Paplašinātā meklēšana
Meklējam darboties.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (289):
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
- plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
- manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
- mājot Atrasties, darboties (kur).
- mitināties Atrasties, darboties (kur).
- atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
- strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
- sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
- strādātgriba Griba strādāt, darboties.
- mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
- strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
- kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
- nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
- noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
- nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- atslēgties Izbeigt darboties; izslēgties.
- atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
- iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
- pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
- pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- krist Kaitīgi iedarboties.
- atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
- noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
- modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
- sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- rosīties Kustēties, darboties (par dzīvniekiem).
- darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piem., skaņām).
- spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
- līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
- paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
- stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
- sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
- nobrukt Nedarboties, nefunkcionēt.
- stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
- iziet no ierindas nedarboties; nespēt strādāt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
- detonēt Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
- klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
- paralīze Nespēja darboties, funkcionēt.
- pamirums Nespēja rīkoties, darboties.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- uzdot Nespēt normāli darboties pārpūles dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
- pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
- kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- jogot Nodarboties ar jogu.
- niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
- kniebties Nodarboties ar seksu.
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- sportot Nodarboties ar sportu.
- veikot Nodarboties ar veikbordu.
- dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu, piem., piedaloties izrādēs, koncertos.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
- paņemties Padarboties.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
- ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvāks.
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs, vēlas darboties.
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
- pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
- sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- darbināt Panākt, ka darbojas (piem., mehānisms); ļaut darboties (piem., mehānismam).
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
- apstāties Pārstāt darboties.
- noslāpt Pārstāt darboties.
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- stāt Pārtraukt darboties (par organismu, tā daļām).
- izslēgties Pārtraukt darboties (piem., par mašīnu, ierīci u. tml.).
- uzgriezt muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
- aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem.
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
- iesisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties.
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1); nodarboties ar (kā) spēli (1).
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2); nodarboties ar (kā) spēli (2).
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- plosīt Postoši iedarboties (par vēju, vētru u. tml.).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- digitālā rakstpratība prasme strādāt ar datoru un darboties interneta vidē.
- (būt) (kā) spārnos priecīgā satraukumā, lielā sajūsmā aktīvi darboties, pacilāti.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
- šiverēties Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties; arī saimniekot.
- šiverēt Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties.
- ķerties Risināties, darboties ar traucējumiem.
- ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
- uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
- čabināties Rosīties, darboties ar paklusu troksni.
- grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
- čubināties Rosīties, darboties.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
- aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
- kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
- kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- sastrādāties Sadarboties.
- (viņam, viņai u. tml.) ir iekšā saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
- ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
- ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
- uznākt uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- parādīties uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- mesties Sākt aktīvi, enerģiski nodarboties (ar ko), pievērsties (kam).
- celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties.
- iziet Sākt darboties (kādā jomā), iesaistīties (kur).
- vērt durvis sākt darboties (par iestādi, sabiedrisku pasākumu u. tml).
- ienākt Sākt darboties (piem., mākslā).
- spert pirmo soli Sākt darboties jaunā nozarē.
- noiet pagrīdē sākt darboties nelegāli.
- nodalīties Sākt darboties, dzīvot, funkcionēt atsevišķi.
- sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
- likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- pievērsties Sākt nodarboties (ar ko).
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
- plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties; iesisties (2).
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
- rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
- iegult Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
- iegulties Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
- kustēties Strādāt, darboties.
- ielauzties Strauji ieviesties, iedarboties u. tml. (par parādībām sabiedrībā).
- reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
- darbīgs Tāds, kas darbojas, var sākt darboties (par parādībām dabā).
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- zvērināts Tāds, kas ir saņēmis atļauju (piem., licenci, sertifikātu) nodarboties (ar ko), kontrolēt (ko).
- ļāvīgs Tāds, kas ļaujas (kāda rīcībai, iedarboties uz sevi u. tml.); piekļāvīgs.
- neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri kustēties, strādāt, darboties.
- rīcībnespējīgs Tāds, kas nespēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- neveikls Tāds, kas nespēj veikli kustēties, darboties.
- darbaspējīgs Tāds, kas spēj darboties, veikt paredzētos uzdevumus.
- spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
- izturīgs Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- rīcībspējīgs Tāds, kas spēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
- sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
- ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
- pavilkt Tikt galā (ar ko); spēt (darboties, rīkoties u. tml.)
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- (pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- (pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
- rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
- tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
- piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
- licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- iedvesma Vēlēšanās strādāt, darboties; darba prieks.
- veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
- vilkt Virzīt dūmus ārā (par krāsni, plīti u. tml.); darboties (piem., par motoru).
- noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
darboties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV