Paplašinātā meklēšana
Meklējam plūst.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (284):
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- atplūst Aizplūst.
- aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
- gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
- pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
- limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
- vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
- atlīgot Atplūst, atviļņot šurp.
- atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties, izplūst.
- murmuļot Burbuļojot plūst, tecēt.
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
- pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
- asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
- dūmot Būt tādam, no kura izplūst dūmi.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- asinsvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst asinis.
- tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
- sakust Cieši savienoties, saplūst.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
- plūsma Darbība, process --> plūst.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
- skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
- elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
- klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
- elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
- voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
- ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
- virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
- aizgulgt Guldzot aizplūst.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
- sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
- ieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
- pieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā).
- ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
- ievēdīt Ieplūst (parasti par gaisa strāvu).
- ievēsmot Ieplūst (piem., par gaisa strāvu, smaržu).
- saplūst Ieplūst un palikt (kur).
- ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
- iestrāvot Ieplūst; izraisīties.
- krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
- ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
- iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- plūsmot Izplatīties, arī plūst.
- lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- klīst Izplatīties; plūst.
- atnākt Izplatoties atplūst šurp.
- iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
- izdalīties Izplūst, atdalīties (no kā).
- izslīdēt Izplūst, izbirt.
- iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
- izlieties Izplūst.
- nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
- izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
- izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piem., par mitrumu).
- izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt, plūst (par šķidrumu).
- izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
- kantilēna Līdzeni plūstoša, dziedoša melodija; šāds (skaņdarba) izpildījums.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- izlīt Līstot iztecēt, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
- salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
- mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
- atraugāties Ļaut izplūst gaisam no kuņģa vai barības vada pa muti vai degunu.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
- stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
- kantilēns Melodisks, dziedošs; līdzeni plūstošs.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
- uzvirst Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot (2).
- uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
- virst Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
- saturēt Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
- slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- noiet Noplūst.
- apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
- ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
- izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst.
- ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) degot kūp, ka plūst, ceļas (dūmi).
- noplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (2).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- siltināt Panākt, ka (kas) kļūst siltāks, ka (no kā) neaizplūst siltums.
- palaist Panākt, ka (kas) sāk virzīties, plūst.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- pielaist Panākt, ka (šķidrums) pieplūst (piem., kādā tvertnē).
- aizplūdināt Panākt, ka aizplūst; ļaut aizplūst.
- nolaist Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
- pārplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
- izkāpt no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- iziet no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- pāriet Pārplūst (pāri trauka malām).
- izlauzties Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem, gāzi u. tml.).
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
- iesprāgt Pēkšņi ieplūst (acīs) – par asarām.
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- klāni Periodiski applūstošas zemas zemes platības (ap Lubānas ezeru).
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- piesmelt Pieļaut, ka (šķidrums) ieplūst (apavos).
- nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
- saasiņot Pieplūst, arī piesūkties ar asinīm.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- sapludināt Pludinot savienot, panākt, ka saplūst (kopā).
- pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
- iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
- virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
- urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- izplūde Process --> izplūst (1); izplūšana.
- vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
- čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai vai rakstīšanai.
- cirkulēt Riņķot, plūst (kādā sistēmā).
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- legato Saistīti, plūstoši.
- noiet ūdeņi saka, ja dzemdībās vai pirms dzemdībām noplūst augļūdeņi.
- mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- sajaukties Saplūst – par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
- sajaukties Saplūst (kopā, kādā kopumā).
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- aizskanēt Skanot izplatīties, aizplūst.
- orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
- izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
- iegāzties Strauji ielīt, ieplūst (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
- ieskriet Strauji ieplūst, ievirzīties.
- izgāzties Strauji izplūst.
- pārskriet Strauji pārplūst (pāri malām).
- mutuļot Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
- skriet Strauji plūst, tecēt.
- burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
- saskriet Strauji saplūst, sariesties, satecēt.
- burbuļot Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
- šķīst Strauji tecēt, plūst.
- šļākties Strauji virzīties, plūst (par šķidrumu).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst.
- sasprāgt Strauji, pēkšņi ieplūst (par asarām).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst.
- gāzties Strauji, spēcīgi plūst, krist lielā daudzumā lejup.
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties, ieplūst (kur iekšā).
- izsūkt Sūcot panākt, ka (kas, parasti šķidra vai gāzveida viela) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izsūkties Sūcoties izplūst cauri (kam), caur (ko).
- izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iešalkt Šalcot ieplūst (kur iekšā) – parasti par vēju.
- supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
- šalts Šķidruma vai šķidras masas kopums, kas strauji, spēcīgi plūst vai tiek raidīts (kādā virzienā).
- izšļākties Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- aizšļākt Šļācoties aizvirzīties, aizplūst.
- izplūdis Tāds, kam nav stingru kontūru; neskaidrs, plūstošs.
- šķidrs Tāds, kam raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, no reaktīvas sprauslas izplūstot gāzes strūklai.
- ūdeņains Tāds, kas kļuvis šķidrs, slapjš (piemēram, kūstot, applūstot).
- silts Tāds, kas labi aizsargā no aukstuma, tāds, kas palīdz saglabāt siltumu, neļauj tam aizplūst (piem., par apģērbu, ģērbšanos).
- stāvošs Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē).
- brāzmains Tāds, kas plūst strauji, nevienmērīgi.
- rotaļīgs Tāds, kas viegli kustas, plūst, ātri mainās.
- nazāls Tāds, ko izrunā, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
- negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas; tāds, kas nav raits, plūstošs.
- straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi).
- ritēt Tecēt, plūst (par šķidrumiem).
- iztecēt Tekot izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- līt Tekot krist (ar strūklu, šļakatām, lāsēm u. tml.); plūst (pāri trauka malām).
- pietecēt Tekot pieplūst klāt (par šķidrumu, ūdens plūsmu).
- pietecēt Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
- pietecēt Tekot, plūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- aiztecēt Tekot, plūstot aizvirzīties.
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.).
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā).
- notecēt Tekot, plūstot nonākt lejā, zemē.
- patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (par šķidrumu).
- pietecēt Tekot, plūstot sakrāties.
- satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kur, kopā, kādā kopumā) – parasti par šķidrumu.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
- aptecēt Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
- kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
- paliene Teritorija pie upes vai ezera, kas palu laikā pārplūst.
- salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- sēklvads Vads (piem., sējmašīnai), pa kuru izplūst sēkla.
- dūmvads Vads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī (skurstenī).
- dzimumvairošanās Vairošanās, saplūstot divām pretējām dzimumšūnām.
- patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piem., dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- limfvads Vēnai līdzīgs cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
- jūga vēnas vēnas, kur saplūst asinis no smadzenēm, sejas un kakla.
- irdzēt Viegli šalcot, čalojot plūst (par ūdeni, ūdens plūsmu); urdzēt.
- izteka Vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens.
- vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
- aizviļņot Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
- izviļņot Viļņveidīgi izplūst.
- izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
- lodāt Virzīties, plūst (dažādos virzienos, apliecot šķēršļus u. tml.).
- ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
- lanka Zema pļava (upes palienē), kas pavasaros pārplūst.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
plūst citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV