Paplašinātā meklēšana
Meklējam īve.
Atrasts vārdos (35):
- īve:1
- rīve:1
- blīve:1
- brīve:1
- dzīve:1
- iedzīve:1
- izdzīve:1
- klīvers:1
- nebrīve:1
- sadzīve:1
- sīveļļa:1
- uzdzīve:1
- vīveles:1
- glīvenes:1
- kopdzīve:1
- olīveļļa:1
- pusdzīve:1
- retrīvers:1
- skrīveris:1
- brīvestība:1
- dzīvesziņa:1
- lokomotīve:1
- naktsdzīve:1
- dzimumdzīve:1
- dzīvesveids:1
- dzīvesvieta:1
- dzīvesbiedre:1
- dzīvesbiedrs:1
- dzīvesprieks:1
- dzīvesstāsts:1
- koncertdzīve:1
- brīveksemplārs:1
- dzīvespriecīgs:1
- dīzeļlokomotīve:1
- turbolokomotīve:1
Atrasts etimoloģijās (35):
- No grieķu bios 'dzīve' un opsis 'redze'. (šķirklī biopsija)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No sanskrita āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda)
- No grieķu amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī bio-)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un kionos 'kopīgs'. (šķirklī biocenoze)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un ķīmija. (šķirklī bioķīmija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un logos 'mācība'. (šķirklī bioloģija)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un elektrisks. (šķirklī bioelektrisks)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un masa. (šķirklī biomasa)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sphaira 'lode'. (šķirklī biosfēra)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un sintēze. (šķirklī biosintēze)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un strāva. (šķirklī biostrāva)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnoloģija. (šķirklī biotehnoloģija)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tips. (šķirklī biotips)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops)
- No franču bohème 'čigānu dzīve', no Bohèmien 'čigāns'. (šķirklī bohēma)
- No krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No viduslejasvācu driven vai vecholandiešu, austrumfrīzu drīven 'dzīt'. (šķirklī drīvēt)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No grieķu psychē 'elpa; dzīve; dvēsele'. (šķirklī psihe)
- No grieķu symbiōsis (syn 'kopā' un bios 'dzīve, dzīvošana'). (šķirklī simbioze)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
Atrasts vārdu savienojumos (32):
- aiziet no dzīves
- aizkapa dzīve
- atrasties dzīves vidū
- atvadīties no dzīves
- būt dzīves vidū
- dzīve kūsā
- dzīve visu noliks savās vietās
- dzīves apraksts
- dzīves biedrs
- dzīves dārdzība
- dzīves gudrība
- dzīves līmenis
- dzīves novakare
- dzīves novakars
- dzīves prieks
- dzīves rīts
- dzīves standarts
- dzīves vieta
- dzīves ziedonis
- dzīves ziņa
- glīveņu dzimta
- manevru lokomotīve
- mazkustīgs dzīvesveids
- nospraust dzīves ceļu
- nostaigāt dzīves ceļu
- posta dzīve
- sadzīves pakalpojumi
- sadzīves pasakas
- zagļa dzīve
- zaļa dzīve
- zelta dzīve
- Zeltainais retrīvers
Atrasts skaidrojumos (200):
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- askēze Askētisma prasībām atbilstošs dzīvesveids.
- atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
- atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
- pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
- apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
- parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
- simbioze Dažādu sugu organismu kopdzīve.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
- aizkapa dzīve dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
- sekss Dzimumattiecības, dzimumdzīve.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
- kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
- šajā saulē dzīves laikā, šajā pasaulē.
- ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
- kundze Dzīvesbiedre.
- dzīves biedrs dzīvesbiedrs.
- možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
- dzīves prieks dzīvesprieks.
- dzīvotprieks Dzīvesprieks.
- mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
- dzīve Dzīvesveids.
- mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
- dzīves vieta dzīvesvieta.
- mājvieta Dzīvesvieta.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
- ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
- aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
- bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
- nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
- tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
- kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
- idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
- atnākt Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
- proza Ikdienas dzīve; ikdienība.
- diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- platpaeglis īve.
- multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
- nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, sākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- zaļas dienas labs, bezrūpīgs laiks, laba, bezrūpīga dzīve.
- saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
- zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- baltas dienas laimīgs dzīves posms.
- gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
- slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
- manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
- dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar dīzeļmotoru.
- mašīnists Lokomotīves, dīzeļvilciena, elektrovilciena vadītājs.
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīvesveids.
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
Atrasts piemēros (200):
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- dzīve Abinieku aktīvais dzīves periods.
- tuvs Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli.
- sekta Aicinājums atbrīvoties no līdzšinējās dzīves saistībām ir daudzu sektu ideoloģijas pamatā.
- šīzeme Aiziet mūžībā no šīszemes dzīves.
- aizmēzt Aizmēzt veco dzīves iekārtu.
- piekritējs Aktīva, veselīga dzīvesveida piekritējs.
- amorāls Amorāls dzīvesveids.
- anekdotisks Anekdotiski gadījumi no dzīves.
- saulains Antonijas garā dzīve bijusi saulaina un gaiša.
- pusdzīve Ap 40 gadiem pusdzīve jau nodzīvota.
- mutuļot Ap viņu mutuļoja dzīve.
- apkraut Apkraut galdu ar dažādām sadzīves mantām.
- virspuse Ar centību izlauzties dzīves virspusē.
- nokauties Ar dzīves problēmām nokāvušies cilvēki.
- fermeris Argentīnas fermera dzīve.
- ārprātīgs Ārprātīgs dzīves temps.
- sīveļļa Asa, nepatīkama sīveļļas smaka.
- askētisks Askētisks dzīvesveids.
- gaišs Atcerēties dzīves gaišos brīžus.
- skaists Atcerēties skaistākos dzīves brīžus.
- atdzimt Atdzimt radošai dzīvei.
- uzdzīve Atgriezties no nakts uzdzīves.
- atgriezties Atgriezusies mierlaika dzīve.
- spars Atgūt dzīves sparu.
- tenderis Atjaunot lokomotīves tenderi.
- atpalikt Atpalikt no dzīves.
- atplaukt Atplaukst pagasta kultūras dzīve.
- atrauties Atrauties no sabiedriskās dzīves.
- aktualitāte Atsaukties uz visām dzīves aktualitātēm.
- ceļš Atskatīties uz noieto dzīves ceļu.
- atskatīties Atskatīties uz piecdesmit dzīves gadiem.
- atteikties Atteikties no dzīves ērtībām.
- īstenība Attēlot mākslā dzīves īstenību.
- sastāvdaļa Attiecības ar cilvēkiem ir mūsu dzīves sastāvdaļa.
- izauklēt Atziņas par dzīves vērtību izauklētas gadiem.
- brīveksemplārs Autora brīveksemplārs.
- rakstīt Avīze raksta par veselīgu dzīves veidu.
- bargs Bargi dzīves apstākļi.
- reformators Baznīcas reformatora Mārtiņa Lutera dzīve.
- mudžināties Beidzot autobusā. Es tomēr mudžinos. Varbūt slēptas ilgas pēc draudzenes lika man kāri tvert Elizabetes dzīves .. drupačiņas..
- satvars Bērni un ģimene ir manas dzīves satvars.
- bezbēdīgs Bezbēdīga dzīve.
- bezdarbīgs Bezdarbīga dzīve.
- bezmērķa Bezmērķa dzīve.
- bezmērķīgs Bezmērķīga dzīve.
- bezrūpīgs Bezrūpīga bērnība, dzīve.
- dzīvesbiedre Bijusī dzīvesbiedre.
- bohēmisks Bohēmisks dzīvesveids.
- briesmīgs Briesmīga slimība, dzīve, nāve.
- svaidīties Būdama bez noteiktas dzīvesvietas, viņa svaidās apkārt pa draugu dzīvokļiem.
- piekrišana Būs vajadzīga dzīvesbiedra piekrišana.
- piedevām Cenšos ievērot veselīgu dzīves veidu, piedevām lietoju uztura bagātinātājus.
- dzīve Cilvēka dzīves ilgums.
- mozaīka Cilvēka dzīves mozaīka.
- vidusposms Cilvēka dzīves vidusposms.
- slāpt Cilvēki slāpst pēc prieka un laimīgas dzīves.
- pieredze Cilvēks ar lielu dzīves pieredzi.
- punkts Cilvēks ir tikai sīks punkts dzīves nepārtrauktajā ritējumā.
- simptoms Cilvēku neapmierinātība ar dzīves līmeni ir simptoms lielākiem nemieriem.
- citāds Citāds dzīvesveids.
- plaukt Cītīgi strādājot, viņu dzīve sāka plaukt.
- sakņot Dabā sakņota dzīvesziņa.
- dabisks Dabisks dzīves ritms.
- darbs Darba dzīve.
- pavērsiens Darba maiņa ir ierastās dzīves krass pavērsiens.
- meklējums Darba, dzīvesvietas meklējumi.
- trauma Darba, sadzīves trauma.
- ass Darbs – tā bija galvenā un būtībā arī vienīgā viņa dzīves ass.
- dārgs Dārga dzīve.
- rīve Dārzeņu rīve.
- sūrstīties Daudzi sūrstās, ka viņiem ir grūta dzīve.
- daudzkārt Daudzkārt vieglāka dzīve.
- pavaimanāt Daži cilvēki vienmēr ir gatavi pavaimanāt, cik dzīve ir grūta.
- dēkains Dēkaina dzīve.
- dīks Dīka dzīve.
- dīkdienīgs Dīkdienīga dzīve.
- dzīve Dīkdieņa dzīve.
- dīzeļlokomotīve Dīzeļlokomotīve ar elektrisko transmisiju.
- nodarbināt Domas par vecumu, nāvi un cilvēka dzīves jēgu nodarbina prātu.
- domāt Domāt par dzīves jēgu.
- orientieris Dot stabilus orientierus dzīvei.
- dramaturgs Dramaturgs Mārtiņš Zīverts.
- nosmīnēt Draugs ironiski nosmīnēja: "Kāds gan tur veselīgs dzīves veids?".
- dubults Dubulta dzīve.
- dubult- Dubultdzīve.
- attālināties Dvēselē attālināties no dzīvesbiedra.
- dzīvesbiedre Dzejnieka dzīvesbiedre.
- sadzīve Dziesmusvētku dalībnieku sadzīve.
- dzimumattiecības Dzimumattiecības ir būtiska pieaugušo dzīves sastāvdaļa.
- tabu Dzimumdzīves tabu.
- dzinulis Dzinulis pēc labākas dzīves.
- aizmest Dzīve aizmet mani uz svešu malu.
- aizsteigties Dzīve aizsteidzas ātri jo ātri.
- aprauties Dzīve aprāvās pašos spēka gados.
- patība Dzīve bez savas patības cilvēku vai nu galīgi notrulina, vai arī to padara par ciniķi un nihilistu.
- pārpilns Dzīve bija pārpilna gan priekiem, gan bēdām.
- murgi Dzīve bija pārvērtusies par murgu.
- diktēt Dzīve diktē savus noteikumus.
- gan Dzīve gan ir raiba.
- dzīve Dzīve gūstā.
- lejup Dzīve iet lejup.
- sauļup Dzīve iet sauļup.
- augša Dzīve iet uz augšu.
- ievilkt Dzīve ievilkusi sejā grumbas.
- korķis Dzīve ir briesmu pilna! Gludekļi, izsisti korķi, sakarsuši mikseri, ledusskapju krampjainā rīstīšanās..
- ziedēt Dzīve ir dārzs, kurā starp citām puķēm zied arī mīlestība.
- gals Dzīve ir galā.
- padarīšana Dzīve ir jauka padarīšana.
- sagriezties Dzīve ir sagriezusies tā, ka aušanai laika neatliek.
- smeķīgs Dzīve ir smeķīga.
- īss Dzīve ir tik īsa.
- līčlocis Dzīve izmetusi neparedzētu līčloci.
- tālāk Dzīve jādzīvo tālāk.
- bezkrāsains Dzīve kļuvusi bezkrāsaina.
- miegains Dzīve kļuvusi miegaināka.
- vienaldzīgs Dzīve lielpilsētā sievietei bija vienaldzīga.
- svaidīt Dzīve mani svaidījusi no vienas pasaules malas uz otru.
- mest Dzīve met dīvainus līkločus.
- saturēties Dzīve met tādus kūleņus, ka tik saturies.
- apriebties Dzīve nomaļajā vietā apriebusies.
- norūdīt Dzīve norūda cilvēka raksturu.
- garām Dzīve pagājusi garām.
- paiet Dzīve pagājusi trimdā.
- izbeigties Dzīve pēc nāves vēl neizbeidzas.
- šķiršanās Dzīve pēc vecāku šķiršanās.
- piespiest Dzīve piespieda mūs pārcelties uz pilsētu.
- nepanesams Dzīve pilsētā kļuva nepanesama.
- uzlikt Dzīve reizēm uzliek lielus pārbaudījumus.
- riksis Dzīve rikšiem iet uz priekšu.
- sliede Dzīve rit normālās sliedēs.
- nenovēršams Dzīve rit savu nenovēršamo gaitu.
- ritēt Dzīve rit tālāk.
- vienmuļš Dzīve ritēja vienmuļi.
- kūlenis Dzīve ritējusi kūleņu kūleņiem.
- sagrozīties Dzīve sagrozījās uz slikto pusi.
- mežģīties Dzīve sāka mežģīties.
- mezgls Dzīve sametusies mezglā.
- savs Dzīve savā ziņā ir kompromiss.
- zintnieks Dzīve saveda mani kopa ar zintnieci, kura ņem nost lāstus un melnās maģijas ietekmi.
- tēloties Dzīve tēlojās viņam kā nepārtraukti svētki.
- uzņemt Dzīve uzņēma jaunu virzienu.
- uzdāvāt Dzīve var uzdāvāt interesantu iepazīšanos.
- iegrozīties Dzīve varēja iegrozīties citādi.
- liekt Dzīve viņu liekusi un lauzusi, atņēmusi daudzus sapņus un ilūzijas.
- apslīpēt Dzīve viņu mazliet apslīpējusi.
- mētāt Dzīve viņu mētājusi pa dažādām vietām.
- lutināt Dzīve viņu nav lutinājusi.
- virmot Dzīve virmo par spīti vecumam.
- mezgloties Dzīvei jābeidz reiz mezgloties.
- pluss Dzīvei laukos ir savi plusi un mīnusi.
- mīnuss Dzīvei mazpilsētā ir savi plusi un savi mīnusi.
- apburzīt Dzīves apburzīts vīrs.
- apnikums Dzīves apnikums.
- vienāds Dzīves apstākļi abās valstīs bija vienādi.
- šaušalīgs Dzīves apstākļi tur tiešām ir šaušalīgi.
- belziens Dzīves belzieni.
- bezjēdzība Dzīves bezjēdzība.
- pieaugums Dzīves dārdzības pieaugums.
- atribūts Dzīves datorizācija ir mūsdienu atribūts.
- divatnējs Dzīves gaišās un tumšās puses divatnējs tvērums rakstnieka daiļradē.
- beigties Dzīves gaitas beidzas.
- gājums Dzīves gājums.
- grūtības Dzīves grūtības.
- ideāls Dzīves ideāls.
- ierobežotība Dzīves ideālu ierobežotība.
- iekārtojums Dzīves iekārtojums.
- dzīve Dzīves jēga, uzskati, pieredze.
- kārdinājums Dzīves kārdinājumi.
- kauss Dzīves kauss ir pilns.
- kontrasts Dzīves kontrasti.
- kredo Dzīves kredo.
- virzīties Dzīves labākie gadi strauji virzās uz priekšu.
- pārkaļķoties Dzīves laikā asinsvadi pārkaļķojas, aizsērējas.
- nedienas Dzīves likstas un nedienas.
- liksta Dzīves likstu nomākts cilvēks.
- acīmredzot Dzīves līmenis acīmredzot ir uzlabojies.
- maņa Dzīves maņa un gudrība.
- mērķis Dzīves mērķis.
- moto Dzīves moto.
- muklājs Dzīves muklājs.
- notrulināt Dzīves notrulināta sieviete.
- ļodzīties Dzīves pamati ļogās.
- pamatmotīvs Dzīves pamatmotīvs.
- pamatpatiesība Dzīves pamatpatiesības.
- pamats Dzīves pamats.
- cēlonisks Dzīves parādību cēloniska sakarība.
- posts Dzīves pārbaudījums nesa svētību, nevis postu.
- izteiksme Dzīves pārvērtības atrod izteiksmi rakstnieka daiļradē.
- pavediens Dzīves pavediens.
- piepildījums Dzīves piepildījums.
- pilnestība Dzīves pilnestība.
- pretmets Dzīves pretmeti.
- proza Dzīves proza.
- pulkstenis Dzīves pulkstenis.
- pulss Dzīves pulss.
- reālija Dzīves reālija.
īve citās vārdnīcās:
LLVV