Paplašinātā meklēšana
Meklējam zeme.
Atrasts vārdos (56):
- zeme:1
- pazeme:1
- šīzeme:1
- zemene:1
- ārzemes:1
- mālzeme:1
- tēvzeme:1
- zemzeme:1
- aramzeme:1
- cietzeme:1
- melnzeme:1
- pašzemes:1
- piezemes:1
- sauszeme:1
- svešzeme:1
- trūdzeme:1
- virszeme:1
- zemenājs:1
- zemeņoga:1
- apakšzeme:1
- iekšzemes:1
- smalkzeme:1
- zemeņkoks:1
- zemesbite:1
- zemesceļš:1
- zemeslode:1
- zemesmāte:1
- zemesmēle:1
- zemesrags:1
- ārpuszemes:1
- brīnumzeme:1
- sarkanzeme:1
- zemeņābele:1
- zemeņābols:1
- zemesdarbi:1
- zemesrūķis:1
- zemessargs:1
- zemestauki:1
- zemestiesa:1
- zemestrīce:1
- zemesvēzis:1
- nemelnzemes:1
- rietumzemes:1
- zemesgabals:1
- zemessardze:1
- zemessūcējs:1
- ziemeļzemes:1
- austrumzemes:1
- dienvidzemes:1
- mēnešzemenes:1
- zemesgrāmata:1
- zemesrieksts:1
- zemessmēlējs:1
- zemesstumbrs:1
- zemesšaurums:1
- zemeszvaigzne:1
Atrasts etimoloģijās (43):
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metrein 'mērīt'. (šķirklī seismometrija)
- No latīņu humus 'zeme, augsne'. (šķirklī humuss)
- No grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismisks)
- No grieķu valodas geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī ģeogrāfija)
- No latīņu territorium, terra 'zeme'. (šķirklī teritorija)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No latīņu aqua 'ūdens' un territorium, terra 'zeme'. (šķirklī akvatorija)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums', arī '(jūras, upes, ezera) dibens', vācu Grund 'pamats'. (šķirklī grunts)
- No viduslejasvācu Grunt 'zemes gabals, zemes īpašums'. (šķirklī grunte)
- No grieķu geō- (gē 'zeme'). (šķirklī ģeo-)
- No grieķu geōdaisia 'zemes dalīšana'. (šķirklī ģeodēzija)
- No grieķu gē 'zeme' un metrein 'mērīt'. (šķirklī ģeometrija)
- No grieķu gē 'zeme' un logos 'mācība'. (šķirklī ģeoloģija)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No itāļu catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No vācu Landrat (Land 'zeme, valsts' un Rat 'padome, padomnieks'). (šķirklī landrāts)
- No vācu Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs)
- No vācu Landeswehr 'zemessardze'. (šķirklī landesvērs)
- No latīņu latifundium (latus 'plašs' un fundus 'zeme, muiža'). (šķirklī latifundija)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No angļu landlord (land 'zeme' un lord 'kungs'). (šķirklī lendlords)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No grieķu palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija)
- No franču parterre 'uz zemes'. (šķirklī parters)
- No vācu Romanzement. (šķirklī romāncements)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No vācu Seismik, kam pamatā grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismika)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī seismogrāfs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī seismogramma)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismologs)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī seismoloģija)
- No grieķu seismos 'zemestrīce' un metron 'mērs'. (šķirklī seismometrs)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No itāliešu terra cotta 'apdedzināta zeme'. (šķirklī terakota)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No franču terrasse, kam pamatā latīņu terra 'zeme'. (šķirklī terase)
- No vācu Terrainkur (franču terrain 'zemes gabals' un vācu Kur 'ārstēšana'). (šķirklī terenkūrs)
- No franču paysage (pays 'apvidus, zeme'). (šķirklī peizāža)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No latīņu terrigenus 'zemes radīts'. (šķirklī terigēns)
Atrasts normatīvajos komentāros (3):
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
Atrasts vārdu savienojumos (63):
- apakšzemes dzelzceļš
- apsolītā zeme
- atdot zemei
- atdot zemes klēpim
- būt zem zemes
- dabūt apakš zemes
- dabūt zem zemes
- dzimtā zeme
- izdeldēt no zemes virsas
- izputēt no zemes virsas
- kā no zemes izaudzis
- kā no zemes izaugt
- kā no zemes izlīdis
- krist pie zemes
- Kurzemes katls
- Māras zeme
- mītnes zeme
- neskartās zemes
- noslaucīt no zemes virsas
- nospiest pie zemes
- pabāzt zem zemes
- pelēks kā zeme
- piezemes temperatūra
- saule ripo pa zemes virsu
- saulīte ripo pa zemes virsu
- sauszemes jūdze
- siltās zemes
- smaga zeme
- smilšu zeme
- smilts zeme
- spert zemes gaisā
- spiest pie zemes
- tā, ka kājas pie zemes nemetas
- termālie (pazemes) ūdeņi
- tēvu zeme
- trekna zeme
- uzlecošās saules zeme
- viegla zeme
- zeme ar debesīm griežas kopā
- zeme deg zem kājām
- zeme grīļojas zem kājām
- zeme līgojas zem kājām
- zeme pazūd zem kājām
- zeme un debess griežas kopā
- zemeņu ģints
- zemes bite
- zemes ceļš
- zemes darbi
- zemes grāmata
- zemes ierīcība
- zemes ierīcības komiteja
- zemes klēpī
- zemes kluči
- zemes rags
- zemes reforma
- zemes rūķis
- zemes sāls
- zemes šaurums
- zemes urbis
- zemes urķis
- zemes vēzis
- zemesgrāmatu nodaļa
- zemeszvaigžņu dzimta
Atrasts skaidrojumos (200):
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- platuma grāds 1/360 daļa no zemes meridiāna.
- garuma grāds 1/360 daļa no zemes paralēles.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no zemes.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
- nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi zemes magnētiskajā laukā.
- joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
- izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
- arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
- a Ārs (zemes platības mērvienība).
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
- skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
- gruntsgabals Atsevišķs zemes gabals.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
- trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
- sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
- racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
- kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas zemes virsā.
- augšzemnieki Augšzemes latvieši.
- ziemeļi Aukstā klimata zemes.
- malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
- smaga zeme blīva, mālaina zeme.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
- sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
- zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% zemes garozas masas.
- pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
- mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no zemes.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret zemes centru.
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- dienvidzemes Dienvidu zemes; dienvidvalstis.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
- dzīle Dziļš (parasti zemes) slānis; dziļums.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri zemes atmosfērai.
- gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
- astronomiskā vienība garuma mērvienība – zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas zemes garozā.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta zemes virsmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu zemes garozā.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta zemes garozas slāņus.
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp zemes garozu un kodolu.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
- IKP Iekšzemes kopprodukts.
- kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
- zemracis Ierīce zemes rakšanai.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
- racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums zemes garozā.
- norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
- laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; zālājs.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- meteors Īslaicīga gaismas parādība zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
- izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
- kainozojs Jaunākā zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- neofīts Jauns, no svešas zemes ievests vai ieviesies augs.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- nekustamais īpašums kādam piederošā zeme, māja, būves.
Atrasts piemēros (200):
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- sēta 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
- zemessargs 1915. gada vasarā vecvectēvu iesauca zemessargos.
- zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
- stiprs 6 balles stipra zemestrīce.
- magnitūda 7,4 magnitūdu spēcīga zemestrīce.
- punšs Ābolu, ķiršu, zemeņu punšs.
- valdīt Agrāk valdīja uzskats, ka zeme ir plakana un balstās uz trim vaļiem.
- tarkšķēt Aiz alkšņiem aizaugušās upītes vakaros kliedza ķīvīte, tarkšķēja zemes vēzis.
- purvaine Aizaugusi purvaines zeme.
- šīzeme Aiziet mūžībā no šīszemes dzīves.
- aizkalst Aizkaltusi zeme.
- aizlaist Aizlaista zeme.
- aizlūgums Aizlūgums par zemestrīces upuriem.
- aizsākt Aizsākt zemeņu ievārījuma burciņu.
- zeme Akmeņaina zeme.
- ravētājs Algot zemeņu ravētājus.
- sastumdīt Ap māju sastumdītas zemes kaudzes.
- apakš- Apakšzeme.
- būve Apakšzemes būve.
- apakšzeme Apakšzemes dzelzceļš, ezers.
- gaņģis Apakšzemes gaņģi.
- apakšzeme Apakšzemes gari.
- krātuve Apakšzemes gāzes krātuve.
- instalācija Apakšzemes instalācijas.
- apakšzeme Apakšzemes kodolsprādziens.
- komunikācija Apakšzemes komunikācijas.
- labirints Apakšzemes labirinti.
- apbārstīt Apbārstīt apkārt zemeņu dobēm skaidas.
- apcukurot Apcukurot zemenes.
- iegrimt Apgabali, kuros zemes garoza pamazām iegrimst.
- apguldīt Apguldīt aizgājēju zemes klēpī.
- apgūt Apgūt neskartās zemes.
- zemesvēzis Apkarot zemesvēžus.
- zemeszvaigzne Apmalotā zemeszvaigzne.
- apstādīt Apstādīt divus hektārus ar zemenēm.
- piedēstīt Ar ābelēm piedēstīts kāds hektārs zemes.
- nošķūrēt Ar buldozeru nošķūrēt melnzemes kārtu.
- nokultivēt Ar jauno kultivatoru var nokultivēt lielāku zemes platību.
- sīkmežs Ar krūmiem un sīkmežu apaudzis zemes gabals.
- sadangāt Ar smago tehniku sadangāta zeme.
- pārvērsties Aramzeme pārvērtusies par mežu.
- aramzeme Aramzemes platība.
- ārpuszemes Ārpuszemes civilizācija.
- ārpus- Ārpuszemes.
- zemesstumbrs Ārstniecības augu zemesstumbrus ievāc rudenī pēc lapu novīšanas.
- ār- Ārzemes.
- autoceļš Asfaltēti, zemes autoceļi.
- iznākt Asni iznākuši no zemes.
- spraukties Asni spraucas ārā no zemes.
- uznākt Asni uznāk zemes virsū.
- nolidot Asteroīds nolido tuvu garām zemei.
- palidot Asteroīds palidojis tuvu garām zemei.
- nogruvums Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.
- atcelt Atcelt lēmumu par zemesgabala privatizāciju.
- smiltājs Atdusēties dzimtās zemes smiltājā.
- atgriezt Atgriezt jaunsaimniecībām daļu no muižas zemes.
- atļaut Atļaut apbūvēt zemes gabalu.
- atmērīt Atmērīt no īpašnieka zemes nelielu gabalu.
- atpirkt Atpirkt būvniecībai zemes gabalu no zemes īpašnieka.
- ātrs Ātrākais sauszemes dzīvnieks.
- atsavināt Atsavināt izkrāpto zemes īpašumu.
- sukcesija Atstāt lauksaimniecības zemes dabiskai sukcesijai.
- zemessūcējs Attīrīt ūdenstilpes dibenu ar zemessūcēju.
- mēnešzemenes Audzēt mēnešzemenes.
- zemene Audzēt zemenes.
- daļa Auga virszemes daļa.
- zemzeme Augam ir sazarota zemzemes daļa.
- veidoties Augam veidojas virszemes dzinumi.
- auglīgs Auglīga zeme.
- zeme Auglīga zeme.
- smalkzeme Augsnes smalkzeme.
- novērtējums Augsts zemes novērtējums.
- virszeme Augu virszemes daļas.
- zeme Austrumu zemes.
- auts Autiem klāta baltu baltiem, zeme maigu miegu snauž.
- izvirst Avots izverd no zemes.
- zemesrags Bāka zemesraga galā.
- alpīnists Baltijas alpīnisti sasnieguši zemeslodes augstāko punktu.
- banāns Banāns ir milzīgs lakstaugs, tā stumbru veido cieši kopā sakļāvušās lapas, bet zem zemes atrodas saknenis.
- banda Bandu zeme.
- baudīt Baudīt brokastis, pirmās zemenes, vīnu.
- justies Bebrs labi jūtas gan uz sauszemes, gan ūdenī.
- zeme Beigt savas zemes gaitas.
- zeme Bērnības zeme.
- uzklupt Bērns uzklupa lielajai zemeņu bļodai.
- zeme Biezi apdzīvota zeme.
- zemestiesa Bija 3 līmeņu zemestiesas: augstākā zemestiesa, apriņķa zemestiesa un zemākā zemestiesa, kas izskatīja nenozīmīgas civillietas un krimināllietas.
- zemesceļš Braukt pa zemesceļiem.
- mala Braukt uz otru zemes malu.
- brīnum- Brīnumzeme.
- pieprasīt Brīvību tēvzemei pieprasām!
- bruņot Bruņot armiju, zemessardzi.
- buldozerists Buldozerists noņēma zemes virskārtu aptuveni 30 cm.
- kapelmeistars Būt par Kurzemes hercoga kapelmeistaru.
- patriots Būt savas tēvzemes patriotam.
- lauzties Cauri zemei laužas jaunie asni.
- celt Celt no zemes ārā akmeņus.
- zemesdarbi Celtniecības zemesdarbi.
- kooperēties Ceļa izbūvē kooperēties ar pārējiem zemes īpašniekiem.
- aerofotogrāfija Ceļojošā fotoizstāde "Māras zeme aerofotogrāfijās".
- neredzēts Ceļojot iepazīt neredzētas zemes.
- zemeslode Ceļojums apkārt zemeslodei.
- pašdarināts Cienāt ar pašdarināto zemeņu liķieri.
- ciets Cieta zeme.
- uzprasīt Cik taisāties uzprasīt par zemesgabalu?
- pārvirzīties Ciklona centrs pārvirzījās pāri Kurzemei.
- izmainīt Cilvēku darbība izmaina klimatu uz zemes.
- cirst Cirst kāju pie zemes.
- ierīkot Cīrulis ierīko ligzdu uz zemes.
- seismisks Cunami ir seismisks jūras vilnis, ko galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces.
- zemesrūķis Čakls zemesrūķis.
- pūrvieta Četras pūrvietas jeb pusotra hektāra zemes.
- sasūknēt Dabasgāze tiks sasūknēta pazemes krātuvē.
- zemesmēle Dabiska zemesmēle.
- zemeņābele Dārzā aug zemeņābele.
- parkšķēt Dārzā parkšķēja zemesvēzis.
- sārtot Dārzā sārto zemenes.
- dārzs Dārza zemenes, avenes.
- dāsns Dāsna saule, zeme.
- dāvināt Dāvināt savas dziesmas Kurzemei.
- pusgatavs Dažas zemenes jau pavisam sarkanas, dažas tādas pusgatavas.
- pirmmateriāls Dažus dzīvības pirmmateriālus uz zemes nogādājuši meteorīti.
- pliks Decembrī zeme vēl bija plika.
- dekoders Dekoders digitālajai virszemes televīzijai.
- malties Desmit gadus malos pa plašajām Krievzemes ārēm.
- svešzeme Devos aplūkot svešzemes dabu.
- zemessargs Dienēt zemessargos.
- zemessūcējs Dīķa padziļināšanai izmantojams zemessūcējs.
- izsirot Doties izsirot kaimiņu zemes.
- zemesceļš Dubļains zemesceļš.
- pika Dubļu, māla, zemes pika.
- pieplakt Dūmi neceļas augšā, bet pieplok zemei.
- sarkanzeme Dzelzs oksīdi rada sarkanzemes raksturīgo koši sarkano vai oranžo krāsu.
- krājums Dzeramā ūdens pazemes krājumi.
- pamāte Dzimtene katram ir māte, sveša zeme – pamāte.
- tarkšķis Dzirdēt zemesvēža tarkšķus.
- privatizācija Dzīvokļu, uzņēmumu, zemes privatizācija.
- ēdināt Ēdināt bērnus ar zemenēm.
- līkt Egles zari līkst līdz pat zemei.
- svītrlīnija Ēka zemes robežu plānā iezīmēta ar svītrlīniju.
- virszeme Ēkai ir pieci virszemes un divi apakšzemes stāvi.
- ciest Ēkas cietušas zemestrīcē.
- grīļoties Ēkas zemestrīcē grīļojas.
- iegrābt Ekskavatora kauss iegrābj veselu kubikmetru zemes.
- eksotisks Eksotiska zeme.
- zemessūcējs Elektriskais zemessūcējs.
- elle Elle zemes virsū.
- skaidrs Es saprotu, es sajūtu, Ka šeit virs zemes spodrība Tas augstākais, ko mums var dot, Un skaidram būt ir godība.
- zemene Ēst zemenes ar putukrējumu.
- zemessmēlējs Ezerā strādā divi zemessmēlēji.
- desetīna Ezeres muižai piederējušas 336 desetīnas zemes.
- pārbagāts Ezeriem pārbagāta zeme.
- neoromantisms Friča Bārdas dzejoļu krājums "zemes dēls" – viens no latviešu neoromantisma spilgtākajiem darbiem.
- izkasīt Gailis izkasīja no zemes graudus.
- sūrs Gaisā jūtama sūra smarža – pēc meža, sūnām, mitras zemes.
- sadūmot Gaiss pie zemes ir mazāk sadūmots.
- gards Gardi smaržoja zemenes.
- skābputra Gatavot Kurzemes skābputru.
- granītciets Granītcieta zeme.
- grauzdēt Grauzdēt zemesriekstus.
- zemesrieksts Grauzdēt zemesriekstus.
- saimniekot Gudri saimniekojot uz savas zemes, gūt labu ražu.
- zeme Gulēt uz zemes.
- dobe Gurķu, zemeņu, puķu dobe.
- izlūkošana Ģeoloģiskā, zemes dzīļu izlūkošana.
- brīvpilsēta Hamburga ir sena ostas pilsēta un federālā zeme Vācijā, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
- hidrosfēra Hidrosfēra aizņem aptuveni 70 % no zemes virsmas.
- banka Hipotēku un zemes banka.
- iebraukt Iebraukt mašīnu pazemes autostāvvietā.
- iebūvēties Iebūvēties uz cita īpašnieka zemes.
- iegarens Iegarens zemes gabals.
- dzīle Iegūt derīgos izrakteņus no zemes dzīlēm.
- no Iegūt labu ražu no zemeņu lauka.
- iekarot Iekarot kaimiņu zemes.
- noma Iekasēt zemes nomu.
- zemenājs Iekopt zemenājus.
- iekšzemes Iekšzemes kāpas.
- iekšzemes Iekšzemes kopprodukts.
- kopprodukts Iekšzemes kopprodukts.
- iekšzemes Iekšzemes tālsarunas.
- tālsaruna Iekšzemes tālsarunas.
- debets Iekšzemes tiešais debets.
- iekšzemes Iekšzemes tirgus.
- iekšzemes Iekšzemes ūdeņi.
- vilciens Iekšzemes vilcieni.
- ielauzties Ielauzties kosmosā, zemes dzīlēs.
- iemērīt Iemērīt auglīgas zemes gabalu.
- zemesgrāmata Ierakstīt zemi zemesgrāmatā.
- ierakstīt Ierakstīt zemi zemesgrāmatā.
- zemesgrāmata Iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.
- sleja Iestādīt dārzā zemenes divās slejās.
- zemene Iet zemenēs.
- ievārīt Ievārīt upenes, zemenes, avenes.
- pieliekt Ieziemojot pieliekt rožu stādus pie zemes.
zeme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV