urķēt)
- No zviedru utrop vai lejasvācu ūtrōp. (šķirklī ūtrupe)
- No lejasvācu wagen. (šķirklī vāģis)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- No viduslejasvācu welve. (šķirklī velve)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No viduslejasvācu werven. (šķirklī vervēt)
- No viduslejasvācu vīge. (šķirklī vīģe)
- No lejasvācu viole, itāļu viola. (šķirklī vijole)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No viduslejasvācu wīrōk. (šķirklī vīraks)
- No viduslejasvācu winst, kura vietā J. Endzelīns ieviesa jaunvārdu laimests. (šķirklī vinnests)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- No viduslejasvācu sēgel 'bura'. (šķirklī zēģele)
- No viduslejasvācu sēgeln 'burāt'. (šķirklī zēģelēt)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris)
- No viduslejasvācu forke '(siena, mēslu) dakšas'. (šķirklī urķis)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (74):
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja; sudrabkāzas.
- rubīna kāzas 40 gadu kāzu jubileja.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- dimanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- bobs Bobsleja kamanas.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
- jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
- gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
- kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
- goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- receklis Galerts, arī želeja.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- bikini zona ķermeņa daļa, ko sedz bikini lejasdaļa.
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- lejgals lejasgals.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- kaķactiņa Maza (piem., petrolejas) lampa.
- raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
- ne piles necik, nemaz (par ko lejamu).
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- leja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- noleja Reljefa pazeminājums; ieleja.
- senleja Sena upes ieleja; senieleja.
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- cilindrs Stikla caurule (piem., petrolejas lampai).
- aiza Šaura, dziļa ieleja starp kalniem.
- biezs Tāds (šķidrums, masa), kas lēni tek, lejas; pretstats: šķidrs.
- želejveida Tāds, kam ir želejas veids.
- pārkarens Tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām).
- relejtipa Tāds, kas darbojas līdzīgi relejam.
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
- grava Tekoša ūdens straumes izveidots garens padziļinājums; šaura ieleja ar stāvām nogāzēm.
- tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
- viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
- mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
- pamatkrasts Upes ielejas nogāze.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
- degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
- pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
- apakša Vieta, kas atrodas zemāk; leja.
- lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
- pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
Atrasts piemēros (200):
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- tvanot ..tvanoja krāsns un petrolejas spuldze..
- lejasvācu 14. gs. teksts lejasvācu valodā.
- pusapaļš 35 gadi – tā ir tāda pusapaļa jubileja.
- jubileja 50 gadu jubileja.
- kupleja A. Alunāna kuplejas.
- senleja Abavas senleja.
- uzbozties Abi putni uzbozušies izslejas.
- sleja Ādas sleja.
- aizmūžs Aizmūža laikos izrauta upes leja.
- recekļveida Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedējošās želejas – šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas.
- relejs Apdeguši releja kontakti.
- želeja Apelsīnu želeja.
- gads Astoņdesmit gadu jubileja.
- atmaksāt Atmaksāt kancelejas preču iegādi.
- ieleja Auglīga ieleja.
- izslieties Augums izslejas.
- petroleja Aviācijas petroleja.
- aleja Bērzu, liepu, ozolu aleja.
- ekipāža Bobsleja divnieku ekipāža.
- kamanas Bobsleja kamanas.
- atsitiens Bobsleja kamanu atsitiens pret trases apmali.
- kvartets Bobsleja kvartets.
- divnieks Bobsleja trasē startē divnieki.
- bobslejs Bobsleja trase.
- virāža Bobsleja trases virāžas.
- lejasgals Caurules lejasgals.
- vraks Centrā slejas nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas tukšais vraks.
- četrrindu Četrrindu stādījumu sleja.
- lejasgals Daugavas lejasgals.
- stāvkrasts Daugavas senlejas stāvkrasti.
- nolobīties Dažām priedēm lejas daļā nolobījusies miza.
- ieslieties Debesīs ieslejas televīzijas tornis.
- depilācija Depilācijas krēms, želeja.
- desmitgadu Desmitgadu darbības jubileja.
- displejs Displeja izšķirtspēja.
- divkāršs Divkārša jubileja.
- želeja Dušas želeja.
- kupleja Dziedāt kuplejas.
- noleja Dziļa noleja.
- ēnains Ēnainu liepu aleja.
- līgot Es kalngalā stāvu un klausos, Kā lejas un pakalni līgo..
- treknums Fileja ar treknuma slānīti.
- sloksne Finiera, linoleja sloksne.
- satelītvalsts Galileja bija nevis tiešā Romas pakļautībā, bet satelītvalsts, kurai bija pašai sava nodokļu sistēma.
- gatavot Gatavot jubilejas svinības.
- gatavoties Gatavoties svētkiem, jubilejai.
- leja Gaujas leja.
- senieleja Gaujas senieleja.
- senleja Gaujas senleja.
- glejs Gleja kārtas izveidošanās.
- gleznains Gleznaina upes senleja.
- goba Gobu aleja.
- paradīze Ieleja ir skaists, zaļš paradīzes stūrītis.
- margot Ieleja margo dzeltenās puķēs.
- ievērojams Ievērojama jubileja.
- izlejams Izlejamais alus.
- izsvarojums Izņemt no bobsleja kamanām izsvarojumus.
- jāņogas Jāņogu želeja.
- želeja Jāņogu želeja.
- tartars Jaunlopa filejas tartars.
- pilnbrieds Jubileja vasaras ziedu pilnbriedā.
- atsvēte Jubilejas atsvēte.
- izrāde Jubilejas izrāde.
- reize Jubilejas reize.
- konferansjē Jubilejas sarīkojuma konferansjē.
- piecinieks Jubilejas torte ar piecinieku centrā.
- blīvējums Kā blīvējumu piemērus var minēt savienojumus "kalni un lejas", "ilgi un negribīgi", "lēni un sērīgi".
- suvenīrs Kā suvenīru no Ēģiptes pudelē atvedu Faraonu ielejas smiltis.
- paslieties Kaķim aste paslejas stāvus.
- satapot Kalna galā slejas koka baznīca, kas celta bez naglām – satapota.
- ieleja Kalnu ieleja.
- darbs Kancelejas darbi.
- kanceleja Kancelejas darbiniece.
- saspraude Kancelejas saspraudes.
- tehnisks Kancelejas tehniskie darbinieki.
- kanjonveida Kanjonveida ieleja, grava.
- sašaut Kara izpostītajā pilsētā visapkārt slejas sašauti nami.
- kārtains Kārtainā želeja.
- kastaņa Kastaņu aleja.
- lejasdaļa Kleitas lejasdaļā ir šķēlums.
- koks Koku aleja.
- asambleja Konstitucionālā asambleja.
- konstitucionāls Konstitucionālā asambleja.
- jubileja Kora 40 gadu jubilejas koncerts.
- piespraude Krāsainas kancelejas piespraudītes.
- krāšņs Krāšņa senleja.
- glejs Kūdrainās gleja augsnes.
- kūpināt Kūpināt petrolejas lampiņu.
- kūpēt Kūpoša petrolejas lampa.
- kvēpināt Kvēpināt petrolejas lampu.
- lejasdaļa Ķermeņa lejasdaļa.
- lejasgals Ķermeņa lejasgals.
- izslieties Lācis izslejas pakaļkājās.
- stāvus Lācis pieslejas stāvus.
- klajā Laist klajā jaunu monētu, jubilejai veltītu pastmarku.
- monēta Laist klajā jubilejas monētu.
- sašaurināt lejas daļā sašaurinātas bikses.
- leja lejas ganības.
- leja lejas stāvs.
- ieleja Lielo upju ielejas.
- liepa Liepu aleja.
- lapotne Liepu alejas ēnainā lapotne.
- ēnot Liepu ēnota aleja.
- sleja Līmēt pie istabas sienām tapešu slejas.
- linolejs Linoleja rullis.
- smidzināms Ļoti stipras fiksācijas smidzināmā želeja.
- turneja Mākslinieka jubilejas turneja.
- salaka Marinētas salakas filejas.
- želeja Matu želeja.
- mēms Mēmās egles slejas pret debesīm.
- sesija NATO Parlamentārās Asamblejas rudens sesija.
- nozaroties No ceļa nozarojas aleja.
- leja No lejas uzvēdī svešāda smarža.
- paleja No palejas ceļas migla.
- izlejams Nopirkt izlejamo pienu.
- autsaiders Olimpisko spēļu, bobsleja autsaiders.
- ozols Ozolu aleja.
- papele Papeļu aleja.
- sleja Papīra sleja.
- aleja Parka aleja.
- parks Parka aleja.
- uzdruka Pastmarku loksnē viena sleja bija bez uzdrukas.
- pelamīda Pelamīdas fileja.
- kvēpt Petrolejas lampa kvēpst.
- petroleja Petrolejas lampas deglis.
- lukturis Petrolejas lukturis.
- petroleja Petrolejas plīts.
- piebļaut Piebļaut pilnas avīzes slejas.
- piekvēpt Piekvēpusi petrolejas lampa.
- pieminēt Pieminēt rakstnieku viņa jubilejas sakarā.
- želeja Piena želeja.
- pienākt Pienākusi jubilejas reize.
- pikša Pikšas fileja.
- suvenīrizdevums Pilsētas 700 gadu jubilejai veltīts suvenīrizdevums.
- ieskaņa Pilsētas jubilejas ieskaņas koncerti.
- suvenīrs Pilsētas jubilejas suvenīri.
- ieleja Plata, dziļa ieleja.
- platāna Platānu aleja.
- pļavains Pļavainas ielejas.
- bjefs Pļaviņu HES lejas bjefs.
- prelāts Prelātu asambleja.
- prezidents Prezidenta kanceleja, pils.
- kanceleja Prezidenta kanceleja.
- primadonna Primadonnas jubilejas turneja.
- jubileja Radošā darba jubileja.
- regulārs Regulāras liepu alejas.
- piecsimt Rīgas egles piecsimt gadu jubileja.
- lejasdaļa Rīkot sacensības upes lejasdaļā.
- lejasvācu Runāt lejasvācu dialektā.
- kupleja Sacerēt kuplejas.
- trase Sagatavot bobsleja trasi sacensībām.
- sagriezt Sagriezt jubilejas torti.
- lejasdaļa Sāp vēdera lejasdaļā.
- zeltot Saule zeltoja sniegotās ielejas un kalnus.
- savārīt Savārīju vairāk nekā desmit burciņu jāņogu želejas.
- makroreljefs Savdabīgas makroreljefa formas ir Latvijas lielāko upju ielejas.
- uzslieties Sēdētājs uzslejas kājās.
- senieleja Senielejas vecums var pārsniegt daudzus tūkstošus gadu.
- sen- Senleja.
- krasts Senlejas krasts.
- želeja Sēņu buljona želeja.
- septiņdesmit Septiņdesmit gadu jubileja.
- pilots Sieviešu bobsleja izlases komandas pilote.
- siļķe Siļķu fileja.
- kanceleja Skolas kanceleja.
- slapjš Slapja ieleja.
- leļļinieks Slavenā leļļinieka jubileja.
- smaržīgs Smaržīga dušas želeja.
- saposmot Starp Cēsīm un Siguldu Gaujas senlejas nogāzes saposmo biezs gravu tīkls.
- stumt Stumt bobsleja kamanas.
- sudrabkāzas Sudrabkāzu jubileja.
- sudrabvītols Sudrabvītolu aleja.
- pats Sunim ausis pašas saslejas stāvus.
- saslieties Suns saslejas pakaļkājās un diedelē ēdienu.
- štempelēt Štempelēt jubilejas monētas vienu pēc otras.
- lejasgals Tabulas lejasgals.
- kanceleja Tiesas kanceleja.
- rene Traukties lejup pa bobsleja reni.
- tunzivs Tunzivs fileja.
- želeja Upeņu želeja.
- dvesmot Upes ieleja dvesmoja pēc kalmēm.
- upe Upes ieleja.
- lejasdaļa Upes lejasdaļa aizšķērsota ar tīkliem.
- zemledāja Upes senleja sākotnēji veidojās kā zemledāja kušanas ūdeņu izskalots tunelis.
- švīkojums Uz displeja parādījies švīkojums.
- pusmuiža Uz pusmuižu ved ozolu un liepu aleja.
- uzdedzināt Uzdedzināt petrolejas lampu.
- uzgriežamais Uzgriežamais no vistas filejas.
- sleja Uzlikt zirgam slejas.
- vākt Vākt naudu kolēģa jubilejai.
- sleja Vārdnīcas lappusē ir divas slejas.
- vaskveida Vaskveida želeja matiem.
- darbvedība Vecākais kancelejas ierēdnis domes darbvedībā.
- glejs Velēnu gleja augsnes.
- velēna Velēnu gleja augsnes.
- satuvoties Vietā, kur upes satuvojas, slejas pilsdrupas.
- vīksna Vīksnu audze, aleja.
- seglinieks Viņš ir rotas seglinieks. Pa dienu labo sedulkas, sakas un slejas..
- brūklene Visa meža leja bija pilna ar brūklenēm.
leja citās vārdnīcās: