Paplašinātā meklēšana
Meklējam aiziet.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- aiziet aizsaulē
- aiziet citos medību laukos
- aiziet gar degunu
- aiziet garu ceļu
- aiziet kapā
- aiziet latatā
- aiziet mūžībā
- aiziet no dzīves
- aiziet no šīs pasaules
- aiziet pa burbuli
- aiziet pa pieskari
- aiziet pagātnē
- aiziet par tālu
- aiziet pelnītā atpūtā
- aiziet pie senčiem
- aiziet pie tēviem
- aiziet tālu priekšā
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- sevis pēc (aiziet, iziet)
- šīberis aiziet ciet
- širmis aiziet ciet
Atrasts skaidrojumos (147):
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- izputēt no zemes virsas aiziet bojā.
- izputēt no pasaules aiziet bojā.
- nolikties uz auss aiziet gulēt.
- nolikties slīpi aiziet pagulēt, atpūsties.
- aiziet pelnītā atpūtā aiziet pensijā.
- notīt makšķeri aiziet prom, nozust.
- pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
- aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
- patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
- izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
- aizlingot Ātri aiziet, aizskriet.
- aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- aizkātot Ātri, raitā solī aiziet.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- aizlaisties Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizšaut Ātri, strauji aiziet, aizbraukt.
- aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
- aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
- aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
- nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
- pārvērsties pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt pelnos Degot aiziet bojā.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
- nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
- nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
- nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
- aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- apgulties Ieņemt guļus stāvokli; aiziet gulēt.
- ņemt (nelabu) galu iet (aiziet) bojā, parasti traģiski.
- izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- aizgrimt Izzust; aiziet (pagātnē).
- aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizlīst Klusi, slepus aiziet.
- nokalst Kļūt sausam un iznīkt, aiziet bojā.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
- aizvilkties Lēnā gaitā aiziet.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā aiziet.
- aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
- aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
- aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
- parādīt durvis likt kādam aiziet, izraidīt (kādu); noraidīt (kāda) lūgumu.
- atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
- izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
- palaist Ļaut aiziet; atbrīvot.
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
- aizmeimurot Meimurojot, streipuļojot aiziet.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, ar grūtībām aiziet.
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā.
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
- nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
- noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
- apguldināt Panākt, ka apguļas, aiziet gulēt.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
- bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
- izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
- nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt.
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
- aizslapstīties Slapstoties aiziet.
- aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā aiziet.
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom).
- aizstreipuļot Streipuļojot aiziet.
- aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
- aizšļūkt Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
- neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
- aiztecēt Teciņus, veikli, vieglā gaitā aiziet.
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- izkūpēt Tikt izšķērdētam, aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- aiztipināt Tipinot aiziet.
- aizvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka aiziet, nonāk (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
- aizzagties Zagšus aiziet, doties prom.
aiziet citās vārdnīcās:
LLVV
MEV