Paplašinātā meklēšana

Meklējam guns.

Atrasts vārdos (66):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (130):

kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
degbumba Bumba ugunsgrēka izraisīšanai.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
ķets Čuguns.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
snīpis Deguns.
šņukurs Deguns.
uguntiņa Dem. --> uguns.
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
sārts Liels ugunskurs.
guns Liesma, uguns.
uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
sadedzināties Nonāvēties, pakļaujot sevi uguns iedarbībai.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
krākt Par uguni, ugunsgrēku.
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
brandmūris Pretuguns mūris.
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
smeceris Seja; arī deguns.
Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
uguns auka Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
uguns krusa Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
ugunsūdens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns); ugunsdzira.
uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
strupdegunains Tāds, kam ir strups deguns.
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties; ugunsdrošs.
ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
ugunsdzēsība Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai, ugunsdzēsības dienestam.
ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
ugunsbīstams Tāds, kurā ir liela ugunsgrēka izcelšanās iespējamība.
ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela.
gardegunis Tas, kam ir garš deguns.
strupdegunis Tas, kam ir strups deguns.
Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
lēna uguns uguns ar mazu liesmu.
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
ugunspielūdzējs Uguns kulta praktizētājs.
ugunsmēle Uguns ugunsgrēkā.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
Sarkanais gailis uguns, kas posta, iznīcina; ugunsgrēks.
olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
spelte Uguns, liesma.
ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
ugunsvīrs Ugunsdzēsējs.
ugunsdzēšamais aparāts ugunsdzēsības aparāts.
ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunspūķis Ugunsgrēks.
odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
uguns krusts ugunskrusts.
svastika Ugunskrusts.
ugunszīme Ugunskrusts.
gunskurs Ugunskurs.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
zenītuguns Zenītartilērijas uguns.

guns citās vārdnīcās:

Tēzaurs

guns

LLVV

guns

MEV

guns