Paplašinātā meklēšana
Meklējam turp.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (211):
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
- pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
- pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
- skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
- izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- tālākizglītība Izglītošanās turpinājums.
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
- pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
- šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
- kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
- svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
- šūpot Kustināt šurp turp.
- zvalstīt Kustināt šurp turp.
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
- šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
- paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
- kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
- tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
- jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
- ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- pavēdināt Pakustināt šurp turp.
- paluncināt Pakustināt šurpu turpu (asti).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- apstādināt Panākt, ka neturpinās (norise, process).
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
- pēctecis Pārņēmējs, (kā) turpinātājs.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- pārtraukt Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
- beigt Pārtraukt, neturpināt.
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
- pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- pēctecība Priekšgājēju darba, tradīciju, uzskatu u. tml. turpināšana.
- rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- atdzimt Rast turpinājumu, iedzimt (pēcnācējos).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības sākšanai un turpmākajai darbībai.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- maisam gals ir vaļā saka, ja kas iesākts veiksmīgi turpinās, strauji attīstās.
- dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
- tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
- saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
- prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
- pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
- nobeigties Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
- aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums (dzīvniekiem).
- pēctecība Secīga turpināšanās.
- iet (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) aizsākto.
- mīt (kāda) pēdās sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iesāktās tradīcijas.
- staigāt kāda pēdās sekot kāda paraugam, turpināt kāda aizsākto.
- berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
- nomainīt Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris ir notriekts zemē, bet pēc 8 sekundēm spēj turpināt cīņu.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus.
- dzimuminstinkts Sugu turpināšanas instinkts.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru.
- kā atspole šurp, turp; bez apstājas; veikli, čakli.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās; tāds, kas nav paliekošs.
- priekšāstāvošs Tāds, kas būs, notiks turpmākajā laikposmā, nākotnē.
- uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
- pēdīgais Tāds, kas ir tikko pagājis; tāds, kas vēl turpinās.
- pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
- nepārejošs Tāds, kas nebeidzas, turpinās bez pārtraukuma.
- tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pagauss Tāds, kas noris, turpinās palēni, bez spraiguma.
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi.
- tālāks Tāds, kas seko (kam) kādā norisē, laikā u. tml.; turpmāks.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- negarš Tāds, kas turpinās neilgi.
- izbeigties Tālāk neturpināties (piem., par mežu, ceļu).
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
- palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
- pa tvērienam turpat blakus, līdzās.
- pārņemt stafeti turpināt kāda iesākto darbu, darbību.
- nākotne Turpmākā dzīve, izredzes, veiksme; turpmākā (kā) attīstība.
- priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem).
- uzlādēt Uzkrāt elektrisko enerģiju (aparātā, ierīcē u. tml.) turpmākai izmantošanai.
- nodot Uzticēt (kādam) savu darba pienākumu turpināšanu.
- uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- laidelēties Vairākkārt laisties (šurp turp), lidināties.
- sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
- svaidīties Vairākkārt strauji kustēties, pārvietoties (parasti šurpu turpu).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
- vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
- skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- skraidelēt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
- valkāt Vairākkārt vilkt (šurp un turp, dažādos virzienos).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
- purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
- iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
- minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- dzenāt Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
- vēdināt Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
- mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
turp citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV