Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam guns.

Atrasts vārdos (66):

Atrasts etimoloģijās (10):

No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
No grieķu pyr 'uguns' (šķirklī piro-)
No grieķu rhis, rhinos 'deguns'. (šķirklī rinīts)
No vācu Benz(ol) un grieķu pyr 'uguns'. (šķirklī benzpirēns)
No vācu Brander, Brand 'degšana, ugunsgrēks' un mūris. (šķirklī brandmūris)
No personāža Kangara A. Pumpura eposā "Lāčplēsis" un Raiņa lugā "Uguns un nakts". (šķirklī kangars)
Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
No grieķu pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts)
Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)

Atrasts vārdu savienojumos (40):

Atrasts skaidrojumos (130):

kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
degbumba Bumba ugunsgrēka izraisīšanai.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
ķets Čuguns.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
snīpis Deguns.
šņukurs Deguns.
uguntiņa Dem. --> uguns.
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
sārts Liels ugunskurs.
guns Liesma, uguns.
uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
sadedzināties Nonāvēties, pakļaujot sevi uguns iedarbībai.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
krākt Par uguni, ugunsgrēku.
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
brandmūris Pretuguns mūris.
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
smeceris Seja; arī deguns.
Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
uguns auka Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
uguns krusa Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
ugunsūdens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns); ugunsdzira.
uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
strupdegunains Tāds, kam ir strups deguns.
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties; ugunsdrošs.
ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
ugunsdzēsība Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai, ugunsdzēsības dienestam.
ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
ugunsbīstams Tāds, kurā ir liela ugunsgrēka izcelšanās iespējamība.
ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela.
gardegunis Tas, kam ir garš deguns.
strupdegunis Tas, kam ir strups deguns.
Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
lēna uguns uguns ar mazu liesmu.
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
ugunspielūdzējs Uguns kulta praktizētājs.
ugunsmēle Uguns ugunsgrēkā.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
Sarkanais gailis uguns, kas posta, iznīcina; ugunsgrēks.
olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
spelte Uguns, liesma.
ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
ugunsvīrs Ugunsdzēsējs.
ugunsdzēšamais aparāts ugunsdzēsības aparāts.
ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunspūķis Ugunsgrēks.
odere Ugunsizturīgs aizsargslānis, ar ko no iekšpuses izklāj krāsnis, kurtuves u. tml.
šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
uguns krusts ugunskrusts.
svastika Ugunskrusts.
ugunszīme Ugunskrusts.
gunskurs Ugunskurs.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
zenītuguns Zenītartilērijas uguns.

Atrasts piemēros (200):

trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.
uguns Acīs pazib ļauna uguns.
līkāt Aiz ugunskura līkā mežinieki un šņakstina cirvjus. Apdarina baļķi.
pretuguns Aizsargāt mežu no ugunsgrēka izplatīšanās ar pretuguni.
aizvizēt Aizviz starmeša uguns.
baletfilma Andra Liepas baletfilma "Ugunsputna atgriešanās".
zilgansārts Ap oglēm laizījās zilgansārtas uguns mēles.
ēnoties Ap ugunskuru ēnojās kareivju silueti.
apdedzināt Apdedzināt pie ugunskura apģērbu.
apdedzināties Apdedzināties ugunskurā.
apdzēst Apdzēst ugunsgrēku.
apsārtis Apsārtis deguns.
apsildīties Apsildīties pie ugunskura, pie krāsns.
apsvilināt Apsvilināt pie ugunskura bikses.
apvilkt Apvilkt bluķi apkārt ugunskuram.
ugunsizturīgs Ar ķimikālijām piesūcināts ugunsizturīgs audums.
piejoņot Ar skaļu taurēšanu piejoņoja ugunsdzēsēji – kāds bija tos izsaucis.
izsaukums Ārsti, ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu.
artilērija Artilērijas uguns.
uguns Artilērijas uguns.
viesuļuguns Artilērijas, ložmetēju viesuļuguns.
uguns Atbalsta uguns.
ugunsdrošība Atbildīgais par ugunsdrošību iestādē.
atbrāzties Atbrāžas ugunsdzēsēju mašīna.
atdrāzties Atdrāzties kā uz ugunsgrēku.
uzsprēgāt Atpūtas vietā uzsprēgāja ugunskurs.
pārraut Atskriedamies Jānis pārrāva meitas .. pār ugunskuram..
atstiept Atstiept baļķi pie ugunskura.
atvilkt Atvilkt nokaltušo stumbru pie ugunskura.
ugunsstabs Augsts ugunsstabs no vulkāna.
liesma Augstu uzvijas ugunskura liesmas.
deguns Automašīnas, autobusa deguns.
strūklot Aviācijas degviela, kas strūkloja no spārna, uzliesmoja, un lidmašīnu pārņēma uguns.
baigs Baigs ugunsgrēks.
uguns Bākas uguns.
vaduguns Bākas vaduguns vadlīnijas galā.
ugunskaps Bedres ugunskaps.
tecēt Bērnam tek deguns.
aptupties Bērni aptupstas ap ugunskuru.
ugunslīnija Biatlonistes pēdējā ugunslīnijā.
brīvprātīgs Brīvprātīgie ugunsdzēsēji.
ugunsdzēsējs Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
niezēt Brīžam sāk niezēt deguns.
spīgot Cauri tumsai spīgo ugunskura liesmas.
ugunsdrošība Celtniecības materiālu ugunsdrošība.
ugunsaizsardzība Celtniecības ugunsaizsardzība.
čupa Ceļotāji sasēdās čupā ap ugunskuru.
ugunskurs Cept ugunskurā desiņas.
ciest Ciest ugunsgrēkā.
ugunsūdens Cilāt ugunsūdens pudeli.
ugunsspļāvējs Cirkā varējām vērot ugunsspļāvēja priekšnesumu.
pretoties Čuguns labi pretojas korozijai.
dedzināt Dedzināt ugunskuru.
kumpums Deguns ar kumpumu.
nāss Deguns ar platām nāsīm.
asiņot Deguns asiņo.
pilēt Deguns atkal pilēja.
sarkanviolets Deguns kļuvis sarkanviolets kā biete.
pieķepēt Deguns pieķepējis ar putekļiem.
deguns Deguns tek.
ugunsdzira Dot priekšroku šņabim, brendijam un citām ugunsdzirām.
ugunssargs Dzejnieks bija savas tautas ugunssargs.
ugunsgrēks Dzēst meža ugunsgrēku.
dzēst Dzēst ugunsgrēku.
pielaistīt Dzēšot ugunsgrēku, visa māja pielaistīta ar ūdeni.
izsprakstēt Dzirkstele izsprakstēja no ugunskura.
iesprāgt Dzirkstele no ugunskura iesprāgst zālē.
izsprāgt Dzirksteles izsprāgst no ugunskura.
lidot Dzirksteles lido no ugunskura.
pasisties Dzirksteles pasitas gaisā no ugunskura.
sprāgt Dzirksteles sprāgst gaisā no ugunskura.
dzirksteļains Dzirksteļains ugunskurs.
ugunsstabs Eksplozijas ugunsstabs.
viesuļuguns Emocionāla viesuļuguns.
ugunslīnija Evakuēt ievainotos no ugunslīnijas.
ēze Ēzē deg uguns.
gaišs Gaiša uguns.
paviršība Galvenais meža ugunsgrēku cēlonis ir cilvēku paviršība.
deguns Garš, strups, līks deguns.
strūkla Gāzes tvaikam aizdegoties, izveidojusies uguns strūkla.
glābt Glābt ugunsgrēkā vērtīgākās mantas.
gunskurs gunskura liesmas.
iededzināt Iededzināt ugunskuru.
ugunspozīcija Iekārtot ugunspozīcijas.
iekņudēties Iekņudējās deguns.
iekurināt Iekurināt ugunskuru ar vienu sērkociņu.
iekvēloties Iekvēlojas ugunskurs, sveces liesma.
iemūrēt Iemūrēt kurtuvē ugunsdrošus ķieģeļus.
ierobežot Ierobežot meža ugunsgrēku.
iesnains Iesnains deguns.
faķīrs Iespaidīgs faķīru uguns šovs.
iesprakšķēties Iesprakšķas ugunskurs, degošās pagales.
ietaurēties Ietaurējas ugunsdzēsēju automobiļi.
iezibēties Iezibas policijas mašīnas bākuguns.
nosprakstēt Ik pa brīdim ugunskurā nosprakst degoši zari.
instruēt Instruēt strādniekus par ugunsdzēsības noteikumiem.
vaduguns Ir tauta mana vaduguns Un sirdsapziņa mana..
īsslēgums Īsslēguma izraisīts ugunsgrēks.
izbikstīt Izbikstīt ogles plītī, pagales ugunskurā.
kvēlot Izdegušais ugunskurs vēl kvēlo.
izdzēst Izdzēst ugunskuru, sveci.
izglābties Izglābties ugunsgrēkā.
ugunspozīcija Izlūkot ienaidnieka ugunspozīcijas.
izmūrēt Izmūrēt dūmvadu ar ugunsdrošajiem ķieģeļiem.
kurtuve Izmūrēt kurtuvi ar ugunsdrošiem ķieģeļiem.
ugunspunkts Iznīcināt vairākus pretinieka ugunspunktus.
izoderēt Izoderēt krāsni ar ugunsdrošiem ķieģeļiem.
izraust Izraust ogli no ugunskura.
ugunsdzēsējs Izsaukt ugunsdzēsējus.
ugunsnedrošs Izsludināt ugunsnedrošo periodu mežos.
izspēlēt Izspēlēt ugunsgrēka situāciju.
ugunsraksts Izšūt spilgtu ugunsrakstu.
izteikts Izteikts deguns.
izžāvēties Izžāvēties pie ugunskura.
vestāliete Ja svētā uguns Vestas templī nodzisa, vainīgās vestālietes bargi sodīja.
ugunsgailis Jāņuguns pavadonis bieži ir ugunsgailis.
apdedzināt Jaunekļa skatiens un pieskārieni meiteni apdedzināja kā uguns.
ugunslīnija Jaunsargi uz ugunslīnijas.
jutelīgs Jutelīgs deguns.
savārīt Kad ogas savārījušās, tās noņem no uguns un izberž caur smalku sietu.
sumpurnis Kādu dienu pamāte .. sūtīja .. pameitu pēc uguns uz sumpurņa pili.. Tā zināja, ka negantais sumpurnis saplosīs cilvēku savā pilī gabalu gabalos.
kaitēt Kaitēt akmeni ugunskurā.
degt Kamīnā deg uguns.
izdvest Kamīna uguns izdvesa mājīgu siltumu.
ugunskristības Karakuģa ugunskristības jūras kaujā.
karsts Karstā ēzes uguns.
sutināties Katlam uzliek vāku un atstāj sutināties uz lēnas uguns.
uzvārīties Katliņš uz ugunskura uzvārās.
kavēties Kavēties pie ugunskura līdz rītam.
laukums Kempingā paredzēts laukums ugunskura vietai.
malduguns Klejojoša malduguns.
ugunsdrošība Koksnes ugunsdrošības paaugstināšanas iespējas.
uguns Koncentrēta uguns.
ugunsmēle Koncerta laikā uz skatuves šaujas ugunsmēles.
uguns Krāsnī deg uguns.
guns Krāsnī iedegas guns.
sprēgāt Krāsnī uguns deg sprēgādama.
zvērot Krāsnī zvēro uguns.
kumpains Kumpains deguns.
kuprains Kuprains deguns.
kurties Kuras liels ugunskurs.
kurināt Kurināt ugunskuru.
ugunskaps Kuršu karavīra ugunskaps.
kurt Kurt ugunskuru.
ķert Ķert telefonu, lai zvanītu ugunsdzēsējiem.
ugunsmūris Ķieģeļu ugunsmūris.
ziedoklis Latgaļi savos svētkos ziedoja dieviem un ziedokļus sadedzināja ugunskuros.
leņķveida Leņķveida ugunsdrošās manšetes.
izkurināt Lielākās pagales izkurināja ugunskurā.
pieņemties Liels mežu ugunsgrēks pieņēmies spēkā.
ugunssārts Liels ugunssārts.
ugunskrusts Lielvārdes jostā lielā spēka zīme ir ugunskrusts.
liesmains Liesmains ugunskurs.
mēle Liesmu, uguns mēles.
sekmēt Lietus sekmēja meža ugunsgrēka dzēšanu.
sasēdēt Līgotāji sasēž ap ugunskuru.
uguns Logā deg uguns.
sasprāgt Logi ugunsgrēka laikā deformējās, stikli sasprāga.
degt Logos deg uguns.
sprostuguns Ložmetēju sprostuguns.
uguns Luksoforā ir zaļā uguns.
signāluguns Luksofora sarkanā signāluguns.
spīdēt Mājas logos spīdēja uguns.
malduguns Malduguns gailē.
piebriedināt Mannu uz lēnas uguns maisot piebriedina.
svastika Māras jostas rakstā ir 36 svastikas jeb ugunskrusta modifikācijas.
ugunspuķe Mazprasīgā ugunspuķe mežu izcirtumos.
ugunszīme Mazulis piedzimis ar ugunszīmi.
ciguns Medicīniskais ciguns ir vingrojumu komplekss veselības uzlabošanai un ķermeņa vingrumam.
zars Mest zarus ugunskurā.
mest Mest žagarus ugunskurā.
uguns Mežā izplatās uguns.
izraisīties Mežā izraisījies ugunsgrēks.
plosīties Mežā plosās ugunsgrēks.
ugunsaizsardzība Meža ugunsaizsardzība.
apsvilt Meža ugunsgrēkā apsviluši koku stumbri.
ugunssargs Meža ugunssargiem šovasar darba daudz.
vārīties Mežā vārījās īsta elles uguns.
ugunskurs Mežcirtēju ugunskurs zaru dedzināšanai.
milzu Milzu ugunsgrēks.
stāvuguns Mīnmetējs ir stāvuguns ierocis.
mīnmetējs Mīnmetēju uguns.
mīna Mīnu viesuļuguns.
mobilizēt Mobilizēt ugunsdzēsējus meža ugunsgrēku dzēšanai.
sasist Mūsu ložmetēju lielāko daļu bija sasitusi ienaidnieka artilērijas un mīnmetēju uguns.
iezvēroties Nakts tumsā iezvērojas ugunskurs.
svilināt Nātres svilina kā uguns.
nāvējošs Nāvējoša ložmetēja uguns.
spelte Neatdot uguns speltij māju.
ugunslīnija Neatstāt ugunslīniju pirms ieroča izlādēšanas.
nedziestošs Nedziestošā Mūžīgā uguns Brāļu kapos.
nedziestošs Nedziestošs ugunskurs.
nemaņa Nemaņā censties ko glābt no uguns.

guns citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV