Paplašinātā meklēšana
Meklējam māt.
Atrasts vārdos (138):
- māt:1
- māte:1
- apmāt:1
- atmāt:1
- domāt:1
- lamāt:1
- nomāt:1
- pamāt:1
- mātere:1
- mātīte:1
- ņammāt:1
- domāts:1
- pamāte:1
- tomāts:1
- mātišķs:1
- mātšūna:1
- apdomāt:1
- aplamāt:1
- iedomāt:1
- izdomāt:1
- izlamāt:1
- iznomāt:1
- nodomāt:1
- nolamāt:1
- padomāt:1
- palamāt:1
- sadomāt:1
- salamāt:1
- uzdomāt:1
- aromāts:1
- fermāta:1
- formāts:1
- primāti:1
- primāts:1
- vecmāte:1
- mātsakne:1
- pārdomāt:1
- piedomāt:1
- sačammāt:1
- apdomāts:1
- automāts:1
- Dievmāte:1
- domātājs:1
- domāties:1
- iedomāts:1
- kazemāts:1
- lāčumāte:1
- lielmāte:1
- Mežamāte:1
- namamāte:1
- nomātava:1
- pakomāts:1
- sadomāts:1
- samāties:1
- tēvamāte:1
- ultimāts:1
- vecāmāte:1
- vējamāte:1
- vīramāte:1
- mātesaugs:1
- māteskoks:1
- mātesmāsa:1
- mātesmāte:1
- mātestēvs:1
- mātišķīgs:1
- audžumāte:1
- bankomāts:1
- ciltsmāte:1
- čammāties:1
- diplomāts:2
- diplomāts:1
- krustmāte:1
- kumeļmāte:1
- mājasmāte:1
- numismāts:1
- pārdomāts:1
- pīļmātīte:1
- reformāti:1
- sivēnmāte:1
- sublimāts:1
- ūdensmāte:1
- vedējmāte:1
- zemesmāte:1
- ziloņmāte:1
- mātesmeita:1
- mātesplate:1
- aromātisks:1
- automātika:1
- cienīgmāte:1
- iedomāties:1
- izdomāties:1
- kinemātika:1
- matemātika:1
- mazformāta:1
- nolamāties:1
- palamāties:1
- sadomāties:1
- salamāties:1
- sievasmāte:1
- vecvecmāte:1
- mātesbrālis:1
- aizdomāties:1
- automātisks:1
- automātisms:1
- diplomātija:1
- diplomātika:1
- fonemātisks:1
- idiomātisks:1
- informātika:1
- kinemātisks:1
- lielformāta:1
- matemātiķis:1
- matemātisks:1
- numismātika:1
- pašizdomāts:1
- platformāta:1
- pusautomāts:1
- sačammāties:1
- sistemātika:1
- surogātmāte:1
- aksiomātisks:1
- brīvdomātājs:1
- diplomātisks:1
- harismātisks:1
- hrestomātija:1
- numismātisks:1
- problemātika:1
- simptomātika:1
- sintagmātika:1
- sistemātiķis:1
- sistemātisks:1
- supremātisms:1
- supremātists:1
- mātesuzņēmums:1
- hrestomātisks:1
- problemātisks:1
- simptomātisks:1
- pusautomātisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (740):
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- apriet Apsaukāt, nolamāt; norāt.
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
- pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
- fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
- jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- muskats Aromātisku vīnogu šķirne, no kuras ražo vīnu.
- aroms Aromāts; smarža.
- metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
- bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
- brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
- triecienšautene Automātiskā šautene.
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
- autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- bankas automāts bankomāts.
- sadot sutu bargi norāt, arī izlamāt.
- sadot pirti bargi norāt, arī izlamāt.
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- kā (uzvilkts) automāts bez domāšanas, automātiski.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
- likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
- matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
- pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- domātājs Darītājs --> domāt.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- māmiņa Dem. --> māte.
- mammīte Dem. --> māte.
- kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
- vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
- pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- gudrot Domāt, prātot (par ko).
- bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
- filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
- funktierēt Domāt; spriest.
- kustināt smadzenes domāt.
- smadzeņot Domāt.
- gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
- ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
- kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
- vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (piem., vīnam, tējai).
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
- sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
- imaginārs Iedomāts, iztēlots.
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
- autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- nolamāties Iesākt lamāties un pārstāt lamāties.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
- automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
- zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- izkombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
- izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
- piedomāt Izdomāt un pievienot (ko klāt).
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- izfunktierēt Izdomāt, izgudrot.
- sagudrot Izdomāt, sacerēt.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- izgudrot Izdomāt.
- izpīpēt Izdomāt.
- izprātot Izdomāt.
- izsmadzeņot Izdomāt.
- izštukot Izdomāt.
- Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
- segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
- segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
- izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
- izsunīt Izlamāt, izbārt.
- izgānīt Izlamāt.
- izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
- izdot Iznomāt, izrentēt.
- atvērt iekavas izpildīt iekavās norādīto matemātisko darbību.
- iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
- sakurināt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- sakurt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- izsvērt Izvērtēt, rūpīgi pārdomāt.
- veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
- kaķene Kaķu mātīte.
- apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
- Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- automatizēties Kļūt automātiskam (2).
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- safrāns Krokuss ar aromātiskām oranžsarkanām drīksnām [Crocus sativus].
- cidonija Krūms ar nelieliem, dzelteniem, ļoti skābiem un aromātiskiem augļiem; henomele.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
- tālredzīgs solis labi pārdomāta rīcība.
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- gānīt Lamāt, rupji apsaukāt.
- saukāt Lamāt.
- slānīt Lamāt.
- sunīt Lamāt.
- gānīties Lamāties.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- autoplacis Laukums, kur var nopirkt vai iznomāt automobili.
- lauvene Lauvu mātīte.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- matemātiskā loģika loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- balzametiķis Ļoti aromātisks, saldens etiķis, ko gatavo no koncentrētas vīnogu sulas, nogatavinot to īpašās mucās.
- pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
- miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
- nosunīt līdz pēdējam ļoti nolamāt.
- rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- maldīties Maldīgi domāt, uzskatīt.
- atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
- atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- matemātiķis Matemātikas speciālists.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- kvantitatīvā lingvistika matemātiskā lingvistika
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- mātesmāte Mātes māte; vecāmāte.
- palamāt Mazliet lamāt.
- palamāties Mazliet lamāties.
- pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
- automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- Mežamāte Meža māte.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- citronkoks Mūžzaļš augļu koks ar koši dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citrons.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
- mango Mūžzaļš tropu koks ar aromātiskiem, saldiem, ovālas formas augļiem.
- kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade.
- zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
- zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
- maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
- kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
- mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
- kabatas formāts neliels formāts, ko var ievietot kabatā.
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- no (zila) gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
- pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
- meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
- ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
- neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
- aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
- nogānīt Nolamāt; nomelnot.
- nosunīt Nolamāt.
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
- rentēt Nomāt.
- noma Nomātava.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
- ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- nabas saite orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
- aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
- izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
- pakustināt smadzenes padomāt.
- papīpēt Padomāt.
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- pamest Pamāt.
- svešā māte pamāte.
- nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
- sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- pārlikt Pārdomāt (1).
- racionāls Pārdomāts, lietderīgs, izdevīgs; ērti izmantojams, lietojams.
- prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
- ieplānot Paredzēt plānā; iecerēt, nodomāt.
- nolūks Paredzētais, nodomātais (rīcības, darbības) mērķis.
- lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
- izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
- ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- izšauties caur galvu pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties cauri galvai pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
- šauties prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- šauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- šauties atmiņā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- piegudrot Piedomāt klāt.
- raudzīties Pievērsties (kam), domāt (par ko).
- piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
- piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
- pīļmātīte Pīļu mātīte.
- maksims Pirmais automātiskais ložmetējs (konstruēts 1884. g.).
- perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
- kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
- kabatas dators portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatdators.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- pērtiķveidīgs Primāti.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- simptomātiskās psihozes psihozes, kas rodas dažādu somātisku un infekcijas slimību dēļ, intoksikācijas u. tml. gadījumos.
- mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
- fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā; izdomāt.
- bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
- kārtīgs Regulāri, sistemātiski.
- aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
- laika relejs relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
- dogmatika Reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts teoloģijā.
- demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
- strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- rēķināt Risināt (matemātisku uzdevumu).
- legāts Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- avene Rožu dzimtas daudzgadīgs augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām un garu, stāvu stublāju.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām [Rubus chamaemorus].
- rotaļāties ar vārdiem runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
- studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, pētīšana.
- svērt Rūpīgi pārdomāt.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- izstudēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, izpētīt (ko).
- ķēzīt Rupji lamāt, ķengāt.
- ķēzīties Rupji lamāties, ķengāties.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
- iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
- saprātot Sagudrot, izdomāt.
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
- funkcionāls Saistīts ar (matemātisku) funkciju, tai raksturīgs.
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku, tai raksturīgs.
- eksakts Saistīts ar matemātiku, matemātiskām metodēm.
- mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- ultimatīvs Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
- likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
- galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
- širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
- juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
- čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
- tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- domāts – darīts saka, ja nodomāto paveic nekavējoties.
- šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
- medus Salda, aromātiska, sīrupveidīga viela, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, kamenes.
- aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
- misija Savienojuma ar "diplomātisks": diplomātiskā pārstāvniecība (ārvalstīs).
- relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- sievasmāte Sievas māte.
- sievene Sievasmāte.
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
- namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
- piedzimtais sifiliss sifiliss, kura gadījumā ierosinātājs no slimās mātes iekļūst augļa organismā caur placentu.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, dodot (piem., daiļdarba) analīzi un vērtējumu.
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
- sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- trenēties Sistemātiski vingrināties (parasti kādā sporta veidā).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- dalījums Skaitlis, ko iegūst matemātikas darbības – dalīšanas rezultātā.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- virces Smaržīgie pipari; asas, aromātiskas garšvielas.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- apziņa Spēja uztvert, domāt un atbilstoši reaģēt.
- laimētava Spēļu automātu zāle.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
- stārķiene Stārķu mātīte.
- mediators Starpnieks, vidutājs (tiesvedībā, diplomātiskās sarunās u. tml.).
- izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
- pusdulla galva stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs skaidri domāt, loģiski spriest.
- salamāt Stipri izlamāt.
- lamāt no panckām ārā stipri lamāt.
- stirnu kaza stirnu mātīte.
- strazdiene Strazdu mātīte.
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, apelsīniem līdzīgi oranžsarkani augļi ar rūgteni skābu garšu.
- sumbru govis sumbru mātītes.
- kuce Suņu mātīte.
- supremātists Supremātisma pārstāvis.
- legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- propoliss Sveķaina, aromātiska viela, ko ražo medus bites no koku pumpuru un jauno dzinumu izsvīduma; bišu līme.
- cūka Šā dzīvnieka mātīte.
- mirre Šā koka aromātiski sveķi, ko izmanto, piemēram, kvēpināšanai reliģiskās ceremonijās.
- kols Šāda grafiska zīme citās nozarēs (piem., matemātikā – dalīšanas zīme).
- bērt Šaut garām kārtām (par automātiskajiem ieročiem).
- pasiflora Šī auga dažu sugu ēdams aromātisks auglis.
- aita Šo dzīvnieku mātīte.
- govs Šo dzīvnieku mātīte.
- kaza Šo dzīvnieku mātīte.
- pundurvistas Šo putnu mātīte.
- pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga.
- ireāls Tāds, kā īstenībā nav un nevar būt; izfantazēts, iedomāts; nereāls.
- lielformāta Tāds, kam ir liels formāts.
- mazformāta Tāds, kam ir mazs formāts.
- pasalds Tāds, kam ir samērā salda smarža, aromāts.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
- aromātisks Tāds, kam piemīt aromāts; smaržīgs.
- matemātisks Tāds, kas attiecas uz matemātiku, ir saistīts ar to, tai raksturīgs.
- pašizdomāts Tāds, kas ir paša izdomāts.
- mātišķs Tāds, kas ir raksturīgs mātei.
- prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesakarīgs Tāds, kas nav sistemātiski, loģiski sakārtots, izvietots.
- centīgs Tāds, kas neatlaidīgi, rūpīgi ko dara, cenšas sasniegt (iecerēto, nodomāto); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- īsts Tāds, kas pastāv īstenībā, nav iedomāts, šķietams; reāls.
- reāls Tāds, kas pastāv, eksistē dzīvē; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens.
- pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
- mātišķīgs Tāds, kas raksturīgs mātei; mātišķs.
- pārsteidzīgs Tāds, kas rīkojas spontāni, nepārdomāti, neizvērtējot savas rīcības sekas.
- karstgalvīgs Tāds, kas rīkojas strauji, pārsteidzīgi, nepārdomāti.
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- apdomāts Tāds, kas veikts ar apdomu; pārdomāts.
- neatlaidīgs Tāds, kas, pārvarot grūtības, šķēršļus, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, īstenot iecerēto, nodomāto.
- neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
- kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piem., darbību) secība; tāds, kas nav regulārs, sistemātisks.
- grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
- sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas; iedomāts, iztēlots, idealizēts.
- opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
- kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
- taksofons Telefona automāts – aparāts telefona sarunām par tūlītēju samaksu.
- sīkplastika Tēlniecības veids – neliela formāta darbu (piem., cilvēku un dzīvnieku figūriņu) darināšana; attiecīgais mākslas darbs.
- čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- brālēns Tēva brāļa vai māsas, mātes brāļa vai māsas dēls.
- tēvamāte Tēva māte; vecāmāte.
- pamāte Tēva sieva attiecībā pret sava vīra iepriekšējās laulības bērniem (parasti, ja bērnu īstā māte ir mirusi).
- onkulis Tēva vai mātes brālis; tēvocis.
- tēvocis Tēva vai mātes brālis.
- māsīca Tēva vai mātes brāļa (māsas) meita.
- omamma Tēva vai mātes māte; vecāmāte.
- vecāmāte Tēva vai mātes māte.
- vecaistēvs Tēva vai mātes tēvs; vectēvs.
- vectēvs Tēva vai mātes tēvs.
- vecvecāki Tēva vai mātes vecāki.
- vecvecmāte Tēva vai mātes vecāmāte.
- vecvectēvs Tēva vai mātes vectēvs.
- tante Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
- vecāki Tēvs un māte.
- dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- tīģeriene Tīģeru mātīte.
- ienākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
- nākt prātā tikt iedomātam, atminētam.
- nākt galvā tikt iedomātam, atminētam.
- iešauties prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- iešauties galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- iekrist galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- ieskriet galvā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- iekrist prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- ieskriet prātā tikt pēkšņi iedomātam, atminētam.
- šauties caur galvu tikt pēkšņi iedomātam.
- šauties caur smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
- šauties cauri galvai tikt pēkšņi iedomātam.
- šauties cauri smadzenēm tikt pēkšņi iedomātam.
- pieplūst Tikt sistemātiski piegādātam.
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- tītariene Tītaru mātīte.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- trīnīši Trīs bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- guava Tropiskais auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- ananass Tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem; šī auga auglis.
- trusene Trušu mātīte.
- karmīns Tumši sarkana krāsviela, ko iegūst no dažu bruņutu sugu mātītēm; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
- lūgt kūmās uzaicināt būt par krusttēvu vai krustmāti.
- uzprātot Uzdomāt.
- trāpīt Uzminēt; pareizi domāt, teikt.
- uzkrecelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskribelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- uzskricelēt Uzrakstīt (piemēram, bez pietiekamas pārdomātības).
- pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
- mauzeris Vācu ieroču tehniķu konstruētā automātiskā pistole.
- spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- grāmatiņa Vākos iestiprināts neliela formāta dokuments ar noteiktu tekstu.
- legācija Valsts diplomātiskā pārstāvniecība ārvalstīs.
- vecs Vecāki; tēvs vai māte.
- oma Vecāmāte.
- vecāmamma Vecāmāte.
- vecmāmiņa Vecāmāte.
- vecmamma Vecāmāte.
- vecmāmuļa Vecāmāte.
- vecmāte Vecāmāte.
- vecvecmāmiņa Vecvecmāte.
- vedējs Vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris.
- vedējpāris Vedējtēvs un vedējmāte.
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
- stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
- rēķināt Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
- strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
- noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
- sūtniecība Vēstniecība; diplomātiskā misija.
- reālskola Vidējā mācību iestāde, kurā lielāku vērību velta dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
- padēls Viena laulātā dēls no iepriekšējas laulības attiecībā pret pamāti vai patēvu.
- vējamāte Viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vēja māte.
- vēja māte viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes; vejamāte; vējmāte.
- kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
- melone Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
- mājiens Vienreizēja paveikta darbība --> māt; (rokas, galvas) kustība ar noteiktu nozīmi.
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- kūma Viens no krustvecākiem – krusttēvs vai krustmāte.
- pamāt Vienu vai vairākas reizes māt (ar roku vai galvu).
- vilcene Vilku mātīte.
- vīramāte Vīra māte.
- vīrene Vīramāte.
- vedējtēvs Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
- etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
- diplomātiskais korpuss visu kādā valstī akreditēto ārvalstu diplomātu kopums.
- normālforma Visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma.
- nozākāt Zākājot nopelt; nicinoši nolamāt.
- zaķene Zaķu mātīte.
- atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- dabīgā barošana zīdaiņa barošana ar mātes pienu no krūts.
- dabiskā barošana zīdaiņa barošana ar mātes pienu no krūts.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma, kurā māte iznēsā piedzimušo mazuli; šīs apakšklases dzīvnieki [Marsupialia].
- safrāna pepiņš ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem; šīs šķirnes ābeļu auglis.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
- ziloņmāte Ziloņu mātīte, kurai ir mazulis.
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
- kibernētika Zinātne par sakariem un automātiskām vadības un kontroles sistēmām.
- teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas svētos rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
- eksaktās zinātnes zinātnes, kurās izmanto matemātiku un matemātikas metodes.
- ķēve Zirgu mātīte.
- zīst māti Zīst pienu no dzīvnieka mātītes pupa.
- zīst māti Zīst pienu no mātes krūts.
- piezīsties Zīžot piesaistīties (pie sievietes krūtsgala, dzīvnieka mātītes pupa).
- piezīsties Zīžot uzņemt mātes pienu pietiekamā daudzumā.
māt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV