Paplašinātā meklēšana
Meklējam vainot.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (176):
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
- sacelt spuras apvainoties; saskaisties.
- abižoties Apvainoties.
- sapūsties Apvainoties.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
- sabadīt Badot savainot.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- sacirst Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
- iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
- izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
- iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
- sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
- sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- savainot Ievainot (par organisma daļu).
- brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
- saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
- apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- sakasīt Kasot savainot.
- nokasīt Kasot vai kasoties savainot (ķermeņa daļu).
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, apvainoties.
- sacelt seksti kļūt iedomīgam; apvainoties.
- iepūsties Kļūt iedomīgam; apvainoties.
- bozties Kļūt īgnam, aizvainotam, dusmīgam.
- sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- saknaibīt Knaibot savainot.
- sakniebt Kniebjot savainot.
- sakodīt Kodot savainot.
- pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
- iekost Kožot ievainot.
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
- sadedzināties Neviļus savainot sevi (ar ko karstu).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots vai zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties (pret kādu), apvainot (kādu).
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
- siet Parasti savienojumā ar "klāt": vainot kādā nodarījumā, noziegumā.
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī nonāvēt.
- saplosīt Plosot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- sapļaut Pļaujot savainot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- mīt kājām rupji aizvainot, pazemot (kādu).
- iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- ķerties pie sirds Sarūgtināt, aizvainot.
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
- nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, ievainot.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu).
- saskrambāties Saskrambāt, savainot sevi.
- saskrāpēties Saskrāpēt, savainot sevi.
- savainoties Savainot sevi.
- sadauzīt Sitot savainot (cilvēku, ķermeņa daļu).
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- samīcīt Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
- durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
- noskrambāt Skrambājot ievainot; nobrāzt.
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrambāt Skrambājot savainot.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrāpēt Skrāpējot savainot.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- saspārdīt Spārdot savainot.
- saspert Sperot, ar spērienu savainot.
- saspiest Spiežot ievainot, savainot.
- griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
- griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
- uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- sastiept Stiepjot savainot (ķermeņa daļu).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
- aizšaut Šaujot nenonāvēt, bet ievainot (parasti dzīvnieku).
- sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
- smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
- ciest Tikt ievainotam, sakropļotam.
- kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- iekost Tīšām sāpināt, aizvainot.
- sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- grūst vainu (uz citu) vainot (citu).
- novelt vainu (uz kādu, ko) vainot (kādu, ko).
- uzgāzt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko).
- uzvelt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko).
- uzgrūst vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko).
- apsūdzēt vainot (kādu) nozieguma izdarīšanā.
- nogrūst vainu uz citu vainot citu.
- apsūdzēt vainot, nosodīt (ko).
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- ķengāt Zemiski apvainot, apmelot (kādu).
Atrasts piemēros (126):
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- pašlepnums Aizvainot mākslinieka pašlepnumu.
- aizvainoties Aizvainoties par niekiem.
- apsaitēt Apsaitēt ievainoto elkoni, pirkstu.
- netikumība Apsūdzēt, vainot kādu netikumībā.
- apvainot Apvainot ar savu nekaunīgo izturēšanos.
- apvainot Apvainot valsts nodevībā.
- apvainot Apvainot zādzībā.
- apvainoties Apvainoties bez iemesla.
- apvainoties Apvainoties par aizrādījumu.
- atraidījums Apvainoties par atraidījumu.
- apvainots Apvainots skatiens.
- savainoties Ar basām kājām bradājot pa ūdeni, var uzkāpt uz stikla lauskām un savainoties.
- ievainot Ar cirvi ievainot kāju.
- ienest Ar nestuvēm ienest ievainoto.
- piebeigt Ar šāvieniem galvā piebeigt ievainotos.
- ievainot Ar šāvienu briedi tikai ievainot.
- ievainot Ar trosi ievainot koka mizu.
- nekā Ar vārdu var ievainot dziļāk nekā ar zobenu.
- strupastis Ārsti amputēja savainotajam sunim pusi astes, tagad viņš ir strupastis.
- glābt Ārsti centās glābt ievainoto kāju.
- atbalstīt Atbalstīt ievainoto.
- atguldīt Atguldīt ievainoto uz nestuvēm.
- aizvainoties Ātri aizvainoties.
- apvainoties Ātri apvainoties.
- ātri Ātri apvainoties.
- atvainot Atvainot par traucējumu.
- atvainot Atvainot skolnieku par nokavēšanos.
- pretīrunāšana Atvainoties par pretīrunāšanu.
- atvainoties Atvainoties par savu rīcību.
- traucējums Atvainoties par traucējumu.
- atvainoties Atvainoties un pamest sarunbiedrus. "Piedodiet!" viņš atvainojās.
- priekša Atvainoties visu priekšā.
- balstīt Balstīt ievainoto.
- bezspēcīgs Bezspēcīgs slimnieks, ievainotais.
- uzgrūsties Drūzmā kādam uzgrūsties un atvainoties.
- dziedināt Dziedināt ievainoto kāju.
- dziļš Dziļi apvainots.
- stenas Dzirdami ievainoto vaidi, stenas.
- priekšķepa Dzīvniekam savainota labā priekšķepa.
- ugunslīnija Evakuēt ievainotos no ugunslīnijas.
- ievainotais Evakuēt ievainotos.
- bungādiņa Ievainot bungādiņu.
- kreiss Ievainot kreiso aci.
- ievainot Ievainot putnu spārnā.
- ievainot Ievainot roku.
- apmilzt Ievainotā vieta apmilzusi.
- aizrāpot Ievainotais aizrāpojis līdz skolai, kur saņēmis palīdzību.
- vaidiens Ievainotais apspiež vaidienu.
- kontuzēt Ievainotais bija kontuzēts.
- izgārgt Ievainotais izgārdza mežonīgu skaņu.
- dvest Ievainotais izmisīgi dvesa pēc palīdzības.
- noasiņot Ievainotais pamazām noasiņo.
- asinis Ievainotais pārplūdis asinīm.
- pulsēt Ievainotais plecs pulsēja.
- izdzīvot Ievainotais putns tomēr izdzīvoja.
- gārgt Ievainotais sāka skaļi gārgt un zaudēja samaņu.
- aizlīst Ievainotais uz vēdera aizlīda līdz upei.
- miers Ievainotajai kājai nepieciešams miers.
- iekšā Ievainotajam iekšā palikusi šķemba.
- vaidas Ievainoto vaidas.
- vaids Ievainoto vaidi.
- satvere Izmantojot rīves speciālo dārzeņu satveri, nevar nejauši savainot rokas.
- iznest Iznest ievainoto uz lielceļa.
- izpētīt Izpētīt savainotās rokas.
- aizvainot Izsakot pārmetumus, aizvainot darbinieku.
- aizvainot Justies aizvainotam.
- telegrāfs Kaujā ievainots, pēc izveseļošanās viņš sācis strādāt kara telegrāfā.
- piesaitēt Kompresi piesaitē savainotajai vietai ar marles saiti.
- ievainot Krītot ievainot ceļgalu.
- savainot Lielos dāliju gumus nereti gadās savainot.
- sastrīdēties Mums bieži gadās vienam otru pārprast, apvainoties un pat sastrīdēties.
- nogārgt Nāvīgi ievainots, viņš tikai nogārdza: "Šauj! Dedzini!"
- nedibināts Nedibināti apvainot.
- iznīcināt Nedrīkst ar vārdiem aizvainot un iznīcināt cilvēkus.
- apvainot Negribot apvainot draugu.
- lauzties No ievainotā krūtīm lauzās sāpju vaidi.
- pulsēt No ievainotās vietas pulsējot plūda asinis.
- nobeigt Nobeigt ievainoto dzīvnieku.
- ievainotais Nogādāt ievainotos slimnīcā.
- nolikt Nolikt ievainoto uz nestuvēm.
- nopietns Nopietni sadusmoties, apvainoties.
- nosiet Nosiet ievainoto pirkstu ar marli.
- pārsaitēt Pārsaitēt ievainoto galvu, roku.
- ievainot Pārsiet ievainoto vietu.
- ievainotais Pārsiet ievainotos.
- pārsiet Pārsiet ievainotos.
- pārsiet Pārsiet savainoto roku ar marles saiti.
- atlīst Pie ievainotā atlien sanitāre.
- pietūkt Pietūkusi savainotā potīte.
- prasties Prasties godaprātu un atvainoties.
- apvainot Publiski apvainot.
- rikošets Rikošetā viegli savainot karavīru.
- aizvainot Runāt aizvainotā balsī.
- apvainots Runāt apvainotā balsī.
- sadziedēt Sadziedēt ievainoto dvēseli.
- saitēt Saitēt ievainoto roku.
- sanitārs Sanitārs izvelk ievainoto no kaujas lauka.
- sanitārvilciens Sanitārvilciens ar ievainotajiem.
- savainot Savainot celi.
- apakš Savainot kāju apakš ceļgala.
- savainot Savainot muguru.
- plecs Savainot plecu.
- potīte Savainot potīti.
- savainot Savainot rokas pret asajiem akmeņiem.
- dzelzszāle Savainot roku ar dzelzszāli.
- pludot Savainotā roka pludoja asinīs.
- tūkt Savainotā vieta sāpēja un tūka.
- neprognozējams Savainots dzīvnieks var būt neprognozējams.
- vainot Savās nelaimēs vainot citus.
- apvainot Smagi apvainot.
- priekškāja Stirnai savainota priekškāja.
- pašvaks Sunim ievainotā kāja vēl pašvaka.
- taktisks Taktiski atvainoties.
- apvainots Tēlot apvainoto.
- šāviņš Tikt ievainotam ar šāviņu šķembām.
- triekties Triekties pret asfaltu un savainot ceļgalu.
- uzbrist Uzbrist kādam uz kājas un atvainoties.
- uzguldīt Uzguldīt ievainoto uz nestuvēm.
- uzlikt Uzlikt virs ievainotās vietas žņaugu.
- vainot vainot režīmu noziegumos pret cilvēci.
- spēks vainot spēka struktūras.
- vainot vainot tirgotājus cenu kāpumā.
- veterinārārsts Vest ievainoto suni pie veterinārārsta.
- vajāt Vilki vajāja savainoto stirnu.
vainot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV