Paplašinātā meklēšana
Meklējam darboties.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts etimoloģijās (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
- plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
- manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- dziedēt Ārstēt; dziedinoši iedarboties.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
- mājot Atrasties, darboties (kur).
- mitināties Atrasties, darboties (kur).
- atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- grozīties Bieži būt, darboties (kādā vidē).
- strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- ķēpāties darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- krāmēties darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- šancēt darboties (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
- iet darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
- nosegt darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
- segt darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
- rīstīties darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- ķēpāties darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- forsēt darboties ar pastiprinātu jaudu.
- mīdīties uz vietas darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- līdzdarboties darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
- likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
- noraustīties darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
- raustīties darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
- pretoties darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- pieklust darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
- uzsākt darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- strādāt darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- mesties darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- niķoties darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- reaģēt darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- klabināties darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- pretdarboties darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- aizķerties darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
- piņķēties darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- sākt darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- rosīties darboties, rīkoties (kur).
- ķimerēties darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- izturēties darboties, rīkoties, arī uzvesties.
- rīkoties darboties, rosīties (kur).
- čakarēties darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
- ņemties darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
- nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
- turēties darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- jēgties darboties; pūlēties.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
- sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
- strādātgriba Griba strādāt, darboties.
- mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
- strādāt Iedarboties (par parādībām dabā).
- narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- ārdīties Iedarboties postoši (par parādībām dabā); plosīties.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- pielēkt Iesākt darboties (par motoru).
- iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
- kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
- nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
- noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
- nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
- atslēgties Izbeigt darboties; izslēgties.
- atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
- iedzīvoties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- iejusties lomā izprotot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties lomas tēlojumā.
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
- pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
- pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- krist Kaitīgi iedarboties.
- atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
- noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
- modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
- sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- rosīties Kustēties, darboties (par dzīvniekiem).
- darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piem., skaņām).
- spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
- līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
- paķēpāties Mazliet padarboties (ar krāsām, mālu u. tml.); pakrāsot, pagleznot.
- stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
- sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
- nobrukt Nedarboties, nefunkcionēt.
- stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
- iziet no ierindas nedarboties; nespēt strādāt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
- detonēt Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
- klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
- paralīze Nespēja darboties, funkcionēt.
- pamirums Nespēja rīkoties, darboties.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- uzdot Nespēt normāli darboties pārpūles dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
- pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
- kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- jogot Nodarboties ar jogu.
- niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
- kniebties Nodarboties ar seksu.
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
- spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
- sportot Nodarboties ar sportu.
- veikot Nodarboties ar veikbordu.
- dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu, piem., piedaloties izrādēs, koncertos.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
- paņemties Padarboties.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
- ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvāks.
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs, vēlas darboties.
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
- pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
- sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- darbināt Panākt, ka darbojas (piem., mehānisms); ļaut darboties (piem., mehānismam).
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
- apstāties Pārstāt darboties.
- noslāpt Pārstāt darboties.
Atrasts piemēros (200):
- sadarboties Abas valstis plāno sadarboties drošības jomā.
- līdzdarboties Aicina līdzdarboties dabas parka aizsardzības plāna tapšanā.
- līdzdarboties Aktīvi līdzdarboties.
- partnerība Amatierim nav labākas skolas par iespēju darboties partnerībā ar profesionālu mākslinieku.
- prasme Apgūt prasmi darboties ar datoru.
- beidzamais Beidzamā laikā viņa sākusi nodarboties ar nūjošanu.
- darboties Bērniem patīk darboties.
- nodarboties Brīvajā laikā nodarboties ar dārzkopību.
- saudzēt Centos kustēties un darboties klusām, lai saudzētu bērna miegu.
- darboties darboties ar lellēm.
- mūķis darboties ar mūķi.
- darboties darboties ar otu un krāsām.
- darboties darboties ar pīpi.
- šķēres darboties ar šķērēm.
- beletristika darboties beletristikā.
- erudīts darboties erudītu līgā.
- gar darboties gar plīti.
- nenogurdināms darboties griboši un nenogurdināmi jaunieši.
- darboties darboties ilgus gadus fotoamatieru biedrībā.
- Interfronte darboties interfrontē.
- darboties darboties konkursa žūrijas komisijā.
- kukuļdevējs darboties kukuļdevēju interesēs.
- druva darboties kultūras druvā.
- darboties darboties labdarības akcijā.
- industrija darboties mūzikas industrijā.
- darboties darboties pa māju.
- pagrīde darboties pagrīdē.
- paleogrāfija darboties paleogrāfijas jomā.
- suflieris darboties par suflieri.
- pašdarbība darboties pašdarbības deju kolektīvā.
- politika darboties politikā.
- pretējs darboties pretēji noteikumiem.
- pretruna darboties pretrunā ar likumu.
- pretvalstisks darboties pretvalstiski.
- produktīvs darboties produktīvi.
- rūpniecisks darboties rūpnieciskā dizaina jomā.
- interese darboties sabiedrības interesēs.
- pamatnozare darboties savā pamatnozarē.
- darboties darboties slimo bērnu labā.
- zemgrīde darboties zemgrīdē.
- darboties darboties žurnālistikā.
- šagrēnāda Dizainerim patika darboties ar retiem, dārgiem materiāliem – ziloņkaulu, lazurītu, šagrēnādu.
- uzdarboties Gar pilsētā tekošās upītes krastu sākuši uzdarboties bebri.
- antiseptisks Iedarboties antiseptiski.
- iedarboties Iedarboties nomierinoši.
- relaksējošs Iedarboties relaksējoši.
- jutekļi Iedarboties uz cilvēka jutekļiem.
- sinestēzija Iedarboties uz cilvēka psihi ar sinestēzijas palīdzību.
- psihe Iedarboties uz cilvēka psihi.
- ūdenssports Iespējas nodarboties ar ūdenssportu.
- ieteikt Ieteikt nodarboties ar fizkultūru.
- strīdēties Ilgu laiku zinātnieki strīdējās – kad vislabāk nodarboties ar sportu – no rīta vai vakarā.
- atsacīties Kājas atsakās darboties.
- transs Kustēties, darboties kā transā.
- līdzās Līdzās zīmēšanai nodarboties arī ar sportu.
- līdzdarboties Līdzdarboties lielvalstu grupā.
- līdzdarboties Līdzdarboties projektā, portālā.
- uzdarboties Mātei sagribējies uzdarboties ar lieku pašdarbību zīdaiņa kopšanā.
- kārtīgs Motors nespēj kārtīgi darboties.
- pārstāt Motors pēkšņi pārstāja darboties.
- nadzīgs Nadzīgi strādāt, darboties.
- strāvot No sievietes strāvo enerģija, viņa allaž ir gatava darboties.
- tamlīdzīgs Nodarboties ar adīšanu vai tamlīdzīgi.
- aerobika Nodarboties ar aerobiku.
- aitkopība Nodarboties ar aitkopību.
- amatniecība Nodarboties ar amatniecību.
- atlētika Nodarboties ar atlētiku.
- augļošana Nodarboties ar augļošanu.
- aviomodelisms Nodarboties ar aviomodelismu.
- avīžniecība Nodarboties ar avīžniecību.
- blakus Nodarboties ar blakus lietām.
- blēņas Nodarboties ar blēņām.
- bokss Nodarboties ar boksu.
- bonistika Nodarboties ar bonistiku.
- briežkopība Nodarboties ar briežkopību.
- būvindustrija Nodarboties ar būvindustriju.
- ciguns Nodarboties ar cigunu.
- cūkkopība Nodarboties ar cūkkopību.
- demagoģija Nodarboties ar demagoģiju.
- dziedniecība Nodarboties ar dziedniecību.
- džiudžitss Nodarboties ar džiudžitsu.
- džudo Nodarboties ar džudo.
- eģiptoloģija Nodarboties ar eģiptoloģiju.
- enduro Nodarboties ar enduro motobraukšanu.
- faleristika Nodarboties ar faleristiku.
- filokartija Nodarboties ar filokartiju.
- filumēnija Nodarboties ar filumēniju.
- fitness Nodarboties ar fitnesu.
- fizkultūra Nodarboties ar fizkultūru.
- folkloristika Nodarboties ar folkloristiku.
- forele Nodarboties ar foreļu audzēšanu.
- fotomontāža Nodarboties ar fotomontāžu.
- galdniecība Nodarboties ar galdniecību.
- govkopība Nodarboties ar govkopību.
- grafētika Nodarboties ar grafētiku.
- graudkopība Nodarboties ar graudkopību.
- hiromantija Nodarboties ar hiromantiju.
- izpletņlēkšana Nodarboties ar izpletņlēkšanu.
- joga Nodarboties ar jogu.
- kalanētika Nodarboties ar kalanētiku.
- kazuistika Nodarboties ar kazuistiku.
- kendo Nodarboties ar kendo.
- kokamatniecība Nodarboties ar kokamatniecību.
- koktēlniecība Nodarboties ar koktēlniecību.
- kolportāža Nodarboties ar kolportāžu.
- komercija Nodarboties ar komerciju.
- kompilācija Nodarboties ar kompilāciju.
- kontrabanda Nodarboties ar kontrabandu.
- kultūrisms Nodarboties ar kultūrismu.
- labdarība Nodarboties ar labdarību.
- nodarboties Nodarboties ar labdarību.
- laukkopība Nodarboties ar laukkopību.
- nodarboties Nodarboties ar lauku tūrismu.
- ledusburāšana Nodarboties ar ledusburāšanu.
- maģija Nodarboties ar maģiju.
- mājamatniecība Nodarboties ar mājamatniecību.
- mazs Nodarboties ar mazo biznesu.
- medniecība Nodarboties ar medniecību.
- mežkopība Nodarboties ar mežkopību.
- misionārisms Nodarboties ar misionārismu.
- modelisms Nodarboties ar modelismu.
- motosports Nodarboties ar motosportu.
- izspiešana Nodarboties ar naudas izspiešanu.
- nūjošana Nodarboties ar nūjošanu.
- numismātika Nodarboties ar numismātiku.
- obstrukcija Nodarboties ar obstrukciju.
- okultisms Nodarboties ar okultismu.
- onānisms Nodarboties ar onānismu.
- pantomīma Nodarboties ar pantomīmu.
- pašsuģestija Nodarboties ar pašsuģestiju.
- peldēšana Nodarboties ar peldēšanu.
- pērļošana Nodarboties ar pērļošanu.
- pestelis Nodarboties ar pesteļiem.
- piensaimniecība Nodarboties ar piensaimniecību.
- populisms Nodarboties ar populismu.
- pretizlūkošana Nodarboties ar pretizlūkošanu.
- prostitūcija Nodarboties ar prostitūciju.
- psihotehnika Nodarboties ar psihotehniku.
- publicistika Nodarboties ar publicistiku.
- garums Nodarboties ar puķkopību daudzu gadu garumā.
- puķkopība Nodarboties ar puķkopību.
- pūšļošana Nodarboties ar pūšļošanu.
- radiopirātisms Nodarboties ar radiopirātismu.
- rakstniecība Nodarboties ar rakstniecību.
- nodarboties Nodarboties ar reto valodu pētīšanu.
- rūpals Nodarboties ar retu rūpalu – augļu žāvēšanu.
- rīkstniecība Nodarboties ar rīkstniecību.
- rogainings Nodarboties ar rogainingu.
- rožkopība Nodarboties ar rožkopību.
- nodarboties Nodarboties ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.
- sabotāža Nodarboties ar sabotāžu.
- sakņkopība Nodarboties ar sakņkopību.
- sekss Nodarboties ar seksu.
- selekcija Nodarboties ar selekciju.
- sērfings Nodarboties ar sērfingu.
- pilnveide Nodarboties ar sevis pilnveidi.
- sierniecība Nodarboties ar sierniecību.
- sīkamatniecība Nodarboties ar sīkamatniecību.
- sistēmanalīze Nodarboties ar sistēmanalīzi.
- smagatlētika Nodarboties ar smagatlētiku.
- snovbords Nodarboties ar snovbordu.
- sociālantropoloģija Nodarboties ar sociālantropoloģiju.
- nodarboties Nodarboties ar sportu.
- stereofotogrāfija Nodarboties ar stereofotogrāfiju.
- suņkopība Nodarboties ar suņkopību.
- svarcelšana Nodarboties ar svarcelšanu.
- svings Nodarboties ar svingu.
- šamanisms Nodarboties ar šamanismu.
- šarlatānisms Nodarboties ar šarlatānismu.
- tekvondo Nodarboties ar tekvondo.
- nodarboties Nodarboties ar telpu uzkopšanu.
- teniss Nodarboties ar tenisu.
- truškopība Nodarboties ar truškopību.
- nodarboties Nodarboties ar uzņēmējdarbību.
- vieglatlētika Nodarboties ar vieglatlētiku.
- vindsērfings Nodarboties ar vindsērfingu.
- vīngliemezis Nodarboties ar vīngliemežu audzēšanu.
- vīnkopība Nodarboties ar vīnkopību.
- nieks Nodarboties ar visādiem niekiem.
- zaļmaldināšana Nodarboties ar zaļmaldināšanu.
- zemkopība Nodarboties ar zemkopību.
- zīdkopība Nodarboties ar zīdkopību.
- zinātne Nodarboties ar zinātni.
- zirgkopība Nodarboties ar zirgkopību.
- zivkopība Nodarboties ar zivkopību.
- eksistēt Organizācija turpināja eksistēt un darboties.
- gatavs Partija ir gatava darboties valdībā.
- sarosināt Pasākums visus sarosināja nepamest iesākto un darboties aktīvāk.
- pretdarboties Pretdarboties autoritāram režīmam.
- pretdarboties Pretdarboties izmeklēšanai.
- pretdarboties Pretdarboties netaisnībai.
- pretdarboties Pretdarboties vardarbībai.
- psihotrops Psihotropi iedarboties uz nervu sistēmu.
- mijiedarboties Radīt nosacījumus, lai kultūras varētu brīvi attīstīties un mijiedarboties.
- regulārs Regulāri nodarboties ar sportu.
- pabakstīt Reizēm vajag kādu, kas tevi pabaksta darboties.
- rosīgs Rosīgi darboties.
- darboties Sācis darboties vulkāns.
- sadarboties Sadarboties ar ārvalstu augstskolām.
- diaspora Sadarboties ar latviešu diasporu Krievijā.
darboties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV