Paplašinātā meklēšana
Meklējam māt.
Atrasts vārdos (138):
- māt:1
- māte:1
- apmāt:1
- atmāt:1
- domāt:1
- lamāt:1
- nomāt:1
- pamāt:1
- domāts:1
- mātere:1
- mātīte:1
- ņammāt:1
- pamāte:1
- tomāts:1
- apdomāt:1
- aplamāt:1
- aromāts:1
- fermāta:1
- formāts:1
- iedomāt:1
- izdomāt:1
- izlamāt:1
- iznomāt:1
- mātišķs:1
- mātšūna:1
- nodomāt:1
- nolamāt:1
- padomāt:1
- palamāt:1
- primāti:1
- primāts:1
- sadomāt:1
- salamāt:1
- uzdomāt:1
- vecmāte:1
- apdomāts:1
- automāts:1
- Dievmāte:1
- domātājs:1
- domāties:1
- iedomāts:1
- kazemāts:1
- lāčumāte:1
- lielmāte:1
- mātsakne:1
- Mežamāte:1
- namamāte:1
- nomātava:1
- pakomāts:1
- pārdomāt:1
- piedomāt:1
- sačammāt:1
- sadomāts:1
- samāties:1
- tēvamāte:1
- ultimāts:1
- vecāmāte:1
- vējamāte:1
- vīramāte:1
- audžumāte:1
- bankomāts:1
- ciltsmāte:1
- čammāties:1
- diplomāts:2
- diplomāts:1
- krustmāte:1
- kumeļmāte:1
- mājasmāte:1
- mātesaugs:1
- māteskoks:1
- mātesmāsa:1
- mātesmāte:1
- mātestēvs:1
- mātišķīgs:1
- numismāts:1
- pārdomāts:1
- pīļmātīte:1
- reformāti:1
- sivēnmāte:1
- sublimāts:1
- ūdensmāte:1
- vedējmāte:1
- zemesmāte:1
- ziloņmāte:1
- aromātisks:1
- automātika:1
- cienīgmāte:1
- iedomāties:1
- izdomāties:1
- kinemātika:1
- matemātika:1
- mātesmeita:1
- mātesplate:1
- mazformāta:1
- nolamāties:1
- palamāties:1
- sadomāties:1
- salamāties:1
- sievasmāte:1
- vecvecmāte:1
- aizdomāties:1
- automātisks:1
- automātisms:1
- diplomātija:1
- diplomātika:1
- fonemātisks:1
- idiomātisks:1
- informātika:1
- kinemātisks:1
- lielformāta:1
- matemātiķis:1
- matemātisks:1
- mātesbrālis:1
- numismātika:1
- pašizdomāts:1
- platformāta:1
- pusautomāts:1
- sačammāties:1
- sistemātika:1
- surogātmāte:1
- aksiomātisks:1
- brīvdomātājs:1
- diplomātisks:1
- harismātisks:1
- hrestomātija:1
- numismātisks:1
- problemātika:1
- simptomātika:1
- sintagmātika:1
- sistemātiķis:1
- sistemātisks:1
- supremātisms:1
- supremātists:1
- hrestomātisks:1
- mātesuzņēmums:1
- problemātisks:1
- simptomātisks:1
- pusautomātisks:1
Atrasts etimoloģijās (24):
- No 9. gs. Vidusāzijas matemātiķa Al Horezmī vārda latīniskās formas Algorithmi. (šķirklī algoritms)
- No franču armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija)
- No grieķu balsamon 'aromātiski sveķi'. (šķirklī balzams)
- No hindi bāsmatī 'smaržīgs, aromātisks'. (šķirklī basmati)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- Pēc vācu matemātiķa K. F. Gausa uzvārda. (šķirklī gauss)
- No angļu ketchup, kam pamatā ķīniešu kē chap 'tomātu sula'. (šķirklī kečups)
- No angļu lend-lease, kur to lend 'aizdot' un to lease 'iznomāt'. (šķirklī lendlīze)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No angļu leasing (to lease 'iznomāt'). (šķirklī līzings)
- No vācu Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte)
- No latīņu matrix (matricis) 'māte'. (šķirklī matrica)
- No latīņu matrix (matricis) 'māte'. (šķirklī matrice)
- No persiešu māt 'nomira'. (šķirklī mats)
- No grieķu metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No vācu Onkel, kam pamatā latīņu avunculus 'mātes brālis'. (šķirklī onkulis)
- No vācu Perlmutter (Perle 'pērle' un Mutter 'māte'). (šķirklī perlamutrs)
- No grieķu pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No itāliešu 16. gs. matemātiķa Dž. Kardāno (G. Cardano, 1501–1576) vārda. (šķirklī kardāns)
- No latīņu mater, matris 'māte' un grieķu archē 'vara'. (šķirklī matriarhāts)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
Atrasts vārdu savienojumos (46):
- aromātiskie ogļūdeņraži
- augu sistemātika
- automātiskā urbjpatrona
- bankas automāts
- bišu māte
- būt mātes cerībās
- diplomātiskā imunitāte
- diplomātiskā pase
- diplomātiskais korpuss
- diplomātiskais kurjers
- diplomātiskās attiecības
- domāt (tikai) par savu ādu
- domāts – darīts
- idiomātisks izteiciens
- iezīst ar mātes pienu
- ir ko padomāt
- kā (uzvilkts) automāts
- kā mātes klēpī
- kā no mātes miesām
- kabatas formāts
- lamāt no panckām ārā
- matemātiskā loģika
- matemātiskais svārsts
- māteru ģints
- mātes meita
- mātes miesās
- mātes pase
- mātes uzņēmums
- mātes valoda
- Meža māte
- nošķirt bērnu no (mātes) krūts
- primātu kārta
- problemātiska situācija
- simptomātiskās psihozes
- simptomātiskie līdzekļi
- sistemātiskais katalogs
- skaitļošanas matemātika
- svešā māte
- tomātu ģints
- trūkst tikai tēva un mātes
- vedas domāt
- vēja māte
- vēl mātes piens aiz lūpas
- vēl mātes piens uz lūpām
- vilku māte
- zīst māti
Atrasts skaidrojumos (200):
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- apriet Apsaukāt, nolamāt; norāt.
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
- pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
- fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
- jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- muskats Aromātisku vīnogu šķirne, no kuras ražo vīnu.
- aroms Aromāts; smarža.
- metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
- bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
- brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
- triecienšautene Automātiskā šautene.
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
- autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- bankas automāts bankomāts.
- sadot sutu bargi norāt, arī izlamāt.
- sadot pirti bargi norāt, arī izlamāt.
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- kā (uzvilkts) automāts bez domāšanas, automātiski.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
- likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
- pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- domātājs Darītājs --> domāt.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- māmiņa Dem. --> māte.
- mammīte Dem. --> māte.
- kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
- vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
- pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- gudrot Domāt, prātot (par ko).
- bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
- funktierēt Domāt; spriest.
- kustināt smadzenes domāt.
- smadzeņot Domāt.
- gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
- ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
- kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
- vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (piem., vīnam, tējai).
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- imaginārs Iedomāts, iztēlots.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
Atrasts piemēros (200):
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – mātes svētums, mātes sirds.
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- pukšķināt "Ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
- fui "Fui, pat domāt par to negribas."
- uzbrēkt "Kur dauzījies?" uzbrēca māte.
- pūrs "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
- kuš "Kuš, bērni!" māte iesaucās.
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
- nosaukt "Pasveicini mājiniekus," krustmāte nosauca un vēcināja ar roku.
- pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
- vienādi "Tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
- ū "Ū-ū!" māte sauc bērnus.
- razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- formāts A 4 formāta papīra lapa.
- diplomāts Ādas diplomāts.
- liels Ai māte mana – tēvzemīt, kas dos tev atelpot! Ik lielais var mūs jūgā dzīt un stumdīt, kā vien prot.
- krustmāte Aicināt par krustmāti.
- tur Aiz ezera augsti kalni, Tur sarkanas ogas auga, Tur raud gauži mātes meita, Kad neņēma smuks puisītis.
- ierieties Aiz kokiem ierējās ložmetējs un automātiskie ieroči.
- pasprukt Aiz prieka mātei acīs paspruka asaras.
- dudināt Aiz sienas dudina mātes balss.
- aizdomāties Aizdomāties par mūsu attieksmi pret citiem.
- aizelsties Aizelsusies istabā ienāk māte.
- aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
- aizņemt Aizņemt vilcienā vietu mātei.
- ragana Aizspriedumi par to, ka vīramātes ir īstas raganas, kļuvuši par klasiku.
- vecmāte Aizsteigties pēc vecmātes.
- aizvadīt Aizvadīt vecomāti uz kapsētu.
- akreditēt Akreditētais diplomātiskais korpuss.
- aksiomātisks Aksiomātiskā metode.
- aksiomātisks Aksiomātisks fakts.
- pārslēgties Aktīvā atpūta vislabāk ļauj pārslēgties un kādu brīdi nedomāt par darba problēmām.
- amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
- tribūns Amatā stāšanās dienā Nerons savas gvardes tribūnam pasaka, ka viņam ir labākā māte.
- mātišķīgs Apaļīga, mātišķīga sieviete.
- izdrukāt Aparatūra automātiski izdrukā nepieciešamās ziņas.
- mīļotais Apciemot mīļoto māti.
- apdomāt Apdomāt turpmāko rīcību, savus vārdus.
- apdomāts Apdomāta rīcība.
- apdomāts Apdomāts aizrādījums.
- apiet Apiet problemātiskākos jautājumus.
- apkampt Apkampt māti, bērnu.
- vadīt Apkures sistēmu vada automātika.
- aplamāt Aplamāt savu sāncensi.
- pēcstundas Apmeklēt pēcstundas matemātikā.
- apmēram Apmēram to pašu mātei stāstīja abi pārējie bērni.
- mātesmāsa Apmesties pie mātesmāsas.
- saspraude Apmetņa saspraudei iesākumā bija praktiska nozīme, jo pogas vēl nebija izdomātas.
- apputeksnēt Apputeksnēt gurķus, tomātus.
- apskaut Apskaut māti.
- apsveikt Apsveikt māti dzimšanas dienā.
- strēbt Ar apetīti strebju karsto, aromātisko zupu.
- bruņots Ar automātiem bruņoti robežsargi.
- pārskrējiens Ar īsiem pārskrējieniem un ar tikpat aprautām automāta kārtām neatturamā uzbrukumā virzījās jūras kājnieki.
- tiesības Ar kādām tiesībām jūs paņēmāt manas mantas?
- sasaukt Ar raudāšanu mazs bērns cenšas sasaukt māti vai tēvu.
- pielocīties Ārējie spoguļi automātiski pielokās un atlokās.
- sistemātisks Arheoloģisko izrakumu sistemātisks apskats.
- svece Aromātiskās sveces.
- aromātisks Aromātiski augļi.
- aromātisks Aromātisks vīns.
- perfekcija Aromātu perfekcija.
- ass Asā tomātu mērce.
- kečups Asais tomātu kečups.
- sūcējs Asins sūcējas ir odu mātītes.
- ataicināt Ataicināt zēna māti uz skolu.
- atbilde Atbildei pamāt ar roku.
- atbrīvot Atbrīvot grozu tomātiem.
- stāsts Atcerēties savas mātes bērnības atmiņu stāstus.
- noliektnis Atdalīt noliektni no mātesauga.
- atdot Atdot algu mātei.
- atjaunot Atjaunot diplomātiskās attiecības.
- uzlikt Atlika izdomāto rakstu uzlikt uz papīra.
- atmāt Atmāt ar roku un pazust aiz ceļa līkuma.
- uzpeldēt Atmiņā uzpeld mātes sacītais.
- at- Atnest (ābolu mātei).
- atprasīties Atprasīties mātei uz upi.
- vienādojums Atrisināt matemātikas vienādojumu.
- pakomāts Atrodi tuvāko pakomātu.
- atsaukt Atsaukt māti uz skolu.
- atsisties Atsisties mātē.
- atšķirt Atšķirt dzīvnieku sugas tēviņu no mātītes.
- atšķirt Atšķirt sivēnus no sivēnmātes.
- sivēnmāte Atšķirt sivēnus no sivēnmātes.
- trusēns Atšķirt trusēnus no mātes.
- sievasmāte Attiecības starp znotu un sievasmāti.
- atvadīties Atvadoties pamāt ar roku.
- atvasināt Atvasināta funkcija matemātikā.
- misija Atvērt jaunu diplomātisko misiju.
- siltumnīca Audzēt tomātus, gurķus siltumnīcā.
- tomāts Audzēt tomātus.
- auglīgs Auglīga plūmju, tomātu šķirne.
- augsts Augsta ranga diplomāts, speciālists.
- augstākais Augstākā matemātika.
- matemātika Augstākā matemātika.
- pasniedzējs Augstākās matemātikas pasniedzēja.
- augt Augt bez mātes, vecākiem.
- vecāmāte Augt pie vecāsmātes.
- pilns Augt pilnā ģimenē (ar tēvu un māti).
- sistemātiķis Augu sistemātiķis.
- spiedpoga Automāta spiedpoga.
- automātika Automātikas jaunākie sasniegumi.
- ātrumkārba Automātiskā ātrumkārba.
- automātisks Automātiskā ātrumkārba.
- automazgātava Automātiskā automazgātava.
- automātisks Automātiskā bagāžas glabātuve.
- ekscentrs Automātiskā ekscentra spiedne.
- ierīce Automātiska ierīce.
- līnija Automātiskā līnija.
- palaide Automātiskā palaide.
- pistole Automātiskā pistole.
- sakabe Automātiskā sakabe.
- automātisks Automātiskā telefonu centrāle.
- virpa Automātiskā virpa.
- ietaise Automātiska, elektriska ietaise.
- pārnesumkārba Automātiskā, mehāniskā pārnesumkārba.
- atbildētājs Automātiskais atbildētājs.
- drošinātājs Automātiskais drošinātājs.
- kompensators Automātiskais kompensators.
- kontrolieris Automātiskais kontrolieris.
- numerators Automātiskais numerators.
- potenciometrs Automātiskais potenciometrs.
- punktsitis Automātiskais punktsitis.
- sinhronizators Automātiskais, elektroniskais sinhronizators.
- vadība Automātiskās barjeras vadības bloks.
- taustmērs Automātiskās kārbas eļļas taustmērs.
- automātisks Automātiskas kustības.
- izkrāvējs Automātiskās vadības izkrāvējs.
- durvis Automātiskās, dzelzs durvis.
- automātisks Automātiski izpildīt pavēli.
- automātisks Automātiski pārrakstīt dokumentus.
- decimālsvari Automātiskie decimālsvari.
- automātisks Automātiskie ieroči.
- darboties Automāts darbojas ar pilnu jaudu.
- azartspēle Azartspēļu automāti.
- jo Balti ziedi ābelei, Vēl jo balti ieviņai. Balta bija mātes meita, Vēl jo balta sērdienīte.
- balzametiķis Balzametiķis labi sader ar tomātiem un baziliku.
- bargs Barga pamāte.
- bāzties Bāzties virsū mātei.
- beidzot Beidzot māte pārnāk no darba.
- vācieši Bērna māte ir vāciete.
- skumt Bērni neļāva mātei skumt.
- trūkt Bērniem ļoti trūkst mātes.
- ultimāts Bērniem tika izteikts ultimāts.
- aizskriet Bērns aizskrēja pie mātes.
- apkautrēties Bērns apkautrējās un pieglaudās mātei.
- atčāpot Bērns atčāpo pie mātes.
- glaust Bērns glauž galvu pie mātes krūtīm.
- ieloks Bērns ielicis galvu mātes elkoņa ielokā.
- uzgriezt Bērns ierāpjas gultā un uzgriež mātei muguru.
- ierāpties Bērns ierāpjas mātei klēpī.
- izdzirdēt Bērns izdzirdēja mātes balsi.
- kļauties Bērns kļaujas mātei klāt.
- visapkārt Bērns lūkojas visapkārt pēc mātes.
- mākties Bērns mācās virsū mātei, gribēdams tikt pie konfektēm.
- pasnaust Bērns mierīgi pasnauž mātei klēpī.
- trīties Bērns nepārtraukti trinās mātei gar sāniem.
- izkaukt Bērns no mātes izkauca kāroto mantu.
- pasekot Bērns paseko mātei līdz vārtiem.
- paslēpties Bērns paslēpjas mātei aiz muguras.
- pieglausties Bērns pieglaužas pie mātes.
- plest Bērns pleš rokas pretī mātei.
- zinis Bērns raud jau labu laiku, bet māte neliekas ne zinis.
- vilkties Bērns raudādams velkas līdzi mātei.
- pretī Bērns skrēja pretī mātei.
- priekšā Bērns skrienot bija dažus soļus priekšā mātei.
- turēties Bērns stingri turējās mātei pie rokas.
- puksts Bērnu nomierina mātes sirds puksti.
- bezkaunīgs Bezkaunīgi lamāties.
- iedomāt Bieži iedomāt mājiniekus.
- rūgts Biškrēsliņu rūgtais aromāts.
- kanniņa Bišu mātes kanniņa.
- tuntuļot Blakus mātei tuntuļoja mazulis.
- atbalstīt Brālis un māsa atbalsta māti no abām pusēm.
- sievasmāte Braukt ciemos pie sievasmātes.
- brētliņa Brētliņas tomātu mērcē.
- padomāt Brīdi padomāt un nogriezties pa otru ceļu.
- kamēr Brīdi padomāt, kamēr nospiest zvana pogu.
- briedis Briežu māte.
- mātīte Briežu mātītēm gaidāmi mazuļi.
- noparkšķēt Brīžiem spalgi noparkšķēja automātu un ložmetēju kārtas.
- mātīte Bruņurupuču mātīte izdējusi olas.
- sveštautietis Būdams sveštautietis, es Latviju uzskatu par savu pamāti, kas man devusi patvērumu.
- A Buklets A5 formātā.
- bulgurs Bulgurs ar saulē kaltētiem tomātiem.
- diplomāts Būt diplomātam.
- problemātika Būvniecības nozares problemātika.
- cālis Cāļu māte.
māt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV