Paplašinātā meklēšana
Meklējam īve.
Atrasts vārdos (35):
- īve:1
- rīve:1
- blīve:1
- brīve:1
- dzīve:1
- iedzīve:1
- izdzīve:1
- nebrīve:1
- sadzīve:1
- uzdzīve:1
- klīvers:1
- sīveļļa:1
- vīveles:1
- kopdzīve:1
- pusdzīve:1
- glīvenes:1
- olīveļļa:1
- retrīvers:1
- skrīveris:1
- lokomotīve:1
- naktsdzīve:1
- brīvestība:1
- dzīvesziņa:1
- dzimumdzīve:1
- dzīvesveids:1
- dzīvesvieta:1
- koncertdzīve:1
- dzīvesbiedre:1
- dzīvesbiedrs:1
- dzīvesprieks:1
- dzīvesstāsts:1
- brīveksemplārs:1
- dzīvespriecīgs:1
- dīzeļlokomotīve:1
- turbolokomotīve:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (446):
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- askēze Askētisma prasībām atbilstošs dzīvesveids.
- atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
- atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
- pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
- apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
- parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
- simbioze Dažādu sugu organismu kopdzīve.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
- aizkapa dzīve dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
- sekss Dzimumattiecības, dzimumdzīve.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
- kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
- šajā saulē dzīves laikā, šajā pasaulē.
- ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
- kundze Dzīvesbiedre.
- dzīves biedrs dzīvesbiedrs.
- možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
- dzīves prieks dzīvesprieks.
- dzīvotprieks Dzīvesprieks.
- mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
- dzīve Dzīvesveids.
- mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
- dzīves vieta dzīvesvieta.
- mājvieta Dzīvesvieta.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
- ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
- aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
- bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
- nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
- tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
- kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
- idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
- atnākt Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
- proza Ikdienas dzīve; ikdienība.
- diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
- nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, sākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- zaļas dienas labs, bezrūpīgs laiks, laba, bezrūpīga dzīve.
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
- zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- baltas dienas laimīgs dzīves posms.
- gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
- slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
- manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
- dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar dīzeļmotoru.
- mašīnists Lokomotīves, dīzeļvilciena, elektrovilciena vadītājs.
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīvesveids.
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- grabaža Mazvērtīgi priekšmeti; trūcīga iedzīve.
- seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- augšāmcelšanās Mirušo atdzīvošanās, celšanās no kapa pēcnāves dzīvei.
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- mūžība Mūžīgā dzīve pēc nāves.
- nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
- cietums Nebrīve.
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
- vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
- apgādība Nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
- būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
- nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
- ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
- mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- bioloģija Organisma attīstība, dzīves veids u. tml.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- atavisms Pagātnes (ideju, dzīves parādību u. tml.) paliekas.
- sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
- vilkt Palīdzēt (kādam) dzīves grūtībās.
- uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
- grozīties Par dzīves apstākļiem u. tml.
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- ikdiena Parastā darba diena; parastās dzīves gaitas.
- pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
- jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
- pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
- sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- dubļi Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
- klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
- komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- politika Politiskā dzīve, politiskie notikumi.
- optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
- pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
- jautrs Priecīgs, līksms, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- privātums Privātā dzīve.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko atnes un nodod (piem., ieslodzījumā esošam cilvēkam).
- simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
- sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
- ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
- iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pierakstīties Reģistrēties (noteiktā dzīvesvietā).
- ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
- scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- sviesties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem); klāties [2].
- klāties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem).
- civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
- žanra glezniecība sadzīves ainu glezniecība.
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- ķēķis Sadzīves rūpes, ikdiena.
- salocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
- komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
- pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- klīstošais holandietis saka par cilvēku, kurš daudz ceļo vai bieži maina dzīves vietu.
- melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
- velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- pamats zem kājām saka par materiāli nodrošinātiem, stabiliem dzīves apstākļiem.
- ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitā sastopas.
- kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- nokļūt uz slidena ceļa sākt tādu dzīvesveidu, kam var būt nevēlamas sekas.
- autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
- pabērns Savienojumos ar "likteņa", "dzīves": cilvēks, kam dzīvē neveicas, neklājas viegli.
- seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
- svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
- pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
- saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piem., cilvēka, tautas) dzīvi, likteni; dzīvesstāsts.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
- apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- sabiedrība Sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (kāda cilvēka) dzīves periodu.
- darbīgs Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
- niedre Tāds, kam dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par putniem).
- rūdīts Tāds, kam ir noturīgi izveidojies (noteikts dzīves, uzvedības veids).
- draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draisks.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draiskulīgs.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- neaptēsts Tāds, kam trūkst apķērības, dzīves pieredzes; tāds, kas neprot uzvesties, kam trūkst labu manieru.
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
- nomākts Tāds, kam trūkst dzīves prieka, drūms, nospiests.
- dzīvs Tāds, kas aktīvi reaģē; mundrs, možs, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klints Tāds, kas dzīvo, uzturas, ir pielāgojies dzīvei klinšainās vietās (par dzīvniekiem).
- mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv visu cilvēka dzīves laiku.
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vitāls Tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai.
- prestižs Tāds, kas ir dārgs, augstvērtīgs, sabiedrībā atzīts; tāds, kas sabiedrībai liecina par labklājību, augstu dzīves kvalitāti, panākumiem u. tml.
- deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
- pašmāju Tāds, kas ir saistīts ar dzimto vietu, savu dzīves vietu; mūsu pašu.
- praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
- svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, atbilstošs viens otram, cits citam (pēc rakstura īpašībām, dzīvesveida u. tml.).
- neglīts Tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām, nav pieklājīgs.
- trūcīgs Tāds, kas nenodrošina iztikai, sadzīvei nepieciešamos līdzekļus; nabadzīgs.
- sēdošs Tāds, kas parasti visu dzīves laiku ir piestiprinājies (piem., ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem).
- dzīvespriecīgs Tāds, kas rada dzīvesprieku, optimismu.
- pašzemes Tāds, kas saistīts ar dzimto zemi savu dzīvesvietu, mūsu pašu.
- nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi; nepieredzējis.
- māja Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājoklī vai ciešā saistībā ar to.
- nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks, jautrība, draiskulība u. tml.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
- anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
- jautājums Tas (piem., dzīves, darba apstākļi), kas jānokārto.
- komforts Tas (piem., ērtības, labi sadzīves apstākļi), kas (cilvēkam) rada labsajūtu, apmierinātību.
- rekvizīts Teātra izrādei vai kinofilmas uzņemšanai nepieciešamais sadzīves priekšmets.
- sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
- klusā daba tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo dabas un sadzīves priekšmetus; šāds mākslas darbs.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
- nākotne Turpmākā dzīve, izredzes, veiksme; turpmākā (kā) attīstība.
- sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā.
- piezemēt Tuvināt realitātei, ikdienas dzīvei.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- panaceja Universāls līdzeklis pret visām kaitēm, visiem dzīves gadījumiem.
- izdzīve Uzdzīve; jautra, bezrūpīga dzīve.
- bakhanālijas Uzdzīve; orģijas.
- dzīvināt Uzmundrināt, dot dzīvesprieku.
- darbnīca Uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus.
- tavā laikā uzrunātās personas dzīves laikā, darbības posmā.
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
- svešniecība Uzturēšanās, dzīve svešā zemē, vietā u. tml.
- justies Uztvert, just (piem., dzīves apstākļus) – par dzīvniekiem.
- ūdensvabole Vabole, kas pielāgojusies dzīvei ūdenī.
- dziesmuspēle Vācu komiskā opera ar runātiem dialogiem un idillisku sadzīves sižetu.
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs.
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- saistīt Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko).
- aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
- tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
- vieglas dienas viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.
- zagļa dzīve viegla dzīve, viegli dzīves apstākļi.
- zagļa dienas viegla dzīve, viegli dzīves apstākļi.
- zaļa dzīve Vieglprātīga dzīve, uzdzīve.
- poligāmija Viena dzimuma indivīda kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma indivīdiem.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām – dzīves ceļš, pamatprincips – dzīvot saskaņā ar lietu dabisko kārtību.
- ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
- pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
- naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
- senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
- pazeme Vieta zem zemes virsmas, kur atrodas dažādu mitoloģisku būtņu dzīves vieta.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- zaņķis Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli; amorāla uzvedība, netiklība.
- šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
- zeme Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- zēnība Vīriešu dzimuma cilvēka dzīves posms (aptuveni līdz 11 gadiem); pusaudža gadi.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
- džentlmenis Vīrietis, kas ievēro un korekti izpilda uzvedības un sadzīves normas.
- vecis Vīrs (dzīvesbiedrs).
- salmu atraitnis vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- salmu atraitne vīrs (sieva), kura dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- laulātie draugi vīrs un sieva; dzīvesbiedri.
- mājup Virzienā uz savu dzīvesvietu, mājām.
- referendums Visas tautas balsošana par sevišķi svarīgiem valsts dzīves jautājumiem, kurā piedalās attiecīgās valsts pilsoņi, kam ir vēlēšanu tiesības.
- Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
- sezonas nagla visinteresantākais kultūras dzīves notikums sezonā.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- īsts Vispiemērotākais dzīvesbiedrs.
- sašļukt Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
- nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta; pasaule (2).
- zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
- ihtioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zivis, to uzbūvi, dzīvesveidu, izplatību u. tml.
īve citās vārdnīcās:
LLVV