Paplašinātā meklēšana

Meklējam darboties.

Atrasts vārdos (8):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (289):

kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
mājot Atrasties, darboties (kur).
mitināties Atrasties, darboties (kur).
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
strādātgriba Griba strādāt, darboties.
mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
atslēgties Izbeigt darboties; izslēgties.
atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
krist Kaitīgi iedarboties.
atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
rosīties Kustēties, darboties (par dzīvniekiem).
darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piem., skaņām).
spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
nobrukt Nedarboties, nefunkcionēt.
stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
iziet no ierindas nedarboties; nespēt strādāt.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
detonēt Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
paralīze Nespēja darboties, funkcionēt.
pamirums Nespēja rīkoties, darboties.
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
uzdot Nespēt normāli darboties pārpūles dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
jogot Nodarboties ar jogu.
niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
kniebties Nodarboties ar seksu.
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
sportot Nodarboties ar sportu.
veikot Nodarboties ar veikbordu.
dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu, piem., piedaloties izrādēs, koncertos.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
paņemties Padarboties.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvāks.
sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs, vēlas darboties.
nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
darbināt Panākt, ka darbojas (piem., mehānisms); ļaut darboties (piem., mehānismam).
iedarbināt Panākt, ka sāk darboties.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
apstāties Pārstāt darboties.
noslāpt Pārstāt darboties.
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
stāt Pārtraukt darboties (par organismu, tā daļām).
izslēgties Pārtraukt darboties (piem., par mašīnu, ierīci u. tml.).
uzgriezt muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem.
sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
iesisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties.
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1); nodarboties ar (kā) spēli (1).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2); nodarboties ar (kā) spēli (2).
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
plosīt Postoši iedarboties (par vēju, vētru u. tml.).
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
digitālā rakstpratība prasme strādāt ar datoru un darboties interneta vidē.
(būt) (kā) spārnos priecīgā satraukumā, lielā sajūsmā aktīvi darboties, pacilāti.
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
šiverēties Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties; arī saimniekot.
šiverēt Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties.
ķerties Risināties, darboties ar traucējumiem.
ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
uzlikt (parasti bērnu) uz slidām (arī slēpēm u. tml.) rosinot nodarboties, panākt, ka (bērns) sāk slidot, slēpot u. tml.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
čabināties Rosīties, darboties ar paklusu troksni.
grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
čubināties Rosīties, darboties.
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
sastrādāties Sadarboties.
(viņam, viņai u. tml.) ir iekšā saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
uznākt uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
parādīties uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
mesties Sākt aktīvi, enerģiski nodarboties (ar ko), pievērsties (kam).
celties kājās sākt cīnīties, aktīvi darboties.
iziet Sākt darboties (kādā jomā), iesaistīties (kur).
vērt durvis sākt darboties (par iestādi, sabiedrisku pasākumu u. tml).
ienākt Sākt darboties (piem., mākslā).
spert pirmo soli Sākt darboties jaunā nozarē.
noiet pagrīdē sākt darboties nelegāli.
nodalīties Sākt darboties, dzīvot, funkcionēt atsevišķi.
sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
likties kopā sākt kopā dzīvot, darboties, strādāt.
izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
pievērsties Sākt nodarboties (ar ko).
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties; iesisties (2).
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
iegult Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
iegulties Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem.
kustēties Strādāt, darboties.
ielauzties Strauji ieviesties, iedarboties u. tml. (par parādībām sabiedrībā).
reglamentēta profesija tāda profesija, kurā var darboties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas.
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
darbīgs Tāds, kas darbojas, var sākt darboties (par parādībām dabā).
spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
zvērināts Tāds, kas ir saņēmis atļauju (piem., licenci, sertifikātu) nodarboties (ar ko), kontrolēt (ko).
ļāvīgs Tāds, kas ļaujas (kāda rīcībai, iedarboties uz sevi u. tml.); piekļāvīgs.
neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri kustēties, strādāt, darboties.
rīcībnespējīgs Tāds, kas nespēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
neveikls Tāds, kas nespēj veikli kustēties, darboties.
darbaspējīgs Tāds, kas spēj darboties, veikt paredzētos uzdevumus.
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
izturīgs Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
rīcībspējīgs Tāds, kas spēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
pavilkt Tikt galā (ar ko); spēt (darboties, rīkoties u. tml.)
saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
(pie)vērst uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt uzmanību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
(pie)vērst vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
veltīt vērību Uzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu un nodarboties (ar to).
rušināties Vairākkārt ko jaukt, pārvietot; šādā veidā darboties.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
iedvesma Vēlēšanās strādāt, darboties; darba prieks.
veikparks Vieta, kas iekārtota, lai varētu nodarboties ar veikbordu.
pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. pie kāda cita, kur citur.
vilkt Virzīt dūmus ārā (par krāsni, plīti u. tml.); darboties (piem., par motoru).
noiet no skatuves zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.

darboties citās vārdnīcās:

Tēzaurs

darboties

LLVV

darboties

MEV

dar̂buôtiês